"Vilšanās ir lielāks risks"

Mišels Barnjē Briselē ir sens paziņa. Bijušais Francijas valsts ministrs Eiropas jautājumos jau deviņdesmito gadu vidū pārstāvēja savu valsti sarunās par Amsterdamas līgumu. Tagad 49 gadus vecais konservatīvo politiķis Briseles Komisijas vārdā ved sarunas par Eiropas Savienības reformām, kas ir jāpabeidz līdz galotņu sanāksmei decembrī. "Pašreizējās institūciju reformas ir līdzeklis, nevis mērķis un noteikti ne projekts," nesen kādā diskusiju dokumentā rakstīja Barnjē. ES komisārs neatstāj nekādas šaubas: lai Savienību sagatavotu paplašināšanai uz austrumiem, smagnējās ES lēmumu pieņemšanas struktūras ir jāpadara efektīvākas. Ar Mišelu Barnjē runāja Andreass Oldags.

SZ: Ko jūs domājat par kolēģa Gintera Ferhoigena priekšlikumu sarīkot referendumu par ES paplašināšanu uz austrumiem?

Barnjē : Ferhoigens izteica savu personisko viedokli. Protams, es saprotu viņa bažas, ka pilsoņiem ir jāpiedalās debatēs par ES paplašināšanu. Sarunas ar kandidātvalstīm rit pilnā sparā. Taču par Eiropas Savienības lielajiem mērķiem ir nepieciešamas plašas, atklātas debates. Es vēlos tēmu papildināt: mums vispār ir vairāk jādemokratizē Eiropas institūcijas. Šajā sakarībā jau ir izteikts priekšlikums par vēlēšanu rezultātā izveidotu izpildorgānu. Šādas valdības vadībā varētu atrasties prezidents, kuru ievēlētu visi Eiropas Savienības pilsoņi. Šie ir tālākas perspektīvas apsvērumi.

SZ: Tikai pašreiz iedzīvotāju vidū nav jūtama sajūsma.

Barnjē : Eiropas apvienošanas process nebūs pasargāts, ja tas būs vienīgi uzticības personu lieta. Lielāks risks būs tad, ja cilvēki vīlušies novērsīsies no Eiropas. Tikai ar valdību reklāmas kampaņu vien nepietiek. Ar pilsoņiem un nacionālajiem parlamentiem ir jārisina godīgāks un atklātāks dialogs. ES atrodas lielākās paplašināšanas priekšā tās vēsturē. Nākamā Savienība spēs funkcionēt tikai tad, ja tā saņems pilsoņu atbalstu un pat izraisīs sajūsmu.

SZ : Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrīns nepielauj, ka ES galotņu sanāksme decembrī Nicā varētu piedzīvot neveiksmi. Vai arī Komisija rēķinās ar sliktāko?

Barnjē : Es no savas pieredzes kā Francijas valdības pārstāvis sarunās par Amsterdamas līgumu 1997. gadā zinu, ka pirms tik nozīmīgas galotņu sanāksmes palielinās spriedze. Dalībvalstis apzinās, kas ir likts uz spēles. Es ceru, ka mēs veiksmīgi pabeigsim reformas. Amsterdamā problēma bija tāda, ka valstu un valdību vadītājiem vajadzēja nodarboties vēl ar daudzām citām tēmām, piemēram, ar eiro. Taču reformu kvalitāte ir svarīgāka nekā termiņu plāns. Tikai tad, kad Savienībā būs nostiprināts lēmumu pieņemšanas mehānisms un funkcionēšanas veids, varēs sākt iekārtot nākamo Eiropu.

SZ : Runa ir par "atlikušo" no Amsterdamas galotņu sanāksmes — lēmumu pieņemšanas ar balsu vairākumu attiecināšana uz lielāku jomu skaitu un balsu sadalījums Ministru padomē, kā arī Komisijas sastāvs. Dienas kārtībā būs arī pastiprinātā sadarbība. Kur jūs saskatāt lielākās problēmas?

Barnjē : Tie visi ir ļoti būtiski jautājumi, kas attiecas uz politiskās varas līdzsvaru Savienības iekšienē. Turklāt apzīmējums "atlikušais" ir maldinošs. Galvenokārt mazākās dalībvalstis baidās, ka varētu samazināties to ietekme Eiropas institūcijās par labu lielākajām. ES šīs bažas ir jāņem vērā.

SZ : Un kas būs pēc Nicas?

Barnjē : Reformas dos impulsu debatēm par Eiropas konstitūciju. Tad runa būs arī par kompetenču sadalījuma noteikšanu starp dalībvalstīm un Eiropas institūcijām.

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.09.07.