1990.gada 27.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
JāņaDūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Esiet sveicināti, godātie kolēģi! Mēs norunājām šodien darbu sākt pulksten 10.00 šajā zālē. Sākot darbu, izlemsim, kā mēs strādāsim šodien un rīt. Tāpēc varbūt dosim vārdu komisiju priekšsēdētājiem, kuri izteiks savus viedokļus. Pagājušo reizi, es atceros, pie mikrofona bija mūsu kolēģis Ojārs Kehris. Acīmredzot arī šodien viņš pateiks savu viedokli, jo faktiski mums ir jāizlemj, vai tagad dosimies un strādāsim komisijās, un kaut ko ļoti svarīgu lemsim rīt, bet šodien šo jautājumu sagatavosim komisijās, vai arī turpināsim darbu uzreiz plenārsēdē, un šeit tad jūs varētu pārskatīt tos jautājumus, kurus varam izskatīt šodien. Šeit tie acīmredzot arī jums ir izdalīti. Lūdzu, deputāt Jāni Škapar!

J.Škapars: Mēs varētu piedāvāt likumprojektu pirmajam lasījumam par Rīgas pilsētas un Rīgas rajonu pašvaldību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es esmu jau pieteicis Ojāru Kehri, un pēc tam tiks dots vārds jums. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Mēs lūgtu rīt pirmo iekļaut darba kārtībā likumprojektu par nodokļiem un nodevām, kas ir “jumta” likums, un arī attiecīgo lēmuma projektu par šā likuma stāšanos spēkā. Un vēl vienu jautājumu– par izmaiņām 1990.gada valsts budžetā, ko gatavo Apvienotā budžeta komisija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ierosina iekļaut darba kārtībā vēlreiz jautājumu par Aizkraukles rajona pašvaldības reorganizāciju. To atkārtoti prasa arī Aizkraukles Tautas deputātu padome. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Strīķi!

V.Strīķis: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ir saņēmusi Ministru padomes un Lauksaimniecības ministrijas lūgumu iekļaut darba kārtībā, ja varētu jau rīt, lēmumu par grozījumiem Latvijas PSR Augstākās padomes 1989.gada 28.decembra lēmumā, kurā bija teikts, ka ar 1991.gada 1.janvāri tiek pārtraukta amonjaka ekspluatācija un arī tā mēslojuma ražošana. Ja mēs šo lēmumu neiekļausim, tad ar 1.janvāri mēslojuma ražošana tiks pārtraukta un līdz ar to tas tautsaimniecībai sagādās lielus zaudējumus...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iedodiet man rakstiski savu priekšlikumu. Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Mēs, vairāki Augstākās padomes deputāti, kopskaitā 34, iesniedzām protestu sakarā ar sociālā nodokļa lēmuma 2.punktu. To izskatīja arī Augstākās padomes Prezidijs un ieteica deputātiem iesniegt konkrētus priekšlikumus par šo 2.punktu. Tagad mēs šādus priekšlikumus iesniedzām, un tāpēc būtu vēlams rītdien šo protestu par sociālo nodokli izskatīt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ozol, lūdzu!

I.Ozols: Cienītie kolēģi! 14.decembra darba kārtības pēdējais punkts bija lēmuma projekts par Ministru padomes lēmuma Nr.212 “Par Veselības aizsardzības ministrijas republikāniskās ārstniecības profilaktoriskās apvienības 2.slimnīcas un poliklīnikas tālāko izmantošanu” atcelšanu. Praktiski ir pagājušas jau divas nedēļas. No visas šīs epopejas sākuma ir pagājis pusmēnesis, un zināmā mērā ir paralizēts darbs šajās iestādēs. Lūdzam iekļaut šodien pēcpusdienas sēdē kā pirmo darba kārtības jautājumu šīs problēmas apspriešanu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Budovski, lūdzu!

M.Budovskis: Mandātu un deputātu ētikas komisijas viedoklis ir šāds. Cienījamais priekšsēdētāj! Mums ir divi neizskatīti protesti. Rīt par to Mandātu un deputātu ētikas komisija gribētu sniegt ziņojumu, lūdzu iekļaut to darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Nē, jūs bijāt vispirms. Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Paldies, Anatolij Valerianovič! Pirmkārt, mēs, apstiprinot 1991.gada budžetu, ja es neko neesmu palaidis garām, aizmirsām apstiprināt atskaiti par 1989. Un neizskatījām to sesijā, tas ir, ar to pārkāpām noteikto procedūru. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es iedrošināšos jums atgādināt to jautājumu, kuru jūs pierakstījāt kā deputātu Aleksejeva un Kurdjumova priekšlikumu sakarā ar cenu pieauguma piemaksu– 66 rubļu– apspriešanu plenārsēdē. Un, ja tas ir iespējams, vēlams, protams, lai šajā apspriešanā būtu klāt tirdzniecības un ekonomikas ministri./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

V.Zatuliviters: */Es lūgtu iekļaut rītdienas dienas kārtībā iekšlietu ministra Važņa kunga informāciju, kurā būtu vēlams dzirdēt atbildes uz diviem jautājumiem. Pirmais. Kā norit to faktu izmeklēšana, es domāju sprādzienus, kuri ir jau zināmi? Un otrais. Ko iekšlietu ministrs gatavojas darīt, lai novērstu līdzīgus faktus nākotnē?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, klusāk! Uzmanīgi klausieties!

V.Zatuliviters: */Uz rītdienu. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Tā, jūs teicāt– divus jautājumus? Izteicāt tikai vienu? Paldies./

Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Sakarā ar zināmo situāciju kā parlamentā, tā arī sabiedrībā un sakarā ar to, ka pie mums pagātnē Augstākās padomes aizgādībā tika organizēts Latvijas tautu forums, lūdzu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par otrā Latvijas tautu foruma organizēšanu tuvākajā laikā, lai izpildītu pirmā foruma pieņemtos lēmumus./

Priekšsēdētājs: Tā. Te mums jau ir ierosināta darba kārtība vismaz nedēļai. Es ierosinu balsot... Nē, vispirms– vai kāds kopumā grib izteikt savu viedokli? Lai jūs varētu padomāt, es nosaukšu visus darba kārtības punktus, jo, kad mēs balsosim visu pēc kārtas, lai jūs varētu labāk orientēties. Šodien plenārsēdē nevienas komisijas vadītājs nepieprasīja, lai šis jautājums tiek noņemts no darba kārtības. Abas dienas būs plenārsēdes. Bez tam šodien komisijas vadītājs Škapars ierosināja izskatīt jautājumu par Rīgas un Rīgas rajonu pašvaldību... Rīgas pilsētas– jā! Es arī tā domāju. Rīgas pilsētas un Rīgas “rajonu”, bet nevis “rajona” pašvaldību...

Ekonomikas komisija, lūdzu, precizējiet– jūs runājāt par šodienu vai par rītdienu? Nodokļi un nodevas. Kad to skatīt– šodien, rīt? Bet izmaiņas 1990.gada valsts budžetā?

Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, kā atceraties, ierosināja par Aizkraukles... Mēs vēl nenobalsojām... Pirms katra balsojuma jūs varēsit izteikt savu viedokli. Es tikai kopumā nolasu, lai jūs vēlreiz labāk orientētos. Pagaidiet, lūdzu! Aizkraukles pašvaldības reorganizāciju mēs izskatījām, taču zālē trūka balsotāju, lai mēs varētu pieņemt kādu lēmumu– es tā sapratu situāciju.

Tālāk 34 deputātu protests pret attiecīgu sociālā nodokļa pantu; šeit to izklāstīja deputāts Grūbe, un Augstākās padomes Prezidijs lūdza šo grupu sagatavoties attiecīgā projekta izskatīšanai un iesniegšanai.

Par Ministru padomes, kā es sapratu, lēmumu man rakstiski priekšlikumu neviens nav iedevis, lai kā es arī kādreiz lūdzu. Jums jau ir? Par jums, kolēģi Ozol, nav runas. Runa ir par Ministru padomes lēmuma atcelšanu, kas saistīts ar amonjaka un citu minerālmēslu transportēšanu, tā es sapratu šo ierosinājumu.

Tad vēl vajadzētu izskatīt divus protestus, informāciju mums sniegs Mandātu un deputātu ētikas komisija.

Vēl bija atskaite par 1989.gada budžeta izpildi. Arī jautājumi par piemaksām sakarā ar cenu paaugstināšanu. Te bija paredzēta Ministru padomes vai attiecīgā valdības locekļa informācija. Iekšlietu ministra informācija par to, kā tiek izmeklēti fakti, kas saistīti ar sprādzieniem.

Un pēdējais. Deputāts Ščipcovs ierosināja iekļaut darba kārtībā un uzņemties otrā tautu foruma organizēšanu Latvijā. Jā, es esmu vēl izlaidis Ministru padomes lēmuma atcelšanu sakarā ar poliklīniku. Es vienkārši šeit, sākot dialogu, to nenolasīju. Tas ir sestais jautājums pēc kārtas. Bet vēl būs jābalso par deputāta Ozola ierosinājumu izskatīt šo jautājumu tūlīt. Bet vispirms izskatīsim... Kā, lūdzu? Vispirms nobalsosim par katru jautājumu atsevišķi un pēc tam par secību, kādā mēs tos izskatīsim, ja būs kādi ierosinājumi. Vai es esmu nosaucis visus jūsu ierosinātos priekšlikumus? Jūs vēl gribat papildināt? Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Sakarā ar priekšlikumu iekļaut dienas kārtībā likumu par Rīgas pašvaldību. Cik man zināms, Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, ka šis jautājums ir jāizskata Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai un Likumdošanas jautājumu komisijai. Likumdošanas jautājumu komisijā šis jautājums nav izskatīts. Tāpēc es lūdzu šo jautājumu izslēgt no dienas kārtības un izskatīt pēc tam, kad tas būs izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā./

Priekšsēdētājs: Tātad mēs sākam jau izteikt savu viedokli par pirmo jautājumu. Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Es lūgtu ņemt vērā, ka budžeta labojumi 1990.gadam mums ir jāizskata divos lasījumos. Un šajā sakarībā būtu obligāti nepieciešams to rītdien izskatīt kā pašu pirmo darba kārtības jautājumu, lai mēs nepieciešamības gadījumā varētu to vēl papildināt, un rīt otrajā lasījumā faktiski mums šis budžeta jautājums būtu jābeidz izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies jums! Kolēģi, darba kārtība tagad būtu apspriežama pēc kārtas. Deputāts Zaļetajevs jau sāk apspriest pirmo jautājumu– par Rīgas pilsētas un Rīgas pilsētas rajonu pašvaldībām. Es lūgtu deputātu Škaparu un deputātu Endziņu izteikt savu viedokli.

A.Endziņš: Es piekrītu deputāta Zaļetajeva priekšlikumam neizskatīt tagad šo jautājumu, jo šis likumprojekts Likumdošanas jautājumu komisijā nav izskatīts. Tas gan tika iesniegts, bet visu laiku mums ir bijušas plenārsēdes... Acīmredzot mums tomēr tas ir jāapspriež, lai nāktu ārā kvalitatīvāks projekts. Lai pirmais lasījums un arī nākamie lasījumi būtu kvalitatīvāki, tad gan laikam ir nopietnāk jāpastrādā pašās komisijās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mūsu Augstākās padomes Prezidija lēmumā ir ierakstīts: “Iesniegt likumprojektu...”– kā vienmēr mēs rakstām– “izskatīšanai tādām un tādām komisijām...” Atbildīgā komisija šajā gadījumā ir Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija. Kā es saprotu, mums var veidoties situācija, kad dažas komisijas varbūt arī neizskata to vai citu likumprojektu, un tāpēc mums te ir jābūt tādai vispārējai pieejai, kā rīkoties tādos gadījumos. Vai mēs varam balsot un uzklausīt komisijas, kuras ir atbildīgas par šo likumprojektu, vai tādos gadījumos vispār neizskatīt šo jautājumu, ja kāda no komisijām nav to apspriedusi savā sēdē saskaņā ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu. Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Mēs ievērojām procedūru, iesniedzām to attiecīgajām komisijām un arī aicinājām uz savām sēdēm, tāpēc man tomēr būtu priekšlikums– ņemot vērā, ka šis jautājums ir viens no steidzamākajiem jautājumiem, tomēr izskatīt to šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl citi priekšlikumi? Mūsu kolēģiem, kuri vienmēr uzrauga procedūru, varu teikt: es saprotu tā, ka mēs procedūru pašreiz nepārkāpjam. Ja liksim šo jautājumu uz balsošanu, tad tiešām var iznākt tā, ka atbildīgā komisija var iesniegt šo jautājumu un savus priekšlikumus citās komisijās. Ja tie tiek novilcināti kaut vai objektīvu apstākļu dēļ un netiek izskatīti, tad tik un tā atbildīgā komisija ir tiesīga uzstāt uz to, lai tās iesniegto likumprojektu iekļauj darba kārtībā un izskata. */Lūdzu, pirmais mikrofons./

M.Gavrilovs: */Cienījamie kolēģi! Man ir tāds iespaids, ka mēs mokoši cenšamies kaut ko radīt, bet pašlaik nespējam to izdarīt. Jau 20 minūtes, šķiet, risinās kaut kāda dīvaina saruna par to, kas mums būtu šeit jāapspriež, ja mēs šīs divas dienas esam tam paredzējuši. Cits iespaids nerodas. Tad lemsim godīgi, ka mēs neesam gatavi šīm divām dienām, nenoturēsim sesiju šīs divas dienas; lai pastrādā komisijas un lai sagatavo visu, kā nākas. Citādi mums jau ir bēdīga pieredze, ka mēs pavadīsim šīs divas dienas, lūk, tādā runātavā, kura, atklāti sakot, arī visiem mums apnikusi. Tāpēc mans ierosinājums: šīs divas dienas veltīt darbam komisijās, jo ir acīm redzams, ka daudzi jautājumi nav gatavi un mēs sāksim strīdēties, kādā komisijā tika apspriests jautājums un kādā ne, un nav jātērē šeit veltīgi savs laiks un uzmanība. Lūk, šāds ierosinājums, un es lūdzu likt to uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, trešais mikrofons,– deputāts Aleksejevs./

A.Aleksejevs: */Manuprāt, mēs šodien cenšamies atrast nodarbošanos, lai izvairītos no cenu politikas un kompensāciju jautājuma apspriešanas. Šis jautājums, manuprāt ir vienīgais nozīmīgais no tiem, kuru apspriešana šodien tika ierosināta,. Un es pastāvu uz to, lai šis jautājums tiktu vispusīgi apspriests, turklāt šī apspriešana jātranslē radio un televīzijā./

Priekšsēdētājs: Vispirms nobalsosim par deputāta Gavrilova priekšlikumu. Deputāts Gavrilovs ierosina šīs abas dienas organizēt mūsu darbu tā, ka deputāti strādā tikai komisijās, bet plenārsēdes nenotiek. Lūdzu, reģistrēsimies. Un atkarībā no balsojuma mēs pēc tam katru iesniegto punktu izskatīsim atsevišķi. Reģistrēsimies, lūdzu. Rezultātu! Piedalās 138 deputāti. Līdz ar to gandrīz vai jāsaka, ka deputāta Gavrilova apgalvojumiem nav īsta pamata. Un tagad balsosim par deputāta Gavrilova piedāvāto mūsu darbības variantu– strādāt komisijās. Lūdzu, kurš ir par, pret vai atturas? Izsakiet savu viedokli par deputāta Gavrilova piedāvāto ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 36, pret– 66, atturas– 31. Vairākums ir par to, lai mēs strādātu abas dienas plenārsēdēs.

Tagad par pirmo jautājumu– par Rīgas pilsētas un tās rajonu pašvaldībām, par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Argumentus jūs jau dzirdējāt. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 81– par, 34– pret, 14– atturas. Jautājums tiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais– “jumta” likums, kā teica mūsu kolēģis Ojārs Kehris. Par nodokļiem un nodevām. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, deputāt Ojār Kehri!

O.Kehris: Šis jautājums praktiski ar mūsu iepriekšējiem lēmumiem darba kārtībā jau ir iekļauts. Man būtu lūgums to izskatīt rīt, ja iespējams, pirmo– pulksten 10.00 no rīta. Mēs uzskatām to par noslēdzošo. Būs arī ziņojums par to, kāds ir stāvoklis ar nodokļu sistēmu un kādas mums vēl gaidāmas problēmas šajos jautājumos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, kā jūs saprotat, mēs šodien no rīta tērējam laiku tāpēc, lai organizētos šīm divām darba dienām. Mums ir daudz jautājumu, kuri bija iekļauti darba kārtībā, bet kuri nav izskatīti, un tāpēc es ceru, ka mēs šeit neko nepārkāpjam, bet tikai mēģinām koncentrēt savu uzmanību uz šīm divām dienām. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Es atkārtoti atgādinu, vēršu jūsu uzmanību, kolēģi, uz to, ka būtu ļoti svarīgi kā pirmo darba kārtības jautājumu rīt izskatīt 1990.gada budžeta labojumu. Tas ir pēdējais labojums, lai rīt varētu otrajā lasījumā to pieņemt un faktiski varētu saimniecisko darbību pabeigt. Tāpēc man būtu ļoti liels lūgums atbalstīt mūsu Apvienotās budžeta komisijas priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Mēs varam piekrist šādam darba izkārtojumam un tūlīt pēc budžeta izskatīt nodokļus.

Priekšsēdētājs: Lai tomēr būtu sistēma, mēs balsosim tādā secībā, kādā priekšlikumi ir iesniegti, bet par laiku tad vienosimies vēlāk. Lūdzu– par nodokļiem un nodevām. Balsojot izsakiet savu attieksmi, vai jūs esat par vai pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu. 99– par, 8– pret, 8– atturas. Tiek iekļauts.

Nākamais– “Izmaiņas 1990.gada budžetā”. Lūdzu balsosim. Izsakiet savu attieksmi! Rezultātu! 105– par, jautājums tiek iekļauts.

Aizkraukles pašvaldības reorganizācijas jautājums. Tas ir izskatīts! Lūdzu! 84– par, tas tiek iekļauts.

Tālāk– Augstākās padomes Prezidijs ir uzdevis deputātu grupai, par kuru šeit runāja deputāts Grūbe, izstrādāt savus priekšlikumus jautājumā par 34 deputātu protestu sakarā ar sociālā nodokļa likuma pieņemšanu. Pirms balsošanas deputāts Grūbe lūdz vārdu.

G.Grūbe: Šeit ir jautājums tikai par lēmumu, nevis par visu nodokli, bet pieņemtā lēmuma 2.punktu. Precīzāk– tikai par to, ka 1990.gada alga un arī piemaksas, ja tās tiek izmaksātas 1991.gada 1.ceturksnī, tiek apliktas it kā ar atpakaļejošu laiku, tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumu, kāds ir analogs kā par ienākuma nodokli un tā spēkā stāšanās lēmumu. Ierosinām šādu redakciju: “Darba alga un citas izmaksas, kas izsniegtas pēc likuma stāšanās spēkā par darbu vai cita veida darbību par visu 1990.gadu, apliekamas ar sociālo nodokli tādā kārtībā un apmēros, kādi ir bijuši spēkā līdz 1991.gada 1.janvārim.” Tas nozīmē, ka mēs neprasām likuma atcelšanu, bet vienkārši lūdzam precizēt 2.punktu.

Priekšsēdētājs: Jūsu precizējums ir vietā, tātad mēs tagad balsosim par to, lai iekļautu darba kārtībā Latvijas Republikas lēmuma “Par sociālā nodokļa spēkā stāšanās kārtību” 2.punktu. Lūdzu rezultātu. Par– 99, jautājums tiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais. Par Ministru padomes lēmumu “Par poliklīniku un slimnīcu Linezera ielā”. Lūdzu rezultātu. 87– par, jautājums tiek iekļauts darba kārtībā.

Mandātu un deputātu ētikas komisijas protestus mēs iekļaujam darba kārtībā. Vai mums nav tā, ka Mandātu un deputātu ētikas komisijai vienmēr ir tiesības uzstāties? Vai mums vajadzīgs speciāls darba kārtības punkts par tās ierosinājumu iekļaušanu? Vajag, ja? Balsosim divus protestus, kurus izskata Mandātu un deputātu ētikas komisija. Tā šos jautājumus izskatījusi un ir gatava ziņot. Es ceru, ka darba kārtībā tie būs precīzi formulēti. Lūdzu rezultātu. 91– par, tātad tiek iekļauts.

Atskaite par 1989.gada budžetu. Vai jūs gribējāt kaut ko teikt šajā sakarā, deputāte Zeile? Lūdzu.

V.Zeile: Es gribēju paskaidrot... Tas ir saskaņā ar vecajiem noteikumiem, ka mums kopā ar 1991.gada budžetu tiek apstiprināta arī aiziepriekšējā gada budžeta atskaite, tāpēc to varētu varbūt izskatīt arī paralēli jautājumam par 1990.gada budžeta izmaiņām. Atskaite ir gatava, un Apvienotā budžeta komisija to jau ir izskatījusi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jums nav iebildumu, ka mēs izskatām izmaiņas 1990.gada valsts budžetā un vienlaikus izskatām jautājumu par 1989.gada budžeta atskaiti? Vai jūs par šo jautājumu?

S.Zaļetajevs: */Es neesmu pārliecināts, cik saistīti ir šie divi jautājumi, bet es gribētu atgādināt jums: kad mēs izskatījām sociālo nodokli, mums tika apsolīts, ka mums iesniegs atskaiti par ārpusbudžeta fonda līdzekļu izlietojumu, fonda, kurš tika izveidots uz alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu paaugstināšanas rēķina. Diemžēl šī atskaite mums netika dota. Es domāju, ka varētu šos jautājumus izskatīt, ja ne vienlaicīgi, tad secīgi./

Priekšsēdētājs: Godājamais kolēģi, runa ir par 1989.gadu, kādi 1989.gadā bija jautājumi, par kuriem jūs runājāt? Tur nebija tādu jautājumu. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es tomēr piedāvātu rīt neskatīt kopā šīs izmaiņas 1990.gada budžetā un atskaiti par 1989.gada budžeta izpildi, bet atlikt šo izpildes izskatīšanu uz jauno gadu, tad, kad mēs būsim ar šiem materiāliem iepazinušies un mierīgā garā varēsim šos jautājumus izskatīt, jo rīt mēs jau esam ielikuši kā otro jautājumu šo likumprojektu par nodokļiem un nodevām, turklāt man ir bailes, ka šāda darba kārtība varētu šo svarīgo likumprojektu nobīdīt kaut kur stipri uz dienas beigām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viedokļi ir uzklausīti, lūdzu, balsosim par priekšlikumu iekļaut 1989.gada budžeta izpildes atskaiti darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 65– par. Ir iekļauts. Jā, ir vairākums.

Tagad jautājums par piemaksām... Ministru padomes vai valdības pārstāvju informācija par piemaksām sakarā ar cenu paaugstināšanu. Lūdzu.

R.Rikards: Es uzskatu, ka cenu politika un atbilstošās kompensācijas ir pilnīgā valdības kompetencē un Augstākajai padomei nebūtu korekti jaukties valdības cenu politikas lietās, un tāpēc es aicinu visus, kas tic Godmaņa valdībai, balsot pret šo priekšlikumu, es pats arī balsošu pret, paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Vienu sekundīti... Es arī gribu izteikt savu viedokli. Ja mēs tik svinīgi runājam par korektumu, tad jāpadomā arī par ko citu. Vairākuma frakcija cenu jautājumos valdību ir noklausījusies jau divas vai pat trīs reizes. Un, ja tagad otra frakcija aicina mūs nevis noklausīties valdību, bet saņemt vienkārši informāciju jautājumos par piemaksām sakarā ar cenu politiku, nevis vispār izskatīt cenas, bet tikai piemaksas sakarā ar cenu politiku, un, ja kolēģis Rikards uzreiz paziņo, ka tas ir nekorekti, tad es atļaušos pateikt, ka tieši tas ir nekorekti, ja mēs aicinām šādi balsot savus kolēģus. Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Es patiesi esmu pateicīgs jums, Anatolij Valerianovič, par izskaidrojumu… Gribētu piebilst, ka šī jautājuma neizskatīšana varētu novest pie tā, ka profesors Rikards nesaņems 66 rubļu piemaksu no budžeta tāpēc, ka rūpniecības uzņēmumi nespēs tos maksāt./

Priekšsēdētājs: Mums sākas komentāri, taču, manuprāt, nevajadzētu atklāt komentārus, kaut gan radio un televīzijā šie komentāri skan tieši tāpēc, ka pretējā frakcija konkrēti nav izskatījusi šo jautājumu kopā ar valdības pārstāvjiem, tāpēc arī skan šī propaganda radio un televīzijā no deputātu tikšanās reizēm. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu! 67– par, šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Tālāk iekšlietu ministra informācija. Informācija par faktiem vai par izmeklēšanas gaitu, kas saistīta ar sprādzieniem. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Man varbūt būtu tāds papildinājums: ja mēs lemjam par to, klausīties vai neklausīties šo informāciju, varbūt mēs varētu uzaicināt sniegt informāciju arī Baltijas Kara apgabala un Valsts drošības komitejas pārstāvjus?...

Priekšsēdētājs: Papildinājums– uzaicināt Valsts drošības komiteju un Baltijas Kara apgabala pārstāvi. Lūdzu, balsosim... kopā ar šo papildinājumu... (Zālē troksnis.) Vai jūs nesapratāt, par ko mēs balsosim? Lūdzu rezultātu. 109– par, jautājums iekļauts darba kārtībā.

Tālāk deputāta Ščipcova ierosinājums izskatīt jautājumu par otrā Latvijas tautu foruma organizēšanu. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Es gribētu atgādināt deputātiem, ka saskaņā ar spēkā esošās Konstitūcijas 106.pantu pie Augstākās padomes tiek izveidota Sabiedriskā konsultatīvā tautību padome. Es gribētu atgādināt, ka šovasar deputāti vienreiz jau iepazinās ar sen sagatavoto Nolikumu par Sabiedrisko konsultatīvo tautību padomi, tika izteiktas kritiskas piezīmes, bet janvārī mūsu komisija nāks klajā ar šā nolikuma projektu. Projekta pirmajā un arī tagadējā variantā ir paredzēts, ka tieši Sabiedriskā konsultatīvā padome ir tas orgāns, kas vajadzības gadījumos ierosina jautājumu par tautu foruma sasaukšanu un organizē šo tautu forumu. Es domāju, ka janvārī mēs varēsim pie visiem šiem jautājumiem atgriezties un normālā likumdošanas kārtībā tos izlemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi citi viedokļi? Kurš vēlas izteikties, kolēģi deputāti? Nav. Lūdzu, balsosim par kolēģa Ščipcova ierosināto jautājumu. Rezultātu! 33– par. Vairākuma nav, lai šo jautājumu iekļautu darba kārtībā.

Līdz ar to visi jautājumi ir apspriesti. Tagad, lūdzu, precizēsim... Es atvainojos, vēl jāizlemj jautājums– Ministru padomes lēmums par amonjaka un citām minerālmēslu ražošanas lietām. Lūdzu, precizējiet to!

V.Strīķis: 1989.gadā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu par šā mēslojuma ražošanas un pārvadāšanas pārtraukšanu ar 1991.gada 1.janvāri. Lūgums ir tikai pagarināt šā lēmuma izpildes termiņu, jo pašreiz strādā Holandes eksperti un mūsu eksperti. Mēs lūdzam, lai ar 1.janvāri nepārtrauktu, bet pagarinātu šo termiņu– tāda ir lūguma būtība. Pagarināt par vienu ceturksni– pirmo ceturksni.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tiek ierosināts iekļaut šo jautājumu– Augstākās padomes lēmumu par amonjaka pārkraušanas pārtraukšanu Ventspils ostā– darba kārtībā. Lūdzu, deputāt Ulme!

A.Ulme: Es tomēr aicinātu deputātus balsot par šo ierosinājumu, jo citādi mēs pieņemam lēmumu un tad atkal mēs to atceļam, nekā nenoskaidrojuši. Tas varētu izraisīt lielu ažiotāžu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, kā es saprotu, mēs tagad to ne atceļam, ne atstājam spēkā. Tas ir spēkā. Runa ir par to, vai šo lēmumu vajag atcelt vai atstāt spēkā, un par to mēs pēc tam balsosim. Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es atbalstu deputātu bažas par Ventspils stāvokli un ierosinu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par ekoloģisko stāvokli Ventspilī un Jūrmalā. Tie ir divi jautājumi, kuri visus interesē, un es domāju, ka tie būtu jāizskata./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Aleksejev, es atļaušos tomēr jums lūgt jūsu priekšlikumu nelikt uz balsošanu, jo visus jautājumus, kurus mēs iekļāvām darba kārtībā izskatīšanai, esam jau formulējuši, bet tā mēs pašreiz varam bezgalīgi formulēt, ko mēs vēl gribētu. Tāpēc, lūdzu, balsosim tikai par to jautājumu, ko ierosināja deputāts Strīķis un kas ir to jautājumu sarakstā, kurus mēs sākām apspriest sakarā ar to iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Izziņu drīkst?/

Priekšsēdētājs: */Protams./

A.Aleksejevs: */Es domāju, ka to varētu pārcelt uz nākamā gada sākumu. Tā kā par to ziņos ekoloģijas komisija, manuprāt, tieši tāpēc būtu ērti izskatīt to vienlaikus./

Priekšsēdētājs: */Labi. Komisija ņems vērā jūsu vēlēšanos./

Lūdzu, deputāt Batarevski!

O.Batarevskis: Man ir lūgums vispirms šo materiālu iesniegt mūsu komisijā izskatīšanai un tikai pēc tam izskatīt šo jautājumu šeit, plenārsēdē, lai iekļautu to darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Agrārās komisijas priekšsēdētāja deputāta Strīķa iesniegtais priekšlikums nav tukšs jautājums. Šodien lauksaimniecībā mums republikā trūkst ap 30 procentiem slāpekļa mēslojuma. Un, ja mēs izpildīsim pagājušās Augstākās Padomes lēmumu, tad līdz pavasarim minerālmēslu krājumi samazināsies aptuveni par 42 procentiem. Līdz ar to ne zemnieki, ne kolektīvās saimniecības nesaņems minerālmēslu minimumu, bez kura mēs neiegūsim to visu lauksaimniecības kultūru ražīgumu, kāds paredzēts valdības programmā. Bet šo lēmumu pieņēma pagājušajā sasaukumā. Tika taču pieņemts lēmums par Slokas celulozes un papīra kombināta slēgšanu. Bet šajā gadā mēs stāstām, ka, izrādās, šī kombināta notekūdeņi pat uzlabojot stāvokli upē. Tātad lēmums tika pieņemts uz emociju pamata, nevis balstoties uz godājamu ekspertu secinājumiem. Tāpēc es uzskatu, ka nepieciešams pagarināt šā lēmuma darbības laiku./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vienu sekundīti, vienu sekundīti, lūdzu! Pirms mēs dosim vārdu deputātei Seilei un pēc tam deputātam Felsam, es aicinu komisiju vadītājus izteikties ne tikai jautājumā par minerālmēsliem, bet arī padomāt, kādā secībā mēs izskatīsim jautājumus tagad, lai tūlīt varam to nolemt. Mēs tagad jau nevis divas dienas strādājam, bet 50 minūtes runājam par darba kārtību. Tāpēc tūlīt izlemsim, kādā secībā mēs izskatīsim šos jautājumus. Padomājiet par to, kādos jautājumos ir jāuzaicina cilvēki, tikai tos jautājumus, jo pārējos gadījumos secība nav svarīga. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Tā kā šo lēmumu par rūpnīcas slēgšanu ir pieņēmusi iepriekšējā Augstākā padome un mēs savā darbības laikā neesam absolūti šim jautājumam pieskārušies, es tomēr aicinu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā un izrunāt to, nevis atklāt šeit pie mikrofoniem debates. Tas ir ļoti svarīgs jautājums– vai nu slēgt, vai arī apturēt šīs rūpnīcas slēgšanu. Un tur ir jāveic daudzi priekšdarbi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēdējam vārds deputātam Felsam. Tikai uzstājieties tad, ja esat pret, jo par domas ir jau izskanējušas. Jums ir kas sakāms pret? “Par” viedokļi jau ir izskanējuši. Balsosim par to, lai iekļautu darba kārtībā Augstākās padomes lēmumu par amonjaka pārkraušanas pārtraukšanu Ventspils ostā. Lūdzu. Kur skaitīt jūsu balsi? 71– par. Jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Par secību. Šodien pirmais jautājums– Rīgas pašvaldības. Nākamais jautājums tādā secībā, kādā man tas ir iesniegts, ir nodokļu projekts. Nē! Rīt no rīta– budžets, pēc tam nodokļi un nodevas. Rīt pēcpusdienā izskatīsim jautājumu par poliklīniku un slimnīcu. Šodien? Lūdzu, jā! Šodien. Es atvainojos, šodien pēcpusdienā izskatīsim jautājumu par poliklīniku un slimnīcu. Tādējādi rīt no rīta diena jau ir aizņemta, tad rīt pēcpusdienā vajadzētu lūgt valdības pārstāvi informēt par piemaksām sakarā ar cenu politiku. Vairāk, manuprāt, konkrētu lūgumu nebija. Jā, pareizi, pareizi! Johansons, Vaznis un Baltijas Kara apgabala pārstāvis– acīmredzot arī rīt pēcpusdienā, jo šodien pēcpusdienā tas tiešām būtu ne visai... vai jūs šajā sakarā? Lūdzu. Pagaidiet, deputāts Zaļetajevs bija pirmais! Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Man ir sekojošs ierosinājums. Jautājumu par Rīgas pašvaldību izskatīt rīt, lai šodien izmantotu iespēju izskatīt šo jautājumu Likumdošanas jautājumu komisijā.

Un otrais. Šodien sākt kaut vai ar jautājumu par slimnīcu un poliklīniku, jo šis jautājums bija iekļauts dienas kārtībā. Es vispār nesaprotu, kāpēc mēs šodien balsojām, ja tas bija iekļauts dienas kārtībā ja ne pagājušajā, tad aizpagājušajā nedēļā. Mēs ar to varētu sākt. Bet jautājumu par Rīgas pašvaldību lūdzu izskatīt rīt, lai šodien to vismaz kaut kādā veidā varētu izskatīt Likumdošanas jautājumu komisijā./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam. Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Anatolij Valerianovič! Tā, kā izskatot jautājumus par budžetu, par cenām un piemaksām, būtu nepieciešama valdības un ministriju pārstāvju klātbūtne, es lūgtu jautājumus uzstādīt secīgi, bet nesadalīt tos dienas laikā: pirms un pēc pusdienas. Uzskatu, ka tas būtu loģiski./

Priekšsēdētājs: */Labi. Manuprāt, tā jau ir./

L.Kurdjumovs: */Tur bija: no rīta un pēc pusdienas./

Priekšsēdētājs: ... Nodokļi un nodevas. Budžets un cenas– pēc tam. Es neredzēju, kurš jūs bijāt pirmais, lūdzu!

J.Blažēvičs: Es tiešām ierosinu pirmo izskatīt jautājumu par Rīgas pašvaldību, turklāt šodien. Un pēc tam apspriest Aizkraukles padomes reorganizāciju. Tie ir savstarpēji saistīti jautājumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Divi priekšlikumi par jautājumu secību. Pirmais– lēmumu par slimnīcu un poliklīniku tomēr izskatīt noteiktā laikā– šodien. Priekšlikums būtu pulksten 15.00, lai varētu uzaicināt cilvēkus. Un otrais– Grūbes kunga ierosinātos precizējumus lēmumā par sociālo nodokli izskatīt tikai rīt, jo diemžēl tie rakstiski vēl nav saņemti, arī komisija tos vēl nav redzējusi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir iebildumi? Iebildumi bija tikai par vienu jautājumu– par Rīgas pašvaldību. Komisija ierosina šo jautājumu izskatīt tūlīt. Bija arī citi viedokļi. Varbūt deputāts Teikmanis grib izteikt savu viedokli, lai orientētu mūs? Kā, lūdzu? Nē, mēs tagad izsakāmies par secību.

A.Teikmanis: Es domāju, ka mēs varam skatīt šo likumu tūlīt, jo komisija to ir skatījusi vairākas reizes, arī paplašinātā komisijas sēdē. Principā nav nekādu šķēršļu, lai to izskatītu šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to balsosim par vienīgo jautājumu– Rīgas pašvaldības jautājumu. Visi pārējie jautājumi ir ierosināti, mūsu sekretariāts ir fiksējis attiecīgo secību, iebildumu nebija, tāpēc mēs nebalsojām, bet balsojām tikai par Rīgas pašvaldību. Un komisija ierosina izskatīt tūlīt. Izskanēja arī citi viedokļi, un bija arī citi argumenti. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto priekšlikumu izskatīt šo jautājumu tūlīt. Lūdzu rezultātu. 77– par, izskatīsim tūlīt. Es gribētu beigt debates par darba kārtību.

*/Pēc kādiem motīviem tagad jāvaicā? Lūdzu, izņemiet roku no kabatas!/

P.Šapovālovs: */Jā, jā. Atvainojiet, Anatolij Valerianovič! Bija ierosinājums rīt uz jautājuma apspriešanu par kompensācijām uzaicināt radio un televīzijas pārstāvjus. Jūs par to nenobalsojāt…/

Priekšsēdētājs: */Esmu vainīgs./

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par– 37, nav vairākuma. Beidzot šo mūsu garo apspriešanos, atļaujiet konstatēt sekojošo. Es gribētu izteikt domu, cik tomēr ļoti liela un nozīmīga vieta mūsu dzīvē ir Augstākās padomes Prezidijam. Kad tas strādā pirms sesijām– lai kā arī mēs cits citu kritizētu, ka mēs tur velti tērējam laiku, mēs darba kārtību pēdējā laikā apspriežam 20 minūtes, maksimums 25 minūtes, bet šoreiz tas noticis 58 minūtes.

Sākam izskatīt pirmo jautājumu, un es ļoti lūdzu šo sēdi tālāk vadīt Dainim Īvānam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam izskatīt likumu par Rīgas pašvaldību. Kurš ziņo– vai Škapara kungs? Varbūt Teikmaņa kungs?

Cienījamie deputāti! Kuri vēlēsies izteikties debatēs, lūdzu, runas gaitā pierakstieties!

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Ar dažām Rīgas problēmām mēs jau savas darbības laikā esam iepazinušies, esam iepazinušies, jāsaka gan, tikai vienā aspektā, mēs esam skatījuši konfliktus starp Rīgas pilsētas un Rīgas rajonu padomēm. Šāds stāvoklis ir izveidojies patlaban mūsu likumdošanas rezultātā, jo, kad šā gada 15.februārī vēl vecā Augstākā padome pieņēma likumus par pašvaldībām, visus likumus par pilsētas rajonu un pagastu pašvaldībām, tā noteica, ka Rīgas pilsēta un Rīgas rajoni vadīsies pēc viena likuma– pēc likuma par pilsētu pašvaldību. Tā rezultātā praktiski izveidojās situācija, ka Rīgā atradās septiņas padomes– viena pilsētas un sešas rajonu padomes ar vienādu statusu un ar vienādām tiesībām. Tas neapšaubāmi radīja pretrunas starp pilsētu un tās rajoniem, jo gan pilsētai, gan arī rajonu padomēm ir vienāds statuss, arī vienādas tiesības. Rajona padome cenšas lemt visus jautājumus sava rajona teritorijā, ņemot vērā rajona intereses, pilsēta savukārt lēma, ņemot vērā visas pilsētas intereses. Agri vai vēlu šīs intereses kaut kur sadūrās. Patlaban vienīgais mehānisms, kā šādus konfliktus atrisināt, ir noteikts likumā– strīdus izšķir Augstākā padome. Es nedomāju, ka šī situācija varētu apmierināt gan Rīgas pilsētu, gan arī Augstāko padomi, jo diez vai Augstākajai padomei būtu regulāri jāskata daždažādi konflikti par atsevišķām problēmām, kas skar Rīgas pilsētu vai kādu tās atsevišķu rajonu.

Tas ir viens moments, kādēļ bija nepieciešams izstrādāt speciālu likumu par Rīgas pašvaldību. Šāds noteikums bija ierakstīts arī tajā pašā 15.februāra lēmumā, kad tika pieņemti visi likumi par pašvaldībām. Tur bija noteikts, ka Rīgas pašvaldības jautājumus regulēs atsevišķi likumi. Tātad tas bija vēl vecās Augstākās padomes uzdevums– izstrādāt šādu likumu.

Tālāk es gribētu paskaidrot, kādēļ likums izskatās tāds– jums visiem tas ir izdalīts– un kādus apsvērumus mēs ņēmām vērā, izstrādājot šo likumu. Pirmkārt, mēs ņēmām vērā esošās realitātes, esošo administratīvo dalījumu, esošos sešus rajonus. Protams, diskusiju rezultātā, jāsaka, nonācām pie atziņas, ka gan pilsētā, gan rajonos bija izteikts vienots viedoklis– šis administratīvais dalījums nav īsti loģisks, tas neatbilst ne īsti vēsturiskajai pieejai, ne saimnieciskajai nepieciešamībai; Rīgai būtu nepieciešams mainīt tās administratīvo iekārtu.

Tomēr otra realitāte ir tāda, ka šis iedalījums rajonos eksistē un katrā rajonā eksistē arī ievēlēta rajona padome. Tallinā un Viļņā jau pirms vēlēšanām tika pieņemts lēmums par rajonu padomju likvidēšanu. Mums tāds lēmums netika pieņemts, tādēļ faktiski mums arī šādas problēmas radās. Līdzīgas problēmas, cik es zinu, ir arī Maskavā un Ļeņingradā, kur katrs rajons tiecas pēc savas patstāvības.

Nākamais aspekts, ko mēs ņēmām vērā, bija tas, ka Rīgas pilsētā par pamatu jāņem pilsēta, nevis atsevišķs tās rajons. Iedalījums reģionos ir mākslīgs, tāpēc pamatam jābūt pilsētai kā vienotam un veselam, bet tālākais dalījums administratīvajās teritoriālajās vienībās– tā jau ir pakārtota lieta. Bija arī pretēji viedokļi, ka, teiksim, par pamatu jāņem rajons, un tālāk no rajona padomēm būtu jādeleģē atsevišķas pilnvarotas personas uz pilsētas padomi kopīgu pilsētas jautājumu risināšanai. Tātad nākamais pamatprincips bija tāds, ka par pamatu ņēmām pilsētas kopīgās intereses, jo pilsēta ir vienots veselums.

Tālāk es gribētu raksturot šo likumu, ka tas ir pārejas posma likums. Likums tieši šim pārejas periodam, jo tieši pārejas periodā mums ir jāizstrādā šis jaunais administratīvais iedalījums, kur neapšaubāmi ir jāmaina arī lemjošā struktūra, tas ir, padomes. Princips varētu būt tāds, ka ir jāatsakās no rajona padomēm vispār. Un nākamais– jāreorganizē arī izpildvara. Šie jautājumi ir ļoti cieši saistīti ar funkciju maiņu. Pašlaik pašvaldībām ir ļoti daudz tādu funkciju, kas pārejas perioda beigās, sākot funkcionēt mūsu nodokļu sistēmai, kā arī realizējot konversijas programmas, privatizāciju, no pašvaldībām atkritīs, tātad tām vairs nebūs jāveic šīs funkcijas.

Tālāk. Vēl bija priekšlikumi vispār atlaist visas padomes un sarīkot jaunas vēlēšanas. Tomēr pašreiz darba grupas un komisijas viedoklis ir tāds, ka rīkot jaunas vēlēšanas pašreiz nebūtu lietderīgi ne no saim­nieciskā, ne no politiskā viedokļa, ne arī tīri finansiāli, jo pašreiz, kad tomēr ir ļoti sarežģīta saimnieciskā situācija, arī politiskā situācija nav līdzsvarota, rīkot jaunas vēlēšanas, kas arī prasīs diezgan lielus līdzekļus, tiešām nebūtu lietderīgi. Realitāte ir tāda, ka jāņem vērā visas padomes– gan rajonu, gan pilsētas padomes. Un, visbeidzot, arī šajā likumā vajadzētu būt ietvertam tam mehānismam, kas regulētu pilsētas un rajonu attiecības, jo patiešām Augstākajai padomei tomēr nevajadzētu regulāri nodarboties ar kaut kādu atsevišķu strīdu izskatīšanu.

Tālāk. Kādi ir tie konceptuālie principi, kas ietverti šajā likumā? Mēs, strādājot pie šā likuma, ņēmām vērā arī tās izmaiņas, kas ir sagatavotas pilsētas pašvaldības likumam un kas skar visu pārējo Latvijas daļu. Taču, tā kā Rīga ir vienīgā pilsēta, kurā ir atsevišķi rajoni, tad šajā likumā ir atsevišķas īpatnības, kas ir raksturīgas tieši Rīgai un kas nav ietvertas, teiksim, pilsētu pašvaldību likumā. Galvenā konceptuālā atšķirība ir tāda, ka likums paredz Rīgā izveidot otru palātu. Šī palāta tiek veidota no deleģētajiem rajonu padomju pārstāvjiem, kas ietilpst pilsētas padomē, un tad šīs palātas arī kopīgi lems pilsētas jautājumus. Pamatprincips ir tāds, ka visi jautājumi pilsētā tiek risināti pilsētas padomē, bet rajona padomes lemj atsevišķus jautājumus savas kompetences ietvaros. Tātad, no vienas puses, tiek ierobežota rajona padomes kompetence, bet tai ir iespēja realizēt, teiksim, savas vēlēšanās, savas idejas tieši ar saviem pārstāvjiem pilsētas padomē, jo pamatprincipam, kā jau teicu, ir jābūt tādam, ka pilsēta tomēr ir vienots veselums.

Ņemot vērā to, ka otras palātas izveidošana palielinās arī pilsētas padomes apmērus, un ņemot vērā arī to, ka izmaiņas pilsētas pašvaldību likumā paredz pāreju uz valdes izveidošanu, mēs likumā ielikām arī tādu nākamo principu, ka tiek paplašinātas prezidija pilnvaras. Pašlaik padomju prezidijiem visur ir minimālas organizatoriskās pilnvaras, prezidijs faktiski kā lēmējorgāns nedarbojas. Šajā likumā mēs prezidija pilnvaras paplašinām, deleģējot uz to daļu no padomes funkcijām, kā arī daļu no izpildvaras funkcijām. Jautājums faktiski šeit paliek atklāts– būt vai nebūt izpildkomitejai. Šis likums paredz, ka var tikt izveidota alternatīva izpildkomiteja, bet to var arī neizveidot.

Tie tad būtu galvenie principi, kuri ietverti šajā likumā. Ļoti svarīgs princips ir arī tas, ka pilsētas padomei ir tiesības atcelt rajona padomes lēmumus, tātad pilsētas padome tomēr ir nolikta augstākā pakāpē nekā rajona padome, tas nodrošinātu, teiksim, šo te strīdu izskatīšanu pilsētā, pilsētas padomē, un tieši šī rajona padome varētu būt tas mehānisms, kas varētu novērtēt, kas ir prioritārs atsevišķu rajonu interesēs vai visas pilsētas interesēs, piemēram, neviens rajons nevēlēsies savā teritorijā ierīkot atkritumu izgāztuvi, bet pilsētai tā ir vajadzīga. Vajadzīga kā ēst. Šeit neizbēgami sadursies pilsētas rajonu intereses, bet, lūk, caur šo rajona padomi mēs arī šādus jautājumus varam izlemt.

Tikko tika uzklausīti dažādi viedokļi par likumprojektu. Likumprojekts tika izsūtīts visām rajonu padomēm, arī tās atsūtīja savas atsauksmes, praktiski visas rajonu padomes piekrita konceptuālām piebildēm par atsevišķiem likuma pantiem. Taču tieši pilsētas padomē šis likums nav skatīts, likumprojekts tika izdalīts pilsētas padomes deputātiem, un es varu atklāti pateikt, ka ir vērojama zināma frakciju pieeja,– viena frakcija, kurā ir komunistiskās partijas biedri un viņu līdzdomātāji, kategoriski noraida šo likumprojektu, principā uzskatot, ka nav nepieciešams izveidot otru palātu. Otrā frakcija šādu principiālu pieeju par otras palātas izveidošanu atbalsta, kaut arī šai Tautas frontes frakcijai ir zināmi iebildumi pret atsevišķām likumprojekta normām.

Es domāju, ka šodien mēs varam noklausīties arī deputātu domas; ļoti vēlams būtu, lai deputāti izteiktos par likumprojektu– gan par tā konceptuālo pusi, gan par atsevišķiem tā pantiem, par principiem, kas ir ietverti šajā likumā, par rajonu padomju un pilsētas padomes attiecībām, par attiecībām starp izpildvaru un lēmējvaru, starp pilsētas izpildvaru un rajona izpildvaru, par to savstarpējo pakļautību un atbildību. Šīs domas ir ļoti svarīgas.

Es arī domāju, ka likumprojekts, ja mēs to pieņemsim pirmajā lasījumā, būtu jāpublicē. Ir jāsagaida arī rīdzinieku vērtējums par šo likumprojektu. Galvenās iebildes, teiksim, ir tādas, ka likumprojekts ir pretrunā ar Konstitūciju, tiek pārkāpti vispārējo un tiešo vēlēšanu principi. Tiesa gan, par to vēl var strīdēties, jo otra palāta tiek izveidota no rajona palātu padomju deputātiem, tā tiek ievēlēta vispārējās un tiešās vēlēšanās tāpat Rīgas pilsētā. Rīgā kopā ir ievēlēti 700 deputāti, no tiem– 580 rajonu padomēs un 120 pilsētas padomē. Par viņu kompetenci mēs varam lemt atsevišķā likumā, deleģējot rajona padomju tiesības ar saviem pārstāvjiem uz pilsētas padomi. Tā ka, es domāju, jautājums nevar tikt aplūkots viennozīmīgi, ka būtu pārkāpts vispārējo vēlēšanu princips. Tas ir galvenais iebildums, kas izskanēja diskusijās, apspriežot šo likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Uzdot jautājumu ir pieteicies deputāts Smoļuks. Lūdzu.

Ja ir vēl kāds jautātājs, lūdzu pierakstieties!

A.Smoļuks: */Sakiet, lūdzu, pēc jūsu domām, kas ir visreakcionārākais un kāds pants ir visreakcionārākais jūsu projektā?/

A.Teikmanis: */Reakcionārs?/

A.Smoļuks: */Jā, visreakcionārākais./

A.Teikmanis: To vērtējiet jūs.

Priekšsēdētājs: Komisija uzskata, ka tās likumprojekts ir visprogresīvākais. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Teikmanis: Tad jāpajautā, ko kurš uzskata par reakcionāru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Sakiet, lūdzu, vai šis jautājums tika izskatīts pilsētas padomes prezidijā, un, ja tā, tad kādu lēmums pieņēma pilsētas padomes prezidijs. Lūk, tāds ir jautājums./

A.Teikmanis: Nē, šis jautājums atsevišķi prezidijā nav skatīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Man ir jautājums par 8.punktu. Tajā kā viens no variantiem ir paredzēts, ka palātu skaitlisko sastāvu nosaka Augstākā padome. Vai jūs varētu paskaidrot, kā tas ir domāts– ka Augstākā padome par katru sasaukumu speciāli pieņem lēmumu?

A.Teikmanis: Es nezinu, varbūt kolēģim Jundzim ir mazliet vecāks variants. Šeit beidzamajā variantā skaitliskais sastāvs ir minēts 20 deputātu no katra rajona, kopā tas ir 120 deputātu rajonu padomē. Taču es domāju, ka šis jautājums faktiski paliek atklāts un diskutabls, cik rajona padomē vajadzētu būt deputātiem– vai viņiem vajadzētu būt vienādā skaitā ar pilsētas padomi vai mazāk nekā pilsētas padomē. Varbūt šo speciālo skaitu varētu noteikt Augstākā padome? Es domāju, ka tas ir atklāts jautājums un te mēs varam diskutēt– tāpat kā varam diskutēt par šo deputātu tiesībām pilsētas padomē, vai viņi ir pilnīgi līdztiesīgi ar pilsētas padomes deputātiem. Vai viņiem ir tādas tiesības, kādas piedāvātas šajā likumprojektā. Arī tas, kāds ir viņu tiesiskais statuss, es domāju, ir diskutabls jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Lūk, man tieši par to ir jautājums– sakarā ar dalījumu palātās. Ja mums tiek projektētas divas palātas, tad acīmredzot katrai palātai jābūt ar savu specifiku. Citādi runāt par divām palātām nav jēgas. Kāda ir šī vienas un otras palātas specifika? To problēmu apjoms, pilnvaras un tā tālāk? Kāda ir katras palātas specifika?/

A.Teikmanis: Šajā likumprojektā, kas jums ir piedāvāts, katrai palātai īpaša specifika nav paredzēta. Specifika ir tāda, ka šai rajonu palātai... es vēlreiz atkārtoju, tās uzdevums ir būt rajonu pārstāvniecības orgānam. Mums arī Rīgā jācenšas ieturēt šis zināmais līdzsvars, līdzsvars starp rajoniem un pilsētu, jo pašlaik, teiksim, šis līdzsvars nav īsti ievērots ne attiecībās starp pilsētu, ne starp tās rajoniem. Šajā likumā ir mēģināts šo līdzsvaru ievērot. Es vēlreiz atkārtoju, ka rajonu padomē to kompetence ir ierobežota. Līdz ar to tieši tādēļ tā ir ierobežota, ka rajonu pārstāvjiem ir tiesības tieši būt pārstāvētiem pilsētas padomē. Tā ir šī rajona palātas specifika. Tas ir vērsts nevis uz to, lai risinātu specifiskus jautājumus, bet uz to, lai būtu rajona pārstāvniecība pilsētā. Tas ir tās uzdevums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons!

G.Morozļi: */Sakiet, lūdzu, jūs teicāt, ka daži iebilst pret šādu likumu, uzskatot, ka ar to tiks pārkāpts likums par tiešām vēlēšanām. Patiešām, cilvēkus ievēlēja rajona padomē, tagad viņi strādās pilsētas padomē. Tā var ņemt viņus arī Augstākajā padomē un tā tālāk. Bet kādi jums ir apsvērumi, ka netiks pārkāpts šis princips? Kā jūs izskaidrosit, ka tas ir iespējams un nebūs nekādu pārkāpumu? Kādus argumentus jūs minēsit?/

A.Teikmanis: Redziet, argumenti ir apmēram tādi. Lūk, rajona palātā cilvēku ievēlē tādēļ, lai viņš tur risinātu jautājumu par kāda viena dzīvokļa cauruļu remontu vai skvēriņu apzaļumošanu, vai kaut ko tamlīdzīgu. Mīļie draugi! Ja mēs šādi pieiesim šim jautājuma, tad tādā gadījumā vispār nedrīkstam vairāk mainīt pašvaldības likumu. Jo, tiklīdz mainīsim pašvaldības likumu, mainīsies, teiksim, arī deputātu pilnvaras, deputātu padomju kompetence, lai kaut ko risinātu. Ja mēs, piemēram, mainīsim kompetenci, tad uzreiz kāds var teikt: bet vēlētāji viņam šādu kompetenci nav devuši! Tādā gadījumā mēs sekosim tādiem likumiem, kādi tie mums ir. Un, kamēr mēs izdarīsim kādas izmaiņas, mums atkal būs automātiski jārīko jaunas vēlēšanas. Šāda pieeja laikam nebūs īsti pareiza.

Runājot par šīm tiešajām vēlēšanām, man liekas, es jau paskaidroju, ka mēs ar likumu varam noteikt, kāda ir rajona padomes deputātu kompetence. Tā var būt mainīga. Mēs jau varam dot, lūk, šīs specifiskās pilnvaras vienīgi Rīgai, jo šeit izpaužas tieši Rīgai specifiskās īpatnības, arī attiecībā uz rajonu deputātu pilnvarām. Visi viņi tomēr ir vienā pilsētā. Tāpēc es šeit neredzu tādu pretrunu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons!

A.Rešetņikovs: */Cienījamo referent! Paskaidrojiet man, lūdzu, cik es saprotu, Rīgas pilsētas padomē deputāti tika ievēlēti no katra rajona atsevišķi. Tāpēc katra Rīgas rajona pārstāvniecība Rīgas pilsētas padomē pastāv. Jo vairāk tāpēc, ka pilsētas padomes deputāts var piedalīties rajona padomes darbā vai nu padomdevēja līmenī, vai atskaitoties saviem vēlētājiem. Tāpēc man te drusku nav saprotams. Lūdzu paskaidrot./

A.Teikmanis: Redziet, es jums šajā ziņā varētu piekrist, bet tas ir tāds tīri teorētisks pieņēmums. Praksē realitāte ir tāda, ka pilsētas padome īsti labi nezina, ko dara rajona padome, un rajona padome īsti labi nezina, ko dara pilsētas padome. Un šajā gadījumā vienīgais veids, kā šīs abas agrākā līmeņa padomes sakontaktēt, kā mēs izspriedām, ir vienīgi kopīgs darbs, kopīgi pieņemot lēmumus. Jo arī Augstākās padomes deputāti tikpat labi ir ievēlēti no atsevišķiem Rīgas pilsētas rajoniem un var piedalīties to darbā. Bet viņi to nedara. Tāpat to nedara arī pilsētas padomes deputāti rajona padomes sesijās un otrādi. Tā ka reāli tas paliek tikai vārdu līmenī un nekāda praktiska seguma tam nav, un nekādas praktiskas darbības arī nav. Un arī nebūs, ja mēs deputātus tīri mehāniski nesaliksim kopā, neliksim viņiem kopā pieņemt lēmumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums jums, Teikmaņa kungs, un piezīme Prezidijam.

Mums jau ir izveidojusies prakse: ja tiek iesniegts likumprojekts, tad mēs gribam tomēr redzēt likumprojekta autora parakstu. Kāpēc šeit nekas nav teikts? Man tad jums ir jautājums: kas ir autors? Kuluāros, tā sakot, klīst baumas, ka šī likumprojekta autors esot personīgi jūs, Teikmaņa kungs. Ja tā ir, tad kāpēc nav jūsu paraksta? Vai arī kurš tad bija šī likumprojekta autors? Jo vairāk tāpēc, ka tas netika izskatīts ne pilsētas padomē, ne Rīgas pilsētas prezidijā./

A.Teikmanis: Jā, es gribu izklīdināt šaubas. Es personiski neesmu šā likumprojekta autors. Par šā likumprojekta autoru drīzāk varētu uzskatīt Latvijas Universitātes profesoru Kalvi Torgānu. Ar Kalvi Torgānu vēl vecā izpildkomiteja Alfrēda Petroviča vadībā bija noslēgusi līgumu par darbu, kas saistīts ar pilsētas un rajonu izpildstruktūru kompetences nodalīšanu. Bija tāda neliela darba grupiņa, kas sastāvēja no četriem Universitātes pasniedzējiem, arī Kalvis Torgāns tur strādāja pie šīs problēmas. Viņi jau bija šajās problēmās iedziļinājušies. Kalvis Torgāns turpināja darbu šovasar. Viņš radīja šā likumprojekta pamatu.

Pēc tam likumprojekta apspriešanas gaitā tika izveidota grupa mūsu Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas vadībā. Arī es personiski ietilpu šajā darba grupā. Tur bija pārstāvēti arī rajonu padomju pārstāvji, arī mans vietnieks darbojās šajā grupā. Tāpat tur darbojās arī izpildkomitejas pārstāvji. Šī darba grupa sagatavoja šo likumprojektu un iesniedza mūsu Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai. Tā ka es personiski neesmu šā likuma autors, tas ir kolektīvs darbs.

M.Gavrilovs: */Tad man ir precizējošs jautājums. Vispirms bija pasūtījums, bet pēc tam mainījās vara un acīmredzot nāca jauns pasūtījums. Kā pie mums saka, kas maksā naudu, tas pasūta mūziku. Sakiet, kas ir šīs divpalātu idejas autors? Cik es saprotu, ja komisiju vadāt jūs, maksājiet jūs, tātad jūs personīgi pasūtījāt divpalātu parlamentu./

A.Teikmanis: Ideja par otras palātas izveidošanu radās tieši darba grupā, kad bija jau gatavs pirmais likumprojekta variants. Kāpēc radās šāda ideja? Rajoni jau pirms tam bija izvirzījuši koncepciju sakarā ar šīm pašām problēmām, kuras es jau minēju sakarā ar to, ka nav šīs sadarbības starp pilsētu un rajoniem. Rajoni izvirzīja tādu variantu, lai Rīgā tiktu izveidota rajonu padomju asociācija, kurā būtu pārstāvētas tikai rajonu padomes, un šai asociācijai būtu tiesības ietekmēt vai, teiksim, uzlikt veto, vai nobloķēt jebkuru pilsētas padomes lēmumu. Pret šo koncepciju radās, manuprāt, visai pamatoti iebildumi, jo šāda pieeja ar bloķēšanu tikai varētu kavēt kāda lēmuma pieņemšanu, nevis normālu lēmuma izstrādāšanu. Tāpēc kā alternatīvs variants šim projektam radās ideja par otrs palātas izveidošanu, lai veicinātu tieši šo kopdarbību, bet nevis tāpēc, lai veicinātu kaut kādu pretdarbību starp rajonu padomēm un pilsētas padomi. Padomju pretnostatīšana var tikai kavēt kopīgo darbu, tāpēc tās vajadzētu salikt tieši kopā un kopā arī strādāt.

M.Gavrilovs: */Teikmaņa kungs! Mani pārliecina tikai viens– mana personīgā pieredze. Tādām lielām idejām nekad nemēdz būt anonīmi autori. Kaut kā dīvaini, kāpēc to tagad slēpj./

Priekšsēdētājs: Jums atbilde tika sniegta. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Teikmanis: Es jums vēlreiz atkārtoju, ka negatavojos minēt nevienu konkrētu personu.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es varu nosaukt darba grupas sastāvu.

Priekšsēdētājs: Jūs atbildējāt ļoti gari. Lūdzu, atbildiet uz nākamo jautājumu!

S.Buka: */Teikmaņa kungs! Kā es saprotu, ievērojot to, ka pasūtītājs bija biedrs Rubiks, jūs šodien pārstāvat biedra Rubika ideju. Bet tomēr, ja naudu maksā pilsētas padomes prezidijs, mani interesē, kāpēc prezidijs nenoklausījās profesora Torgāna vadītās darba grupas atskaiti, jo vairāk tāpēc, ka Torgāns ir nevis pašvaldību, bet saimniecisko tiesību speciālists. Kāpēc pilsētas padomes prezidijs nenoklausījās šo atskaiti? Un kāpēc, apejot prezidiju, jūs izstrādni, kuru nav apstiprinājis ne prezidijs kā pasūtītājs, ne tas, kas maksāja par to, tūlīt iesniedzāt Augstākajai padomei? Un cik maksāja šis projekts?/

A.Teikmanis: Cik tas maksāja, es nevaru pateikt.

S.Buka: */Vai šis projekts patiešām atbilst 80 tūkstošiem?/

A.Teikmanis: Es jums patiešām uz to nevaru atbildēt, speciāli līgums tika slēgts vēl pirms tam, kad tika nomainīta vara. Par kādu summu bija šis kopējais līgums, to es jums nevaru pateikt.

S.Buka: */Bet, ja nav atbildes, tad man ir lūgums vai ierosinājums. Atvainojiet, priekšsēdētāj. Mums tomēr ir jāsaņem atbilde pilsētas padomes prezidijā arī kā pilsētas padomes deputātiem uz jautājumu, cik maksāja šis projekts./

A.Teikmanis: Ar to droši vien mēs tiksim galā paši savā padomē.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā jūs to varat noskaidrot, tas ir jūsu jautājums.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Bekasovs: */Sakiet, lūdzu, vai pasaules praksē ir līdzīga pieredze? Vai pastāv kaut kur, vai tika kaut kur radītas, lūk, tāda veida divpalātu padomes vai parlamenti, vai, atvainojiet, municipālās padomes?/

A.Teikmanis: Principā es varu teikt, ka nav. Ir lielas pilsētas, teiksim, Ņujorka vai Berlīne, vai citas lielas pilsētas, kurās visus jautājumus lemj viena pilsētas padome. Un tas ir pilnīgi normāli. Un arī mans personiskais viedoklis ir tāds, ka mums rajona padomes nav nepieciešamas. Tās nav nepieciešamas, bet tās pastāv. Un tā ir realitāte, ar kuru mums pārejas periodā ir jārēķinās. Labāk varbūt būtu, ja to nebūtu, bet tās ir. Ir arī, teiksim, Brēmenes pilsētā rajonu padomes. Pilsēta ir sadalīta rajonos, un ir rajonu padomes, bet šīm rajonu padomēm ir tikai padomdevēja funkcijas. Visu lemj Brēmenes pilsētas padome. Un es domāju, ka tas nākotnē arī būs. Bet pašlaik realitāte, no kuras mēs nevarējām izvairīties, ir tāda, ka mums rajonu padomēs ir ievēlēti 580 rajonu padomju deputāti. Un mēs nevaram uzskatīt, ka viņu nav, ka viņus visus var atlaist, vai uzskatīt, ka viņi vispār nav ievēlēti. Tāda ir realitāte, un ar šo realitāti mums ir jārēķinās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es uzmanīgi izlasīju likumprojektu. Ļoti daudz kas virzās uz situāciju, kurā grūti vadīt, arī jūs pats teicāt, ka grūti ir vadīt pilsētas rajonus. Bet es uzskatu, ka tādēļ nav vērts mainīt likumus. Vienkārši jāmeklē ceļi un pilsētai jāmācās vadīt rajonus. Tas ir viens.

Jautājums man ir šāds. Likumprojekts kardināli maina pašvaldības principu tādā lielā galvaspilsētā kā Rīga. Kādā veidā jūs gatavojaties organizēt iedzīvotāju referendumu šajā svarīgajā jautājumā? Tā taču nav nejauša parādība. Tas ir uz visu mūžu. Kā, kad, kādos termiņos Jūs gatavojaties organizēt iedzīvotāju referendumu Rīgas pilsētas pašvaldības jautājumos? Par šo jautājumu katrā ziņā jāinteresējas un par to arī interesējas iedzīvotāji. Tā šeit pieņemt šo likumu mums nav tiesību./

A.Teikmanis: Tas, es domāju, ir katra privātais viedoklis, vai mums ir vai nav tiesību to pieņemt. Es uzskatu, ka Augstākajai padomei ir tiesības pieņemt šādu likumu, tai tas ir jāpieņem. Mums laikam ne Liepājā, ne Aizkrauklē nav bijis referenduma, lai gan tur ar Augstākās padomes lēmumiem, tāpat kā Liepājā, ir mainīta pašvaldības struktūra.

Es domāju, ka šis likums tiešām būtu jāpublicē un jāgaida rīdzinieku atsauksmes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēc pārtraukuma debatēs pirmais runās deputāts Zaļetajevs. Vārds ziņojumam tiks dots deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Paldies. Šajā pārtraukumā būs mūsu komisijas sanāksme.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam apspriest likumu par Rīgas pašvaldību. Debatēs ir pieteikušies, kā jau teicu, deputāts Zaļetajevs un vēl deputāti Blažēvičs, Ozols, Ščipcovs, Cilinskis, Punovskis, bet, ievērojot frakciju proporcionalitāti, pagaidām vēl deputāti Gavrilovs, Buka, Eglītis šobrīd paliek ārpus frakciju proporcionalitātes. Skatīsimies pēc laika un pēc tā, kā mums šīs proporcijas tiks ievērotas.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka uz mani nospiedoši iedarbojās jūsu reakcija, zāles reakcija, kad tika paziņots par šā jautājuma izskatīšanu. Līdz tam vismaz vairākuma frakcija vienoti balsoja, lai šo jautājumu izskatītu nekavējoties, bet, kad jautājumu sāka izskatīt pēc būtības, šķiet, vairāk nekā puse no tiem, kuri pastāvēja uz šā jautājuma izskatīšanu, atstāja zāli. Tas daudzējādā ziņā liecina, ka lēmums kaut kādā mērā ir jau pieņemts un tā izskatīšana būtībā it kā vairs nav paredzama. Man ļoti žēl, es paužu savu visdziļāko nožēlu. Tomēr es uzskatu, ka šeit ir lielas problēmas. Šīs problēmas ir jāatrisina.

Vispirms man gribētos vērst jūsu uzmanību uz zināmu neprecizitāti, ko pieļāva referents savā ziņojumā, proti, frakcija, kuru es pārstāvu, tāpat pilsētas padomes deputāti, kuru vārdā es runāju, nemaz neizturas tik viennozīmīgi, kategoriski un negatīvi pret šo likumprojektu.

Patiešām pastāv liela problēma, un šī problēma ir jāatrisina. Tā pastāv ne tikai Rīgā vien. Tikpat sarežģīts šis jautājums ir arī citās Padomju Savienības lielajās pilsētās, kur darbojas tā pati padomju sistēma. Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka pieeja šīs problēmas risinājumam citās pilsētās ir diametrāli pretēja tai, ko izraudzījies šis likumprojekts, tas ir, visur iet pārvaldes struktūru vienkāršošanas virzienā, izejot no tā, ka pārāk liela vara, kas pagātnē spēlēja dekorācijas lomu, un pārāk liela neskaidrība šajā jautājumā neveicina pilsētu problēmu risināšanu.

Šajā likumprojektā ir panti, kurus, manuprāt, nākas atbalstīt pilnīgi noteikti. Tas, pirmām kārtām, ir 11.pants, kurš problēmas lielā mērā atrisina jau tūlīt. Es jums atgādināšu: “11.pants. Domstarpības starp pilsētas padomi un rajonu padomēm atrisina pilsētas padome.” Pilnīgi loģisks pants, un es nedomāju, ka kāds nostāsies opozīcijā pret šo pantu. Un lielā mērā šā jautājuma atrisinājums saistīts tieši ar šā panta pieņemšanu. Mēs mierīgi varētu virzīties uz priekšu. Dabiski, es nevaru neskart arī to pantu, kurš izraisa lielu kritiku, konkrēti, pantu, kurš paredz pilsētas padomē radīt otru palātu.
Es uzskatu, un ne tikai es vien, ka tas būs diezgan samākslots veidojums, kas radīts ar pilnīgi noteiktu mērķi, teiksim tā, ko te slēpt, patiesībai jāskatās acīs. Ja starp rajoniem ir kaut kādas domstarpības, tad šīs domstarpības, dabiski, var izlemt pilsētas padomes deputāti. Viņi arī ir ievēlēti no rajoniem.

Vēl vairāk. Šis pants neatrisina jautājumu būtībā, ja domāta ir pilsētas problēmu risināšana, nevis noteiktu kustību varas pilnvaru izlemšana. Te mums ir pilnīgi skaidri jāsaprot, kādus mērķus mēs sev izvēlamies. Tad, lūk, ja mēs patiešām esam ieinteresēti pilsētas problēmu risināšanā, tad laikam varētu rajonu sadarbības problēmu risināt arī citādi. Konkrēti es gribētu savas frakcijas vārdā iesniegt sekojoša satura priekšlikumu 8.panta vietā: piešķirt rajoniem iespēju deleģēt pa vienam pārstāvim uz katru pilsētas komisiju. Ja cilvēki patiešām ieinteresēti problēmas risināšanā, tad tā tiek meklēta tieši komisijās. Lūdzu, jebkuri lietišķi ierosinājumi ar prieku var tikt izskatīti komisijās, un tajās var tikt atrasti risinājumi neatkarīgi no tā, kas tos ierosina. Ja komisijās tiks ierosināts lietišķs risinājums, teiksim, par pilsētas transporta attīstību, tarifu paaugstināšanu tā, lai tā nebūtu vienkārši naudas izsviešana mucā bez dibena, kas gan no tā atteiktos. Bet šie ierosinājumi laikam būtu pirmām kārtām jāiesniedz komisijās.

Tātad pilsētas padomē ir 15 komisijas. Katrs rajons var deleģēt uz katru komisiju vienu deputātu. Tas ir, katrai komisijai iznāk sešas papildu balsis, sešas, teiksim tā, ieinteresētas balsis, kuras var ieteikt savu risinājumus. Un šie risinājumi var tikt iesniegti sesijai. Atkārtoju: ja risinājumi būs lietišķi, neviens sesijā no šiem priekšlikumiem neatteiksies. Tas ir mūsu priekšlikums.

Dabiski, es nevaru atstāt bez kritikas risinājumu, ko ierosina 8.pants. Tas saistīts ar juridiskajiem aspektiem. Tas ir pirmām kārtām, manuprāt, un tas izskaidro, kāpēc es tik neatlaidīgi uzstāju, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts juridiskajā komisijā, Likumdošanas jautājumu komisijā. Tas ir saistīts ar to, ka šis pants, 8.pants, tieši pārkāpj Konstitūcijas 84.pantu, no kura, cerams, neviens atteikties netaisās, neskatoties uz to, ka tas ir vecās Konstitūcijas pants. Uzziņai es nolasīšu šo pantu: “84.pants. Tautas deputātu vēlēšanas notiek vienmandātu un daudzmandātu vēlēšanu apgabalos uz vispārēju, vienlīdzīgu un tiešu…”– es pasvītroju– “…tiešu vēlēšanu tiesību pamata ar aizklātā balsošanā izteiktu brīvu gribu”. Kas tad tagad paliks no Konstitūcijā pasludinātām brīvām vēlēšanu tiesībām, ja mēs apstiprināsim lēmumus, kuri paredzēti 8.pantā. 8.pants visnepārprotamākajā veidā, es pasvītroju, visnepārprotamākajā veidā pārkāpj Konstitūcijā pasludinātās tiešo vēlēšanu tiesības, un no tā, cienījamie deputāti, nekādi nevaram aiziet. Tātad pašlaik pirmajā lasījumā man gribētos, lai jūs izdarītu izvēli starp vai nu tiešu Konstitūcijas pārkāpumu, vēl sarežģītāku jaunās varas struktūras sistēmu, kura acīmredzot ne tikdaudz ierosinās risinājumus, kā realizēs varas pilnvaras, vai, otrādi, vienkāršotāku varas struktūru radīšanu, piešķirot ieinteresētajām personām iespēju piedalīties to jautājumu izstrādāšanā, kuri izlemtu pilsētas vajadzības. Tāpēc man gribētos, lai šodienas 8. panta un 38.panta izskatīšanā (man laikam nepietiks laika, lai skartu problēmas, kuras saistītas ar 38.pantā aprakstītajām pilsētas Padomes prezidija pilnvarām), lai šie panti šajā lasījumā netiktu izskatīti, bet tiktu izskatīti tikai pēc tam, kad to apspriešana būs notikusi Likumdošanas jautājumu komisijā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Blažēvičam!

J.Blažēvičs: Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu parunāt par vairākiem likuma pantiem un atbalstīt tos, kuri tika ierosināti šeit. Vispirms es vēlreiz gribētu akcentēt šeit ietvertās jaunās prezidija un izpildvaras funkcijas. Es gribētu teikt, ka šodien, izstrādājot jauno modeli, pašvaldību modeli, republikai, mums, vēl ir jāsaprot, ka sesijas starplaikā padomes funkcijas pilda padomes prezidijs. Sesiju starplaikā nav nekādas izpildkomitejas vai kādas citas institūcijas, vai iestādes, bet sesiju starplaikā tas ir lēmējorgāns, kas lemj, nevis pilda padomes lēmumus. Tas ir lēmējorgāns, lēmējiestāde, kuru ir deleģējusi vai nu padome pildīt šīs pilnvaras padomes vietā, vai arī Augstākā padome ar likuma palīdzību. Mums izveidojusies tāda situācija, kādas nav nevienā citā valstī, mums ir tāda izpildvaras un rīcības iestāde kā izpildkomiteja, kura lemj kolektīvi, kolektīvi atbild vai arī neatbild ne par ko. Visā pasaulē izpildvara zināmā mērā tiek koncentrēta viena vai vairāku cilvēku rokās, bet tiek algots vai nu administrators, vai municipāldirektors, vai kāds cits. Taču izpildvara rīkojas saskaņā ar padomes vai valdības lēmumiem. Un šeit nav vajadzīgs kolektīvais lēmējorgāns. Tas nav vajadzīgs. Ir vajadzīga tikai vienpersoniska atbildība un vienpersoniska rīcība. Līdz ar to šeit mainās arī padomes prezidija funkcijas un arī izpildkomitejas vai izpilddirektora funkcijas.

Taču ir vēl viens moments, kas mums ir ļoti būtisks. Mums izpildkomiteja līdz šim ir nodarbojusies ar visiem, būtībā ar visiem jautājumiem un lēmusi par visiem jautājumiem, kas skar iedzīvotāju intereses, zināmā mērā arī ar politiskiem. Šeit, man šķiet, ir jāietver princips, un tas šajā likumā ir ielikts, ka izpilddirektors lemj tikai par saimnieciskās darbības jautājumiem. Tikai par saimnieciskās darbības jautājumiem! Tātad arī vada šīs saimnieciskās iestādes, arī izpildie­stādes. Šādā veidā tiek atdalīta lēmējvara un izpildvara.

Otrs moments, ko es gribētu te atzīmēt, ir jautājums par pilsētas zemi. Man šķiet, ka šeit būtu nopietnāk jāieraksta par pilsētas zemi, jo vienam ir jāpieņem lēmums: vai nu tā būtu pilsētas padome, vai rajona padome, taču– vienam. Man šķiet, ka par zemi skaidri un gaiši ir jāieraksta tur, kur mēs skatījām ekonomiskos pamatus, jāpasaka, ka tas ir pilsētas padomes kompetencē. Tikai un vienīgi pilsētas padomes kompetencē! Ja mēs zemi sāksim dalīt katrs, tad Rīgā, es domāju, zināmā mērā tas ir kopējs īpašums un kopēja arī šāda saimniecība. Tāpat būtu loģiski, ja šeit tiktu domāts arī par kopējo pilsētas saimniecību. Ja reiz šis likums tomēr ir, tad šeit mums ir daudz domstarpību– ir jāizvērš izpildvaras vai municipalitātes izpilddirektora funkcijas, kā šeit minēts un kuras būs tās saimniecības nozares, kas būs kopīgas visai pilsētai kopumā un par kuru lemšanu atbildīga būs pilsētas padome, prezidijs un izpildvara. Es domāju, ka likums varētu tikt izskatīts pirmajā lasījumā, tas varētu būt publicēts, un nekā slikta te nav, tas tiktu apspriests, šā likuma apspriešanā piedalītos gan Rīgas pilsētas deputāti, gan rajona padomes deputāti, gan arī citi iedzīvotāji. Tas tiktu pieņemts pirmajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, nākamajam vārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Es gribētu paraudzīties uz mūsu apspriežamo likumprojektu no rajona, no Rīgas pilsētas rajona deputāta viedokļa. Pirmām kārtām es pakavēšos pie jautājuma, kurš ir ieguvis visdziļāko, ja tā varētu teikt, pretestību,– tas ir jautājums par Rīgas tautas deputātu divpalātu padomes izveidošanu. Kā rajona Tautas deputātu padomes deputātam, kuram padome ir uzdevusi risināt savus jautājumus, par kuriem mums nav vienota viedokļa ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomi, mēs vienu esam novadījuši līdz Augstākās padomes Prezidijam, bet otru– līdz Augstākās padomes plenārsēdei. Mēs viennozīmīgi varam teikt tikai to, ka šādā situācijā ir jābūt noteiktam risinājumam jau Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes līmenī, un es neuzskatu par normālu, ka mikrorajona Zolitūde-3 celtniecības jautājums vai kāda atsevišķa sešpadsmitstāvu nama celtniecības jautājums Ziepniekkalnā būtu jārisina Latvijas Augstākās padomes Prezidijam vai plenārsēdei. Tajā pašā laikā jādomā, kāpēc ir radusies šāda situācija. Tāda situācija ir tāpēc, ka mūsu rajons teritoriāli relatīvi ir viens no lielākajiem rajoniem, tajā pašā laikā mūsu rajons tā mazās apdzīvotības dēļ ir ļoti nevienmērīgi pārstāvēts Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomē, tam ir tikai 12 deputātu vietas. Turklāt deviņi no šiem deputātiem ir reāli atrāvušies no rajona Tautas deputātu padomes darba un līdz ar to arī stipri mazinājuši sava rajona iedzīvotāju interešu aizstāvību, lai gan viņi ir ievēlēti mūsu rajonā.

Mēs sava rajona Tautas deputātu padomē apspriedām šo divpalātu sistēmas risinājumu un viennozīmīgi uzskatām, ka tieši šādā ceļā pilnīgi uz paritātes principiem komplektēta otrā palāta viennozīmīgi var objektīvi aizstāvēt sava rajona iedzīvotāju intereses un šā rajona iedzīvotāju interešu aizstāvības vārdā lemt par mūsu rajona dažādiem sociāli ekonomisko un attīstības problēmu risinājumiem, un līdz ar to mēs reāli jūtam, ka spējam iedarboties uz pilsētas padomes lēmumu pieņemšanu un arī uz izpildkomitejas darbību, ka pašreizējā mirklī mēs esam praktiski bez mazākās iedarbības sfēras, kā rezultātā, jūs piedodiet, mēs divas reizes bijām spiesti nākt uz Augstāko padomi. Tā ka es personiski un arī mūsu rajona Tautas deputātu padomes vārdā varu paust domu, ka mēs visnotaļ pozitīvi novērtējam šādu soli Rīgas tautas deputātu padomes reorganizācijas jomā.

Tajā pašā laikā ir daži, pēc manām domām, ļoti būtiski momenti, kuri nav atspoguļoti mūsu apspriežamajā likumprojektā. Ir, piemēram, vispārējie noteikumi. Tur 5.pantā ir konkrēti fiksēts, ka tautas deputātu padomes ir juridiskās personas. Juridiskās personas tiesības var piešķirt arī pilsētas vai rajona izpildu vai rīcības institūcijām, to pārvaldēm un citām struktūrvienībām. Taču tajā pašā laikā mēs nekur šajā likumā neatradīsim to, kurš tad būs tas orgāns, kas piešķirs šo juridisko personu tiesības, un tāpēc mūsu priekšlikums būtu gan pilsētas padomes, gan arī rajonu padomes pilnvarās noteikti iekļaut normu, kur būtu noteikts, ka pilsētas padome ir tiesīga lemt par juridiskās personas tiesību piešķiršanu pilsētas rīcības institūcijām, to pārvaldēm un citām struktūrvienībām. Un analoģiski arī rajona padomēm.
Rajona padomes viennozīmīgi izlemj sava rajona izpildvaras juridisko statusu– vai sava rajona tautas izglītības nodaļai piešķirt juridisko statusu vai nepiešķirt, vai iekļaut to rajona izpildkomitejas, tas ir, rajona tautas deputātu padomes, kompetencē. Tajā pašā laikā es pilnīgi pievienojos Teikmaņa kunga teiktajam, ka tāda situācija ir izveidojusies un tādas tiesības ir jādod tikai tāpēc, ka mums šīs padomes un šis likums jāuzņem kā Rīgas pilsētas un tās rajonu pašvaldību pārejas perioda likums un šim likumam jāstrādā tikai un vienīgi šo piecu gadu pilnvaru laikā, kamēr pastāv un strādā šā sasaukuma Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome, kā arī Rīgas sešu rajonu tautas deputātu padomes.

Tālāk. Man šķiet, mūsu prakse ir parādījusi, ka Rīgas pilsētas izpildkomiteja acīmredzami pārkāpj savas pilnvaras ar saviem lēmumiem un rīkojumiem vai arī pilnīgi voluntāriem līdzekļu pārdalījumiem un tamlīdzīgi, iejaucoties rajonu tautas deputātu padomju izpildkomiteju darbībā. Tāpēc es domāju, ka likuma vispārējā daļā vajadzētu viennozīmīgi pateikt, ka Rīgas pilsētas un Rīgas pilsētas rajonu izpildvaras ir pakļautas un pakļaujas tikai sava līmeņa tautas deputātu padomes lēmumiem un augstākai izpildvarai, bet tautas deputātu padome var iedarboties uz tām tikai caur attiecīgo tautas deputātu padomi, jo pretējā gadījumā izpildkomiteja pārvēršas par diviem saimniekiem pakļautu izpildorgānu, bet, kur ir divi saimnieki, tur, piedodiet, nav nekādas kārtības.

Personiski es, tāpat kā mūsu rajona tautas deputātu padome, apspriežot un novērtējot mūsu apspriešanai iesniegto likumprojektu par Latvijas galvaspilsētas Rīgas pašvaldību, to atbalstām, un es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā ar tiem konkrētajiem priekšlikumiem, kurus es izteicu savā īsajā ziņojumā un kurus rakstiski iesniegšu darba grupai. Projektu vajadzētu publicēt Rīgas pilsētas iedzīvotāju apspriešanai, turklāt es vēl gribētu jums likt atcerēties, ka likums par Latvijas galvaspilsētas Rīgas pašvaldību diezin vai ir tikai Rīgas iedzīvotāju jautājums, jo tas ir arī suverēnās Latvijas Republikas galvaspilsētas likums par tās pašvaldību un tas faktiski jau pārsniedz Rīgas iedzīvotāju interešu sfēru, tas skar arī visas republikas iedzīvotājus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ščipcovs atteicās no vārda par labu deputātam Gavrilovam vai Bukam. Tā kā deputāts Gavrilovs jau ir sarakstā, tad tagad vārds deputātam Bukam.

S.Buka: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Savā laikā bija labs joks, ka pie mums ir padomju zeme. Es varu to pārfrāzēt un teikt, ka mums ir eksperimentu republika. Vēl viens kārtējais eksperiments– eksperiments Latvijas galvaspilsētas Rīgas pašvaldības pārveidošanā.

Patiešām tādus precedentus faktiski pasaule nezina, tā nezina paš­valdības divpalātu sistēmas ieviešanu pilsētā ar mazāk nekā miljonu iedzīvotāju. Ja turpinām šo loģisko domu līdz galam, tad nebūtu slikti ieviest varbūt arī trešo palātu– lordu palātu pilsētas padomē, kurā jābūt visiem Augstākās padomes deputātiem no Rīgas pilsētas. Tas būtu loģiski. Un tad tiktu turpināta vienotā saikne, rajona, pilsētas un Augstākās padomes sadarbība. Jo vairāk tāpēc, ka pretrunas pastāv ne tikai starp pilsētas rajoniem, bet arī starp pilsētu un Augstāko padomi. Un virkni līdzīgu pretrunu mēs jau izskatījām. Tādā pašā veidā visai loģiski būtu iedomāties, ka jebkurā rajonā arī vajadzētu būt divām palātām. Tad no attiecīgā rajona ievēlētie pilsētas padomes deputāti tieši piedalītos pilsētu rajonu padomju darbā un ar to nodrošinātu līdzīgu saikni. Ceru, katram no mums ir acīmredzama piedāvātās shēmas un to variantu, par kuriem es runāju, uzbūves samākslotība. Jābrīnās, ka šāds likuma projekts, ar kuru tiek ieviesta Rīgas pilsētas pašvaldība, netika apspriests ne pilsētas padomes sesijā, ne pilsētas padomes prezidijā, pat ne Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu pastāvīgajā komisijā. Tātad, pārkāpti veseli izskatīšanas kārtības bloki.

Otrkārt, jābrīnās par to, ka šis projekts bez plašas Rīgas iedzīvotāju apspriešanas šodien tiek iesniegts apspriešanai. Tas taču faktiski maina visu Rīgas pilsētas pašvaldības koncepciju. Jo vairāk tāpēc, ka parasti mēs vienmēr esam aizstāvējuši pašvaldību uzbūves principu no apakšas uz augšu, nevis no augšas uz leju, ja tā ir tautas pašvaldība, nevis tautas pārvaldīšana ar valsts birokrātisko mašīnu, kura tiek ieteikta kuluāros un tiek pieņemta kuluāros. Domāju, ka šodien arī no Rīgas pilsētas ievēlēto Augstākās padomes deputātu piedalīšanās galvaspilsētas pašvaldībā rada problēmu.

Vēl viens elements, kurš, manuprāt, nav ievērots likuma projektā– apgalvojums 1.pantā, ka šeit pastāv sevišķs, galvaspilsētai raksturīgs šīs pašvaldības pazīmju uzskaitījums. Bet faktiski nevienā pantā nav runas par šīm galvaspilsētai raksturīgajām pazīmēm. Kaut kas līdzīgs varētu tikt pieņemts jebkurai republikas pilsētai, kurā būtu vēl kaut vai viens vai divi rajoni. Nekas nav teikts par sadarbību ar Augstāko padomi, Ministru padomi, par pašas pilsētas nozīmi republikā. Netiek runāts par to, ka virkne ministriju un resoru izvietota tieši mūsu pilsētā, un par to, ka tas uzliek tai ne tikai sevišķu atbildību, bet dod arī sevišķas tiesības. Šajā dokumentā par to nekas nav teikts. Faktiski nav nekas teikts arī par šī likuma spēkā stāšanās kārtību. Vēl vairāk– pašlaik nav, un arī Teikmaņa kunga runā neatskanēja, ekonomiskā pamatojuma, cik izmaksās tāda jauna pašvaldības struktūra. Bet par to, ka būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas, šaubu nav.

Jābrīnās arī par to, ka Rīgas pašvaldības orgāni, kā apgalvots 4.pantā, ir ne tikai pilsētas padomes, bet arī rajonu un pilsētas padomju prezidiji, tas ir, jau pakārtotie orgāni, kurus ievēlējuši paši deputāti, nevis iedzīvotāji tiešās vēlēšanās. Un kāpēc mēs tomēr ejam tik nesaprotamu un dīvainu ceļu?

Šodien te bija runa, ka šis projekts ievēro vēsturiskos, ekonomiskos un citus faktorus, kuri saistīti ar pilsētas attīstību. Bet man gribētos atgādināt, ka līdz 1940.gadam Rīgā nebija rajonu, bija 40 apgabali iecirkņi, kuri bija patiešām pašvaldības orgāni, un bija vienota pilsētas padome. Tad varbūt mums vajadzētu iet šo ceļu, nevis tagad konstruēt mākslīgu pārejas shēmu, lai to pēc tam atkal lauztu. Jo vairāk tāpēc, ka šīs pārejas konstrukcijas dēļ pilsētā pie varas nokļūs vēl vesela grupa cilvēku, kuri negribēs to atdot, un mēs no jauna konfliktēsim ar šiem pašvaldības orgāniem.

Dabīgi, ka šodien līdzīgs mākslīgs veidojums faktiski nozīmē, ka mēs likumam par vēlēšanām piešķiram atpakaļejošu spēku, jo rajonu padomju deputāti un pilsētas padomes deputāti tika ievēlēti ar dažādām pilnvarām un dažādām tiesībām, kuras viņi pārstāv dažādos pašvaldības orgānos. Taču šodien mēs mainām šīs tiesības. Un kāpēc 20 cilvēku no katra rajona? Bet varbūt tad nepieciešama šo cilvēku rotācija? Viņiem taču tiek piešķirtas speciālas tiesības. Viņiem parādās divas balsis. Tādu nav nevienam cilvēkam. Kāpēc šie deputāti balsos kā rajona padomē, tā arī pilsētas padomē? Tā ir ar vienādām tiesībām ievēlētu deputātu nelīdztiesība. Tās taču ir dažādas lietas. Tas, kurš gribēja būt pilsētā, varēja tikt ievēlēts rajona padomē, bet pēc tam pilsētas padomē. Un tādi precedenti mums ir. Tad viņiem ir tiesības balsot kā vienā, tā arī otrā padomē.

Ir vesela virkne pantu, kuri, manuprāt, pagaidām šeit nav izstrādāti. Bet tos būs nepieciešams ieteikt otrajam lasījumam, ja mēs šo likumu šodien pieņemsim pirmajā lasījumā. Te ir pretrunas. Piemēram, 28.pants, kurš nesaskan ar 26.pantu. Ir vesela virkne pretrunu, kas saistītas ar pilsētas padomes prezidija pilnvarām. Tas ir pretrunā, pieņemsim, ar 27.panta 21.punktu, kā arī 12. un 14.punktu. Mani ļoti pārsteidza izcēlums šī panta 7.punktā, ka prezidijs pieņem lēmumu par kapsētu ierīkošanu un slēgšanu. Iespējams, tā ir speciāla funkcija, kuru var uzticēt tikai mūsu pilsētas prezidijam, bet ne izpildvarai. Šā panta 10.punkts daudzējādi ir pretrunā Latvijas Republikas likumiem par iespēju slēgt rūpniecības uzņēmumus. To neatļauj citi likumi. Mums nāksies iesniegt izmaiņas arī citos likumos. Uzskatu, ka pašlaik ir vēl citi nepamatoti panti, kuri iekļauti šajā likumprojektā. Piemēram, 55.pants, ar kuru tiek piešķirtas sevišķas tiesības aplikšanā ar nodokļiem.

Tātad– rezumējot, kā mums izturēties šodien pret šo likumprojektu? Manuprāt, to tomēr nevar pieņemt pirmajā lasījumā, jo tas ir neizstrādāts pagaidu likums. To saprot visi, pat referents. Tas ir pietiekami dārgs eksperiments, kas neievēro vēsturiskās un ekonomiskās likumsakarības, tas ir likums ar atpakaļejošu spēku. Kas tad ir jādara? Manuprāt, nepieciešams nekavējoties iekļaut pilsētas padomes prezidija sastāvā rajonu padomju priekšsēdētājus ar balsstiesībām, iekļaut pilsētas padomes pastāvīgo komisiju sastāvā attiecīgo rajonu padomju priekšsēdētājus ar balsstiesībām. Treškārt, ar Augstākās padomes lēmumu jāapstiprina pilsētas padomes lēmumu prioritāte pār rajonu padomju lēmumiem. Izstrādāt trīs mēnešu laikā priekšlikumus par Rīgas pilsētas likumdevējas un izpildvaras reorganizāciju. Izpildvaras funkcijas, es te piekrītu deputātiem, kuri uzstājās, nav izstrādātas. Un pēc reālas apspriešanas pilsētā pavasara sesijā apspriest likuma projektu un likuma koncepciju par Rīgas pilsētas pašvaldību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Cilinskim.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Jau no boļševiku varas pašiem pirmsākumiem pastāv tēze: “Visu varu padomēm!”, un šī tēze nekad nav realizēta. Un arī šis Rīgas pilsētas pašvaldības modelis ir izveidojies tādā veidā, lai varētu formāli runāt par tēzi: “Visu varu padomēm”, lai neeksistētu modelis, kādā veidā to varētu īstenot, jo pirmais princips, lai būtu reāla vara, ir tāds, ka jāļauj šim cilvēkam pastāvīgi strādāt. Mums būs jāatsakās no domas, ka cilvēks, kurš nestrādā pastāvīgi, bet atnāk reizi mēnesī uz sesiju un reizi mēnesī uz komisiju, ka viņam būs kaut kāda reāla vara vai vispār priekšstats par to, kas pilsētā notiek.
Tā ir diezgan naiva doma. Saprotot, ka nav ideāla risinājuma, kā šobrīd pārveidot šo pilsētas pašvaldību bez jaunām vēlēšanām, bet, tā kā jaunām vēlēšanām šobrīd patiešām nav nedz īstais laiks, nedz līdzekļu, es atbalstu šo Rīgas pašvaldības projektu pirmajā lasījumā. Es atbalstu arī domu, ka ir nepieciešams šo projektu publicēt laikrakstos un to apspriest. Tomēr domāju, ka mums projekts šodien ir jāpieņem pirmajā lasījumā, jo trūkst laika un šī Rīgas pašvaldība ir nonākusi zināmā krīzes situācijā.

Tālāk dažas tēzes, kuras mums vajadzētu, manuprāt, iestrādāt projektā līdz otrajam lasījumam. Pirmām kārtām, es domāju, mums būtu jātiek skaidrībā, kas ir pilsētas izpildvara. Manuprāt, nekādi nav pieļaujams, ka eksistē kaut kāda izpildkomiteja, kura pieņem kolektīvus lēmumus, pie tam pieņem politiskus lēmumus, bet šie cilvēki vispār nav vēlēti. Tāpēc es domāju, ka šīs izpildkomitejas maksimāli jālikvidē un lēmējvarai par visiem jautājumiem ir jābūt prezidijam. Varbūt to nevajadzētu saukt par prezidiju, bet par valdi.

Derētu apdomāt arī tādu jautājumu, ka pilsētas valdē varētu būt ievēlēta daļa nedeputātu, piemēram, viena trešdaļa, taču tas ir vēl diskutējams jautājums, par kuru vajadzētu padomāt līdz nākamajam lasījumam. Rajonu palātas izveidošana pilsētas padomei dotu klāt reālus cilvēkus, kuri varētu strādāt šajā prezidijā jeb valdē. Uzskatu, ka šai valdei vajadzētu strādāt pastāvīgi, proti, šiem cilvēkiem ir jābūt atbrīvotiem, tad arī būtu reāla pilsētas pašvaldība. Ņemot vērā to, ka padome nesanāk tik bieži, domāju, ka virkne jautājumu, kas ir minēti 27.pantā, varētu tikt izņemti no pilsētas padomes ekspinatīvajām tiesībām un tikt nodoti šai valdei. Tāpat es domāju, ka ir virkne jautājumu, kas šajā likumprojektā ir paredzēti lemt rajonu padomēm, kuru struktūru arī es ierosinātu veidot pēc līdzīga principa. Es domāju, ka šie jautājumi rajonu padomēm nebūtu lemjami. Blažēviča kungs jau runāja par zemi, un es viņam pievienojos; domāju, ka absurda ir doma par kaut kādiem rajona referendumiem. Tāpat, man liekas, šaubīgi ir tas, ka rajonā būtu atsevišķi nodevu vai nodokļu apjomi...

Tālāk. Domāju, ka derētu padomāt arī par to, kā pieņemt lēmumus šajā pilsētas padomē un arī rajonu padomēs. Manuprāt, visi lēmumi būtu jāpieņem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, bet ne mazāku kā viena trešdaļa no deputātu kopskaita, kā mēs to jau darām arī Augstākajā padomē. Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka no katra rajona tiek deleģēti 10 vai 20 deputāti. Pieļauju, ka šis skaits ir par lielu. Manuprāt, būtu loģiskāk, ka šis skaits būtu 10 deputāti no katra rajona, turklāt, veidojot pilsētas prezidiju jeb valdi, obligāti būtu jāparedz, ka no katra rajona obligāti ir vismaz viens deputāts šajā pilsētas prezidijā vai valdē. Tas būtu jānosaka likumā.

Ievērojot gan šos, gan arī citu deputātu iebildumus, domāju, ka, nopietni strādājot līdz otrajam un arī trešajam lasījumam, mēs patiešām varētu pāriet uz reālu pilsētas pašvaldību un kaut kādā mērā vismaz tuvoties šim modelim, kādam tam vajadzētu būt. Protams, nākotnē ir jādomā par to, lai Rīgā būtu tikai viena pilsētas padome, un arī par to, lai, tāpat kā citās pasaules valstīs, pilsētas mēru ievēlē atsevišķi. Un, protams, arī par to, lai nākamajās vēlēšanās mēs savā pilsētas padomē nevēlētu citas valsts karaspēku, kā tas ir noticis šajās vēlēšanās. Iespējams, ka arī šī citas valsts karaspēka klātbūtne dažādu līmeņu padomēs ir viens no tiem iemesliem, kāpēc cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ar Latviju, un arī cilvēki, kuri daži jau šobrīd dienē citās vietās, lemj kaut ko par pilsētas problēmām, kuras viņi nepārzina. Domāju, ka mums arī pēc 4.maija Deklarācijas vispār šī armijnieku atrašanās padomē ir diezgan jocīga parādība, un, manuprāt, arī pie šā jautājuma mēs būsim spiesti atgriezties, un, ja ne sakarā ar šo likumu, tad vēlāk. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties par šo likumprojektu kā viens no tiem, kurš darbojas likuma izstrādes darba grupā. Rīga ir viena, un tai ir jābūt vienotai. Šis likums ir radīts Rīgas vienotības dēļ. Rīgas vienotas pašvaldības dēļ. Tās stabilitātes un lemtspējas dēļ. Kāda ir Rīgas pilsētas padomes lemtspēja patlaban, tas nevienam vairs nav jāatgādina. Kādas varētu būt patlaban izejas no šīs situācijas? Galvenās apspriežamās būtu divas izejas: viena ir tā, par kuru arī šodien vairākkārt tika runāts, tas ir, atlaist padomes, faktiski nomainīt tās ar jauniem deputātiem. Otrā izeja– radīt principā jaunu likumu par pašvaldību. Trešā izeja, kura faktiski netiek vairs apspriesta, ir tāda: esošās likumdošanas ietvaros stingra kompetences norobežošana starp rajona un pilsētas padomēm, starp lēmējvaru un izpildvaru. Šī trešā iespēja faktiski vairs neko nedotu, ja tā tiktu realizēta. Visa izveidotā pašvaldības struktūra, kurā mēs patlaban strādājam, būtībā ir aplama.

Tātad pirmais variants– atlaist padomes. Tas nozīmē, ka vajag rīkot jaunas vēlēšanas, tas nozīmē vēl vismaz pusgadu palikt šādā pašā nenoteiktā stāvoklī, kāds tas ir patlaban. Un nav nekādas garantijas, ka jaunievēlētās padomes sastāvs būs lemtspējīgāks par esošo. Tik un tā arī pēc tam būs nepieciešams jauns likums par pašvaldību. Šo ceļu– atlaist padomes un sarīkot vēlēšanas– faktiski pieprasa tikai tie, kuriem ir izdevīgs esošais nestabilais stāvoklis.

Otrā iespēja. Tas ir– turpināt strādāt ar patlaban ievēlēto deputātu sastāvu, netraumējot Rīgas iedzīvotājus ar jaunām vēlēšanām, taču radikāli mainīt pašvaldības struktūru un pieņemt jaunu likumu. Jums patlaban piedāvātais likumprojekts diezgan krasi atšķiras no spēkā esošajiem. Būtiskākais tajā ir tas, ka lēmējinstitūcija ir padome, starplaikos– prezidijs. Paredzams, ka nākotnē šis prezidijs varētu tikt pārformēts par valdi. Otra būtiska īpatnība ir tā, ka izpildinstitūcija var būt izpildkomiteja, izpilddirektors vai tiek izmantota kāda cita forma, ko nosaka pati padome. Turklāt ļoti būtisks ir tas, ka šai izpildinstitūcijai ir atņemtas visas lēmējtiesības. Tā vairs nedrīkst lemt. Bez tam izpildinstitūcija ir pakļauta tikai savai padomei un savam prezidijam, bet tā nekādā gadījumā nav pakļauta cita līmeņa izpildinstitūcijām vai Ministru padomei. Pastāvošā situācija, kad rajona izpildkomiteja būtībā ir pakļauta pilsētas izpildkomitejai, Ministru padomei un tajā pašā laikā arī savai padomei un vēl arī Rīgas padomei, pie laba gala nenovedīs, un tas ir redzams no pašreizējās prakses. Likuma galvenais uzdevums ir radīt vienotas pašvaldības modeli Rīgā, detalizēti nodalot kompetences starp pašvaldības iestādēm, izpildinstitūcijām un to dažādajiem līmeņiem.

Viens no pamatpostulātiem ir tas, ka visas domstarpības ir jāatrisina Rīgas pašvaldībā, tās nedrīkst iznest uz āru, uz Augstāko padomi. Tas ir noteikts šā likumprojekta 11.pantā. Es ceru, ka vairāk domstarpību faktiski nedrīkst rasties, jo, visus jautājumus objektīvi un vispusīgi apspriežot, ir jāatrod pieņemamākais lēmuma variants pašā padomē, kura sastāv no divām palātām. Lai pieņemtie lēmumi, jautājumu vispusīgi apspriežot, būtu optimāli, šāda mehānisma nodrošināšanai tiek radīta vēl otra Rīgas pilsēta, kura tiek veidota no patlaban Rīgas rajonu padomēs ievēlētajiem deputātiem, šos deputātus vienādā skaitā ievēlot Rīgas padomē. Bez tam šajā sakarībā es gribētu pieminēt deputāta Zaļetajeva priekšlikumu, ka katrā pilsētas padomes komisijā varētu strādāt viens deputāts no rajona. Būtībā tas ir tas pats, kas ir šajā likumā, tikai skatoties no otras puses. Tātad tiek piedāvāts ievēlēt 20 deputātus no katras padomes pilsētas palātā, un tad šie deputāti var darboties katrs savā komisijā. Ierosinājums ir pretējs: vispirms deputātus vajag iesaistīt komisijā, un, kad viņi būs komisijā, tad vajag izveidot attiecīgu paplašinātu padomi. Vismaz es tā izpratu šo deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Manuprāt, tas nav pretrunā ar šo iesniegto likumprojektu.

Vēlreiz es gribētu runāt par balsošanas mehānismu. Izņemot amatpersonu vēlēšanas, pieņemot lēmumus, balsu skaitu katrā palātā vajag skaitīt atsevišķi. Šis process ir nepieciešams, lai balsojot būtu iespējams izvērtēt viedokļus, kurus pārstāv deputāti, kas vienlaikus ir arī rajona padomes sastāvā. Ja balsošanas rezultāti palātās ir pretēji, tiek veidotas saskaņošanas komisijas, kuras pārstrādā lēmumprojektu, un, otrreiz balsojot, balsis tiek skaitītas kopā. Uzreiz kopējā balsu skaitīšana nav iespējama, jo tad zūd divu palātu sistēmas jēga. Var paredzēt, ka Rīgas padomē sesijas līdz ar to notiks ilgstoši. Tas ir analogi tam, kā patlaban strādā Augstākā padome. Domāju, ka vismaz daļai deputātu Rīgas padomē arī ir jābūt atbrīvotiem no pamatdarba, vēl jo vairāk tādēļ, ka, lai nostabilizētu Rīgas pašpārvaldi, ir jāizstrādā vairāki desmiti dažādu noteikumu– labiekārtošanas, dzīvokļu uzturēšanas un citi. Un to nākamā gada laikā varēs izdarīt tikai tad, ja deputāti varēs strādāt padomē, tātad būs atbrīvoti no pamatdarba analogi tam, kā tas ir šeit, Augstākajā padomē.

Es vēlreiz gribu akcentēt uzmanību uz to, ka šo divu palātu uzbūve, tātad pilsētas padomes uzbūve, kas sastāv no divām palātām, nav antikonstitucionāla, jo spēkā esošie Konstitūcijas panti paredz, ka deputāts ir jāievēlē tiešās vēlēšanās, un tas ir izdarīts. Taču Konstitūcija nenosaka šo padomju uzbūvi, kādai tai ir jābūt– vienpalātu vai divpalātu. Tādējādi, pieņemot šo likumu, nekādā gadījumā netiek veikts kaut kāds antikonstitucionāls akts. Manuprāt, runāšana par to, ka mēs, pieņemot šo likumu, darbojamies pretēji Konstitūcijai– tā vienkārši ir nevēlēšanās vai arī nevarēšana saprast pašu elementārāko.

Vēlreiz par likumu. Likuma 27. un 28.pants– “Kompetences sadalījums starp abu līmeņu padomēm”. Šis sadalījums arī ir vērsts uz Rīgas vienotības nostiprināšanu un pret tās sadrumstalotību rajonos jeb “kņazistēs”, kā tagad bieži mēdz tos saukt. Faktiski visāda veida noteikumus ir tiesīga apstiprināt vienīgi pilsētas padome, lai novērstu situāciju, ka vienā ielas pusē darbojas vieni noteikumi, bet otrā ielas pusē– otri. Jāpanāk, ka šie noteikumi ir vienoti visā Rīgas teritorijā.

Tiek paplašinātas prezidija funkcijas, tam ir piešķirtas arī tādas funkcijas kā, piemēram, tiesības apturēt izpildinstitūciju rīkojumus, ir tiesības lemt veselu rindu jautājumu, kurus līdz šim lēma izpildkomiteja, kā arī tiesības lemt tos jautājumus, kurus tam uzdod padome.

Bez tam, arī nedaudz iebilstot pret iepriekšējā runātāja teikto, kurš minēja, ka prezidijam ir tiesības slēgt uzņēmumus, iedrošinos sacīt, ka acīmredzot kaut kas nav pareizi saprasts, jo prezidijam ir tiesības tikai apturēt produkcijas izlaidi, ja tiek rupji pārkāpti dabas aizsardzības likumi. Šādas tiesības līdz šim bija deputātu padomei, tagad tās saskaņā ar projektu ir nodotas prezidijam.

Likumā pašreiz nav ietvertas tādas normas, kas regulē otrās palātas izveidošanas procedūru un rajona palātas deputātu tiesiskās garantijas. Daļēji šīs normas acīmredzot ir jāiestrādā vēl likumā, sagatavojot to uz otro un trešo lasījumu, daļēji tās ir jāiestrādā arī lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību. Es aicinu visus deputātus šodien pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Mēs apspriežam ļoti svarīgu likumu, kas skar Rīgas pilsētu, republikas centru, galvaspilsētu, un mūsu lēmums daudzējādā ziņā noteiks sociāli politisko situāciju mūsu pilsētā. Diemžēl es varu teikt, ka šajā likumā ierosinātā koncepcija ir ne tikai vāja, tā ir dziļi nepareiza, un, ja gribat, es to pierādīšu, dziļi boļševistiska. Tātad– lai daži nešaubītos, kur te boļševisms un kur tā ir vairāk. Tātad pilsētu varas paralīze skārusi ne tikai Rīgu, bet visas lielās pilsētas. Kur tā ir? Mums ir pilsētu padomes un rajonu padomes, mēs strīdamies par šo tēmu kā Maskavā, tā Ļeņingradā, un arī Rīgā tai skaitā; šo strīdu nav tikai Rietumos, kur šis jautājums sen izlemts tā, ka tādu zemāko padomju nav. Ir vienots pilsētas orgāns, kurš vada pilsētas lietas kopumā. Ko mums ierosina šeit? Mums tieši ierosina ne tikai saglabāt rajona padomi, labi, bet rajonu padomēm vēl papildus piešķirt jaunas pilnvaras un funkcijas, proti, deleģēt savus deputātus uz pilsētas padomi. Padomāsim, kā tas rodas. Es jums tūlīt paskaidrošu– kā. Tas nāk no 1917.gada, kad pēc šī pakāpju principa tika veidotas visas padomes līdz pat VCIK. Vēlēšanu sistēma bija tāda: no pašas apakšas ievēlēja augstākās padomes, no tām– vēl augstākas un tā pakāpeniski līdz pašai augšai. Tādā kārtā, neizdomājot neko jaunu, mūsu grupa liek priekšā veco boļševistisko recepti, bet Teikmaņa kungs mums iznāk pats galvenais boļševiks. Tā iznāk. Un līdz ar viņu tie, kuri tur grupā strādājuši. (Zālē troksnis.)

Paskatīsimies uz šo problēmu no tehniskās puses. Ierosina 20 cilvēku no katras rajona padomes. Tātad– simts, es esmu pilsētas padomes deputāts– tie ir 120 cilvēki un vēl 20 no 6– tas ir 120 cilvēku. Tūlīt ir skaidrs– 240 cilvēku. Bet, iedomājieties, mēs šeit esam 200 cilvēku; kad mēs sapulcējamies tādā sastāvā, tā ir pilna zāle. Tad man ir jautājums Teikmaņa kungam. Ko mums tad īrēt? Mums mazā zāle pilsētas padomē nederēs. Vajadzēs īrēt šo zāli sesiju noturēšanai vai arī jārekomendē Teikmaņa kungam īrēt LKP CK sabiedriski politiskā centra telpas, jo piemērotākas telpas centrā es pagaidām neredzu; tā ka viņam nāksies izdarīt grūtu izvēli. Es šeit ironizēju, bet jāskatās arī uz reālām lietām. Tāpēc es ierosinu likt to konceptuāli uz balsošanu. Nedrīkst šeit atpakaļgaitā vilkt cauri lēmumus, lai risinātu Rīgas pilsētas problēmu, šeit jārisina jautājums tikai par vienu pilsētas padomi un ne jau 120 cilvēku sastāvā, bet maksimāli– 80 cilvēku, ar atbrīvoto [deputātu] pilnvarām. Un tad, tikko mēs pieņemsim šo likumu, jāatlaiž rajonu un pilsētu padomes, jāizsludina jaunas vēlēšanas, un tālab nevajadzēs pusgada; ja ir vēlēšanās, to var uzreiz divos mēnešos izziņot un organizēt vēlēšanas, iedzīvotāji mūs sapratīs, un tad mums būs darbotiesspējīga pilsētas padome ar varbūt pat 70 vai 50 atbrīvotiem deputātiem, lai šie cilvēki strādātu un būtu vienots varas centrs pilsētā. Tad to varēs patiešām uzskatīt par lēmumu mūslaiku demokrātijas prasību garā. Nav jātaisa no tā elks, sak’, tas būs kaut kāds pagaidu nolikums. Jūs paši šeit ne vienreiz vien esat teikuši, ka pie mums pagaidu lēmumi vienmēr izrādījušies vispastāvīgākie,– to dzirdējām no Tautas frontes frakcijas. Ar šīm lietām nav jāspēlējas. Pilsētā jau tā ir saspīlēta situācija, un pilnīgi acīm redzams, ka arī bez milzīgiem papildu tēriņiem rajonu padomes kaisa cilvēku naudu pa labi un pa kreisi,– tas jau ir fakts. Ko darīs šī 240 cilvēku pilsētas padome, to grūti pat izdomāt, jo mēs zinām, cik grūti mums šeit dažreiz pilnā sastāvā jāstrādā. Šis likums mums nedos iespēju iziet no varas paralīzes pilsētā, un grūti iedomāties, ar ko tas viss beigsies.

Uzskatu, ka mums ir jāpadomā par to milzīgo atbildību, ko mēs uzņemamies, pieņemot tādus lēmumus. Tāpēc es vēlreiz ierosinu nepieņemt šo variantu; ja runājam par koncepcijām, vēlreiz apspriest un pieņemt koncepciju par to, lai būtu vienota, neliela pilsētas padome, daudz mazāka nekā pašlaik, bet rajonu padomes likvidēt,– tas arī ir fakts. Un tad mums pilsētā būs pilnasinīga vara, kurai uzticēsies visi pilsētas iedzīvotāji. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gulbim. Nākamais runās deputāts Škapars.

J.Gulbis: Cienījamie deputāti! Mums visu laiku iznāk nodarboties ar iepriekšējās varas kļūdu labošanu. Tieši par to es gribētu varbūt sākt runāt. Protams, mēs visi labi saprotam, un tāpēc man nav vajadzības to atkārtot, ka šī padome mums tiešām ir jānoārda. Kādā veidā to izdarīt? Es tomēr nepiekrītu tiem pārstāvjiem, kuri šodien saka, ka mēs rīkosim jaunas vēlēšanas un tā tālāk. Tas tiešām nav prāta darbs, mēs to darīt nevaram, mēs, daudzi pilsētas deputāti, savā starpā visu laiku jau esam par to runājuši un sprieduši, tā teikt, par to, ka mēs to neesam darījuši un tas būtu vienkārši nepareizi. Pie kādiem secinājumiem mēs, atsevišķi kuluāros runājot, esam nonākuši. Pirmām kārtām mēs pamatā atbalstām visu šo projektu, kas šeit ir iesniegts mūsu apspriešanai, taču ir ieteiktas arī zināmas korekcijas. Kādas būtu šīs korekcijas? Es pilnīgi piekrītu tiem deputātiem, it sevišķi Cilinska kungam, kas uzstājās un teica, ka mēs nevaram atļauties šo padomi veidot lielāku par 240 cilvēkiem. Viņi tiešām mūs nepārvalda.

Tāpēc arī priekšlikums– arī es iesaku otro palātu veidot 60 deputātu sastāvā. Ne vairāk! 60 deputātus! Tas ir nepieciešams tāpēc, jo pretējā gadījumā padome tiešām nebūs darba spējīga, ņemot vērā to, ka frakcijas mums ir divas un faktiski lēmumus frakcijās pieņem tikai maksimāli 60 cilvēku. Ja mēs no rajoniem šo otro palātu izveidosim lielāku, tad mums šis darbs nebūs vairs vadāms.

Tālāk. Mēs vēl līdz otrajam lasījumam iesniegsim savus priekšlikumus, ir atsevišķa deputātu grupa, kas strādā pie tā. Mums maksimāli ir jāiet uz to, lai šajā pārejas periodā mēs tomēr palielinātu pilsētas padomes varu un lai maksimāli samazinātu rajona padomes varu. Ja mēs to šajā likumā neliksim jau pašos pamatos, tad mums pilsēta nefunkcionēs. Tas ir ļoti bīstami. Es, protams, atbalstu domu, ka maksimāli ir jāstrādā pie izpildvaras regulācijas. Es atbalstu arī domu, ka mums nav vajadzīgs padomes prezidijs, bet ir vajadzīga pilsētas valde. Un šīs valdes sastāvā varētu būt arī ne vairāk par vienu trešdaļu no padomes deputātiem. Tātad var apvienot šīs izpildvaras un lēmējvaras funkcijas, taču lēmumus pieņemtu tikai šī valde, pilnīgi likvidējot tā sau­kto pašreizējā izpildkomitejas kolektīvā lēmuma orgānu. Un pilnīgu atbildību uzņemas arī izpildvara. Lai šīs izpildvaras, valdes ieceltais izpildvaras vadītājs, izpilddirektors vienpersoniski atbild par saviem pieņemtajiem lēmumiem. Viņš var izdot savus rīkojumus Rīgas pilsētā un arī uzņemas par tiem atbildību. Tāpēc es maksimāli ieteiktu šādu variantu, ka vajag samazināt izpildvaras lomu rajonos. Rajonu padomes varētu palikt tādas kā izpildvaras nodaļas, kas ir pakļautas pilsētas izpilddirektoram. Mēs šo modeli varētu vēl noslīpēt, bet tas noteikti ir nepieciešams, jo pretējā gadījumā pilsēta tiešām nefunkcionēs un arī darbs nevirzīsies uz priekšu, ja visu atstāsim tādā pašā sastāvā, kādā pašreiz ir izpildvara uz vietām.

Es gribēju pateikt arī to, ka mums likumā viennozīmīgi ir jānosaka tie jautājumi, kuri būs tikai pilsētas padomes pakļautībā. Te jau tika izteikta doma, ka tas varētu būt zemes jautājums. Taču es ieteiktu deputātiem padomāt– un mums būs jādomā!– arī par dzīvokļu jautājumu, par tā saucamo neapdzīvojamo fondu. Un tieši šā iemesla dēļ mums pašreiz rodas visvairāk nepatikšanu ar rajoniem. Varētu teikt– ja mēs atļausim rajoniem arī turpmāk apsaimniekot visu apdzīvojamo platību un valsts neapdzīvojamo fondu, tad mēs vienā brīdī pēc kāda gada atmodīsimies un redzēsim, ka Rīga ir izsaimniekota. Tie ir ļoti nopietni jautājumi, kurus gribētu pašreiz koncentrēt centrā, un vajadzētu uzlikt pilsētas padomei atbildību par pilsētas īpašumu.

Noslēgumā es gribēju atbalstīt jau izteikto domu un lūgt deputātus nobalsot par projektu pirmajā lasījumā, bet pēc tam mēs varētu to publicēt un arī izskatīt priekšlikumus uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Bez šaubām, galvaspilsētai ir milzīga nozīme visā republikas dzīvē, un tas nav tikai Rīgas jautājums vien. Tāpēc, es domāju, ir ļoti labi saprotama tā aktivitāte, ar kādu deputāti šobrīd apspriež šo likumu. Manuprāt, ir saprotama arī tā trauksme, ko izsaka opozīcija.

Es gribu skart dažus momentus. Es negribētu nekādi atbalstīt tos, kuri saka, ka šis likums nav pietiekami izstrādāts, tieši otrādi– likums ir ļoti rūpīgi un pamatīgi izstrādāts, pie tā ir strādāts astoņus vai pat vairāk mēnešus. Man liekas, ka šī ir tāda stadija, kad likumprojektu varētu pieņemt pirmajā lasījumā.

Šķiet, ka komisija ļoti rūpīgi izsvērs to, ko teica visi mūsu deputāti, arī opozīcija. Es domāju, ka šos jautājumus mēs izskatīsim ļoti rūpīgi un katrā ziņā ņemsim vērā, sagatavojot otro lasījumu. Taču es katrā ziņā negribētu piekrist tiem, kuri saka, ka šis likums un tā pieņemšana ienesīs kaut kādu trauksmi Rīgas pilsētā, izārdīs līdzsvaru un tamlīdzīgi. Es domāju, ka līdzsvaru Rīgas pilsētā ārda kaut kas cits, ne jau likuma pieņemšana un šis radošais darbs pie likuma.
Es domāju, ka drīzāk šo līdzsvaru ārda tie sprādzieni, kurus pašreiz inspirē dažādas aprindas, kas negrib šos pārkārtojumus, kas negrib, lai šie likumi tiktu pieņemti. Tāpēc man liekas, ka novirzīties no galvenajām problēmām uz šo likumu šādā nozīmē katrā ziņā nebūtu pareizi.

Manuprāt, likums ir vēl orientēts tā, ka tas ir saistīts pilnībā kopā ar koncepciju, kāda izstrādājama visai republikas pašvaldībai. Taču attiecībā uz Rīgas pilsētu ir viena īpatnība, proti, ka, ņemot vērā Rīgas pilsētas ļoti sarežģīto situāciju, mēs pašvaldību varam realizēt vienīgi pakāpeniski. Un tāpēc šeit nav precīzi inkriminējumi, it kā šeit būtu galīgi mainīta koncepcija un tamlīdzīgi. Tieši otrādi. Es domāju, ka Rīgas pašvaldības likums ir pakāpeniska pāreja uz pašvaldību. Es piekrītu arī deputātam Teikmanim, kas teica, ka tas ir sava veida pārejas likums. Kāpēc mēs nevaram realizēt pašvaldību pilnībā un pilnībā izstrādāt pašvaldības likumu attiecībā uz Rīgu? Nevaram tāpēc, ka šobrīd Rīgai ir nepieciešamas radikālākas administratīvi teritoriālās reformas, taču šiem pasākumiem ir vajadzīgs ļoti nopietns laiks. No vienas puses, ir nepieciešams, lai Rīga būtu vienota, bet, no otras puses,– lai mēs ievērotu arī konkrēto reģionu intereses. Šobrīd sadalījums sešos rajonos galīgi neņem vērā šādas reģionālās intereses, tas ir mākslīgs sadalījums, un acīmredzot tās balsis, kas šeit izskanēja, ka rajoni nākotnē ir pārveidojami, pārkārtojami, tās ir pareizas.

Tomēr es gribētu akcentēt domu, ka šodien vēl nevajadzētu orientēties uz rajonu likvidāciju un tamlīdzīgi. Šai nolūkā ir nepieciešami daži gadi. Turklāt pie jaunajiem administratīvi teritoriālajiem veidojumiem ir ļoti rūpīgi jāstrādā, šis darbs jāizdara dažu gadu laikā, un tad, es domāju, varēs izdarīt arī radikālākus pārkārtojumus. Otrkārt, manuprāt, nebūtu lietderīgi šodien izdarīt tādus pārkārtojumus, kuri prasītu sarīkot jaunas vēlēšanas. Šādā situācijā, tik nestabilā situācijā, kāda ir pašreiz, manuprāt, nekādā ziņā nebūtu ieteicams organizēt jaunas vēlēšanas. Tāpēc arī pārkārtojumi šeit ir pakāpeniski, daļa pārkārtojumu jau tiek veikta. Tie galvenokārt ir virzīti, lai, pirmkārt, savienotu Rīgas vienotību un reģiona intereses, otrkārt, lai izpildvara nenodarbotos ar lemšanas jautājumiem, bet lai tā risinātu praktiskas dabas jautājumus, turklāt ir pacelts jautājums par personisko atbildību Rīgas izpildvarā un vēl vairāki citi jautājumi. Es domāju, ka paplašinātas funkcijas tiek piešķirtas prezidijam. Ir norobežota arī kompetence starp Rīgas pilsētas padomi un rajonu padomi. Ņemot visu vērā, es domāju, ka šis likums ir sagatavots pieņemšanai, un tāpēc komisija lūdz pieņemt likumu pirmajā lasījumā. Mēs domājam, ka likuma publicēšana, tā apspriešana nevis palielinās spriegumu, bet, tieši otrādi, dos iespēju iedzīvotājiem izteikt savas domas attiecībā uz šo likumu. Tāpēc komisijas lūgums ir pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā un nodot to publicēšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ārpus debatētāju saraksta, ievērojot mūsu frakciju proporcionalitātes principus, ir palikuši deputāti Eglītis, Ivanovs un Smoļuks. Taču, tā kā debatētāju vairs nav un mums ir vienošanās, tad debates mēs līdz ar to beidzam. Mums vajadzētu vienīgi izšķirties par šā… Kā, lūdzu?… */ Es zinu, ka jūs pierakstījāties, bet frakciju proporcionalitāte šeit ievērota./

Tātad saskaņā ar mūsu reglamentu es vairs nevienam vārdu nevaru dot. Mums vajadzētu vienoties. Ja deputāti uzskata, ka vēl deputātiem ir jādod vārds, tad mēs varam to dot. Es nedzirdu– dot vārdu? (Zālē troksnis.) Acīmredzot neviens deputāts neizsakās. Mēs varam nobalsot par debašu pārtraukšanu. Ja jūs būsiet pret, tad mēs turpināsim debates. Lūdzu, reģistrēsimies. Mums galu galā ir savs reglaments, kurš tomēr ir jāievēro. Reģistrējieties, lūdzu! Vai rezultāts ir? Paldies. Un tagad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu par debašu pārtraukšanu, kaut arī to paredz mūsu reglaments, taču tie, kuri balsos pret debašu pārtraukšanu, tie katrā ziņā domā par to, ka varētu dot vārdu vēl kādam deputātam. Ja? Lūdzu, balsosim par debašu pārtraukšanu! Tā. 53 ir par debašu pārtraukšanu, tātad šis lēmums ir pieņemts.

Priekšlikumi būtībā divi, pirmais– noraidīt šo likumprojektu, un otrais priekšlikums– pieņemt to pirmajā lasījumā. Mēs pirmajā lasījumā pieņemam ar relatīvu balsu vairākumu no klātesošo deputātu skaita.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man gribētos atgādināt par savu ierosinājumu 8. un 33.pantu nodot izskatīšanai Likumdošanas komisijā./

Priekšsēdētājs: Ja mēs lemjam par pieņemšanu pirmajā lasījumā, tad, es domāju, mēs varam papildus pieņemt arī šo, lai tas būtu zināšanai, jo, loģiski, mums jānodod viss likums Likumdošanas jautājumu komisijai, lai tā izskata, bet it īpaši 8. un 31.pantu. Es domāju, ka nevienam te īpašu iebildumu nevarētu būt. Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Runa bija un ir tieši pašlaik par koncepciju, bija arī citi konceptuāli varianti, tāpēc jābalso par visām ierosinātajām koncepcijām./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atgādiniet man to, es gan citu koncepciju netiku dzirdējis.

M.Gavrilovs: */Nu, es atgādināšu savu ierosinājumu: atstāt tikai vienu pilsētas padomi, ne vairāk kā 80 cilvēku, un rajonu Padomes atlaist tūlīt pēc likuma pieņemšanas./

Priekšsēdētājs: Par to mēs nevaram balsot, jo tam vajadzētu būt iesniegtam rakstveidā kā projektam. Jūs varat iesniegt to kā projektu, jo mēs varam atgriezties un lemt par šāda jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, izskatot to otrajā lasījumā. Ja mēs šoreiz pieņemsim šo likumu, tad...

Priekšsēdētājs: */Es saprotu jūsu koncepciju…/

M.Gavrilovs: */Tas ir konceptuāli./

Priekšsēdētājs: */Konceptuāli, bet mēs nevaram pieņemt koncepciju, kuru jūs nupat izklāstījāt mutiski. Jūs varat sagatavot savu projektu, un mēs varam to apspriest nākošajā sēdē./

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Mums ir jānobalso ierosinātā koncepcija, un tad, ja mēs to nepieņemsim, varēsim runāt par citām.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, lūdzu!

A.Teikmanis: Varbūt es drīkstētu burtiski dažās minūtēs pateikt nelielu galavārdu, lai apkopotu šos priekšlikumus, kas tika izteikti debatēs, tā kā debates ir beigušās.

Priekšsēdētājs: Jā. Vai nekādu citu priekšlikumu par procedūru nav? Vārds Teikmaņa kungam kā komisijas un darba grupas pārstāvim.

A.Teikmanis: Kolēģi, es apkopoju deputātu izteiktos priekšlikumus un saku viņiem paldies. Es ļoti lūdzu arī citus deputātus un komisijas iesniegt savus priekšlikumus attiecībā uz šo svarīgo likumprojektu. Faktiski mums te bija vai nu deputātu izteiktie labojumi par atsevišķiem pantiem, kurus, protams, mēs varam turpmāk skatīt, ja mēs tos pieņemam pirmajā lasījumā, vai konceptuāla rakstura iebildes vispār nepieņemt šo... Mēs vienīgi varbūt varētu balsot par to, kas ir šajā likumprojektā pateikts, kas lec ārā no šā likumprojekta. Tikai deputāta Zaļetajeva priekšlikumu, ka, teiksim, rajona padomes deputāti piedalās pilsētas padomes komisiju darbā. Viņš gan nepateica, kurā pantā tas būtu jāievieto. Taču principā noraidošās koncepcijas balstās uz tā, ka jārīko jaunas vēlēšanas.

Tātad, cienījamie kolēģi, tas ir galvenais, par ko mums ir jāizšķiras– vai nu mēs strādājam ar tām struktūrām, kas mums ir, vai arī veidojam jaunas. Es domāju, ka jaunas pašlaik laikam nebūtu lietderīgi radīt, jo, pirmkārt, vēlētāju aktivitāte ir stipri apšaubāma, to jau apliecinājušas ļoti daudzas vēlēšanas Rīgas pilsētā, kad nevar ievēlēt vienkārši tāpēc, ka neatnāk vēlētāji. Tas ir pirmkārt. Un, otrkārt, laikam vēlēt pēc vecajiem vēlēšanu likumiem arī nebūtu lietderīgi. Treškārt,es pilnībā, burtiski vārds vārdā, esmu gatavs piekrist deputātam Gavrilovam par viņa teikto par pašvaldības koncepciju. Es arī esmu tieši par šādu koncepciju, bet ne tagad. Nākotnē– jā, tad, kad būs šis optimālais vēsturiskais un saimnieciskais dalījums, kad būs skaidras funkcijas, un arī īpašums būs skaidrs, taču pašlaik tā visa diemžēl nav, toties ir esošās struktūras. Tas tad arī būtu viss mans galavārds.

Es aicinu deputātus atbalstīt šo koncepciju, jo tā balstās uz esošajām realitātēm, ņem tās vērā, te nav nekā mākslīga, tomēr diemžēl tā tiešām arī balstās uz padomju laika likumiem, uz padomju laika vēlēšanu likumiem, un arī pašvaldībās, varas orgānos, ir daudz padomju laika iezīmju. Nevajag nemaz meklēt 1917.gadu, paskatīsimies tepat uz Maskavu, uz kongresu, uz Rīgas Augstāko padomi. Nemeklēsim 1917.gadu, te jau ir tās pašas vairākpakāpju vēlēšanas, un tas notiek šodien, nevis 1917.gadā, bez tam notiek nevis tiešas vēlēšanas, bet vēlēšanas no sabiedriskajām organizācijām. Ko tad mēs par to teiksim? Varbūt frakcija “Līdztiesība” varētu aizsūtīt uz kongresu kādu prātīgu vēstuli, ņemot vērā deputāta Gavrilova priekšlikumus, un lūgt izmainīt šīs struktūras. Taču tā, protams, ir viņu darīšana. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo koncepciju.

Man būtu priekšlikums vispirms tomēr nobalsot par šo piedāvāto koncepciju, šo piedāvāto likumprojektu, jo kāds deputāts, šķiet, Buka, šeit iebilda, ka tas Rīgā nav apspriests, taču Rīgā to nevar apspriest, kamēr tas nav pieņemts pirmajā lasījumā... Tāda ir mūsu kārtība. Lai mēs likumprojektu varētu publicēt, tas vispirms ir jāpieņem. Tāpēc, lai mēs to varētu publicēt, es lūdzu deputātus vispirms šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā tieši šādā, mums piedāvātajā koncepcijā. Mēs varam balsot arī par kolēģa Zaļetajeva alternatīvo variantu, jo citu alternatīvu es faktiski neredzēju. Otra alternatīva bija– atlaist padomes un sarīkot jaunas vēlēšanas. Ja? Man vienīgi nav īsti skaidrs, kurā pantā to varētu ietvert.

Priekšsēdētājs: Paldies.

No zāles: Man ir jautājums Teikmaņa kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, kāda šodien pilsētas padomē ir balsu attiecība, kuru labā? Un kuru labā tā būs pēc šā likuma spēkā stāšanās?/

A.Teikmanis: Es domāju, ka kolēģis Aleksejevs šodien to tikpat labi varētu pajautāt Zilākalna Martai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums tagad ir jāizšķiras par šo koncepciju. Tātad pamatā mēs balsojam par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo mēs šobrīd nevaram likt uz balsojumu jautājumu par deputātu atlaišanu. Tur ir jābūt lēmumprojektam un koncepcijai, ko mēs liksim vietā, ja pieņemam lēmumu atlaist rajona padomes deputātus. Deputāts Zaļetajevs ierosināja Likumdošanas jautājumu komisijā izskatīt arī 8. un 31.pantu; tas notiks automātiski, jo projekts ir jānodod komisijai un jāizskata. Tai šis 8. un 31.pants ir jāizskata visa likuma kontekstā. Deputāts Gavrilovs man tikko atnesa rakstisku priekšlikumu šo 8.pantu formulēt šādi: */“Pilsētas padomē tiek ievēlēti 80 tautas deputāti.”/ Tas ir viņa pirmais priekšlikums, par kuru viņš ierosina balsot.

Un otrais priekšlikums: */“Likvidēt visas normas, kurās minētas Rīgas pilsētas rajonu padomes.”/

Es domāju, ka mēs varam nobalsot par šo likumprojektu kopumā, tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un tad mēs kā atsevišķus papildinājumus varētu balsot deputāta Gavrilova piedāvājumu 8. un 31.pantam. Tādā gadījumā būtībā mainās koncepcija, un tad mums šis likumprojekts vēlreiz jānodod atpakaļ pārstrādāšanai.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es tomēr ieteiktu vadīties pēc mūsu apstiprinātās likumprojektu izskatīšanas kārtības, kur ir minēts 10. un 11.pants. 10.pantā ir būtiska lieta– ka mums ir jāizskata jautājums par publicēšanu, bet 11.pantā– es atļaušos nolasīt– ir teikts tā: “Atkarībā no apspriešanas rezultātiem Augstākā padome apstiprina likumprojekta koncepciju un galvenos noteikumus, akceptē vai noraida to pirmajā lasījumā.” Ja vispārējā kārtībā ir iesniegti alternatīvi likumprojekti, tad Augstākā padome apspriež tos pirmajā lasījumā un pieņem lēmumu. Alternatīvi projekti, kā es saprotu, pašreiz nav iesniegti. Un tāpēc, ja notiek balsošana, tad tā ir jārīko pirms tā, iekams pieņem projektu pirmajā lasījumā. Pēc šā teksta ir tā, ka nevar pieņemt pirmajā lasījumā un pēc tam mainīt kaut kādas koncepcijas. Visas balsošanas ir notikušas tā, kā ir ierakstīts.

Priekšsēdētājs: Jums ir taisnība. Es sajaucu, jo mēs sākumā balsojam par šiem papildinājumiem, ja tādi ir. Lūdzu, reģistrēsimies. Ir 119 deputāti. Tad mēs principā varam balsot par 8.pantu– deputāta Gavrilova priekšlikumu. Es gan nevaru to uzreiz precīzi pārtulkot latviski: “Pilsētas padomē tiek ievēlēti 80 tautas deputāti.” Lūdzu.

R.Rikards: Es tomēr protestēju: tas nav alternatīvs pants, bet tas ir pilnīgi jauns likumprojekts, tad ir jābūt iesniegtam. Tas ir vesels likumprojekts ar vēlēšanu likumu un tamlīdzīgi. Tas nav atsevišķs pants, un mēs taču nevaram šajā likumā iestrādāt pavisam citu likumu.

Priekšsēdētājs: Par to jau ir runa. Ja mēs izvēlamies šādu koncepciju, šādu papildinājumu, tad šādā gadījumā mēs pārtraucam izskatīt šo jautājumu un nebalsojam par pirmo lasījumu.

R.Rikards: Bet tas nav 8.pants, tas ir cits likums.

Priekšsēdētājs: Šāds priekšlikums tika ieteikts, tāpēc nobalsosim par to! Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es protestēju. Deputātu skaits nākošajā pilsētas padomē– tas, tā teikt, nav koncepcijas jautājums, es uzskatu. Mēs varam, tālāk izstrādājot detaļas, strīdēties par to– 80 vai 105. Tā ka šodien, es uzskatu, jābalso par šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Katrs no jums var kaut ko uzskatīt par koncepciju un kaut kādās niansēs izdarīt šādus labojumus. Mēs varam izšķirties balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 8.pantu– deputāta Gavrilova ieteikto priekšlikumu –, ka pilsētas padomē tiek ievēlēti 80 tautas deputāti. Ir vajadzīgs relatīvs balsu vairākums no balsojušo skaita. Lūdzu. Par– 26, šis priekšlikums netiek pieņemts.

Arī otrais priekšlikums bija krievu valodā: */“Atcelt visas normas, kurās minētas rajonu padomes.”/

M.Gavrilovs: */Uzskatu, ka manam, tā teikt, konceptuālajam priekšlikumam ir tikpat pamatojumu kā citam priekšlikumam, rakstītam tekstā, tāpēc, ka ne vienu, ne otru Likumdošanas jautājumu komisija nav izskatījusi./

Priekšsēdētājs: Tātad jūs komisijai to bijāt iesniedzis un gribat pārliecināties, vai deputāti Augstākajā padomē kopumā atbalsta šādu priekšlikumu. Es domāju, ka principā…

M.Gavrilovs: */Par to ir jānobalso./

Priekšsēdētājs: Jā. Mēs jau esam balsojuši nosauktos likumprojektus pirmajā lasījumā. Šajā gadījumā balsosim par priekšlikumu– likvidēt visas normas, kurās tiek minētas rajona padomes Rīgas pilsētā. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Man ir sakāms par balsošanas motīviem. Es atvainojos. Es sapratu, ka mēs arī šo priekšlikumu esam nobalsojuši, jo kolēģis Gavrilovs iesniedza priekšlikumu, kas bija vienā blokā– ka pilsētas padome sastāv no 70 vai 80 deputātiem un ka rajona padomes līdz ar to tiek likvidētas. Es saprotu, ka mēs par to jau esam nobalsojuši.

Priekšsēdētājs: Nē, mēs balsojām par otro priekšlikumu– par rajona padomēm.

M.Gavrilovs: */Man bija divi priekšlikumi. Viens ar otru nav saistīti./

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. */“Atcelt visas normas, kurās minētas Rīgas pilsētas rajonu padomes.”/ Vajadzīgs balsojošo vairākums. Lūdzu. Par– 27. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

Un tagad mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, paralēli pieņemot arī lēmumu par šā likumprojekta publicēšanu presē, acīmredzot tas notiks tajos preses izdevumos, kuri mūs publicēs. Ir jāpublicē laikrakstā “Diena”. Taču 8. un 31.pants vēl ir jāizskata Likumdošanas jautājumu komisijā, kā to ierosināja deputāts Zaļetajevs.

Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Zaļetajevs precizēs savu…

S.Zaļetajevs: */Tā kā man netika dota iespēja iesniegt savus priekšlikumus Likumdošanas jautājumu komisijā, es lūdzu nolemt, lai mans priekšlikums tiktu publicēts kā alternatīvais variants kopā ar pamata projektu avīzē “Diena”./

Priekšsēdētājs: Mēs principā varam balsot par šādu priekšlikumu, bet balsosim to atsevišķi: tātad attiecībā uz 8. un 31.pantu un Zaļetajeva ierosinājumu– publicēt viņa variantu laikrakstā “Diena”. To mēs varam nobalsot pēc tam. Ja? Tātad vispirms nobalsosim par pirmo lasījumu un tad balsosim atsevišķi par priekšlikumu par publicēšanu– tas ir tā jādara. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Es tieši to arī gribētu atgādināt, ka vispirms vajadzētu nobalsot par projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un tikai tad runāt par tā publicēšanu.

Priekšsēdētājs: Jā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Rīgas pilsētas pašvaldību” apstiprināšanu pirmajā lasījumā, ņemot vērā, kā jau es teicu, Zaļetajeva priekšlikumu attiecībā uz 8. un 31.panta izskatīšanu Likumdošanas jautājumu komisijā. Lūdzu rezultātu. 81– par. Likums tiek pieņemts pirmajā lasījumā.

Un tagad, lūdzu, balsosim par ierosinājumu par tā publicēšanu. Vispirms balsosim par to, lai šo likumu publicētu presē, konkrēti laikrakstā “Diena” un pārējos laikrakstos, kuri to vēlēsies. Lūdzu. 90 balsis ir par.

Un deputāts Zaļetajevs ierosina, ka šajā pašā laikrakstā “Diena”, ja mēs būtībā to varam balsot, būtu publicējami arī viņa priekšlikumi attiecībā uz 8. un 31.pantu. Kaut gan mēs rakstiski tos neesam redzējuši. Tātad varbūt darīsim tā– pirmām kārtām šo jautājumu vajadzētu izlemt Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai, tad deputāts Zaļetajevs ar rakstiskiem priekšlikumiem un Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas slēdzienu varētu nākt klajā un tad mēs par to balsotu atsevišķi, jo šobrīd deputāti vienkārši neredz šos priekšlikumus, un mēs nevaram par tiem balsot. Laikraksti “Sovetskaja Latvija” un droši vien arī laikraksts “Cīņa” tos publicēs tāpat, jo tur īpašas balsošanas nevajag. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Man būtu lūgums komisijai, lai tā nosaka termiņu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs, miniet termiņu otrajam lasījumam. Mēs varam ievērot parasto kārtību, bet varam arī noteikt kādu citu kārtību.

J.Škapars: Mēs piedāvātu 17.janvāri.

Priekšsēdētājs: 17.janvāris. Vai nav nevienam iebildumu pret šo datumu? Runājot par publicēšanu, diez vai mēs paspēsim, Škapara kungs, to izdarīt līdz 17.janvārim. Varbūt atstāsim parasto kārtību, Škapara kungs, ja? Mēs šodien nevaram pateikt. Tagad izšķirsimies! Lūdzu, deputāts Zaļetajevs!

S.Zaļetajevs: */Es tomēr gribētu, lai mans viedoklis, ja jau to neizskatīja komisija pirmajā lasījumā, tiktu publicēts, lai rīdzinieki varētu ar to iepazīties valdības avīzē, kurā būs publicēts oficiālais variants. Par to, ka es to neiesniedzu rakstiskā veidā,– es to gatavojos izdarīt, strādājot savā komisijā. Jūs taču man atņēmāt iespēju iesniegt to komisijā, bet tagad atņemat iespēju to publicēt. Es apņemos iesniegt to rakstiski, ja tāds lēmums tiks pieņemts. Bet ar priekšlikuma būtību, es ceru, deputāti iepazinās, tie, kuri bija zālē./

Priekšsēdētājs: Mēs nevaram mutiski spriest par to. Tas ir komisijas uzdevums– nodrošināt, lai rakstiski būtu šie deputātu priekšlikumi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Runājot par Zaļetajeva priekšlikumu, jāteic, ka katrā ziņā tas ir pilnīgi elementāri, ka ir jābūt vismaz redzamam, kas tie ir par priekšlikumiem, kurus publicējam, lai mēs pieņemtu lēmumu, bez tā mēs lēmumu pieņemt nevaram. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Varbūt tomēr vajadzētu precizēt attiecībā uz apspriešanu otrajā lasījumā. Proti, vajadzētu atstāt atklātu šo jautājumu un to galīgi noteikt tad, kad būs publicēts.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi, un tā mēs jau lēmām. Jo tad mēs redzēsim. Runājot par deputāta Zaļetajeva priekšlikumiem, lūdzu komisiju ar tiem iepazīties un nodrošināt šo divu pantu pavairošanu, un tad mēs Augstākajā padomē varam kaut vai rīt, ja tie būs pavairotā veidā, izlemt par to publicēšanu blakus lēmuma projektam. Paldies.

Pirms pusdienu pārtraukuma vārdu paziņojumam lūdz Jānis Kinna.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs šodien sastādījām darba kārtību, es gribētu jūs informēt, ka mēs strādāsim gan šodien, gan rīt plenārsēdēs. Lūgums rīt pulksten 9.00 atnākt uz šīm telpām uz frakcijas sēdi, kur mēs izskatīsim, varbūt arī mazliet paanalizēsim, stāvokli republikā, pirms aizejam jaungada atpūtā. Runāsim arī par nākamā gada pirmās frakcijas sēdes darba kārtību. Tātad tiekamies rīt pulksten 9.00.

Priekšsēdētājs: Vai jūsu paziņojums attiecas uz abām frakcijām?

J.Kinna: Nē. Es, paldies Dievam, Dīmaņa kungu vēl neesmu izkonkurējis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tiksimies pulksten 15.00.

(Pārtraukums)