Ministru kabineta rīkojums Nr.280

Rīgā 2005.gada 2.maijā (prot. Nr.21 41.§)

Par Ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju

1.Atbalstīt Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcijas (turpmāk — koncep­cija) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2.Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3.Tieslietu ministrijai saskaņā ar koncepciju izstrādāt un iesniegt Ekonomikas ministrijā un Finanšu ministrijā ieslodzījuma vietu attīstības investīciju projektus.

4.Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas un ieslodzījuma vietu attīstības investīciju projektu īstenošanai 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

(Ministru kabineta

2005.gada 2.maija rīkojums Nr.280)

Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcijas

kopsavilkums

Ievads

Latvijas Krimināllikumā bargākais, taču visbiežāk piemērojamais kriminālsods šobrīd ir brīvības atņemšana, bet visplašāk piemērojamais kriminālprocesuālais drošības līdzeklis — apcietinājums. Gan brīvības atņemšana, gan apcietinājums ir personas izolēšana no sabiedrības, un ilgākā laikposmā tai ir negatīvas sekas.

Brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma funkcijas izpildi mūsu valstī nodrošina 15 cietumu — izmeklēšanas, slēgtie, daļēji slēgtie un atklātie cietumi, kā arī audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem. Latvijai kā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstij strikti jāievēro dalībvalstīm saistošās tiesību normas, kas reglamentē personu uzturēšanās kārtību cietumos.

Eiropas Padomes cietumu eksperti pēdējos gados asi kritizējuši Latviju par nespēju pilnībā nodrošināt soda izciešanas apstākļu atbilstību Latvijas un starptautiskajām tiesību normām. Aizbildināšanās ar finanšu resursu trūkumu ekspertus nepārliecina.

Koncepcijā piedāvātais risinājums ļaus normalizēt visu ieslodzīto personu kategoriju (gan apcietināto, gan notiesāto, gan nepilngadīgo, gan pilngadīgo, gan sieviešu, gan vīriešu) uzturēšanās apstākļus, novēršot problēmas, kas saistītas ar telpām, ēkām un cietuma darbības nodrošināšanu.

Pārējās šobrīd noskaidrotās ar ieslodzījuma vietām saistītās problēmas tiek risinātas citos politikas plānošanas dokumentos:

1.Šobrīd tiek izstrādāts kriminālsodu izpildes politikas koncepcijas projekts. Projektu izstrādā ar tieslietu ministra 2004.gada 28.decembra rīkojumu Nr.1–1/437 izveidotā darba grupa.

2.Ieslodzīto veselības aprūpes problēmas aplūkotas ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijas projektā, kuru izstrādā Tieslietu ministrija. Šobrīd Tieslietu ministrija un Veselības ministrija kopīgi veido ieslodzīto veselības organizēšanas un finansēšanas modeli, kas tiks iestrādāts koncepcijā.

3.Nīderlandes valdības programmas “Matra” ietvaros ir atbalstīts Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekts “Darbs ar nepilngadīgo ieslodzījumā”, kura ietvaros tiek izstrādāts nepilngadīgo personu brīvības atņemšanas soda un drošības līdzekļa — apcietinājuma — izpildes politikas pamatnostādņu projekts 2006.–2010.gadam.

4.Ar tieslietu ministra 2005.gada 4.aprīļa rīkojumu Nr.1–1/112 izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt politikas plānošanas dokumentu projektus vispārējās un profesionālās izglītības organizācijai ieslodzījuma vietās.

Tāpēc šīs koncepcijas mērķis ir noskaidrot problēmas un piedāvāt risinājumus kriminālsoda — brīvības atņemšanas — un drošības līdzekļa — apcietinājuma — izpildes organizēšanai saskaņā ar Latvijas un starp­tautiskajām tiesību normām. Šī koncepcija attiecināma tikai uz laikposmu no 2006. līdz 2014.gadam, bet tās objekts ir materiāltehniskā bāze cietumu funkciju nodrošināšanai.

I. Problēmas apraksts

Ar Latvijas cietumu sistēmas darbības organizāciju saistītās problēmas kopumā prasa kompleksu un ilglaicīgu risinājumu, kurš nav īstenojams viena politikas plānošanas dokumenta ietvaros.

Lai pilnīgi sakārtotu sistēmu, nepieciešams konceptuāls skatījums uz cietumu attīstību arī pēc 2014.gada — pēc šīs koncepcijas īstenošanas. To varēs galīgi formulēt, tikai zinot Latvijas teritoriālās reformas rezultātus un tiesībaizsardzības iestāžu (policijas, prokuratūras un tiesu) atrašanās vietas. Reformas ietvaros piemērojama jauna pieeja arī cietumu izvietošanai, veicot funkciju optimizāciju, proti, iedalot tos divu līmeņu iestādēs — vietējos cietumos, kas atrodas pēc iespējas tuvāk ieslodzītās personas dzīvesvietai (tajos tiks izpildīts pirmstiesas apcietinājums un īslaicīga brīvības atņemšana), un valsts nozīmes cietumos, kur atradīsies par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem notiesātas personas (tikai personas, kuras jau notiesātas ar brīvības atņemšanu uz ilgu laiku). Šis risinājums speciālistiem vēl jāprecizē, jāizstrādā detalizēti, un tas nav šīs koncepcijas mērķis.

Šobrīd, analizējot situāciju Latvijas cietumos, var secināt, ka pastāv divējādas problēmas:

Adaļa — dzīvojamo telpu platība uz vienu ieslodzīto ir nepietiekama (pašlaik nav iespējams izvietot ieslodzītos pat atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa normām, kas paredz 2,5m² vīriešiem, bet sievietēm un nepilngadīgajiem — 3m² uz vienu ieslodzīto. Ir nepieciešamas kameras, kur ieslodzītos izvietotu pa 2–4cilvēkiem vienkopus, rēķinot 4m² uz vienu ieslodzīto).

Bdaļa — telpu daudzums ir nepietiekams, un to izvietojums neatbilst cietuma funkcijas — brīvības atņemšanas soda izpildes — īstenošanai saskaņā ar valstī spēkā esošajām sodu izpildes tiesību normām (piemēram, objekti ieslodzīto nodarbināšanai, skolas, telpas uzvedības korekcijas pasākumiem) un efektīvas cietumu darbības nodrošināšanai (piemēram, energoapgādes būves, perimetru un lokālo zonu nožogojumi ar aprīkojumu).

Turklāt cietumiem raksturīgas šādas problēmas:

1. Latvijas cietumi ir pārapdzīvoti

Apcietināto un notiesāto personu skaits ir divas reizes lielāks par tajos esošo vietu skaitu (saskaņā ar Eiropas Padomes rekomendāciju Nr.R(92)22 “Par cietumu pārapdzīvotību un ieslodzīto skaita palielināšanos” — 4m² uz vienu ieslodzīto). Šo faktu pamato arī sistēmas kvantitatīvais rādītājs — penitenciārais koeficients (ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju) ir 355, kas ir viens no augstākajiem Eiropā.

Cietumos nepietiek telpu, lai izvietotu tur jau esošos ieslodzītos atbilstoši šīm prasībām — trūkst telpu aptuveni 2100 ieslodzīto izvietošanai.

2. Cietumu ēkas un nožogojumi ir kritiskā stāvoklī

Daudzas cietumu ēkas ir ļoti vecas — būvētas 19.gadsimta beigās. Daļa no tām projektētas nevis kā cietumi, bet padomju laika kolonijas — tajās ieslodzītos izvietoja lielās koplietošanas telpās, kas neatbilst šodienas vajadzībām. Ņemot vērā ēku vecumu, tās ir arī tehniski nolietojušās.

Katra cietuma neatņemama sastāvdaļa ir nožogojums un tā aprīkojums — tehniskie apsardzes līdzekļi, signalizācija, apgaismojums un novērošanas sistēma —, un arī tie ir novecojuši. Tāpēc cietumi nolietojuma dēļ kļūst bīstami sabiedrībai, mazinās drošība pret bēgšanas gadījumiem, pieaug iespēja ieslodzītajiem kontaktēties ar noziedzīgiem grupējumiem, kas atrodas brīvībā.

3.Strauji pieaug notiesāto skaits, kam sods — brīvības atņemšana — jāizcieš slēgtā cietumā:

3.1.Personas, kas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem notiesātas ar brīvības atņemšanu uz ilgu termiņu

Pēdējos gados Latvijā vērojams smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu skaita pieaugums, tāpēc palielinās notiesāto skaits slēgtos cietumos. Saskaņā ar kriminālsodu izpildes tiesību normām šīs kategorijas notiesātie brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk slēgtā cietumā.

Slēgtajos cietumos notiesātie atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa normām izvietojami atbilstoši soda izciešanas režīma pakāpei — atsevišķās kamerās, ko šobrīd nav iespējams izdarīt kameru trūkuma dēļ. Turklāt šiem notiesātajiem parasti tiek piespriesti ilgstoši brīvības atņemšanas soda termiņi.

3.2.Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz mūžu

Latvijā aizvien palielinās uz mūžu notiesāto personu skaits — tie pārsvarā ir gados jauni vīrieši (vidējais vecums — 35 gadi). Šai ieslodzīto kategorijai sods izpildāms īpašos apstākļos — viņi turami šķirti no pārējiem ieslodzītajiem. Laikposmā no 2000. līdz 2004.gadam (ieskaitot) ar brīvības atņemšanu uz mūžu notiesātas 20 personas. Kopumā Latvijas cietumos šo­brīd atrodas 27personas, kam stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par brīvības atņemšanu uz mūžu, kā arī deviņas personas, kuras ir iesniegušas apelāciju un viņām spriedums vēl nav stājies spēkā (kopā 36 personas).

Varam secināt, ka tādu personu skaits, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu uz mūžu (un tādēļ nepieciešami īpaši soda izpildes un izciešanas apstākļi), vidēji piecos gados var pieaugt par 20 personām — tātad 2015.gadā Latvijā varētu būt aptuveni 77šādas personas. Šobrīd ieslodzījuma vietās ir iespējams izvietot 50 uz mūžu notiesātas personas.

4.Cietumiem trūkst telpu un darbinieku efektīvas ieslodzīto izglītības, resocializācijas un nodarbinātības sistēmas izveidei un uzturēšanai:

4.1.Ieslodzīto resocializācijas problēmas

Cietums kā izolēta un kontrolējama vide ir ļoti efektīvi izmantojams tādu pasākumu īstenošanai, kas koriģē ieslodzītā personību, — resocializācijas programmām, atkarību ārstēšanai, uzvedības korekcijas pasākumiem, izglītībai, nodarbinātībai. Efektīva ieslodzīto uzvedības korekcija, novēršot izdarītā likumpārkāpuma cēloņus, būtiski mazina recidīva risku. Tas ļauj ietaupīt valsts līdzekļus, kuri nav jātērē personas uzturēšanai atkārtotas notiesāšanas gadījumā.

4.2.Ieslodzītās personas nevar nodarbināt

Latvijas ieslodzījuma vietās šobrīd tikai 31,4% darbaspējīgo notiesāto ir nodarbināti. Pārējos nodarbināt nav iespējams darba vietu trūkuma dēļ (piemēram, nepieciešamas telpas, meistari). Nav valsts atbalsta subsidēto darba vietu izveidei ieslodzījuma vietās, kā arī nav atbalsta uzņēmējiem (nodokļu atvieglojumi), kuri varētu nodarbināt ieslodzītos.

4.3.Ieslodzīto izglītības iespējas cietumos ir ierobežotas

Kopš 1990.gada izglītības pasākumiem cietumos netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums.

4.4.Cietumu speciālistu skaits ir nepietiekams, tādēļ nav iespējams pilnā apjomā izpildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas

Latvijas ieslodzījuma vietās strādā 3126 speciālisti (darbinieki un speciālā civildienesta ierēdņi), kuriem jānodrošina, piemēram, cietumu apsardze un ieslodzīto uzraudzība, ieslodzīto medicīniskā aprūpe, ieslodzīto sadzīves un materiālo vajadzību nodrošināšana, garīgā aprūpe, apmācība, nodarbinātība. Speciālistu skaita attiecība pret ieslodzīto skaitu Latvijā ir 1:5, citās Eiropas valstīs šī attiecība ir 1:1 vai 1:2.

II. Shēma koncepcijas īstenošanai 2006.–2015.gadā

Ieguvumi, īstenojot koncepciju:

1.Tiks rekonstruēti astoņicietumi — Centrālcietums, Valmieras cietums, Cēsu audzināšanas iestāde, Jelgavas cietums, Iļģuciema cietums, Šķirotavas cietums, Daugavpils cietums un Pārlielupes cietums.

2.Trijos cietumos — Olaines cietumā, Jēkabpils cietumā un Vecumnieku cietumā tiks uzcelti jauni korpusi.

3.Četros cietumos atjaunos kanalizācijas un energoapgādes sistēmas, un tas ļaus nodrošināt Latvija cietumu sistēmas darbību atbilstošos tehniskos apstākļos.

1.posms

Olaines cietuma paplašināšana, arī jauna korpusa izbūve 700ieslodzītajiem un slimnīcas būves pabeigšana, kopējās izmaksas — 13127000 latu.

Centrālcietuma rekonstrukcijas pabeigšana, kopējās izmaksas — 3119000 latu.

Latvijas cietumu enerģētisko objektu un komunikāciju rekonstrukcija četros cietumos (Brasas cietums, Grīvas cietums, Liepājas cietums, Matīsa cietums), kopējās izmaksas — 1800000 latu.

2. posms

Valmieras cietuma rekonstrukcija, kopējās izmaksas — 2090000 latu.

Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem rekonstrukcija, kopējās izmaksas — 1920000 latu.

3.posms

Jēkabpils cietuma paplašināšana, kopējās izmaksas — 5750000 latu.

Jelgavas cietuma rekonstrukcijas pabeigšana, kopējās izmaksas — 1171000 latu.

4.posms

Šķirotavas cietuma rekonstrukcija, kopējās izmaksas — 2000000 latu.

Iļģuciema cietuma rekonstrukcija, kopējās izmaksas — 1600000 latu.

5.posms

Vecumnieku cietuma paplašināšana, kopējās izmaksas — 13500000 latu.

6.posms

Pārlielupes cietuma rekonstrukcija, kopējās izmaksas — 3780000 latu.

Daugavpils cietuma rekonstrukcija, kopējās izmaksas — 2525000 latu.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa