Par Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sēdi Igaunijā

Ceturtdien, 28.aprīlī, Pērnavā, Igaunijā, darbu sāka Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 5.kopīgās sēdes delegāti. Pirmajā darba dienā sprieda par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības prioritātēm mūsdienu globālo problēmu risināšanā.
Visi runātāji akcentēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi ārpolitisko mērķu īstenošanā, ekonomikas procesu paātrināšanā, kultūras un izglītības projektu realizēšanā, kā arī apkārtējās vides saglabāšanā. Tika uzsvērts, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis tiek uztvertas kā vienots reģions ar vienotiem panākumiem un vienotiem uzdevumiem. Kā vienu no aktuālākajiem ziņotāji minēja robežjautājuma sakārtošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Līdzīgās vēstures un kultūras izpratnes, kā arī ģeogrāfiskais stāvoklis vieno Baltijas valstis un Ziemeļvalstis un var kalpot par bāzi arī ekonomisko sakaru intensificēšanai, par ko liecina, piemēram, pieaugošais imports no Baltijas valstīm un aktīva kopuzņēmumu veidošana. Tomēr vēl nepilnīgi izmantots potenciāls ir drošības sfērā, transporta un infrastruktūras attīstības jautājumos, ka arī sadarbības nodrošināšanā starp valstīm dabas un citu katastrofu seku likvidēšanā.
“Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas sadarbība būs svarīga arī turpmāk, jautājums ir tikai par veidu. Dānijas prezidentūra Ziemeļu ministru padomē uzskata, ka šai sadarbībai jābūt elastīgai, saturīgai un rezultatīvai,” sacīja Dānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Sorens Kristensens.
Piektdien, 29.aprīlī, asamblejas ārkārtas sēdē pieņemts aicinājums Krievijas Valsts domei un Federāciju padomei un vēstule Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Džordžam Bušam.
Ņemot vērā tuvojošos 60.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā un balstoties uz faktu, ka kara beigas ne visām valstīm, tostarp arī Baltijas valstīm, atnesa brīvību, Baltijas asambleja aicina Krievijas Federācijas parlamentāriešus Padomju Savienības īstenoto Baltijas valstu okupāciju atzīt kā Molotova–Ribentropa pakta sekas, nosodīt netaisnību, atzīt ciešanas un veikt pasākumus, lai kompensētu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautām nodarītos zaudējumus.
Aicinājums tiks nosūtīts Krievijas Valsts domei un Federāciju padomei.
Baltijas asambleja arī pieņēma vēstules tekstu ASV prezidentam, kurā aicina Dž.Bušu pievērst pasaules sabiedrības uzmanību Padomju Savienības īstenotajai Baltijas valstu okupācijai un tai sekojošajai aneksijai PSRS sastāvā un patiesi novērtēt 20.gadsimta traģiskās desmitgades Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturē, lai novērstu to iespējamo atkārtošanos nākotnē.
Šo vēstuli Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Aigars Pētersons nodos ASV vēstniecei Latvijā.
Piektdien delegāti sprieda par demokrātijas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kaimiņvalstīs.
Kopīgās sēdes dalībnieki joprojām akcentēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi un tās turpmākās perspektīvas. Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas loceklis Trivime Velliste uzsvēra – viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka pēc Eiropas Savienības paplašināšanas reģionālā sadarbība zaudējusi savu nozīmi. “Paplašināšanās nozīmē, ka nu mums ir jauni kaimiņi – ES ārējā robeža ir Krievija. Tas nozīmē jaunus uzdevumus un jaunus izaicinājumus.”
Ziemeļu padomes pārstāvis Gabriels Romanuss savukārt akcentēja trīs galvenās darbības jomas, kurās vajadzētu intensificēt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentāros kontaktus, – nostiprināt sociāli ekonomisko integrāciju reģionā, veidot kontaktus ar jaunajiem kaimiņiem austrumos un veidot vienotu pieeju sadarbībai Ziemeļeiropā. Par sadarbības formām varētu izmantot gan daudzpusējas tikšanās, līdzīgas tagad notiekošajai kopīgajai sēdei, kā arī vairāk uzmanības veltīt komiteju un darba grupu sanāksmēm.
Galadokumentā, ko pieņēma kopīgās sēdes dalībnieki, uzsvērts, ka tikšanās Pērnavā vēlreiz apliecinājusi ciešas sadarbības nepieciešamību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, to parlamentārās sadarbības arēna aizvien vairāk paplašinās, tiek pārskatītas un pilnveidotas sadarbības struktūras un mērķi. “Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbība var sniegt savu ieguldījumu Ziemeļu dimensijas un ES jauno kaimiņu politikās, kā arī spēlēt galveno lomu reģionālās sadarbības nostiprināšanā Ziemeļeiropā,” teikts dokumentā.

Saeimas preses dienests