Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut.nr.64 – dok. nr.4109

Par valsts akciju sabiedrības “Liepājas psihoneiroloģiskā slimnīca” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“Liepājas Onkoloģiskā slimnīca” apvienošanu

Veselības ministrija ir saņēmusi Latvijas Republikas Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas jautājumus par valsts akciju sabiedrības “Liepājas Psihoneiroloģiskā slimnīca” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Liepājas Onkoloģiskā slimnīca” apvienošanu un sniedz šādas atbildes:

1) Kāpēc Veselības ministrija pēkšņi mainījusi sākotnējos plānus par LPS kā specializēta stacionāra saglabāšanu Kurzemes reģionā un par LOC pievienošanu Liepājas pilsētas Centrālajai slimnīcai? – lēmums par valsts akciju sabiedrības “Liepājas Psihoneiroloģiskā slimnīca” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Liepājas Onkoloģiskā slimnīca” apvienošanu tika pieņemts, jo slimnīcām ir vienota infrastruktūra, vienota ģeogrāfiskā atrašanās vieta un slimnīcu apvienošana neietekmēs slimnīcu darbību onkoloģijā un psihiatrijā.
2) Vai divu tik atšķirīga profila slimnīcu apvienošana vienā neizraisīs medicīnisko pakalpojumu apjoma un kvalitātes pasliktināšanos abu slimnīcu pacientiem? Vai iespējamā administratīvo izmaksu samazināšana ir pietiekams arguments no pacientu tiesību ievērošanas viedokļa riskantai rīcībai? – divu tik atšķirīga profila slimnīcu apvienošana vienā neizraisīs medicīnisko pakalpojumu apjoma un kvalitātes pasliktināšanos, jo tas tiešā veidā neietekmēs ārstniecības procesu, tieši otrādi, optimāla abu slimnīcu rīcībā esošo ārstniecisko resursu izmantošana uzlabos veselības aprūpi. Administratīvo izmaksu samazināšana neietekmē ārstniecības kvalitāti, tieši pretēji, atbrīvojas finanšu resursi, kurus ir iespējams novirzīt veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai.
3) Ja slimnīcu apvienošanas rezultātā to darbības nodrošināšanai vairs nebūs vajadzīgas kādas ēkas vai zemesgabali, tad lūdzu norādīt, kā plānots izmantot atbrīvojušos īpašumus? – ja nebūs vajadzīgas kādas ēkas vai zemesgabali, tad tos varēs iznomāt vai atsavināt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, jo rīcībai ar valsts mantu ir jābūt likumīgai un efektīvai. Jau pašlaik daļa no slimnīcu īpašumiem tiek iznomāta.
4) Kāda uzņēmējdarbības forma izraudzīta apvienotajai slimnīcai, un vai notiks vienas slimnīcas pievienošana otrai slimnīcai, vai jaunas kapitālsabiedrības izveidošana divu likvidēto sabiedrību vietā? – apvienotā slimnīca būs valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību un saskaņā ar 2005.gada 15.februārī ārkārtas akcionāru sapulcē un ārkārtas dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu valsts akciju sabiedrību “Liepājas Psihoneiroloģiskā slimnīca” pievieno valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Liepājas Onkoloģiskā slimnīca”, mainot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Liepājas Onkoloģiskā slimnīca” firmu uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Piejūras slimnīca”.
5) Kādā apjomā un formā tiks turpinātas darba attiecības ar abu bijušo slimnīcu darbiniekiem – saskaņā ar 2005.gada 15.februārī ārkārtas akcionāru un ārkārtas dalībnieku sapulcē nolemto valsts akciju sabiedrības “Liepājas Psihoneiroloģiskā slimnīca” darbinieki turpina darba tiesiskās attiecības valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Piejūras slimnīca”. Tā kā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Liepājas Onkoloģiskā slimnīca” mainīsies tikai firma (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Piejūras slimnīca”), tad attiecībā uz šajā slimnīcā strādājošiem darbiniekiem nekādas izmaiņas nenotiks.
6) Vai ir plānots saglabāt pašlaik esošo gultu skaitu abu slimnīcu pacientiem un pašlaik abu slimnīcu sniegto pakalpojumu apjomu? – ir plānots saglabāt pašlaik esošo gultu skaitu abu slimnīcu pacientiem un pašlaik abu slimnīcu sniegto pakalpojumu apjomu.
7) Vai lēmums par LPS un LOS apvienošanu ir saskaņots ar Kurzemes reģiona pašvaldībām? Kāds konkrēti ir katra šī reģiona rajona, kuri izmanto abu slimnīcu pakalpojumus, viedoklis par apvienošanu? – abas slimnīcas pieder valstij, un normatīvie akti neprasa saskaņot lēmumus par kapitālsabiedrību reorganizāciju ar pašvaldībām. Liepājas pilsētas pašvaldība ir informēta par plānotajām izmaiņām, pašvaldības pārstāvis ir piedalījies darba grupas, kurā tika izskatīts jautājums par strādājošo paralēlo struktūrvienību (ārstniecības un palīgdienesti) darba optimizāciju un cilvēkresursu un tehnoloģiju racionālu izmantošanu, darbā.
8) Vai medicīniskās palīdzības uzlabošanai Kurzemes reģiona iedzīvotājiem nebija iespējams kāds cits risinājums bez abu minēto slimnīcu administratīvās apvienošanas? – apvienošana (reorganizācija) ir iespēja ietaupīt līdzekļus, kurus iespējams novirzīt ārstnieciskā procesa uzlabošanai. Jebkurai rīcībai ar valsts mantu vai kapitāla daļām jābūt likumīgai, efektīvai un lietderīgai, jo situācijā, kad veselības aprūpē hroniski trūkst līdzekļu, ir jāmeklē jebkuri ceļi, kā saimniekot efektīvāk esošo līdzekļu ietvaros.

2005.gada 27.aprīlī Veselības ministrs G.Bērziņš