Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Šodien ir 14.septembris — datums, kad Finansu ministrijai (FM) ir jāiesniedz 2000.gada budžeta grozījumi Ministru kabinetā, — preses konferenci atklājot, teica Gundars Bērziņš. — Un šovakar grozījumu projekts arī tiks iesniegts valdībā.

Runājot par projekta ieņēmumu daļu, finansu ministrs atgādināja, ka ir daļa nodokļu, kuru iekasēšana sokas ļoti raiti un apsteidz pat augsto plānoto tendenci. Piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu šāgada prognoze grozījumu projektā tiek palielināta par 3,4 miljoniem latu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) prognoze saglabājas tajā pašā — 346 miljonu latu — līmenī, prognoze saglabāsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumiem, muitas nodoklim u.c. Taču diviem nodokļiem prognozi piedāvās samazināt — uzņēmuma ienākuma nodoklim (UIN) par 4,9 miljoniem latu, jo bija jāsamaksā pagājušajā gadā pārmaksātās UIN likmes, un akcīzes nodoklim (AN), kuram šajā gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu tika plānots ļoti augsts pieaugums. No AN veidiem prognozi piedāvā samazināt naftas produktiem par 20,3 miljoniem latu un alkoholam par 5,6 miljoniem latu.

— Valdībā iesniedzamie budžeta grozījumi ir sastrukturēti divos variantos, — skaidroja G.Bērziņš. — Mēs piedāvājam tos abus apspriest. Ievērojot ieņēmumu samazinājumu, piedāvājam apsvērt iespēju par izdevumu nepalielināšanu vai pat samazināšanu. Pirmajā variantā budžeta fiskālā deficīta līmenis ir 2,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Otrajā variantā, kurā tiek palielināti izdevumi, deficīta līmenis ir lielāks un sasniedz 2,7, gandrīz 2,8 procentus. Pagājušajā gadā deficīta līmenis bija 4,05 procenti, šogad — vai nu 2,4, vai arī 2,7 procenti.

Palielinājumu veido speciālā budžeta atlikumu izmantošana, pašu ieņēmumu atlikumu no pagājušā gada atlikumu izmantošana (6 miljoni latu), skolotāju algu palielināšana, subsīdijas lauksaimniekiem, pensiju izmaksas un citi izdevumi. Izdevumu palielinājums otrajā variantā paredzēts FM par 79 000 latu, Iekšlietu ministrijai — 54 000 latu, dotācijām izglītībai — 2,94 miljoni latu, Valsts prezidenta kancelejai — 208 000 latu, lauksaimnieku subsīdijām — 2,44 miljoni latu.

— Pārējie palielinājumi saistīti ar tehniskiem grozījumiem jeb funkciju pārdali, — teica finansu ministrs. — Arī palielinājums FM saistīts ar to, ka gada sākumā valdība pieņēma lēmumu: par vienotas atalgojuma sistēmas izveidošanu ir atbildīga FM. Un tās štata vietas ar visu finansējumu, kas bija Labklājības ministrijā un citās institūcijās, tika pārnestas uz FM kopā.

Finansējuma palielinājumā Valsts prezidenta kancelejai nav ietverti pilij nepieciešamie līdzekļi. Tas ir finansējums ārvalstu vizīšu nodrošināšanai un nepieciešamām lietām darba tehniskam nodrošinājumam, teica G.Bērziņš. Viņš paskaidroja, ka valsts budžeta plānošanas darbs parasti sākas ļoti agri, un tajā brīdī Valsts prezidente vēl ne tuvu nezina darba kārtību un vizīšu plānu visam nākamajam gadam. Taču tagad ir zināms vizīšu grafiks, un tādēļ Valsts prezidentei var nosegt nepieciešamo finansējumu, kas visi ir pamatoti izdevumi.

Vaicāts, vai Latvija, parakstot memorandu ar Starptautisko valūtas fondu un šobrīd grozot deficīta līmeni, līdz ar to arī nepildot vienošanos, atkārtoti nemāna savus partnerus, G.Bērziņš aizbildinājās:

— Memorands tika parakstīts pirms situācijas, kad apņēmās izdarīt grozījumus pensijās.

Kā teica G.Bērziņš, FM aicinās valdību pieņemt pirmo šāgada budžeta grozījumu variantu, bet:

— Mana sirds jūt, ka tiks pieņemts otrais variants vai arī kas ļoti tuvu otrajam variantam. Taču es aicināšu visus ļoti nopietni pārdomāt, pirms iestrādāt šāgada budžetā vēl kādus izdevumus. Es aicināšu valdību budžeta grozījumu izskatīšanu iekļaut valdības nākamās otrdienas sēdē, bet Saeimā to vajadzētu izskatīt divās plenārsēdēs septembra beigās.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore