2005. gada 28. aprīļa stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 28.aprīļa sēdi!
Pirms sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu – izdarīt grozījumus šā gada 28.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par Ineses Siliņevičas apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad iekļaujam šo jautājumu darba kārtības otrajā sadaļā pēc 22. darba kārtības punkta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības lēmuma projektu “Par Dainas Alksnes iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus 28.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”, pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību. Es atvainojos... Vēl ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 28.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 23.punktu – likumprojektu “Elektroenerģijas tirgus likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pētera Kalniņa, Dzintara Zaķa, Induļa Emša, Dzintara Jaundžeikara, Madara Lasmaņa un Andreja Radzeviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Zvejniecības likums”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Dzintars Ābiķis ir pieteicies runāt “par”.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu nav iesniedzis Ministru kabinets, bet gan atsevišķu deputātu grupa. Neskatoties uz to, es aicinu Saeimu šo iesniegto likumprojektu atbalstīt.
Kāpēc? Likumprojekta būtība tika izdiskutēta arī Vides apakškomisijā, un tā ir sekojoša. Baltijas jūrā nepārprotami gan piesārņojuma dēļ, gan citu apstākļu dēļ zivju daudzums arvien samazinās. Līdz ar to ir apdraudēti mūsu zvejnieki, mūsu zvejnieku eksistence. Piekrastes zveja ir īpaša. Vairāk nekā skaidrs, ka piekrastes zvejnieki ir kultūrvēsturiska vērtība, jo šis piekrastes zvejnieku dzīvesveids ir būtisks, lai saglabātu to arī tālākai nākotnei. Vairāk nekā skaidrs, ka piekrastes zvejnieki diez vai varēs tālākā nākotnē izdzīvot tikai ar savu arodu, bet, apvienojot šo savu tiešo nodarbošanos – zveju – ar tūristu vešanu, makšķernieku vešanu jūrā, ar citām blakus nodarbēm, ir iespējams tomēr šo Latvijai tik raksturīgo un seno nodarbošanos saglabāt arī nākamajām paaudzēm.
Un šī likumprojekta būtība ir sekojoša: nedaudz palielināt nozvejas kvotas tieši piekrastes zvejniekiem salīdzinājumā ar dziļūdens zveju. Tas palielinājums nav tik liels, lai varētu būtiski ietekmēt dziļūdens zveju, zveju ar traļiem, un tomēr būtu nozīmīgs atbalsts piekrastes zvejniecības pozīcijas saglabāšanai.
Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu un arī Tautas partijas frakcija, kura vienmēr ir atbalstījusi mazo uzņēmējdarbību, atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nevēlas runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par skaidras naudas deklarēšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Borisa Cileviča, Alekseja Vidavska, Igora Solovjova, Ivana Ribakova, Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova un Jāņa Jurkāna iesniegto likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātie deputāti! Esam izdarījuši to, uz ko mūs aicināja integrācijas ministrs Latkovskis un premjers Kalvītis. Vienkārši citas frakcijas laikam nav uzklausījušas un sadzirdējušas šo Ministru prezidenta un ministra aicinājumu, jo ir apņemšanās gan no premjera, gan no Latkovska kunga, ka jau maijā šī konvencija tiks ratificēta. Un, tā kā maijs jau tūlīt būs, tad mēs esam šo darbiņu izdarījuši. Ņemiet par labu! Balsojiet “par” un maijā izdariet to, ko esat solījuši!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie deputāti! Godātais Urbanoviča kungs, jūs būsiet kaut ko pārpratis. Tā kā jūs pieminējāt ministru Latkovski, viņš tiešām nav aicinājis jūs iesniegt šo dokumentu Saeimā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna un Annas Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Radio un televīzijas likumā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka Latvijā trūkst svētku dienu, bet mums ir pārāk daudz sēru dienu. TB/LNNK priekšlikuma būtība ir uztaisīt par mūsu valsts ideoloģiju nekrofiliju. Man liekas, ka televīzijas veidotāji, programmu direktori paši zina, kas viņiem jārāda 17.jūnijā vai 25.martā. Es jums varētu mazliet nolasīt no šā gada 25.marta televīzijas programmas.
Piemēram: Latvijas Valsts televīzija. 1.programma. “Hameleonu rotaļas”, ASV seriāls. 2529.sērija, “Dabas grāmata”, “Pifs un Herkuless” – 119.sērija. TV. 7 – “Mežonīgās kaislības”, seriāls. LNT – “Asterisks un Obelisks pret Cēzaru”, Francijas komēdija. TV3 – “Smieklīgākie videokuriozi”. TV5 – “Frīki”, humora šovs.
Šis nelielais saraksts parāda to, ka mūsu skatītāji grib optimistiskus raidījumus, nevis sēru raidījumus. Un man šķiet, ka varbūt mums vajag izveidot nevis sešas sēru dienas gadā, bet vienu dienu gadā un pasludināt šo datumu par piemiņas dienu visiem noziegumiem, kas bija izdarīti pret Latvijas tautu. Un tajā skaitā zaglīgo privatizāciju, kuru īstenoja un aktīvi piedalījās TB/LNNK.
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Ļoti žēl, ka Kabanova kungs (faktiski biedrs) aizvien turpina ņirgāties par tām lietām, kas latviešu tautai ir sāpju pilnas un ciešanu pilnas. Un šāda runāšana ir vienkārši klaja zaimošanās par mums – latviešiem.
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums ir absolūti izsvērts un normāls, un tas skan: “Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās 25.martā un 14.jūnijā raidorganizācijas nedrīkst izplatīt tāda satura programmas un raidījumus, kas ir pretrunā ar šo atceres dienu būtību un jēgu.” Man liekas, ka pateikts ļoti precīzi, jo, redziet, dzīve rāda... Dzīve rāda, ka diemžēl šajās tautai smagajās, ciešanu pilnajās dienās, kas ir bijušas vēsturē, gan prese, gan radio un televīzija raida tādas programmas, tādas pārraides, kuras šādā dienā nedrīkstētu būt. Un mums par to ir jādomā. Ne tikai šodienas, bet rītdienas vārdā, mūsu jaunatnes vārdā, jo neatcerēties šīs dienas, kā mūs rosina kabanovi, ir vienkārši nepieļaujami!
Jo, redziet, kas notiek šodien. Pret kādiem tīkojumiem mums šodien jācīnās. Un anotācijā ir ļoti precīzi arī pateikts, ka līdzšinējā prakse liecina, ka ne visas raidorganizācijas šajā dienā raida programmas atbilstošas šīm dienām. Un likumprojekts paredz, ka ētisku apsvērumu dēļ šajās dienās nedrīkst izplatīt šāda satura raidījumus un programmas, kas ir pretrunā ar šo dienu būtību un jēgu.
Likumam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības informēšanu, izglītošanu un izpratni par Latvijas vēsturi, tādējādi arī apliecinot cieņu komunistiskā genocīda upuriem un viņu tuviniekiem.
Es vēlreiz uzsveru, ka cīņa par mūsu valsti, par tautu vēl nav beigusies. Redziet, cik grūti pasaulei ir pierādīt, nerunājot par pašu agresoru – par Padomju Savienību un Krieviju, kura neatzīst, ka būtu pastrādājusi varas darbus un genocīdu pret latviešu tautu. Viņiem, redziet, nepietiek ar saviem Krievijas neapstrādātajiem plašumiem, ar mežiem, purviem. Viņiem vajag vēl Latvijas zemi – Abreni un sešus pagastus, viņiem vajadzīgs naids, kā Kabanovs to ik dienas izplata.
Tādēļ, cienījamie kolēģi, es domāju, ka jūs pieņemsiet mūsu priekšlikumu, jo tautas ciešanas ir jāatminas, jāciena un no tām ir jāmācās.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 16, atturas – 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Deklarācija par PSRS totalitārā komunistiskā režīma politikas nosodījumu okupētajā Latvijā”. Šo lēmuma projektu ir iesnieguši deputāti Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš, Andis Kāposts, Staņislavs Šķesters, Pēteris Kalniņš, Arvīds Ulme, Ināra Ostrovska, Indulis Emsis, Vilnis Edvīns Bresis un Vilis Krištopans.
Tātad saskaņā ar Kārtības rulli, ja kāds no deputātiem iebilst pret to, ka mēs šo lēmuma projektu izskatām šodien šajā sēdē, Saeimai ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamajā sēdē vai arī nodošanu komisijām.
Vai deputāti iebilst par to, ka mēs šo lēmuma projektu izskatām šodienas sēdē? (Starpsauciens: “Jā! Iebilst!”) Tad, ja deputāti iebilst, tad mums būtu jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai arī par nodošanu komisijām.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Ir ierosinājums nodot šo deklarāciju izvērtēšanai atbildīgajai – Ārlietu komisijai – un pieņemt par to Saeimas lēmumu.
Sēdes vadītāja.
Tātad par deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu nodot lēmuma projektu Ārlietu komisijai ir iespēja vienam deputātam runāt “par”, vienam deputātam runāt “pret”.
Es saprotu, ka deputāts Leopolds Ozoliņš ir pieteicies runāt par lēmuma projekta nodošanu Ārlietu komisijai.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Ir diezgan smagi runāt par šīm pagātnes tik ļoti sāpīgajām mūsu tautai izdarībām, ko veica komunistiskā ideoloģija un komunistiskais režīms.
Mums deklarācija ir jāpieņem vairāku iemeslu dēļ.
Diemžēl mēs nebijām tie, mūsu delegācija Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā, kas ierosināja pieņemt rezolūciju par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunismu. Tā bija Nīderlande.
Mēs, Zaļo un zemnieku savienības frakcija, sākām strādāt pie šīs deklarācijas teksta un idejas jau tūlīt pēc ziņas, ko saņēmām 2003.gada septembra beigās. Lai nosodītu komunistisko totalitārismu, 2003.gada 21.oktobrī ierosinājām tolaik Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam Jānim Reiram iekļaut apaļā galda diskusijā “Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienības ietvaros”, kura bija paredzēta 2004.gada 22.–23.janvārī Rīgā, tēmu – komunistiskā terora seku pārvarēšana Austrumeiropas valstīs. Diemžēl delegācija šo ierosinājumu neatbalstīja.
Sagatavojām un iesniedzām divus rezolūciju projektus Baltijas asamblejā – par atbalstu EPPA centieniem starptautiski izmeklēt un nosodīt totalitāro komunistisko režīmu, šo rezolūciju pieņēma 2003.gada 29.novembrī Viļņā, un par nepieciešamību izvērtēt okupācijas sekas Baltijas valstīs, kuru Latvijas delegācija neatbalstīja, un tādēļ Baltijas asambleja to izskatīja un pieņēma tikai gadu vēlāk.
Laiks gāja, bet nosodījuma... komunistiskā totalitārā režīma nosodījuma, kā arī par to, ko šis režīms paveica Latvijā, nebija.
Latvijas okupācijas laikā slepkavības un deportācijas... mums ir jāatceras masu kapi gan Centrālcietumā, gan Dreiliņos, Baltezerā, Litenē, Rēzeknē un daudzās citās vietās. Deportācijas... 14.jūnijā 1941.gadā un 1949.gada martā, kad vairāk nekā 42 000 Latvijas pilsoņu, galvenokārt latviešu zemnieku ģimeņu, tika izsūtīti Sibīrijā gan mocībām, gan bada nāvei.
Komunistiskais terors nodarīja nenovērtējamus, milzu zaudējumus tautsaimniecībai, izglītībai, kultūrai, videi un tautas dvēselei. Atceros, cik smagas bija sarunas ar VDK jeb čekas vervētājiem. Iznīcināja Latvijas tradicionālo dzīvesveidu.
Mēs visi bijām liecinieki tam, ka latviešu zemnieku ģimenes mājas sastūma izraktās bedrēs un nolīdzināja ar buldozeru. Šie noziegumi nav aizmirstami un nav piedodami, bet šie noziegumi tomēr ir arvien jāatgādina pasaulei, jo īpaši Rietumvalstis neizprot šo mūsu tautas traģēdiju.
Arī 2003.gada oktobrī rakstījām vēstuli Ministru prezidentam Einaram Repšem par okupācijas radīto zaudējumu atlīdzināšanas jautājumu risināšanu starpvalstu sarunās. Diemžēl premjera personiskās atbildes vietā saņēmām Ārlietu ministrijas atrakstīšanos.
Saeima neatbalstīja arī priekšlikumu piešķirt 2005.gada budžetā 800 000 latu īpašas komisijas izveidei, kas izvērtētu komunistiskā totalitārisma noziegumus.
2003.gada 17.decembrī seši ZZS frakcijas deputāti ierosināja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei izveidot Komunistiskā totalitārisma noziegumu izmeklēšanas apakškomisiju. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, sagaidot destruktīvu darbību no kreiso partiju puses, nolēma apakškomisiju nedibināt, tādēļ pēc sarunām ar citiem ieinteresētajiem deputātiem 2005.gada 17.janvārī izveidoja komisiju jeb grupu, kurā piedalījās Bērziņš, Liepiņa, Kļaviņš, Simsons, Tabūns un Ozoliņš. Grupas vadību uzņēmās Ina Druviete. Vēlāk grupā iesaistījās Esta un Dobelis. “Jaunā laika” deputātu darbība grupā viesa lielas cerības, jo 17.janvāra sanāksmē vienojāmies, ka jāsagatavo deklarācijas projekts. (No zāles deputāts J.Pliners: “Leopold, laiks!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
Aicinu iepazīties ar deklarācijas tekstu un to atbalstīt! Esam konsultējušies ar vēsturniekiem Heinrihu Strodu un Valteru Nollendorfu, starptautisko tiesību juristiem Inetu Ziemeli un Kristīni Krūmu. Pusotra gada darbs ir veltīts, lai sastādītu šo tekstu, kas ir jūsu priekšā un katram pieejams, kā arī nodot tātad šo deklarāciju komisijai.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu pret šī dokumenta nodošanu komisijai, kaut arī neesmu papūlējies to pat izlasīt. Nepapūlējos tāpēc, ka nevēlos tērēt laiku visādu muļķību lasīšanai. Pietiek jau paskatīties uz to personu sarakstu, kas ir šo dokumentu parakstījuši. Pat droši var apgalvot, ka no viņiem gandrīz puse bija viņu pašu nosodītās Komunistiskās partijas biedri.
Šis iebildums attiecas arī uz otro līdzīgo dokumentu, kuru ir sagatavojuši “Jaunā laika” deputāti ar domubiedriem no citām brālīgām partijām. Tomēr neaizmirsīsim Rīgas mēra Aksenoka kunga varonīgo komunistisko pagātni – pagātni, kas nepabeidzās pat ar likumu noteiktajā ierobežojuma datumā – 1991.gada 13.janvārī.
Cienījamie kolēģi! Īpaši pikanti uz apspriežamā dokumenta izskatās pēdējā komunistiskā Ministru prezidenta paraksts. Tas ir tāpat kā, ja Gērings būtu parakstījis deklarāciju par nacistiskā režīma nosodīšanu.
Godātie kolēģi! Sākumā atrodiet savās rindās vismaz desmit cilvēku, kas nav bijuši Komunistiskās partijas biedri un nav guvuši labumus no tā saucamā okupācijas režīma, un pēc tam iesniedziet Saeimā savas muļķīgās deklarācijas!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par” lēmuma projekta nodošanu Ārlietu komisijai, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 16, atturas – 1. Lēmuma projekts ir nodots Ārlietu komisijai. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts... Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 29.aprīli!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs! Kārtības rullis ... Saskaņā ar Kārtības rulli priekšlikumi ir iesniedzami piecu dienu laikā. Tātad, ja Saeima nav lēmusi citādi, tātad 29.aprīlis ir rītdiena, ja? Tātad lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu – par Kārļa Šadurska priekšlikumu... Jā, iesniegt priekšlikumus 29.aprīlī, bet vēl ir citi priekšlikumi, es saprotu, no ... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Orlovam! Nē? Nē. Golubovam? Jā, lūdzu! Ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam! Lūdzu!
A.Golubovs (LSP).
Ir priekšlikums: termiņš – 29.maijs 2008.gads. (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Golubova kungs! Mēs, protams, varētu arī izskatīt jūsu priekšlikumu, bet jums ir jāapzinās, ka šis termiņš ir nākamās Saeimas pilnvaru laiks. 2006.gada 29.jūnijs, ja? Maijs. Tātad mums ir divi priekšlikumi: priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ko iesniedzis Kārlis Šadurskis, ir 29.aprīlis šajā gadā, un deputāta Aleksandra Golubova – 29.maijs 2006.gadā. Tātad lūdzu deputātus balsot vispirms par deputāta Aleksandra Golubova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, neviens neatturas.
Tātad balsosim par deputāta Šadurska priekšlikumu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.aprīlis, šis gads. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 15, atturas – 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.aprīlis 2005.gads. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Deklarācija par armēņu genocīdu”. Šo lēmuma projektu ir iesnieguši deputāti Leopolds Ozoliņš, Arvīds Ulme, Jānis Šmits, Pēteris Simsons, Ingrīda Ūdre, Jānis Straume, Uldis Briedis, Valdis Ģīlis, Vaira Paegle un citi deputāti.
Tātad vai deputātiem ir iebildumi, ka šo lēmuma projektu mēs izskatām šodienas sēdē?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Piedošanu, ir ieslēgts. Cienītie kolēģi! Es piedāvāju rīkoties līdzīgi, kā mēs rīkojāmies ar iepriekšējo piedāvāto dokumentu, tātad nodot komisijām un balsot par nodošanu komisijām, un konkrēti – Ārlietu komisijai. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Beidzot Ārlietu komisijai būs ko darīt!”)
Sēdes vadītāja.
Tātad par nodošanu komisijai – Ārlietu komisijai – pieteicies runāt deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šķiet, esat vērojuši, ka Saeimas blakus zālē kopš pagājušās ceturtdienas ir izvietota Rīgas Armēņu kopienas sagatavotā izstāde “Armēņu genocīds” Armina Teofila Vegnera fotogrāfijās. Vācu dzejnieks, rakstnieks Vegners no 1915. līdz 1916.gadam dienēja Mezopotāmijā kā ģenerāļa fon der Golca armijas sanitārā dienesta virsnieks. Vienlaicīgi viņš bija Vācijas avīžu kara korespondents. Savas uzturēšanās laikā Turcijā Vegners kļuva par jaunturku valdības ļaundarību aculiecinieku. Rietumu Armēnijas, Kilikijas un citu osmaņu impērijas provinču armēņu tautības iedzīvotāju masveida iznīcināšanu un deportāciju īstenoja Turcijas valdošās aprindas no 1915. līdz 1923.gadam.
Genocīda politiku pret armēņiem noteica vairāki faktori. Galvenā nozīme starp tiem bija panislamisma un panturkisma ideoloģijai, kuru sludināja osmaņu impērijas vadošās aprindas. Karojošā panislamisma ideoloģija izcēlās ar neiecietību pret nemusulmaņiem, sludināja atklātu šovinismu, aicināja uz visu neturku tautu pārturkošanu. Iestājoties karā, osmaņu impērijas jaunturku valdība būvēja tālejošas Lielās Turānas radīšanas plānus. Runa bija par Aizkaukāza, Ziemeļkaukāza, Krimas, Pievolgas, Vidusāzijas pievienošanu impērijai. Ceļā uz šo mērķi agresoriem vajadzēja darīt galu pirmām kārtām armēņu tautai, kas turējās pretī pantjurkistu okupācijas plāniem. Turcijas valdošās aprindas ieplānoja armēņu iznīcināšanu jau pirms Pirmā pasaules kara sākuma, bet uzsāka to 1915.gada 24.aprīlī ar plašiem armēņu inteliģences arestiem Konstantinopolē. No 1915. līdz 1923.gadam genocīdā tika iznīcināti vairāk nekā pusotra miljona armēņu.
Lūdzu, uzmanīgi ieklausieties šajos vēsturiskajos notikumos un genocīdā pret armēņu tautu, kuri varbūt ir paralēli tam genocīdam, ko veica PSRS komunistiskais totalitārais režīms pret mūsu tautu!
Un kā notika armēņu iznīcināšana? Mūsdienu Turcijas pozīcija savas pagātnes vērtējumā būtiski atšķiras no mūsdienu Vācijas nostājas pret fašisma noziegumiem. Turcijas Kriminālkodeksā joprojām ir pants, kas paredz sodu par armēņu genocīda atzīšanu. Turcijas arhīva krājumā ir 300 tūkstoši dokumentu par genocīdu, taču slepenības statuss noņemts tikai diviem tūkstošiem. Aicinu vēlreiz ieklausīties tekstā un vilkt paralēles starp armēņu genocīdu un mūsu tautas genocīdu!
Mūsdienu Turcijā, ja ierunājas par armēņu jautājumu, parasti saka: “Tas bija tik sen! Kādēļ pieminēt bijušo?” Citi taisnojas: “Tas bija karš! Armēņi radīja problēmas, viņus vajadzēja deportēt, un daļa gāja bojā.” Tikai nedaudzi pasaulē pazīstami turki uzskata, ka vajadzētu nožēlot un atzīt nodarīto. Katrs augsts viesis Armēnijā apmeklē kalnu, kur uzstādīts piemineklis bojā gājušo piemiņai. Apmeklē genocīda muzeju, iestāda koku. Tur savu “Ave Maria” dziedāja Šarls Aznavūrs un vainagu nolika Romas pāvests Jānis Pāvils II. Nesen šajā piemiņas vietā, armēņu genocīda vietā, vainagu nolika arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdres kundze un viņas vadītā Latvijas delegācija.
Šobrīd Turcija, neraugoties uz gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā, turpina atteikties no pagātnes grēku nožēlošanas. Tam ir virkne iemeslu. Turcija baidās no tāda akta starptautiskajām sekām – teritoriālajām, materiālajām, morālajām. Nav noslēpums, ka šausminošo grautiņu organizatoru vidū bija tie, kas vēlāk kļuva par 1923.gadā dibinātās Turcijas vadītājiem. Viņu atmaskošana nedaiļos valsts vēsturi, taču genocīdu oficiāli ir atzinis Eiropas Parlaments, Krievija, Francija, Grieķija, Šveice, Austrālija, Libāna, Kanāda, Nīderlande, Slovākija. Pirms pāris nedēļām genocīdu atzinusi arī Polija un nosodījusi to. Bet tuvākajā laikā jautājumu izskatīs Vācijas Bundestāgā.
Genocīds tiek saukts īstajā vārdā arī vairākos ASV štatos. Līdz šim ASV prezidents savās gadskārtējās 24.aprīļa runās 1915.gada notikumus sauc par vienu no šausmīgākajām 20.gadsimta traģēdijām. Iespējams, ka genocīda atzīšana no amerikāņu puses palīdzēs pasaulei izprast arī PSRS īstenoto genocīdu pret latviešiem 1937., 1940.–1941.gadā un 1949.gadā.
Lūdzu nodot šo deklarācijas projektu komisijai. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Neviens deputāts nav pieteicies runāt pret lēmuma projekta nodošanu komisijai. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta “Deklarācija par armēņu genocīdu” nodošanu Ārlietu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts nodots Ārlietu komisijai. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu”. Lēmuma projektu iesnieguši deputāti Guntis Bērziņš, Kārlis Šadurskis, Mihails Pietkevičs, Dzintars Jaundžeikars, Māris Grīnblats, Juris Dobelis, Jānis Straume un citi deputāti.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (JL).
Es ierosinu šo deklarāciju nodot komisijai un noteikt 29.aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo lēmuma projektu mēs izskatām šodien šajā sēdē? Ir. Ja deputātiem ir iebildumi, tātad mums ir deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums lēmuma projektu nodot Ārlietu komisijai un arī noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Tātad pirmkārt mums būtu jābalso par lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu...
Cienījamie kolēģi! Par nodošanu komisijai runās deputāts Guntis Bērziņš. Lūdzu!
G.Bērziņš (JL).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Latviešu tautai un Latvijas iedzīvotājiem 20.gadu simtenis ir bijis traģisks ar postu, ko izraisīja 1905.gada revolūcija, ar Pirmo pasaules karu un sekojošo Krievijas revolūciju un Otro pasaules karu un sekojošo 50 gadu padomju režīma okupāciju. Diemžēl šīs okupācijas sekas mēs skaudri izjūtam vēl šodien.
Latvijas okupācija gan no nacistiskās Vācijas, gan no Padomju Savienības bija personiska traģēdija neskaitāmiem cilvēkiem. Cilvēkiem, kas tika represēti, tika ieslodzīti, deportēti un daudzkārt arī nošauti. Tā bija traģēdija cilvēkiem, kas bija spiesti strādāt vergu darbu necilvēciskos apstākļos un kas mira aukstuma, bada, slimību dēļ un, ja izdzīvoja, tad ar sabojātu veselību.
Nacistiskās Vācijas režīma vadītājus tiesāja Nirnbergā, un šī režīma noziegumi ir plaši zināmi pasaulei un tiek universāli nosodīti. Diemžēl tas pats nav noticis ar tiem noziegumiem pret cilvēci, kurus veica Padomju Savienības komunistiskais režīms.
Tās vadītāji nav sodīti. Un tas, kas veikts šī režīma vārdā, nav vēl pasaulē plaši zināms un netiek vienbalsīgi nosodīts.
Godātie kolēģi! Šīs deklarācijas mērķis ir palīdzēt pacelt aizmirstības plīvuru un palīdzēt labot vēsturisko netaisnību.
Deklarāciju apmēram gada garumā izstrādāja vēl Einara Repšes valdības laikā nodibinātā neformālā darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no visām Saeimā pārstāvētajām labējām partijām. Tajā darbojās, un es gribētu viņus pieminēt, deputāti Pēteris Simsons, Leopolds Ozoliņš, Juris Dobelis, Pēteris Tabūns, Jānis Esta, Paulis Kļaviņš, Liene Liepiņa, Ina Druviete, un man bija tas gods šo darba grupu vadīt. Un šo atbildīgo darbu veikt palīdzēja starptautisko tiesību speciālisti – profesore Ineta Ziemele un viņas palīdze Anda Bimbere, kā arī daži citi. Deklarācijas tapšanā palīdzību sniedza arī vēsturnieki, īpaši profesors Heinrihs Strods un profesors Antonijs Zunda.
Visiem šiem cilvēkiem, kas sekmēja šīs deklarācijas tapšanu, es vēlos no sirds izteikt pateicību.
Kā mēs redzam, mums šodien ir tapuši divi deklarācijas, šādas deklarācijas, varianti. Saskaņā ar šo variantu es gribētu uzsvērt divas lietas.
Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka tas ir kopējs darbs, ko veikusi šī darba grupa ar speciālistu atbalstu.
Otrkārt, es gribētu uzsvērt, ka tas ir līdzsvarots dokuments, un tajā ir ietverts līdzsvars starp dažādiem viedokļiem, kas darba grupā izskanēja. Dokumentā ir arī līdzsvars tādā ziņā, ka tur ir līdzsvarība starp to, ko varbūt daudzi latviešu cilvēki vēlētos ierakstīt šādā deklarācijā, un to, kas starptautiskajai sabiedrībai ir saprotams un atbalstāms.
Saistībā ar šo deklarāciju starptautisko tiesību speciālisti uzsver, ka ir īpaši svarīgi, ka viedokli šādā valstij svarīgā jautājumā izsakām mēs, izsakām Saeima – tautas vēlēti pārstāvji. Bez tam es gribētu teikt, ka ir svarīgi, ka mēs šo deklarāciju pieņemam pirms 9.maija. Deklarācijas sakarā ar 9.maiju ir jau pieņēmusi Lietuva un tūlīt pieņems arī Baltijas asambleja. Un es gribētu tikai aicināt un atgādināt, ka ir svarīgi, ka šādu viedokli izsakām arī mēs.
Tādēļ es aicinu atbalstīt šīs deklarācijas nodošanu komisijai un ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 29.aprīli.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs jau tūlīt balsosim par otro deklarāciju – deklarāciju, lai nosodītu kaut kādus mistiskus noziegumus, PSRS noziegumus. Varbūt jūs, nacionālie kadri, pieminiet, lūdzu! Pa 15 gadiem Latvijas tauta zaudēja vairāk nekā 300 000 cilvēku. Jūsu valdības laikā – 300 000 vairāk! Nevienā karā Latvija tik daudz nezaudēja. Tas ir pirmais. Paskatieties: vairāk nekā puse mūsu iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma. Paskatieties: mums nav vairs ne rūpniecības, gandrīz nav lauksaimniecības. Nekā mums nav! Pliki!
Un tas ir noziegums pret savu tautu, genocīds pret savu tautu! Un to īstenojat jūs! Un, kamēr tas nebūs nosodīts, nevienu citu deklarāciju nevar nekur sūtīt! (Starpsaucieni no zāles: “Tev kauna nav! Tas ir noziegums pret savu tautu!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Nevajag maldināt Latvijas sabiedrību, jo 15 neatkarības gadu laikā cilvēki nav cietuši no genocīda, it sevišķi tas skaitlis, ko jūs nosaucāt, – 300 000.
Tad viens deputāts ir runājis par lēmuma projekta nodošanu komisijai, viens deputāts ir runājis pret lēmuma projekta nodošanu komisijai.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 16, neviens neatturas. Lēmuma projekts ir nodots Ārlietu komisijai. Tātad bija deputātu priekšlikums – Gunta Bērziņa priekšlikums – noteikt iesniegšanas termiņu – šā gada 29.aprīlis.
Vai citi priekšlikumi ir? (No zāles: “Nav!”) Ja citu priekšlikumu nav, lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu – 29.aprīlis. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, neviens neatturas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.aprīlis 2005.gads. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” otrajam lasījumam līdz šā gada 10.maijam”. Lēmuma projektu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ērika Jaunskunga iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministres ierosinājumu – “Iecelt Ēriku Jaunskungu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Diānas Koroševskas iecelšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministres priekšlikumu “Iecelt Diānu Koroševsku par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un atbalsta minēto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Evitas Sietnieces iecelšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministres ierosinājumu “Iecelt Evitu Sietnieci par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”, un Juridiskā komisija atbalsta minēto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Jura Taukula iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministres ierosinājumu “Iecelt Juri Taukulu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Daiņa Šaicāna iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministres ierosinājumu “Iecelt Daini Šaicānu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ināras Zabarovskas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ierosinājumu – iecelt Ināru Zabarovsku par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, un Juridiskā komisija atbalsta minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Simonas Gmirekas iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ierosinājumu – iecelt Simonu Gmireku par Balvu rajona tiesas tiesnesi un atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Zeltītes Kusiņas iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres priekšlikumu iecelt Zeltīti Kusiņu par Ogres rajona tiesas tiesnesi un atbalsta minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Guntas Rezgoriņas iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres priekšlikumu iecelt Guntu Rezgoriņu par Madonas rajona tiesas tiesnesi un atbalsta minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Indras Tikumas iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ierosinājumu iecelt Indru Tikumu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi un atbalsta minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ineses Siliņevičas apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ierosinājumu apstiprināt Inesi Siliņeviču par Rīgas rajona tiesas tiesnesi un atbalsta minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.
Kopā likumprojektā otrajam lasījumam iesniegti divi priekšlikumi, izskatīti 26.aprīļa sēdē.
1.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta savā redakcijā, izteiktā 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 5, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šā gada 28.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Likumprojektā ir ietverti grozījumi, saistīti ar diviem citiem likumprojektiem, kas nosaka kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā. Un tie likumprojekti ir “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” un “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”.
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 26.aprīļa sēdē, konsultējoties ar Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas speciālistiem, apsprieda šo grozījumu Nacionālās drošības likumā un nolēma to iesniegt Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta kārtībā izskatīšanai un lūgt šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 10, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Vai deputāts Jānis Strazdiņš ir pieteicies debatēs? Nē.
Tad lūdzu, cienījamie kolēģi, balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
J.Dalbiņš.
Cienījamie kolēģi! Ja tas ir iespējams, es lūgtu komisijas vārdā par šo likumprojektu balsot arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, tad ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
J.Dalbiņš.
Tā... Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Komisijas vārdā es aicinātu 10 minūtes šodien.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.aprīlis pulksten 10.20. Vai ir citi priekšlikumi? Un izskatīšanas laiks?
J.Dalbiņš.
Šajā sēdē.
Sēdes vadītāja.
Šajā sēdē. Jā. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 10.20 šodien un izskatīšana šīs sēdes darba kārtībā. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisija to izskatīja un lūdz Saeimu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 3. Neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”!
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 43, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
5.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
9.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
13.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15.priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
17.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
20.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
21.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt deputāta Agešina priekšlikumu, tāpēc ka Saeima atkal grib ieviest deklaratīvu normu, par kuru nav vispār zināms, kādā veidā tā būs izpildīta. Nav skaidrs, kāpēc ārzemniekam, kurš Latvijā plāno uzturēties īslaicīgi, būtu jākārto valsts valodas eksāmens. Turklāt likums nenosaka, kādos termiņos šis eksāmens ir jānokārto un kādas sekas būs eksāmena nenokārtošanai.
Mēs zinām, ka mums šeit ir daudz sportistu, daudz speciālistu, kuri uzaicināti no dažādām valstīm, ne tikai no austrumiem, bet arī no rietumiem. Un pēc kāda principa šī norma būs izpildāma, vispār nav zināms. Mēs atkal gribam pieņemt deklaratīvu normu, un tie priekšlikumi, ka redzēsim, kā strādās likums, un pēc tam tajā kaut ko mainīsim, man liekas, ir kļūdaini.
Aicinu atbalstīt deputāta Agešina priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
M.Segliņš.
Priekšlikuma... Šajā priekšlikumā ir noteikts, ka integrācijas deklarācijas izstrādāšanu, kā arī izsniegšanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus... (Starpsauciens: “Neatbalstīt!”)
M.Segliņš.
Neatbalstīt. (No zāles deputāts Juris Dobelis: “Ļoti pareizi! Man prieks!”)
Sēdes vadītāja.
Tātad Juridiskās komisijas vadītājs aicināja atbalstīt otrajā lasījumā nobalsoto redakciju. Lūdzu deputātus balsot par 21. – deputāta Agešina priekšlikumu!
M.Segliņš.
21.priekšlikumu neatbalstīt, tā kā tabulā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
22.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Acīm redzams, ka mans priekšlikums – uzlikt ārzemniekiem par pienākumu parakstīt solījumu par to, ka viņš ciena valsts valodu, – ir pārāk mīksts salīdzinājumā ar tikko noraidīto Agešina kunga priekšlikumu. Šajā priekšlikumā iespēju robežās tiek ņemta vērā kolēģa Kiršteina īpašā mentalitāte, tomēr joprojām saglabājas veselā saprāta pazīmes. Kiršteina kunga priekšlikums nozīmē – piespiest cilvēkus sniegt viltus liecību par to, ka viņš varēs nokārtot eksāmenu valodā, kuru līdz šim nav pat ne dzirdējis. Piemēram, ja jūs gribētu pusgadu dzīvot Izraēlā, vai jūs ar tīru sirdsapziņu dotu zvērestu, ka nokārtosiet eksāmenu ivritā? Tomēr jūs droši varētu apliecināt, ka jūs cienāt valsts valodu, ko es arī piedāvāju. Interesanti!
Bet Kiršteina kunga priekšlikumā, kas pieņemts otrajā lasījumā, cieņa pret valsts valodu vispār nav paredzēta. Kiršteina kungs nepamatoti ir pārliecināts, ka valsts valodu nevar un nevajag cienīt, ka ir nepieciešams tikai nokārtot eksāmenu. Juridiskā komisija savā nākamajā priekšlikumā izgudroja zināma veida kompromisu starp fašismu un komunismu, iekļaujot likuma tekstā gan Kiršteina priekšlikumu – piespiest cilvēku nokārtot eksāmenu, gan manu priekšlikumu – piespiest viņu cienīt valsts valodu. Bet nezināmu iemeslu dēļ mans priekšlikums atspoguļots tabulā kā noraidīts, kaut gan komisija to daļēji ir atbalstījusi. Šādā veidā komisija ir nodemonstrējusi necieņu pret sevi un pret opozīcijas deputātu.
Ņemot vērā to, ka komisija tomēr nav svītrojusi priekšlikumu – piespiest personu dot melīgu zvērestu, tā ir nodemonstrējusi arī necieņu pret veselo saprātu.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu par cieņu pret valsts valodu un noraidīt nākamo – atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 22. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”)
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 20, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Kolēģi! Un pie 30.priekšlikuma nav tas priekšlikums, kurš ir tabulā, jo šī tabula ir tā, kas bija uz pagājušo ceturtdienu. Juridiskā komisija ir lēmusi, ka priekšlikums ir: likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas un nevis 1.maijā. Vajadzētu būt izdalītai 30.priekšlikuma redakcijai.
Tātad likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, nevis 1.maijā.
Sēdes vadītāja.
Šis dokuments ir nr.4071A. Tātad deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 16, atturas – 2. Likums “Grozījums Imigrācijas likumā” pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Lūdzu!
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar likumprojektu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, reģistrācijas nr.966.
Tātad ir pēdējais, trešais lasījums, kurā priekšlikumi nav iesniegti.
Mēs lūdzam atbalstīt tātad likumprojektu pēdējā, trešajā un galīgajā lasījumā arī jūs, deputāti!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemts. Paldies.
A.Ziedone-Kantāne.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu, reģistrācijas nr.1000. Trešajam lasījumam iesniegti 17 priekšlikumi, izskatīti 21.aprīļa sēdē.
1.priekšlikums – Ministru prezidenta priekšlikums. Komisija atbalsta savā redakcijā, izteiktā 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums – komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikums – parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta savā 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
10.priekšlikums – iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
11.priekšlikumu, ko iesniedz Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
12.priekšlikums – komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt to.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
13.priekšlikums – premjerministra priekšlikums. Komisija to atbalsta savā redakcijā, izteiktajā 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
15.priekšlikums – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
16.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
17.priekšlikums – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Strādājam ar likumprojektu, reģistrācijas nr.696. Trešajam lasījumam iesniegti seši priekšlikumi, kuri ir izskatīti.
1.priekšlikums – iesniedz tieslietu ministre Āboltiņas kundze. Priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi to.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums – iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Augu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu komisija izskatīja un lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
P.Kalniņš.
Komisija lūdz šodien izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
P.Kalniņš.
5.maijs – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, izskatīšana – 12.maijā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.maijs, izskatīšana – 12.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” un pieņēma lēmumu – likumu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” un pieņēma lēmumu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.maijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.maijs. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Žanete Vasaraudze. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Žanetei Vasaraudzei.
Ž.Vasaraudze (TP)
Cienījamie deputāti! Dokuments nr.3978.
Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arodbiedrībām”“ un pieņēma lēmumu atbalstīt to pirmajā lasījumā! Lūdzu arī jūs atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Ž.Vasaraudze.
5.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” un nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Naglis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi valdības iesniegtos grozījumus likumā “Par tiesu varu” un Juridiskajā komisijā pirmajā lasījumā atbalstījusi.
Lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
11.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11.maijs.
Cienījamie kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunta Bērziņa iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš ir kļūdījies balsojumā par lēmuma projektu nr.4079 – Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, un viņš ir vēlējies balsot šajā balsojumā “pret”.
Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu uz īsu sēdi komisijas telpās, tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Andrejs Aleksejevs, Jānis Porietis, manuprāt, ir, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Indulis Emsis, Jānis Škapars, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste, Pēteris Ontužāns, Ināra Ostrovska, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Valdis Ģīlis, manuprāt, ir. Jakovs Pliners – ir, Atis Slakteris, jā, jā! Igors Solovjovs, Jevgenija Stalidzāne, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere.
Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Likumprojektam otrajā lasījumā priekšlikumi nav saņemti, tāpēc es lūdzu atbalstīt likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
L.Mūrniece.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 10.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Izskatām dokumentu nr.3954, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”“ pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to izskatīja un atbalstīja 20.aprīļa sēdē.
Lūdzu Saeimu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Šņepste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Menas salu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Mēs strādājam ar pirmo no sešiem likumprojektiem, kurus izstrādāja Finanšu ministrija atbilstoši Eiropas Savienības Padomes direktīvai par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis un to atkarīgās un saistītās teritorijas cita citai sniedz nepieciešamo informāciju par rezidentiem, fiziskajām personām izmaksātajiem ienākumiem no uzkrājumiem.
Likumprojekts, kas šodien jāapstiprina, attiecas uz sešām Eiropas Savienības teritorijām. Lai divpusējās vienošanās stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Saeimā vismaz līdz 2005.gada 25.maijam.
Tātad vispirms par dokumenta numuru – 3868, es aicinu deputātus atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Paegle.
Tad, cienījamie deputāti, es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu gan pirmajā, gan otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!
V.Paegle.
Cienījamā priekšsēdētāja! Es arī lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Menas salu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Gērnsiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (TP).
Paldies. Mēs strādājam ar dokumentu nr.3883. Un, tāpat kā iepriekšējo, es lūdzu deputātus atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Paegle.
Tagad es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.
V.Paegle.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.maijs, lūdzu, un izskatīšana otrajā lasījumā – 12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.maijs, izskatīšana – 12.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto Vienošanos starp Latvijas Republiku un Džersiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (TP).
Paldies. Lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Paegle.
Un, cienījamie deputāti, lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67 pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
V.Paegle.
Cienījamie deputāti! Priekšlikumu termiņš – 2.maijs. Un izskatīšana otrajā lasījumā – 12.maijā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2.maijs, izskatīšana – 12.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto Vienošanos starp Nīderlandes Karalisti un Latvijas Republiku attiecībā uz Nīderlandes Antiļu salām par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un tās pagaidu piemērošanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (TP)
Paldies. Tāpat kā iepriekšējos, aicinu deputātus atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Paegle.
Un šoreiz es aicinu deputātus balsot par šo likumprojektu pirmajā un arī otrajā, galīgajā, lasījumā vienā dienā.
Sēdes vadītāja.
Tātad vispirms mēs nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Tātad priekšlikums no komisijas puses ir arī atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā šodien.
V.Paegle.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto Vienošanos starp Nīderlandes Karalisti un Latvijas Republiku attiecībā uz Arubu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un tās pagaidu piemērošanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Atkal aicinu jūs atzīt likumprojektu par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Paegle.
Aicinu tagad... lūdzu jūs, deputātus, balsot par likumprojektu pirmajā un otrajā, galīgajā, lasījumā jau šodien!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Komisijas ierosinājums: izskatīt un pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā šodien. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.
V.Paegle.
Paldies komisijas vārdā!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” priekšlikumi noteiktajā laikā nav saņemti. Komisija izskatīja likumprojektu šīsdienas komisijas sēdē un lūdz Saeimu pieņemt to otrajā, galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 10, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu piešķirt deputātam Indulim Emsim bezalgas atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim. Lūdzu!
K.Strēlis (JL).
Cienījamie kolēģi! 4.maijā, kad Latvijai ir lieli svētki – pagājuši 15 gadi kopš deklarācijas pieņemšanas –, notiek arī sportiski māksliniecisks pasākums Dailes teātrī, kuru rīko Jānis Anmanis, pazīstamais gleznotājs. Un tajā piedalās arī Saeimas basketbola komanda, tāpēc lūdzu Saeimas basketbolistus sākt pastiprināti gatavoties šim pasākumam. Šodien pulksten 16.30, kā parasti, Valsts tehnikumā ir treniņš, un, kā parasti, arī trešdienās notiek treniņi no pulksten 16.00 līdz 17.00 Arkādijas parkā. Lūdzu izmantot brīvās dienas fiziskās formas uzlabošanai!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai. Lūdzu!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs – nav. ... Ingrīda Circene, Guntis Bērziņš – ir, Indulis Emsis, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Sarmīte Ķikuste, Pēteris Ontužāns, Ināra Ostrovska, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Mareks Segliņš... ir, Igors Solovjovs, Jevgenija Stalidzāne ... arī nav, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 28.aprīļa sēde ir slēgta. Paldies.