Par Latvijas pirmo gadu Eiropas Savienībā:

Ir apritējis gads, kopš Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šis laiks mums ir bijis mācību gads – esam guvuši reālu pieredzi un izpratni par to, kā darbojas ES, kā mums jāpārstāv savas intereses sarunās ar ES iestādēm un 24 dalībvalstīm. Esam pabeiguši institucionālos pielāgojumus Latvijā un izveidojuši koordinācijas sistēmu, lai veiksmīgāk darbotos ES.
Nākamais uzdevums ir šo jauniegūto pieredzi īstenot praktiski. Lai efektīvāk un labāk mācētu izmantot dalībvalstu rīcībā esošos līdzekļus savu interešu aizstāvībai, kur noteicošais ir nevis dalībvalsts lielums un balsu skaits Padomē, bet gan valstu pārstāvju pārliecināšanas un sarunu vešanas prasme. Latvijas diplomātiem ir jāapgūst sarežģītā ES lobija māksla, kur iesaistītas kā dalībvalstis, tā ES institūcijas.
Šajā sarežģītajā sarunu mehānismā aicinu aktīvi iesaistīties arī sociālos partnerus un nevalstisko sektoru, lai sekmētu Latvijas interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu!
Kļūdami par dalībvalsti, esam ieguvuši tiesības un priekšrocības – mēs kā pilnvērtīgi partneri piedalāmies visu ES lēmumu pieņemšanā, varam ietekmēt ES ārpolitiku, esam ieguvuši lielāku nozīmi un atpazīstamību pasaulē. Vienlaikus tas nozīmē arī lielāku atbildību un jaunus uzdevumus, jo Latvija ir līdzatbildīga par tiem procesiem pasaulē, kuros agrāk nebijām iesaistīti, piemēram, trešo valstu attīstības politikā.
Esam pārliecinājušies, ka iestāšanās ES nav mazinājusi Latvijas neatkarību un suverenitāti, tieši otrādi – esam ieguvuši iespēju ietekmēt lēmumus un procesus. Arī dalība ES būtiski nav mainījusi cilvēku ikdienas dzīvi pretēji bažām pirms referenduma.
Latvija līdzās iespējām piedalīties ES lēmumu pieņemšanā ir saņēmusi ievērojamu atbalstu no ES fondiem. Līdz ar to esam daudz vairāk investējuši valsts attīstībā, kas nesīs augļus nākotnē. Latvijas laukos uzlabojumi redzami visstraujāk. Tāpat varam izjust ES vienotā tirgus priekšrocības: vieglāk eksportēt Latvijas preces, ceļot, studēt utt.
Līdz ar iestāšanos ES esam saskārušies arī ar citiem jautājumiem, proti, vairāku dalībvalstu darbībām ierobežot brīvu pakalpojumu un darbaspēka kustību. Bet problēmas ir tādēļ, lai tās risinātu, – Latvija līdz ar pārējām dalībvalstīm strādā pie jaunās ES pakalpojumu direktīvas.
Iezīmējušās vairākas vājās vietas pašu mājās – cilvēkresursu trūkums, kavēšanās ar ES direktīvu pārņemšanu, latviešu tulku nepietiekamība Briselē. Šiem un virknei citu uzdevumu tuvākajā laikā ir jārod risinājums, lai šos trūkumus novērstu.