Konceptuālais jautājums "Par minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem"

I. Problēmas izklāsts

Dodot situācijas aprakstu, koncentrēsimies uz galvenajām trim problēmām - iedzīvotāju ienākumiem, pašvaldību nodrošinātiem sociālās palīdzības pakalpojumiem un pabalstiem un valsts lomu atbalsta nodrošināšanā.

 

1) Mājsaimniecību budžetu apsekojumu dati liecina, ka iedzīvotāju rīcībā esošais vidējais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī pēdējo gadu laikā ir pieaudzis no 55,45 latiem 1997.gadā līdz 62,33 latiem 1998.gadā.

Tai pašā laikā pastāv visai būtiskas atšķirības, ja salīdzina iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus sadalījumā pa decilēm*.

Iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu dinamika sadalījumā pa decilēm (Ls uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī):

1.tabula

Deciles	1997.g.	1998.g.	Izmai-	Izmai
			ņas Ls	ņas %
1. decile	15,24	14,57	- 0,67	95
2. decile	30,15	31,56	+ 1,45	104,6
3. decile	38,07	40,97	+ 2,90	112
4. decile	43,13	48,30	+ 5,17	115
5. decile	47,80	54,25	+ 6,45	113,4
6. decile	53,24	60,27	+ 7,03	113,2
7. decile	60,59	68,02	+ 7,43	112,3
8. decile	70,91	79,87	+ 8,96	112,6
9. decile	87,39	98,83	+ 11,44	113
10. decile	150,45	174,11	+ 23,66	115,7
Visās māj-
saimnie-
cībās	55,45	62,33	+ 6,88	112,4

*

Decile - viena desmitā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to rīcībā esošā ienākuma lieluma uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

 

Secinājumi:

• Iezīmējas bīstama tendence - samazinās ienākumi zemākajā decilē esošajās mājsaimniecībās;

• triju zemāko deciļu mājsaimniecībās vidējie ienākumi ir būtiski zemāki nekā LR Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu grozs (1997.gadā - Ls 78,78, 1998.gadā - Ls 82,15; 1999.g.1.pusgadā - Ls 83,41) un nesasniedz 50% no minētā groza apmēra;

• vidējais ienākumu pieaugums panākts tikai uz ienākumu pieauguma rēķina augstāko deciļu grupās esošās mājsaimniecībās, turpretim, piecu zemāko deciļu mājsaimniecībās tas ir ievērojami mazāks nekā vidējais.

Visā apskatāmajā periodā 28% iedzīvotāju (divu zemāko deciļu mājsaimniecībās dzīvojošie) rīcībā esošie ienākumi ir vairāk kā divas reizes zemāki par vidējiem, tātad - šī sociālā grupa ilgstoši netiek ārā no nabadzības un tai nepieciešams sabiedrības atbalsts ienākumu līmeņa paaugstināšanai.

2) Šobrīd sistemātiski atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem realizē pašvaldības ar sociālo pabalstu un sociālās palīdzības pakalpojumu starpniecību. Pašvaldību pienākums ir realizēt likumā "Par sociālo palīdzību" noteiktās normas, tai skaitā pabalsta trūcīgiem iedzīvotājiem piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 26. marta noteikumiem Nr.75 ''Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu''.

Pašvaldību līdzekļu sadalījums sociālās palīdzības pasākumiem (pagastu un pilsētu budžeti) (1996. - 1998.):

2.tabula

Gads	Kopā	Pabalstiem .		Aprūpei mājās .		Aprūpei institūcijās .
	(tūkst. Ls)	tūkst. Ls	%	tūkst. Ls	%	tūkst. Ls	%
1996.	18453,7	14242,5	77,2	646,7	3,5	3564,5	19,3
1997.	17728,4	13533	76,3	709,2	4,0	3486,2	19,7
1998.	19835,3	13693,5	71,1	825,7	4,5	4459,9	24,4

Saskaņā ar likumu ''Par sociālo palīdzību'' pašvaldību pienākums ir nodrošināt iedzīvotājiem virkni sociālās palīdzības pakalpojumu. Kā redzams no 2. tabulas, līdzekļu daudzums, ko pašvaldības ik gadu novirza sociālās palīdzības sniegšanai, palielinās, bet izmaksas sociālās palīdzības pabalstiem samazinās, neskatoties uz to, ka ir pieaugusi nepieciešamība atbalstīt trūcīgās mājsaimniecības (1.tabulas rādītāji).

Dati par pašvaldību kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem doti 4. pielikumā.

Var secināt, ka, attīstot sociālās palīdzības pasākumu plānošanu un nodrošinot sociālās palīdzības klientus ar likumā noteiktajiem sociālās palīdzības pakalpojumiem, pašvaldības daudz vairāk līdzekļu novirza sociālās palīdzības pakalpojumu attīstīšanai un sniegto sociālās palīdzības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, nepiesaistot papildus resursus, bet pārdalot sociālai palīdzībai paredzētos, kas izsauc līdzekļu samazinājumu sociālās palīdzības pabalstiem.

Pašvaldību sociālās palīdzības dienestu statistisko atskaišu dati (2. pielikums) par pabalstiem paredzēto līdzekļu izlietošanas veidiem un mērķu grupām liecina, ka:

• ne visas pašvaldības nodrošina sociālās palīdzības pabalstu izmaksu trūcīgiem iedzīvotājiem - 1998.gadā tikai 280 pašvaldības nodrošina šāda pabalsta izmaksu;

• dažādu pašvaldību izmaksāto pabalstu apmērs trūcīgajiem iedzīvotājiem būtiski atšķiras - 1998.gadā lauku rajonos izmaksāts pabalsts vidēji 13 latu apmērā gadā vienai personai, bet republikas nozīmes pilsētās - 27,9 lati gadā;

• atsevišķos gadījumos likuma un augstāk minēto Ministru kabineta noteikumu normas patreizējā redakcijā pieļauj interpretāciju pabalstu izmaksā pēc konkrētās pašvaldības ieskatiem;

• pēdējos gados vērojams trūcīgo ģimeņu pabalstos izmaksātās summas samazinājums no 4.4 milj. Ls 1995. gadā uz 1.2 milj. Ls 1998. gadā.

3) Likuma "Par sociālo palīdzību" 6.panta 2.punkts nosaka valsts pienākumu nodrošināt valsts līdzekļu daļu pašvaldību sociālajos pabalstos. Sākotnēji šim mērķim arī valsts budžetā tika paredzēti konkrēti līdzekļi. Izveidojot pašvaldību resursu izlīdzināšanas sistēmu, valsts novirzīja tajā dotāciju, neiezīmējot līdzekļu apjomu valsts līdzdalībai pašvaldību sociālajos pabalstos.

II. Problēmas risinājums

Šīs koncepcijas mērķis ir dot risinājumu, kā nodrošināt ikvienam valsts iedzīvotājam, kurš saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības, garantētu un visā valstī vienotu minimālo ienākumu līmeni.

Nepieciešams veikt pasākumus, lai optimizētu patreizējo pabalstu sistēmu un efektīvāk izlietotu ierobežotos pašvaldību līdzekļus. Ir jāmaina pabalstu piešķiršanas nosacījumi un jārada motivācija pabalsta pieprasītājam izkļūt no pabalsta saņēmēju loka.

Risinājumu minētajām problēmām redzam sekojošu pasākumu realizācijā:

1. Nepieciešams noteikt garantētu minimālo ienākumu līmeni valstī.

2. Nepieciešams nodrošināt materiālā atbalsta sniegšanu naudas un/vai mantisko pabalstu veidā trūcīgajiem iedzīvotājiem, kuri izpilda līdzdarbības pienākumus.

1. Garantētā minimālo ienākumu līmeņa noteikšana

Nosakot garantētu minimālo ienākuma līmeni valstī, jāņem vērā, lai šis līmenis nebūtu tikai deklaratīvs, bet būtu iespējams to garantēt, ņemot vērā finansiālās iespējas. Garantētā minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu var sadalīt divos posmos:

a) Izvēlēties metodi sākotnējā garantētā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanai.

b) Noteikt, kā garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs tiks noteikts turpmāk.

a) sākotnējā garantētā minimālā ienākumu līmeņa noteikšana:

Garantētos minimālos ienākumus mēnesī sākotnēji noteikt 21 lata apmērā. Minētā summa sakrīt ar patreiz noteikto trūcīgās ģimenes pabalsta apmēru.

Šajā gadījumā samazinās risks, ka pabalsts kļūst deklaratīvs, un pašvaldībām trūkst līdzekļu pabalsta izmaksām.

Vienlaikus jāatzīmē, ka šāds pabalsta apmērs ir nepietiekams iedzīvotāju minimālo vajadzību apmierināšanai.

Nepieciešamā finansējuma aprēķins dots 1.pielikumā.

b) garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmēra turpmākā noteikšanas kārtība

Ierosinām turpmāk garantēto minimālo ienākumu apmēru noteikt ar Ministru kabineta rīkojumu vienu reizi gadā. Izmaiņas garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā tiek veiktas, ņemot vērā izmaiņas tādos parametros, kā patēriņa cenu pieauguma indekss u. c.

2. Pašvaldību pienākumi garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanā, pabalsta apmērs, izmaksu kārtība

Paredzēts likumdošanā noteikto pabalstu trūcīgiem iedzīvotājiem aizvietot ar citu pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu - pabalstu iedzīvotāju minimālā ienākumu līmeņa garantēšanai.

Likumā "Par sociālo palīdzību" ir jānosaka, ka šis pabalsts tiek izmaksāts Ministru kabineta noteiktā kārtībā, tiek finansēts no pašvaldību budžetiem. Garantēto minimālo ienākumu līmeni var nodrošināt naudas un/vai mantisko pabalstu veidā.

Vienlaikus jāparedz, ka pašvaldība piedāvā un pieprasa noteiktus līdzdarbības pienākumus pabalsta saņēmējam - iesaistīšanos profesionālās iemaņas un nodarbinātību veicinošos pasākumos, sociālajā un profesionālajā rehabilitācijā, u.c. Pabalsts var tikt izmaksāts pilnā apmērā tikai gadījumā, ja pabalsta pieprasītājs ir izpildījis visus noteiktos līdzdarbības pienākumus.

Pabalsta apmērs trūcīgiem iedzīvotājiem aprēķināms kā starpība starp valstī noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni un mājsaimniecības reālajiem ienākumiem.

Pabalstu izmaksas kārtībai ir jāveicina personas līdzdarbību savas problēmas risināšanā un izkļūšanu no pabalstu saņēmēju loka. Jāievieš motivācijas mehānisms izkļūšanai no pabalstu saņēmēju loka - īslaicīga un daļēja pabalsta saglabāšana pēc ienākumu paaugstināšanās; pabalsta pakāpeniska samazināšana pēc ienākumu paaugstināšanās. Tiesības uz pabalstu saglabājamas trīs mēnešus pēc ienākumu paaugstināšanās arī gadījumā, ja personas ienākumi jau pārsniedz garantēto minimālo ienākumu līmeni, ik mēnesi pabalsta apmēru samazinot par 25% no sākotnējās pabalsta summas.

III. Iespējamo risku novērtējums

Ja konceptuālajā jautājumā minētie pasākumi netiks realizēti, turpināsies sabiedrības noslāņošanās, nabadzības pārmantošana nākamajā paaudzē un tiks sasniegts bīstami augsts trūcīguma īpatsvars (vairāk nekā 20%). Pastāv risks, ka šāds trūcīgo slāņa īpatsvars var destabilizēt sociāli ekonomisko situāciju valstī, var palielināties sociālā izstumtība.

Konceptuālajā jautājumā minēto pasākumu realizācija var nedot vēlamos rezultātus, ja vienlaicīgi netiks veikti aktīvie pasākumi valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai un citi pasīvie pasākumi nabadzības novēršanai.

Pārāk augstu garantēto minimālo ienākumu noteikšana pastiprinātu ''nabadzības slazdu'' draudus, neveicinātu darbaspējīgu personu atgriešanos darba tirgū.

Ja pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksas veiks neapmācīti sociālie darbinieki, pabalsts var tikt piešķirts profesionāli neizvērtējot pabalsta pieprasītāja situāciju.

Iespējama sabiedrības neizpratne par pabalsta apmēra noteikšanas metodi un indeksācijas kārtību.

Iespējama sabiedrības neizpratne par šo vienādo iespēju realizēšanu ikvienam neatkarīgi no viņa iepriekšējā ieguldījuma sabiedrības labā.

IV. Ietekme uz spēkā esošo

tiesību normu sistēmu

1. Nepieciešami grozījumi likumā ''Par sociālo palīdzību'', paredzot pabalsta minimālo ienākumu garantēšanai pakāpenisku ieviešanu visā valstī, paredzot noteiktu pārejas periodu.

2. Lai nodrošinātu konceptuālajā jautājumā noteikto sociālo garantiju realizāciju, nepieciešami Ministru kabineta noteikumi "Par pabalstu trūcīgo iedzīvotāju minimālo ienākumu garantēšanai". Sevišķi svarīgi noteikumos iestrādāt normas, kas noteiktu trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanas kārtību, pilnveidotu uzskaites un kontroles mehānismu, noteiktu pabalsta saņēmēju, pašvaldību un valsts atbildību, kā arī paaugstinātu pabalstu sistēmas efektivitāti un caurspīdīgumu.

3. Spēku zaudē Ministru kabineta 1996. gada 23. marta noteikumi Nr.75 ''Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu''.

V. Saistība ar Eiropas Savienības normām

Konceptuālais jautājums izstrādāts, ņemot vērā un saskaņā ar:

• ES padomes 1992. gada 24. jūnija ieteikumiem 92/441/EEK ''Par kopējiem kritērijiem attiecībā uz resursu pietiekamību un sociālās palīdzības vietu sociālās aizsardzības sistēmās'';

• ES padomes 1992. gada 27. jūlija ieteikumiem 92/442/EEK ''Par sociālās aizsardzības mērķu un politiku saplūšanu''.

1. pielikums

Nepieciešamo līdzekļu aprēķins garantētā minimālā ienākuma

nodrošināšanai iedzīvotājiem visās pašvaldībās

Iedzīvotāji 4,35

 

GMI - garantētais minimālais ienākums

Minētie aprēķini veikti izmantojot sekojošus pieņēmumus:

par pabalsta saņemšanas iespējām ir informēti visi potenciālie saņēmēji;

visi iedzīvotāji, kuri ir tiesīgi saņemt pabalstu to pieprasa.

1999. gadā pašvaldības sociālajos pabalstos izmaksāja 13, 67 miljonus latu.

2.pielikums

Izvilkums no pašvaldību sociālās palīdzības dienestu

valsts statistikas pārskata par darbu 1998. gadā

1.zīm.

Vidējais pabalsta lielums uz vienu saņēmušo personu 1998.gadā (Ls/gadā)

Trūcīgo ģimeņu pabalstos izmaksātās summas (tūkst. Ls)

GMI		Iedzīvotāji	Vid. ienākumi	Vid.	Prognozē-	Nepieciešamais
	zem GMI	zem GMI	iedzīvotājiem,	pietrūkstošie	jamais	finansējums
			kas ir zem GMI	līdzekļi iedzī-	pabalsta
				votājiem, kas	izmaksas
				ir zem GMI	ilgums
Ls	%	Skaits	Ls	Ls	Mēneši	Ls
15		106 940	11,55	3,58	12	4 589 026
21	9,21	226 445	15,31	5,84	12	15 125 924
27	17,41	428 007	19,11	8,09	9	31 160 139
30	22,43	551 419	21,21	8,96	9	44 471 400
55	66,13	1 625 740	34,99	20,29	6	197 912 700
	1995	1996	1997	1998
Trūcīgo ģimeņu pabalstos izmaksātās
summas (tūkst. Ls)	4363.9	3578.8	1229.4	1197.8

2.zīm. Sociālās palīdzības pabalstus piešķīrušo pašvaldību skaits 1998. gadā

Konceptuālais jautājums

"Par minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem"

3.pielikums

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) nodrošināšana -

IEVIEŠANAS POSMU RAKSTUROJUMS

Posms,	Pasākums	Aktivitātes	Vispārējs svarīgāko aktivitāšu raksturojums	Iesaistītās
ieviešanas		termiņš		puses,
termiņš				sadar-
				bības
				partneri
1. posms,	GMI nodro-	2000. 01.-03.	• pārejas noteikumu iestrāde likumdošanā par GMI	LPS
2000.-	šināšanas		nodrošināšanu 3 posmos; atbilstošo normatīvo aktu	lokālās
2001.g.	iespējamības		sagatavošana par kompetences sadali starp iesaistī-	un
	novērtējums		tajām struktūrām (SPF pārraudzības lomas paplašināšana)	rajonu
	pašvaldībās	2000.01.-04.	• izskaidrošanas darbs - semināri, konsultācijas,	pašvaldī-
			publikācijas presē; pašvaldību grupas	bas LM
			identificēšana, kura brīvprātīgi iesaistās GMI	(SPD;
			nodrošināšanas projektā	SPF)
		2000.02. -03.	• apmācības programmu izstrāde par GMI ieviešanu:	FM
			- pašvaldību sociālo darbiniekiem
			par GMI pabalstu
			- SPF darbiniekiem par pārraudzību
		2000.03.-04.	• rokasgrāmatas (ieteikumu) izstrāde atbilstoši
			GMI nodrošināšanas nostādnēm
		2000.05.	• projekta dalībnieku sagatavošana, iesaistīto
		2000.06.-	darbinieku apmācība
		2001.02.	• GMI nodrošināšana identificētajās pašvaldībās
		no 2000.01	sabiedrības informēšana par projekta aktivitātēm,
			norisi, panākumiem
		no 2001.01.	• GMI nodrošināšanas uzsākšana visās pašvaldībās
		2001.03.-04.	• pašvaldību izmaksu izvērtējums; ziņojuma par
			GMI ieviešanas 1.posma rezultātiem sagatavošana
			un iesniegšana MK
Starp-	Lēmuma	2001.05.	• ziņojuma izskatīšana MK
posms	pieņem-		lēmuma pieņemšana par garantētā minimālā
	šana par		ienākumu līmeņa izmaiņām
	garantētā
	minimālā
	ienākumu
	līmeņa
	izmaiņām
2.posms,	GMI no-	periodiski,	• aktivitāšu un izmaksu efektivitātes starpnovērtējums	FM;
2001.-	drošināšana,	2004. 04	• gala ziņojums par modeļa efektivitāti	LM
2004.g.	visās paš-		darbinieku apmācība	lokālās
	valdībās		• sabiedrības informēšana par projekta aktivitātēm,	pašval-
			norisi, panākumiem	dības
3.posms,	Optimāla	2004.05.-07.	• priekšlikumu izstrāde pārejai uz efektīvāku modeli	LM,
2004.-	GMI no-	2004.08.-12.	izmaiņu iestrāde likumdošanā atbilstīgi	FM
2005.	drošinā-		novērtējuma rezultātiem
	šanas
	modeļa
	ieviešana

4.pielikums

Pašvaldību izdevumi sociālajai apdrošināšanai un

sociālajai nodrošināšanai, 1996. - 1999.gads, Ls

Pašvaldības nosaukums	1996.gads	1997.gads	1998.gads	1999.gads
	(fakts)	(fakts)	(fakts)	(plāns)
Republikas nozīmes
pilsētās kopā:	11 033 752	11 766 005	15 468 108	15 896 867
Rajonu pilsētās kopā:	4 240 344	3 788 694	4 217 162	4 885 286
Rajonu pagastos kopā:	5 402 973	5 232 553	5 222 075	5 717 856
Rajonu padomēs kopā:	5 932 783	5 748 255	5 535 265	5 696 950
Republikā kopā:	26 609 852	26 535 507	30 442 610	32 196 959

Pašvaldību budžeta izdevumi, 1997.-1999.gads, Ls

Izdevumu avots	1997.g.	1998.g.	98./97.	Starpība 1998.-1997.	1999.g.	99./98.	Starpība 1999.-1998.
	(fakts)	(fakts)	(%)		(plāns)	(%)
Kopā izdevumi pēc valdības funkcijām	303 643 811	356 946 801	118	53 302 990	351 754 716	99	-5 192 085
Vispārējie valdības dienesti	32 789 564	40 197 583	123	7 408 019	45 479 519	113	5 281 936
Aizsardzība	384 020	336 217	88	-47 803	180 164	54	-156 053
Sabiedriskā kārtība un drošība , tiesību aizsardzība	4 259 443	5 579 105	131	1 319 662	6 060 051	109	480 946
Izglītība	145 539 229	170 372 090	117	24 832 861	179 184 229	105	8 812 139
Veselības aprūpe	8 642 234	7 124 268	82	-1 517 966	4 278 188	60	-2 846 080
Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana	26 535 507	30 442 610	115	3 907 103	32 196 959	106	1 754 349
Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība	51 856 566	63 915 864	123	12 059 298	46 516 348	73	-17 399 516
Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija	16 328 933	19 685 417	121	3 356 484	20 735 109	105	1 049 692
Kurināmā un enerģētikas dienesti un pasākumi	8 850 105	4 868 975	55	-3 981 130	3 024 062	62	-1 844 913
Lauksaimniecība (zemkopība), mežkopība un zvejniecība	486 513	387 554	80	-98 959	383 807	99	-3 747
Iegustošā rūpniecība, rūpniecība, celtniecība, derīgie izrakteņi	-	3 139	1517966	3 139	201 229	6411	198 090
Transports, sakari	4 716 591	8 071 890	171	3 355 299	5 738 694	71	-2 333 196
Pārējā ekonomiskā darbība un dienesti	616 440	779 101	126	162 661	828 792	106	49 691
Pašvaldību iekšējā parāda procentu nomaksa	1 486 529	1 439 370	97	-47 159	2 053 878	143	614 508
Pašvaldību ārējo parāda procentu nomaksa	95 888	176 013	184	80 125	219 120	124	43 107
Izdevumi neparedzētiem gadījumiem	609 185	40 653	7	-568 532	3 771 164	9276	3 730 511
Pārējie izdevumi, kas nav klasificēti citās pamatfunkcijās	447 064	3 526 952	789	3 079 888	903 403	26	-2 623 549
Norēķini	32 694 972	30 228 363	92	-2 466 609	31 790 804	105	1 562 441
Norēķini ar pašvaldību budžetiem	4 169 149	5 869 652	141	1 700 503	7 739 302	132	1 869 650
Maksājumi izlīdzināšanas fondam	28 525 823	24 358 711	85	-4 167 112	24 051 502	99	-307 209
Pavisam izdevumi pēc valdības funkcijām	336 338 783	387 175 164	115	50 836 381	383 545 520	99	-3 629 644

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre