Uzrunājot Francijas studentus Lillē 28. aprīlī

Valsts prezidente kopā ar Francijas ārlietu ministru Mišelu Barnjē un Eiropas Komisijas viceprezidentu Franko Fratīni ceturtdien, 28.aprīlī, Lillē, Francijā, uzrunāja vairākus simtus studentu, uzsverot, ka Franciju sagaida lēmums referendumā par Eiropas nākotni. Prezidente uzsvēra, ka tā nav tikai Francijas nākotne, bet katra francūža balsojums būs arī balsojums par visas Eiropas nākotni. “Jūs šajā balsojumā nebūsit vieni, ar jums kopā būs citu dalībvalstu iedzīvotāji, tik daudzi miljoni eiropiešu, ar jums kopā būs visa Eiropas nākotne, jūsu un jūsu bērnu nākotne,” sacīja prezidente. Viņa uzsvēra, ka “katrs eiropietis ir unikāls, tāpat kā katrs zālē sēdošais. Katrs nes sev līdzi savas nacionālās krāsas, savu kultūru, savu vēsturi, taču Eiropas bagātība ir dažādība, un tieši tas dara Eiropu spēcīgu un demokrātisku”. “Jūsu mantojums ir visas Eiropas mantojums, tā ir mūsu kopīgā bagātība, un mums par to jārūpējas.”
Prezidente stāstīja par Eiropas vēsturi, atzīmējot, ka ir pieredzējusi to Eiropu, uz kuras drupām tika būvēts pašu francūžu radītais sapnis par jaunu Eiropu. Viņa uzsvēra, ka 60 gadus pēc Otrā pasaules kara šobrīd katram eiropietim ir iespēja ar savu lēmumu un balsi ietekmēt jaunas Eiropas rašanos, tādas Eiropas, kurā nebūtu pagātnē pieredzēto konfliktu un asiņu. “Mēs esam privileģētas paaudzes, jo varam pieredzēt, kā Eiropa atdzimst, un varam redzēt visu šo vēstures ritumu, kurā arī mūsu balsis iespaido debates par Eiropas nākotni,” sacīja prezidente. V.Vīķe-Freiberga arī sacīja, ka, radot Eiropas Savienību (ES), viena daļa Eiropas ieguva pamatu brīvībai, attīstībai un demokrātijai, savukārt otrai daļai, tajā skaitā arī Baltijas valstīm, bija lemts dzīvot piecus gadu desmitus totalitārā režīmā.
Prezidente atzīmēja, ka šogad Latvija svinēs 15.gadskārtu kopš neatkarības atjaunošanas un gadu kopš pilntiesīgas dalības ES, taču pirms iestāšanās ES arī Latvijas iedzīvotājiem, balsojot referendumā, bija līdzīgas izjūtas, kādas šobrīd ir Francijas iedzīvotājiem. Pēc referenduma ir pierādījies, ka arī Latvijai ir iespējas baudīt tās pašas eiropeiskās vērtības un vienlīdzību lēmumu pieņemšanā, kādu bauda citas ES dalībvalstis neatkarīgi no to lieluma.
Noslēgumā Valsts prezidente pateicās studentiem par aktīvo diskusiju, kas dod pamatotas cerības, ka “Eiropas nākotne ir radošu jauniešu rokās, kuri mīl savu valsti, Eiropu un savu nākotni”.
Par debatēm, aktīvi izjautājot, interesējās arī vairāki desmiti Francijas žurnālistu.
Francijas ārlietu ministrs M.Barnjē pateicās Valsts prezidentei par ieguldījumu Francijas debatēs par Eiropas konstitucionālo līgumu, ar gandarījumu pieminot savu neseno vizīti Latvijā.