Valsts apbalvojumu pasniegšana

3.maijā Rīgas Latviešu biedrības namā notika valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un pirmo reizi pēc atjaunošanas arī Atzinības krusta – pasniegšanas ceremonija.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ar Viestura ordeni apbalvotie

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ar Atzinības krustu apbalvotie Foto: Juris Krūmiņš

Pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga īpaši izcēla divus tā saņēmējus – Eiropas Komisijas viceprezidentu Ginteru Ferhoigenu un bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Patu Koksu – par ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) paplašināšanā. Jo, lielā mērā pateicoties tieši viņiem, tika uzņemtas desmit jaunas ES dalībvalstis, to skaitā arī Latvija.
Kā norādīja prezidente, Ginters Ferhoigens, toreizējais ES paplašināšanās komisārs, veltījis milzu pūles, lai ES vispār notiktu tik ievērojama paplašināšanās. “Tajā pašā laikā viņš bija prasīgs un visiem izvirzīja vienādas prasības, varbūt tieši tāpēc šī paplašināšanās ir tik veiksmīga,” uzsvēra Valsts prezidente. Savukārt P.Kokss Eiropas Parlamentā panācis pozitīvu balsojumu par desmit jaunu valstu uzņemšanu.
“Es joprojām atceros to 9.aprīli, kad īsi pirms jauno valstu uzņemšanas par to bija jābalso Eiropas Parlamentam. Tobrīd atrados Parlamentā, tikos ar Koksu un joprojām atceros, ko šis balsojums viņam nozīmēja,” atcerējās V.Vīķe-Freiberga.
Uzrunājot klātesošos, valsts vadītāja norādīja arī uz to, ka sarīkojums notiek laikā, kad Latvija svin pirmo gadadienu kā ES pilntiesīga dalībvalsts un 15.gadskārtu kopš valstiskuma atjaunošanas. Viņa arī akcentēja, ka pirmo reizi ilgu gadu laikā tiek pasniegts Atzinības krusts, kura vēsture sniedzas līdz pat Kurzemes hercoga valdīšanas laikam.
Atzinības krusta apbalvojums dibināts 1710.gadā Liepājā. Tas pastāvēja tikai gadu – līdz 1711.gadam. Pirmajā Latvijas Republikā tas tika nodibināts 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots 2004.gada 24.martā līdz ar Valsts apbalvojumu likuma izsludināšanu. Atzinības krusta devīze ir “Godaprāta ļaudīm”.
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Ar Atzinības krustu un tā godazīmi var apbalvot fiziskas personas, arī ārvalstu fiziskas personas. Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var piešķirt ārvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, viņiem beidzot dienestu Latvijā.
Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes godazīme un triju pakāpju godazīmes.
Pirmās šķiras Atzinības krusts piešķirts bijušajai ārlietu ministrei un Eiropas Savienības komisārei Sandrai Kalnietei, bijušajam Vācijas vēstniekam Latvijā Hāgenam Lambsdorfam, bijušajam Latvijas vēstniekam Vācijā Eiropas Kopienu tiesas tiesnesim Egilam Levitam.

“LV” informācija