Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Izdarīt Dzīvnieku aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 6., 16.nr.) šādus grozījumus:

1. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dzīvnieka izmantošana bez Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas publiskos pasākumos, kas nav specializēti pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, reliģiskos rituālos, izlozēs vai dzīvnieka dāvināšana publiskos pasākumos, izņemot lauksaimniecības izstādes;”;

papildināt pirmo daļu ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) dzīvnieku turēšanas noteikumu, labturības prasību un pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kas apdraud dzīvnieka veselību vai var izraisīt tā nāvi;

15) kaušanai paredzēto dzīvnieku aizsardzības prasību neievērošana.”

2. 5.pantā:

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, viņš dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai eitanazē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

izteikt piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Suni par bīstamu atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta izveidota komisija.

(6) Bīstamu suni aizliegts turēt personai:

1) kura sodīta par uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam, kā rezultātā ir bijusi apdraudēta cilvēka vai dzīvnieka veselība vai dzīvība;

2) kura pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas reglamentē ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu;

3) par kuru saņemts narkologa vai psihiatra atzinums, ka šai personai ir psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psiho­tropo vai toksisko vielu atkarība;

4) kura nevar norādīt pastāvīgu dzīvesvietu.

(7) Lai suni atzītu par bīstamu un noteiktu turpmāko rīcību ar to, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suns atzīstams par bīstamu un nosakāma turpmākā rīcība ar to, izveido komisiju. Komisijas lēmumu suņa īpašnieks vai turētājs mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās izpilda vai apstrīd, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”;

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

“(7¹) Pārtikas un veterinārā dienesta izveidotā komisija var pieņemt lēmumu par suņa eitanāziju, ja:

1) suņa uzbrukuma dēļ cilvēkam ir nodarīts smags miesas bojājums vai izraisīta viņa nāve;

2) bīstams suns atkārtoti nodarījis kaitējumu cilvēka vai dzīvnieka veselībai vai dzīvībai.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Bīstama suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieka sterilizāciju vai eitanāziju mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā Pārtikas un veterinārā dienesta komisijas lēmums par suņa sterilizēšanu vai eitanāziju. Par suņa sterilizēšanu vai eitanāziju maksā suņa īpašnieks vai turētājs.”;

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja uzsākts process, lai atzītu suni par bīstamu, suņa īpašnieks vai turētājs ievēro normatīvajos aktos par bīstama suņa turēšanu noteiktās prasības.

(11) Bīstamu suni tā īpašnieka vai turētāja prombūtnes laikā aizliegts uzticēt citām personām, izņemot dzīvnieku patversmju apmācītu personālu.”

3. Papildināt 6.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu — dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, kurā ierakstīts dzīvnieka identitātes numurs, — izsniedz un apliecina kompetentas iestādes pilnvarota persona.”

4. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot medību suņus medību laikā) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Par klaiņojošiem dzīvniekiem nav uzskatāmi sterilizēti kaķi, kas uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vietējā pašvaldība, informējot Pārtikas un veterināro dienestu, organizē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, arī likvidēšanu.”

5. Papildināt 9.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu izpildi dzīvnieku labturības un aizsar­dzības jomā, kā arī sniedz Eiropas Savienības institūciju pieprasīto informāciju.”

6. 10.pantā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus;

3) labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām;”;

papildināt pantu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) kritērijus un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, nosaka turpmāko rīcību ar to un prasības bīstama suņa turēšanai;

12) kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā.”

7. Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“11. pants.(1)Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome ir konsultatīva institūcija, kas izglīto sabiedrību un dod ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām dzīvnieku aizsardzības jomā. Tās sastāvā ir dzīvnieku labturības jautājumos kompetenti pārstāvji no valsts pārvaldes iestādēm, biedrībām un citām institūcijām, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā.”

8. Aizstāt 16.pantā vārdu “pērtiķus” ar vārdu “primātus”.

9. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Dzīvnieku sacensību organizētājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību par sacensību norises vietu un laiku.”

10. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmanto šim mērķim audzētus dzīvniekus (laboratorijas dzīvniekus) vai citus dzīvniekus saskaņā ar šā likuma 25.panta prasībām.”

11. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Pārtikas un veterinārais dienests pēc Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes atzinuma izvērtēšanas izsniedz atļauju dzīvnieku izmantošanai eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos, kā arī bioloģiskās, medicīniskās un veterinārmedicīniskās profesionālās izglītības apgūšanai.”

12. 36.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “Valsts veterinārajā dienestā” ar vārdiem “Pārtikas un veterinārajā dienestā”;

izslēgt ceturtās daļas 3.punktu.

13. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. (1) Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku pa­tversmes, izķer, izmitina un aprūpē klaiņojošus un konfiscētus mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai arī slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.

(2) Vietējās pašvaldības organizē bezsaimnieku dzīvnieku līķu aizgādā­šanu uz dzīvnieku kapsētām vai kremēšanas vietām un tos apglabā vai kremē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par dzīvnieku kapsētu uzturēšanu.”

14. 44.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) lauksaimniecības dzīvniekiem;”;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) gadījumiem, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību;”;

papildināt 7.punktu pēc vārda “slimību” ar vārdiem “vai invazīvo sugu”.

15. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Dzīvnieku atļauts nogalināt tikai ar dzīvnieka īpašnieka atļauju (eitanāzijas gadījumā — rakstveida atļauju), izņemot šā likuma 5.panta 2.¹, astotajā un devītajā daļā un 44.panta 5., 6. un 7.punktā noteiktos gadījumus.”

16. Pārejas noteikumos:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas reglamentē:

1) labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām;

2) labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās un kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā;

3) kritērijus un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, nosaka turpmāko rīcību ar to un prasības bīstama suņa turēšanai;

4) labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4.Likuma 8.panta trešā daļa un grozījumi 39.pantā attiecībā uz vietējo pašvaldību uzdevumiem dzīvnieku aizsardzībā stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 14.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 5.maijā