"Tik cerību, cerību nenokauj, Un sapnī uz dzimteni kājas auj!"

Vakar tika atklāta izstāde par Vācijas bēgļu nometņu laika grāmatām un perodiku

Šīs Andreja Eglīša dzejas rindas izraudzītas par moto izstādei "Vācijas bēgļu nometņu laika grāmatas, periodika, rokraksti", ko vakar, 14.septembrī, atklāja Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. Ekspozīcija iekārtota ar Pasaules brīvo latviešu apvienības, Latvijas Valsts arhīva, Nacionālās bibliotēkas un Latvijas muzeju atbalstu. Ābeces, latviešu, vācu, angļu un franču valodas mācību grāmatas, Skalbes pasakas un Brigaderes lugas, kalendāri un gadagrāmatas, teātru, koncertu un Dziesmu svētku afišas, gleznas un grafikas darbu mapes — ik eksponāts stāsta par virmojošo kultūras dzīvi un nemitīgo rūpi par bērnu skološanu bēgļu nometnēs. Tas ir laiks līdz 1949.gadam, kad vēl nebija sākusies masveidīgā izceļošana uz nākamajām mītnes zemēm un Vācijas bēgļu nometnes tika sauktas par mazo Latviju. Visi vēl dzīvoja ar cerību, ja ne rīt, tad parīt tikt mājās. Bet mājās viņi gribēja atgriezties garā stipri un gudri, savai dzimtenei noderīgi. Izstādes iekārtotāja Gunta Jaunmuktāne īpaši centusies parādīt bēgļu nesalaužamo garu, cīņu par savas latviskās identitātes saglabāšanu. Tas izpaužas gan vēstulēs un rakstnieku manuskriptos, gan tai Rucavas tautastērpā, ko 1946.gadā Mārbekas nometnē darinājusi liepājniece Alise Brauna. Tas viņai atgādināja dzimto krastu trimdas ceļos, bet, kad sākās atmoda, no Anglijas tika atsūtīts uz Latviju.

Bibliotēkas direktore Venta Kocere teica paldies tiem daudzajiem cilvēkiem, kas šīs laikmeta liecības saglabājuši un nodevuši muzejiem un bibliotēkām. Jāņa Avotiņa fondā vien, kas saņemts no Kalamazū, ir trīsarpus tūkstoši grāmatu un dažādi preses izdevumi. Pateicoties Jura Soikana meitas Astrīdas atsaucībai, pirmo reizi plašai sabiedrībai iespējams parādīt tik daudz viņa gleznu un grafikas darbu. Citētas arī mākslinieka 1945.gadā rakstītās rindas: "Mūsu pamati ir zeme un zemnieks. Mēs esam arāju tauta. No tās mēs esam cēlušies, tai mēs piederam un tāda ir un būs arī mūsu kultūra. Tai pieder mūsu prāti, tai pieder mūsu sirdis, tai deg mūsu gara lāpas."

Izstādes pirmie apmeklētāji, starp kuriem bija kupls pulciņš kādreizējo bēgļu, saņēma Valsts arhīva izdoto jau otro uzziņu krājumu "Trimdas arhīvi atgriežas".

Plaša izstāde par latviešu bēgļu gaitām Vācijā iekārtota Rīgas Latviešu biedrības namā, kur šodien notiek starptautiska konference "Trimdas arhīvi atgriežas". Tie atgriežas, lai palīdzētu uzrakstīt faktos, dokumentos un vēl dzīvā atmiņā balstītu patiesu latviešu tautas vēsturi.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore