Ministru kabineta 2005.gada 3.maija sēdē

Pieņemts rīkojums "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā".
Rīkojumā iekļauti 613 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 79 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 534 pilsonības pretendenta 70% ir krievi, 12% – baltkrievi, 10% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
15% pilsonības pretendentu ir pamata, 63% – vidējā, 20% – augstākā izglītība.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.
Rīkojumā iekļauti 525 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 52 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 473 pilsonības pretendentiem 75% ir krievi, 8% – ukraiņi, 7% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
17% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 25% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 92 232 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 6880 personas.
Akceptēts likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu”.
2003.gada 6.jūnijā Padome pieņēma lēmumu par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanu un savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietas līguma parakstīšanu.
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līguma noslēgšanas juridiskais pamatojums ir Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38.pants. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24.panta piekto daļu līgums, kas noslēgts Eiropas Savienības vārdā, nekļūst saistošs dalībvalstij, kuras pārstāvis Padomei ir paziņojis par nepieciešamību izpildīt iekšējās konstitucionālās prasības.
2004.gada 8.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē Latvija vienlaikus ar citām jaunuzņemtajām dalībvalstīm izteica minēto paziņojumu.
Eiropas Savienības ietvaros noslēgtais līgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm par izdošanu ietekmēs Latvijā šobrīd spēkā esošo divpusējo līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm piemērošanu, proti, 1923.gada 16.oktobra Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu līgumu par noziedznieku izdošanu, 1934.gada 10.oktobra Papildu līgumu par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Minētie līgumi joprojām ir abpusēji saistoši abām valstīm.
Atbilstoši Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līgumam Latvijai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāizstrādā divpusējs rakstveida instruments, kas noteiks Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu šobrīd spēkā esošo izdošanas līgumu un Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līguma piemērošanas mijiedarbību. Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu divpusējās sarunas minētā rakstveida instrumenta izstrādāšanas nolūkos tika uzsāktas 2004.gada jūnijā.
Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka starptautiskie līgumi, kas paredz likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, ir apstiprināmi Saeimā. Līgums nacionāli būtu apstiprināms Saeimā, ņemot vērā, ka šī līguma noteikumi paredz likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus.
Starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumus krimināllietās, to skaitā arī izdošanas jautājumus, nosaka Kriminālprocesa kodekss, kā arī tie ir iestrādāti Kriminālprocesa likuma projektā.
Tādējādi Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noslēgtais līgums, kaut arī Latvija tieši nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir noslēgts jomā, kas saskaņā ar Latvijas nacionālajām tiesību normām ir likuma regulēšanas priekšmets, un atbilstoši tam būtu apstiprināms ar likumu, nodrošinot to, ka šis līgums nestāsies agrāk spēkā attiecībā uz Latviju, pirms Saeima šo līgumu nebūs apstiprinājusi.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumos Nr.174 “Audžuģimeņu noteikumi””.
Grozījums noteikumos paredz, ka par audžuģimeni varēs kļūt ne vien ģimene, bet arī viena persona.
Grozījums paredz, ka bāriņtiesa (pagasttiesa), kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā apseko audžuģimenes dzīves apstākļus, lai pārliecinātos, vai tie nav mainījušies, liedzot iespēju veikt audžuģimenes pienākumus.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka bāriņtiesa (pagasttiesa), kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, vai uz sadarbības līguma pamata – audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ne retāk kā reizi divos mēnešos apseko audžuģimenes dzīves apstākļus un izvērtē audžuģimenē ievietotā bērna aprūpi un viņa tiesību ievērošanu.  Ja bērnu ievieto audžuģimenē, kas nedzīvo attiecīgās bāriņtiesas (pagasttiesas) administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa (pagasttiesa), kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) var noslēgt sadarbības līgumu, nosakot abu bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākumu sadali audžuģimenes un bērna dzīves apstākļu apsekošanas, uzraudzības un bērna personisko un mantisko interešu aizstāvības jautājumos.
Grozījums precizē, lai pretendētu uz audžuģimenes statusa iegūšanu, vismaz vienam no laulātajiem (personām) jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Uz audžuģimenes statusu aizliegts pretendēt laulātajiem (personai), kuri: pieļāvuši bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus; pieļāvuši amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un minētais fakts konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu; sodīti par noziegumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret personu.
Noteikumi papildināti, paredzot, ka, lai koordinētu audžuģimeņu darbību, Bērnu un ģimenes lietu ministrija veic audžuģimeņu uzskaiti.
Noteikumi papildināti, nosakot, ja bāriņtiesai (pagasttiesai), kas ievieto bērnu audžuģimenē, nepieciešama informācija, kas ir audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesas (pagasttiesas) rīcībā, to pieprasa no attiecīgās bāriņtiesas (pagasttiesas).
Grozījumi nosaka, ka atlīdzību un attiecīgos pabalstus audžuģimenei izmaksā pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, – atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi. Atlīdzību izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, kā arī pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, – pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Minētos pabalstus izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē. Bērnu un ģimenes lietu ministrija, pārskaitot naudu uz atlīdzības pieprasītāja bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu, – atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi. Atlīdzību izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Šobrīd likums “Par aviāciju” noteic, ka Latvijas Republikas teritorijā notikušos aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmeklē Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa, kas ir ministrijas patstāvīga nodaļa, kura atrodas valsts sekretāra tiešā pakļautībā. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļa pašreiz tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, bet iemaksas šīs nodaļas izdevumu nodrošināšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos veic Latvijas Republikas Civilās aviācijas administrācija.
Saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu Satiksmes ministrija sagatavojusi un iesniedz tiesību aktu projektu, lai nodrošinātu Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas funkcionālo un finansiālo neatkarību Eiropas Padomes 1994.gada 21.novembra Direktīvas 94/56/EK izpratnē.
Likumprojektā noteikts, ka valsts pārvaldi aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā realizē Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kas tiek finansēts no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
Likumprojekts nosaka Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas administrācijas un Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetenci.
Likumprojekts papildināts, nosakot Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetenci: izmeklē aviācijas nelaimes gadījumus, nopietnus incidentus un, ja tas nepieciešams lidojumu drošības uzlabošanai, arī incidentus; izstrādā rekomendācijas aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu cēloņu novēršanai turpmākajā civilajā aviācijas darbībā; ziņo Satiksmes ministrijai par Latvijas Republikas teritorijā un citās valstīs notikušiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem; ziņo ieinteresēto valstu aviācijas institūcijām, personām un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijai (ICAO) par Latvijas Republikas teritorijā notikušiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem.
Likumprojektā noteikts, ka Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas administrācijas un Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja speciālistiem ir tiesības iekļūt un netraucēti pildīt savus dienesta pienākumus visos civilās aviācijas objektos, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā.
Likumprojektā noteikts, ka personām par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties jāziņo pašvaldības vai policijas institūcijai, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam, Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam vai tuvākajam aviācijas uzņēmumam (lidlaukam).
Pieņemts rīkojums “Par B.Vītoliņu”.
Pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kā arī saskaņā ar Valsts civildienesta likumu Baiba Vītoliņa iecelta Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores amatā.
Ekonomikas ministrija izsludināja konkursu uz vakanto Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora amatu. Ievērojot faktu, ka neviens no pretendentiem pilnībā neatbilda konkursa prasībām, tika pieņemts lēmums neatbalstīt nevienu no pretendentiem. Tā kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ilgstoši ir bez vadītāja, tas aizkavē centra efektīvu darbību un PHARE Nepārtikas preču tirgus uzraudzības programmas īstenošanu, kuras ietvaros nepieciešams izstrādāt un īstenot tirgus uzraudzības sistēmas attīstības stratēģiju.
Ekonomikas ministrija izvirza apstiprināšanai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora amatam Ekonomikas ministrijas Tūrisma departamenta direktori Baibu Vītoliņu. B.Vītoliņai ir darba pieredze vadošā amatā gan Tūrisma departamenta, gan Iekšējā tirgus departamenta direktores amatā. Vadītājas pieredze papildināta ar ilgstošu, tieši nozarei atbilstošu pieredzi, strādājot gan Patērētāju interešu aizsardzības nodaļā, gan Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības departamenta Patērētāju tiesību aizsardzības nodaļas vadītājas – departamenta direktora vietnieces amatā, kur svarīgākie pienākumi bija tieši saistīti ar patērētāju interešu aizsardzības normatīvo aktu bāzes izveidi, pārņemot nacionālajos normatīvajos aktos Eiropas Savienības direktīvu prasības, tirgus uzraudzības sistēmas izveides koordinēšanu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra darba pārraudzību.
Akceptēts Saeimas lēmumprojekts. Saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2004. gada rezolūciju Nr.1546 nolemts pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalības termiņu miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā līdz 2005.gada 31.decembrim.
Saeima 2003.gada 20.martā pieņēma lēmumu “Par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1441 izpildei”, nolemjot atļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā un nosakot NBS dalības periodu līdz 2003.gada 31.decembrim. Saeimai pieņemot šādu lēmumu, Latvija oficiāli pauda atbalstu cīņai pret terorismu un savu vēlmi veicināt vispārējo drošību.
Jau 2003.gada 16.oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), izvērtējot situāciju Irākā, pieņēma lēmumu (rezolūcijā Nr.1511), ka drošības un stabilizācijas nodrošināšanai Irākā ir nepieciešams ANO daudznacionālo spēku atbalsts. Pamatojoties uz šo rezolūciju, Saeima 2003.gada 11.decembrī pieņēma lēmumu par termiņa pagarināšanu Latvijas NBS vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā. Lēmuma darbības laiks tika noteikts līdz 2004.gada 16.oktobrim.
ANO Drošības padome (DP), veicot sociālpolitisko apstākļu un drošības situācijas analīzi, 2004.gada 8.jūnijā pieņēma jaunu rezolūciju Nr.1546, kurā pauda viedokli, ka daudznacionālo spēku klātbūtne Irākā nepieciešama vēl uz 12 mēnešiem.

Aivis Freidenfelds,

Ministru kabineta preses sekretārs

Par VDK darbiniekiem likumos noteikto ierobežojumu saglabāšanu

Otrdien, 3.maijā, valdība bez izmaiņām pieņēma zināšanai tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas iesniegto starpinstitucionālās darba grupas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamības un pamatotības izvērtējums”.
Informatīvais ziņojums ir sagatavots atbilstoši likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” pārejas noteikumos valdībai dotajam uzdevumam līdz 2005.gada 1.jūnijam izvērtēt VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.
Minētā uzdevuma izpildi valdība deleģēja Tieslietu ministrijai. Ministrija 2004.gada 6.septembrī izveidoja starpinstitucionālu darba grupu valdībai dotā uzdevuma izpildei.
Darba grupa informatīvajā ziņojumā secinājusi, ka ierobežojumi saglabājami likumā “Par tiesu varu”, likumā “Par valsts noslēpumu”, Valsts drošības iestāžu likumā, Militārā dienesta likumā, likumā “Par valsts pensijām”, likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”.
Darba grupa nav paudusi savu viedokli par ierobežojumu saglabāšanu vai nesaglabāšanu Pilsonības un Repatriācijas likumos, norādot, ka tas ir politiski lemjams jautājums.
Atšķirībā no darba grupas viedokļa S.Āboltiņa uzskata, ka ierobežojumi ir saglabājami arī Prokuratūras likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Ministre uzskata, ka arī par šo ierobežojumu atcelšanu šajos likumos var lemt vienīgi politiski, ja kāds politiskais spēks to izvirza par savu iniciatīvu. Valdība atbalstīja S.Āboltiņas piedāvāto risinājumu.
Valdība bez korekcijām piekrita arī darba grupas secinājumiem, ka noteiktie ierobežojumi nebūtu saglabājami Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, likumā “Par policiju”, likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā.
Valsts kancelejai Ministru kabineta pieņemtais informatīvais ziņojums jāiesniedz Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa