Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/630–3054

Rīgā 2005.gada 18.aprīlī

Par papildprotokolu nolīgumam

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Papildprotokolu ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. Parakstīts no Meksikas puses: 02.04.04., no Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu puses:29.04.2004. Statuss: pagaidu piemērošana kopš 2004.gada 1.maija.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

PAPILDPROTOKOLS EKONOMIKAS PARTNERATTIECĪBU, POLITIKAS KOORDINĀCIJAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN MEKSIKAS SAVIENOTAJĀM VALSTĪM, NO OTRAS PUSES, LAI ŅEMTU VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk “Eiropas Kopienas dalībvalstis”,

EIROPAS KOPIENA,

še turpmāk “Kopiena”,

MEKSIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS,

še turpmāk “Meksika”,

un

ČEHIJAS REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

še turpmāk “jaunās dalībvalstis”,

TĀ KĀ Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksiku, no otras puses, še turpmāk “Nolīgums”, parakstīja Briselē 1997. gada 8. decembrī, un tas stājās spēkā 2000. gada 1. oktobrī;

TĀ KĀ Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (še turpmāk “Pievienošanās līgums”) parakstīja Atēnās 2003. gada 16. aprīlī;

TĀ KĀ saskaņā ar Pievienošanās līguma 6. panta 2. punktu jauno dalībvalstu iekļaušana Nolīgumā tiks formalizēta ar Nolīguma protokola noslēgšanu;

TĀ KĀ Nolīguma 55. pantā nosaka: “Šajā nolīgumā “puses” ir Kopiena vai tās dalībvalstis vai Kopiena un tās dalībvalstis atbilstīgi to kompetencei, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, no vienas puses, un Meksika, no otras puses”;

TĀ KĀ Nolīguma 56. pantā nosaka: “Šo nolīgumu piemēro saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro minēto līgumu, un, no otras puses, Meksikas Savienoto Valstu teritorijā”;

TĀ KĀ Nolīguma 59. pantā nosaka: “Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks”;

TĀ KĀ Kopienai, ņemot vērā datumu, kad jaunās dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai, varbūt būs jāpiemēro šā protokola noteikumi pirms būs pabeigtas visas iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai protokols varētu stāties spēkā;

TĀ KĀ spēkā esošā protokola 5. panta 3. punkts atļautu Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm protokolu provizoriski piemērot pirms tās būs pabeigušas savas iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai protokols varētu stāties spēkā,

IR NOSLĒGUŠAS ŠO NOLĪGUMU.

1. pants

Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku iekļauj kā puses Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses.

2. pants

Sešos mēnešos pēc šā protokola parafēšanas Eiropas Kopiena dara zināmu dalībvalstīm un Meksikai Nolīguma čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodas versijas. Šim protokolam stājoties spēkā, tā jauno valodu versijas kļūst autentiskas atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro Nolīguma pašreizējo valodu versijām.

3. pants

Šis protokols ir neatņemama Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu, somu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

5. pants

1. Šo protokolu to noteiktajā procesuālajā kārtībā apstiprina Eiropas Kopiena, dalībvalstu vārdā — Eiropas Savienības Padome — un Meksikas Savienotās Valstis.

2. Šis protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko dienai, kad Puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

3. Neievērojot 2. punktu, puses vienojas, ka līdz tam, kad Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis pabeidz to iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis protokols varētu stāties spēkā, tās piemēros šā protokola noteikumus ilgākais uz 12 mēnešiem no tā mēneša pirmās dienas, kurš seko dienai, kad Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis paziņo, ka tās ir pabeigušas savas procedūras, kas vajadzīgas šim nolūkam, un Meksika paziņo, ka tā ir pabeigusi savas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis protokols varētu stāties spēkā.

4. Paziņojumu nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā nolīguma depozitārs.

 

Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Savienības dibināšanas līguma Puses, še turpmāk “Eiropas Kopienas dalībvalstis”,

EIROPAS KOPIENA, še turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

MEKSIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS, še turpmāk “Meksika”,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ kopīgo kultūras mantojumu un stiprās vēstures, politikas un ekonomikas saites, kas tās vieno;

IEVĒROJOT mērķi attīstīt un stiprināt vispārējās starptautiskās attiecības, jo īpaši starp Eiropu un Latīņameriku;

ŅEMOT VĒRĀ nozīmīgo ieguldījumu, ko deva Sadarbības pamatnolīgums, kuru Kopiena un Meksika parakstīja 1991.gada 26.aprīlī Luksemburgā, lai stiprinātu šīs saites;

ŅEMOT VĒRĀ abu Pušu ieinteresētību izveidot jaunas līgumiskas saites, lai tālāk attīstītu divpusējās attiecības, galvenokārt izmantojot pastiprinātu politisko dialogu, progresīvu un abpusēju tirdzniecības liberalizāciju, kārtējo maksājumu, kapitāla plūsmas un nemateriālo darījumu liberalizāciju, ieguldījumu veicināšanu un plašāku sadarbību;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot demokrātijas principus un cilvēka pamattiesības, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī starptautisko tiesību principus, kas saistīti ar valstu draudzīgām attiecībām un sadarbību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem, tiesiskuma un labas pārvaldes principiem, kā noteikts Rio grupas/Eiropas Savienības Ministru deklarācijā, kas pieņemta Sanpaulu 1994.gadā;

ATCEROTIES, ka, attiecību stprināšanai visās jomās, kas skar abu Pušu intereses, to politiskais dialogs jāinstitucionalizē gan divpusējā, gan starptautiskā līmenī;

ŅEMOT VĒRĀ, ka abas Puses par īpaši svarīgiem uzskata principus un vērtības, kas noteikti Noslēguma deklarācijā Pasau­les sammitā par sociālo attīstību, kas notika Kopenhāgenā 1995.gada martā;

ATCEROTIES, ka abas Puses par īpaši svarīgu uzskata ilgtspējīgas attīstības principa atbilstošu ieviešanu, kā nolemts un noteikts 1992.gada Rio Deklarācijas par vidi un attīstību Agenda 21;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot tirgus ekonomikas principus un atceroties saistības attiecībā uz brīvo starptautisko tirdzniecību saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un savu pilnvaru robežās, esot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībniecēm, īpaši uzverot atklātā reģionālisma nozīmīgumu;

ATCEROTIES Kopīgās svinīgās deklarācijas noteikumus, kas tika parakstīta Parīzē 1995.gada 2.maijā un kurā abas Puses nolēma piešķirt savstarpējām attiecībām ilgtermiņa perspektīvu visās jomās,

NOLĒMUŠAS noslēgt šo nolīgumu.

I sadaļa

BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

1.pants

Nolīguma pamats

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana ir abu Pušu iekšējās un ārējās politikas pamatā un šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.

2.pants

Būtība un darbības joma

Šā nolīguma mērķis ir stiprināt Pušu esošās attiecības, pamatojoties uz savstarpīgumu un abpusējo ieinteresētību. Tādēļ nolīgums institucionalizē politisko dialogu, pastiprina komerciālās un ekonomiskās saites, izmantojot tirdzniecības liberalizāciju saskaņā ar PTO noteikumiem, un paplašina sadarbību.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

3.pants

1. Puses vienojas institucionalizēt un pastiprināt politisko dialogu, pamatojoties uz 1.pantā minētajiem principiem, ietverot visus divpusējos un starptautiskos jautājumus, kas skar abu Pušu intereses, un rezultātā sasniedzot ciešākas savstarpējās konsultācijas tajās starptautiskajās organizācijās, kurās abas Puses piedalās.

2. Dialogs notiek saskaņā ar Eiropas Savienības un Meksikas Kopīgo deklarāciju par politisko dialogu, kas ir nolīguma vienota daļa un ietverta Nobeiguma aktā.

3. Kopīgajā deklarācijā paredzētais ministru dialogs galvenokārt notiek Apvienotajā padomē, kas izveidota saskaņā ar 45.pantu.

III sadaļa

TIRDZNIECĪBA

4.pants

Mērķis

Šās sadaļas mērķis ir izveidot struktūru, kas veicinās preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstību, ieskaitot preču un pakalpojumu tirdzniecības divpusēju un ar atvieglojumiem saistītu progresīvu un savstarpēju liberalizāciju, ņemot vērā dažu ražojumu un pakalpojumu jūtīgumu un saskaņā ar PTO noteikumiem.

5.pants

Preču tirdzniecība

Lai sasniegtu 4.pantā noteikto mērķi, Apvienotā padome lemj par pasākumiem un to izpildes grafiku preču tirdzniecības tarifu un ar tarifiem nesaistīto barjeru divpusējai, progresīvai un savstarpējai liberalizācijai saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem, jo īpaši XXIVpantu Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), un ņemot vērā dažu ražojumu jūtīgumu. Lēmumā jo īpaši ietver šādus jautājumus:

a) piemērošanas joma un pārejas laiks;

b) ievedmuitas un izvedmuitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību;

c) ieveduma un izveduma kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību;

d) valsts režīms, ieskaitot fiskālās diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz precēm uzliktiem nodokļiem;

e) antidempinga un kompensācijas pasākumi;

f) drošības un uzraudzības pasākumi;

g) izcelsmes noteikumi un administratīvā sadarbība;

h) muitu sadarbība;

i) muitas vērtējums;

j) tehniskie noteikumi un standarti, normatīvie akti, kas paredz sanitāros un fitosanitāros noteikumus, atbilstības novērtējuma savstarpējā atzīšana, sertifikācija, marķēšanas sistēmas, inter alia;

k) vispārīgie izņēmumi, ko pamato ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai valsts drošību; cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzību; intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, inter alia;

l) ierobežojumi maksājumu līdzsvarošanas grūtību gadījumā.

6.pants

Pakalpojumu tirdzniecība

Lai sasniegtu 4.pantā noteikto mērķi, Apvienotā padome lemj par pasākumiem pakalpojumu tirdzniecības progresīvai un savstarpējai liberalizācijai saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem, jo īpaši Vpantu Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), un pienācīgi ņemot vērā Pušu saistības, ko tās uzņēmušās, parakstot VVTT.

7.pants

Šā nolīguma 5. un 6.pantā minētie Apvienotās padomes lēmumi par preču un pakalpojumu tirdzniecību attiecas uz visiem šiem jautājumiem pietiekamā mērā un nodrošina globālu skatījumu, kā arī stājas spēkā uzreiz pēc pieņemšanas.

IV sadaļa

KAPITĀLA PLŪSMA UN MAKSĀJUMI

8.pants

Kapitāla plūsma un maksājumi

Šās sadaļas mērķis ir izveidot struktūru, kas veicinātu progresīvu un savstarpēju kapitāla kustības un maksājumu liberalizāciju starp Meksiku un Kopienu, neierobežojot citus šā nolīguma noteikumus un pienākumus, kas Pusēm ir saistoši saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem.

9.pants

Lai sasniegtu 8.pantā noteikto mērķi, Apvienotā padome pieņem pasākumus Pušu kapitāla plūsmas un maksājumu progresīvai un savstarpējai liberalizācijai, neierobežojot citus šā nolīguma noteikumus un pienākumus, kas Pusēm ir saistoši saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem.

Lēmumā jo īpaši ietver šādus jautājumus:

a) šajā sadaļā tieši vai netieši ietverto jēdzienu definīcija, saturs, paplašinājums un būtība;

b) kapitāla darījumi un maksājumi, uz ko attieksies liberalizācija, tai skaitā valsts režīms;

c) liberalizācijas aptvertās jomas un pārejas laiks;

d) tādas klauzulas iekļaušana, kas ļauj Pusēm saglabāt ierobežojumus šajā jomā, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību, veselības aizsardzību un aizstāvību.

e) tādas klauzulas iekļaušana, kas ļauj Pusēm ieviest ierobežojumus šajā jomā, ja vienai no Pusēm rodas grūtības ar valūtas maiņas kursu vai monetāro politiku, grūtības līdzsvarot maksājumus vai, saskaņā ar starp­tautiskajām tiesībām, gadījumā, kad trešām valstīm uzliek finanšu ierobežojumus.

V sadaļa

PUBLISKAIS IEPIRKUMS, KONKURENCE, INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS UN CITI AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI NOTEIKUMI

10.pants

Publiskais iepirkums

1. Puses vienojas par saskaņotu valsts iepirkuma tirgu pakāpenisku un savstarpēju atvēršanu uz abpusēja pamata.

2. Lai sasniegtu šo mērķi, Apvienotā padome lemj par attiecīgiem pasākumiem un to izpildes grafiku. Lēmumā jo īpaši ietver šādus jautājumus:

a) saskaņotas liberalizācijas piemērošanas joma;

b) nediskriminējoša piekļuve saskaņotajiem tirgiem;

c) robežvērtības;

d) godīgas un pārredzamas procedūras;

e) skaidras pārsūdzības procedūras;

f) informācijas tehnoloģiju izmantošana.

11.pants

Konkurence

1. Puses vienojas par attiecīgiem pasākumiem, lai novērstu konkurences kropļošanu vai ierobežošanu, kas var būtiski ietekmēt tirdzniecību starp Meksiku un Kopienu. Šajā nolūkā Apvienotā padome izveido sadarbības un koordinācijas mehānismu starp iestādēm, kas atbild par konkurences noteikumu ieviešanu. Šāda sadarbība ietver savstarpējo juridisko palīdzību, ziņošanu, konsultācijas un informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz konkurences noteikumu un politikas ieviešanu.

2. Lai sasniegtu šo mērķi, Apvienotā padome jo īpaši lemj par šādiem jautājumiem:

a) uzņēmumu vienošanās, uzņēmumu asociāciju lēmumi un saskaņota uzņēmumu darbība;

b) viena vai vairāku uzņēmumu dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;

c) uzņēmumu apvienošanās;

d) komerciāli valsts monopoli;

e) publiski uzņēmumi un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

12.pants

Intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums

1. Apstiprinot lielo nozīmību, kādu tās piešķir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai (aizsardzība autortiesībām, ieskaitot datora programmatūras un datubāzu autortiesības, un blakustiesībām, tiesībām, kas saistītas ar patentiem, rūpniecisko dizainu, ģeogrāfiskām norādēm, tai skaitā izcelsmes apzīmējumiem, preču zīmēm, integrālshēmu topogrāfijām, kā arī aizsardzība pret negodīgu konkurenci atbilstoši 10.apantam Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un slepenas informācijas aizsardzība), Puses uzņemas veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstīgu un efektīvu aizsardzību saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, ieskaitot efektīvus līdzekļus šo tiesību ieviešanai.

2. Šajā nolūkā Apvienotā padome lemj par

a) konsultēšanās mehānismu, lai sasniegtu abpusēji pieņemamus risinājumus gadījumos, kad rodas grūtības ar intelektuālā īpašuma aizsardzību;

b) sīki izstrādātiem pasākumiem, ko pieņem saskaņā ar 1.punktā noteikto mērķi, jo īpaši ņemot vērā attiecīgās daudzpusējās konvencijas par intelektuālo īpašumu.

VI sadaļa

SADARBĪBA

13.pants

Dialogs par sadarbību un saimnieciskiem jautājumiem

1. Apvienotā padome izveido regulāru dialogu, lai pastiprinātu un uzlabotu šajā sadaļā noteikto sadarbību, jo īpaši ietverot

a) informācijas apmaiņu un sadarbības attīstības regulāru pārskatīšanu;

b) šajā nolīgumā paredzēto nozaru vienošanos koordināciju un pārraudzību, kā arī jaunu līdzīgu vienošanos noslēgšanas iespēju izpēti;

2. Apvienotā padome izveido arī regulāru dialogu par saimnieciskiem jautājumiem, ietverot informācijas analīzi un apmaiņu, jo īpaši par makroekonomikas jautājumiem, lai veicinātu tirdzniecību un ieguldījumus.

14.pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Puses atbalsta un veicina pasākumus, kas paredz attīstīt un stiprināt rūpnieciskās sadarbības dinamisku, integrētu un decentralizētu vadību, lai radītu saimnieciskajai attīstībai labvēlīgu klimatu, ņemot vērā abu Pušu intereses.

2. Sadarbība ietver īpaši šādus jautājumus:

a) saziņas veicināšana starp Pušu uzņēmumiem, izmantojot konferences, seminārus, vizītes rūpniecisko un tehnisko iespēju izpētei, apaļā galda diskusijas un vispārējos un nozaru gadatirgus, lai noteiktu un izpētītu jomas, kas skar abu Pušu uzņēmējdarbību, un pastiprinātu tirdzniecību, ieguldījumus, rūpniecisko sadarbību un tehnoloģiju pārņemšanas projektus;

b) abu Pušu uzņēmēju esošā dialoga pastiprināšana un paplašināšana, veicinot konsultēšanās un saskaņošanas pasākumus, kas paredz noteikt un likvidēt rūpnieciskās sadarbības šķēršļus, sekmē konkurences noteikumu ievērošanu, nodrošina vispārējo pasākumu konsekvenci un palīdz rūpniecībai pielāgoties tirgus prasībām;

c) rūpnieciskās sadarbības iniciatīvu veicināšana abu Pušu privatizācijas un liberalizācijas procesā, lai sekmētu ieguldījumus, izmantojot uzņēmumu rūpniecisko sadarbību;

d) atbalsts modernizācijas, diversifikācijas, inovāciju, apmācību, pētniecības un attīstības un kvalitātes pasākumiem;

e) abu Pušu iesaistes veicināšana pilotprojektos un īpašās programmās saskaņā ar to noteikumiem.

15.pants

Ieguldījumu veicināšana

Puses palīdz radīt savstarpējiem ieguldījumiem pievilcīgu un stabilu vidi.

Sadarbība tostarp izpaužas kā

a) informācijas, identificēšanas un izplatīšanas pasākumi, kas saistīti ar tiesību aktiem un ieguldījumu iespējām;

b) atbalsts Pušu ieguldījumiem labvēlīgas tiesiskās vides izveidei, attiecīgā gadījumā dalībvalstīm un Meksikai noslēdzot nolīgumus, kas paredz veicināt un aizsargāt ieguldījumus, un nolīgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu;

c) saskaņotu un vienkāršotu administratīvo procedūru izveide;

d) kopīgu ieguldījumu mehānismu izveide, jo īpaši abu Pušu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

16.pants

Finanšu pakalpojumi

1. Puses vienojas izveidot sadarbību finanšu pakalpojumu nozarē saskaņā ar to tiesību aktiem un politiku un ievērojot noteikumus, ko paredz Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, ņemot vērā abu Pušu intereses un ilgtermiņa un vidēja termiņa ekonomikas mērķus.

2. Puses vienojas darboties kopā gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, palielinot savstarpējo izpratni par Pušu uzņēmējdarbības vidi un uzsākot informācijas apmaiņu par finanšu noteikumiem, finanšu pārraudzību un kontroli un citiem jautājumiem, kas skar abu Pušu intereses.

3. Šādas sadarbības mērķis ir jo īpaši uzlabot finanšu pakalpojumu nozares produktivitāti un konkurētspēju.

17.pants

Sadarbība mazo un vidējo uzņēmumu jomā

1. Puses veicina labvēlīgas vides izveidi mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.

2. Sadarbība paredz

a) veicināt kontaktus starp uzņēmējiem, sekmēt kopīgus ieguldījumus, dibināt kopuzņēmumus un veidot informācijas tīklus ar tādu horizontālo programmu starpniecību kā, piemēram, ECIP, AL-INVEST, BRE un BC-NET,

b) veicināt piekļuvi finansējumam, sniegt informāciju un stimulēt inovācijas.

18.pants

Tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšana

Puses vienojas sadarboties tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas jomā.

19.pants

Muita

1. Muitas sadarbības mērķis ir nodrošināt godīgu tirdzniecību. Puses vienojas veicināt muitas sadarbību, lai uzlabotu un konsolidētu tiesisko regulējumu savstarpējā tirdzniecībā.

2. Šādi sadarbojoties jo īpaši risina šādus jautājumus:

a) kvotu apmaiņa;

b) jaunu mācību metožu izveide un to pasākumu saskaņošana, ko veic starptautiskās organizācijas, kuras specializējas šajā nozarē;

c) muitas un nodokļu pārvaldes iestāžu amatpersonu un augstāko ierēdņu apmaiņa;

d) preču muitošanas procedūru vienkāršošana;

e) tehniska palīdzība atbilstoši vajadzībām.

3. Neierobežojot citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā nolīgumā, Puses apstiprina nodomu nākotnē noslēgt protokolu par savstarpēju palīdzību muitas jomā, izmantojot šajā nolīgumā noteikto institucionālo struktūru.

20.pants

Informācijas sabiedrība

1. Puses atzīst, ka informācija un komunikāciju tehnoloģijas ir mūsdienu sabiedrības pamats un ka šīs jomas ir būtiskas ekonomikas un sociālajai attīstībai.

2. Sadarbība šajā jomā jo īpaši ietver

a) dialogu par visiem informācijas sabiedrības aspektiem;

b) informācijas apmaiņu un tehnisku palīdzību, kas nepieciešama saistībā ar noteikumiem un standartizāciju, atbilstības pārbaudi un sertifikāciju informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijām;

c) jaunu telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju popularizēšanu un jaunu pakalpojumu attīstību saistībā ar progresīvām komunikācijām, pakalpojumiem un informācijas tehnoloģijām;

d) kopīgas izpētes un tehnoloģiju un rūpniecības attīstības projektu veicināšanu un veikšanu jaunu informācijas, komunikāciju, telemātikas un informācijas sabiedrības tehnoloģiju jomā;

e) abu Pušu iesaistes veicināšanu pilotprojektos un īpašās programmās saskaņā ar to noteikumiem;

f) telemātikas tīklu un pakalpojumu savstarpējos savienojumus un savietojamību;

g) dialogu par tiesisko sadarbību saistībā ar starptautiskiem tiešsaistes pakalpojumiem, tai skaitā aspektiem, kas attiecas uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību;

h) savstarpēju piekļuvi datubāzēm, ievērojot Pušu apstiprinātus noteikumus.

21.pants

Sadarbība lauksaimniecības un lauku nozarē

1. Puses vienojas veicināt attīstību un sadarbību lauksaimniecības, agrārās rūpniecības un lauku nozarē.

2. Šajā nolūkā tās tostarp izpēta

a) pasākumus, kas paredz saskaņot veselības, augu veselības un vides aizsardzības normas un noteikumus, lai veicinātu tirdzniecību, ņemot vērā abu Pušu spēkā esošos tiesību aktus un ievērojot PTO noteikumus papildus 5.panta noteikumiem;

b) informācijas apmaiņas un projektu un pasākumu izstrādāšanas potenciālu, lai attīstītu zinātnisko un tehnisko pētniecību un cilvēkresursus, jo īpaši informācijas jomās.

22.pants

Sadarbība ieguves rūpniecībā

Puses vienojas veicināt sadarbību ieguves rūpniecībā, galvenokārt izmantojot pasākumus, kas paredz

a) veicināt minerālu izpēti, ieguvi un racionālu izmantošanu saskaņā ar abu Pušu tiesību aktiem šajā jomā;

b) veicināt informācijas, pieredzes un tehnoloģiju apmaiņu saistībā ar minerālu izpēti un ieguvi;

c) veicināt ekspertu apmaiņu un veikt kopīgu izpēti, lai palielinātu tehnoloģiju attīstības iespējas;

d) izveidot pasākumus ieguldījumu veicināšanai šajā jomā.

23.pants

Sadarbība enerģētikas jomā

1. Pušu sadarbības mērķis ir attīstīt to enerģētikas nozares, koncentrējoties uz tehnoloģiju pārņemšanas sekmēšanu un informācijas apmaiņas veicināšanu par attiecīgajiem tiesību aktiem.

2. Sadarbība šajā nozarē galvenokārt izpaužas kā informācijas apmaiņa, cilvēkresursu apmācība, tehnoloģiju pārņemšana un kopīga tehnoloģiju attīstība un infrastruktūras projekti, efektīvāku enerģijas ieguves procesu projektēšana, racionālas enerģijas izmantošanas veicināšana, atbalsts vidi saudzējošu alternatīvo atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai un atkritumu otrreizējās pārstrādes un izmantošanas enerģijas ražošanai veicināšana.

24.pants

Sadarbība transporta jomā

1. Sadarbojoties transporta jomā, Puses

a) atbalsta transporta sistēmu restrukturizāciju un modernizāciju;

b) sekmē ekspluatācijas normu ieviešanu.

2. Šajā nolūkā priekšroku dod šādiem pasākumiem:

a) informācijas apmaiņa starp Pušu transporta politikas un citu abas Puses interesējošu jomu ekspertiem;

b) ekonomiskas, juridiskas un tehniskas apmācību programmas, kas paredzētas uzņēmējiem un augstākajām valsts amatpersonām;

c) informācijas apmaiņa par Globālo satelītu navigācijas sistēmu (GNSS);

d) tehniskā palīdzība, kas palīdz restrukturizēt un modernizēt transporta sistēmu visās tās formās.

3. Puses izskata visus jautājumus, kas sais­tīti ar starptautiskiem jūras transporta pakalpojumiem, lai pārliecinātos, ka tās nekavē abpusēju tirdzniecības paplašināšanos. Šajā nolūkā veic pārrunas par starptautisko jūras transporta pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar šā nolīguma 6.pantu.

25.pants

Sadarbība tūrisma jomā

1. Pušu sadarbības mērķis ir galvenokārt uzlabot informācijas apmaiņu un izveidot paraugpraksi, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību.

2. Šajā nolūkā Puses jo īpaši

a) aizsargā un, cik vien iespējams, palielina dabas un kultūras mantojuma potenciālu;

b) ievēro pašvaldību integritāti un intereses;

c) veicina sadarbību ar kaimiņvalstu reģioniem un pilsētām;

d) uzlabo apmācības viesnīcu uzņēmējdarbībā, īpašu uzmanību pievēršot viesnīcu vadībai un pārvaldei.

26.pants

Sadarbība statistikas jomā

Puses vienojas veicināt statistikas metožu un prakses saskaņošanu, lai nodrošinātu savstarpēji atzītu pamatu statistikas izmantošanai par preču un pakalpojumu tirdzniecību un par jebkuru šā nolīguma jomu, ko ietver statistikā.

27.pants

Valsts pārvalde

Līgumslēdzējas puses sadarbojas jautājumos, kas saistīti ar valsts pārvaldi un iestādēm valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, veicinot cilvēkresursu apmācību un pārvaldes modernizāciju.

28.pants

Sadarbība cīņai pret narkotiku kontrabandu, naudas atmazgāšanu un ķīmiskajiem prekursoriem

1. Puses veic tādus attiecīgus sadarbības pasākumus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, lai pastiprinātu savu rīcību narkotiku ražošanas, izplatīšanas un nelegāla patēriņa novēršanai un ierobežošanai saskaņā ar to atbilstošajiem tiesību aktiem.

2. Paļaujoties uz šās jomas kompetentajām organizācijām, sadarbība jo īpaši ietver

a) saskaņotu programmu un pasākumu attīstību narkomānijas novēršanai un narkomānu ārstēšanai un rehabilitācijai, tai skaitā tehniskas palīdzības programmas. Pie šiem pasākumiem var piederēt arī pētniecība un pasākumi, kas paredzēti narkotiku ražošanas ierobežošanai, izmantojot to teritoriju reģionālo attīstību, kurās varētu notikt nelegāla augkopība;

b) koordinētu pētniecības programmu izstrādi un projektus par narkotiku kontroli;

c) informācijas apmaiņu par tiesisko un administratīvo režīmu un attiecīgu pasākumu pieņemšanu narkotiku kontrolei un cīņai ar naudas atmazgāšanu, tai skaitā pasākumus, ko pieņem Kopiena un starptautiskās organizācijas, kuras darbojas šajā jomā;

d) novirzīšanas novēršanu ķīmiskajiem prekursoriem un citām vielām, ko izmanto narkotiku un psihotropu vielu ražošanai, saskaņā ar Nolīgumu par narkotisko prekursoru un ķīmisko vielu kontroli, ko Puses parakstīja 1996.gada 13.decembrī, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1998.gadā pieņemto Vīnes konvenciju.

29.pants

Zinātniskā un tehniskā sadarbība

1. Puses vienojas sadarboties tajos zinātnes un tehnoloģiju jautājumos, kas skar abu Pušu intereses, ņemot vērā to politiku attiecīgajā jomā.

2. Pie sadarbības mērķiem pieder

a) informācijas un prasmju apmaiņas veicināšana par zinātni un tehnoloģijām, jo īpaši attiecībā uz politikas un programmu īstenošanu;

b) pastāvīgas saziņas veicināšana starp Pušu zinātniekiem;

c) cilvēkresursu apmācības sekmēšana.

3. Sadarbība izpaužas kā kopīgi izpētes projekti un zinātnieku apmaiņa, tikšanās un apmācība, cik vien iespējams popularizējot izpētes rezultātus.

4. Puses sekmē savu augstākās izglītības iestāžu, zinātnisko izpētes centru un ražošanas nozares pārstāvju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, iesaistīšanos šajā sadarbībā.

5. Pušu sadarbības rezultātā, ja nepieciešams, var noslēgt nozaru nolīgumu par pētniecību un tehnikas attīstību.

30.pants

Sadarbība mācību un izglītības jomā

1. Puses rod risinājumus, kā būtiski uzlabot situāciju izglītības un arodmācību nozarē. Īpašu uzmanību pievērš nelabvēlīgo sociālo grupu izglītībai un apmācībai.

2. Puses pastiprina sadarbību izglītības jomā, tai skaitā augstākās izglītības un arodmācību jomā, sekmējot universitāšu un uzņēmumu apmaiņas programmas, lai uzlabotu augstākā līmeņa darbinieku kompetences līmeni privātajā un publiskajā sektorā.

3. Puses īpaši koncentrējas uz pasākumiem, kas paredz radīt pastāvīgas saites starp to attiecīgajām speciālistu aģentūrām un veicināt informācijas, zinātības, ekspertu un tehnisko resursu apmaiņu un attiecībā uz jauniešiem izmanto ALFA programmas sniegtās iespējas un pieredzi, ko abas Puses ieguvušas šajās jomās.

4. Savstarpēji vienojoties, sadarbības rezultātā Puses var noslēgt nozaru nolīgumu izglītības jomā, ietverot augstāko izglītību, arodmācības un ar jauniešiem sais­tītus jautājumus.

31.pants

Kultūras sadarbība

1. Puses vienojas veicināt kultūras sadarbību, ievērojot to dažādību, lai palielinātu savstarpējo izpratni un popularizētu attiecīgo kultūru.

2. Puses pieņem attiecīgus pasākumus kultūras apmaiņas sekmēšanai un veic kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās. Šajā nolūkā Puses laikus nosaka atbilstošos sadarbības pasākumus.

32.pants

Sadarbība audiovizuālajā nozarē

Puses vienojas veicināt sadarbību šajā nozarē, galvenokārt izmantojot mācību programmas audiovizuālajā nozarē un medijos, ietverot kopražošanas, apmācības, attīstības un izplatīšanas pasākumus.

33.pants

Sadarbība informācijas un komunikāciju jomā

Puses vienojas veicināt informācijas apmaiņu un popularizēšanu un veikt un atbalstīt pasākumus, kas skar abu Pušu intereses informācijas un komunikāciju jomā.

34.pants

Sadarbība vides un dabas resursu jomā

1. Visos sadarbības pasākumos, ko Puses veic saskaņā ar šo nolīgumu, ņem vērā nepieciešamību saglabāt vides un ekoloģisko līdzsvaru.

2. Puses apņemas attīstīt sadarbību, lai novērstu vides degradāciju; veicināt dabas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldi; attīstīt, popularizēt un sniegt vienai otrai informāciju par pieredzi vides aizsardzības tiesību aktu jomā; veicināt ekonomisku stimulu izmantošanu atbilstības nodrošināšanai; uzlabot vides pārvaldību visos valsts pārvaldes līmeņos; veicināt cilvēkresursu apmācību, izglītību vides jautājumos un kopīgu pētniecības projektu izstrādi; attīstīt sabiedrības līdzdalības veidus.

3. Puses sekmē savstarpēju piekļuvi šās jomas programmām saskaņā ar šo programmu īpašajiem noteikumiem.

4. Pušu sadarbības rezultātā, ja nepieciešams, var noslēgt nozaru nolīgumu vides aizsardzības un dabas resursu jomā.

35.pants

Sadarbība zivsaimniecībā

Ņemot vērā Pušu zivsaimniecības nozaru sociālekonomisko nozīmību, Puses vienojas izveidot ciešāku sadarbību šajā jomā, jo īpaši izmantojot zivsaimniecības nozares nolīguma noslēgšanu, ja tas ir nepieciešams, saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem.

36.pants

Sadarbība sociālajos un nabadzības jautājumos

1. Puses veido dialogu par visiem sociālajiem jautājumiem, kas interesē kādu no Pusēm.

Tai skaitā Puses ietver jautājumus, kas saistīti ar mazāk aizsargātām grupām un reģioniem, piemēram, pamatiedzīvotājiem, nabadzīgiem lauku iedzīvotājiem, sievietēm ar maziem ienākumiem un citām sabiedrības grupām, kas dzīvo nabadzībā.

2. Puses atzīst, ka ir svarīgi saskaņot ekonomisko un sociālo attīstību, ņemot vērā nepieciešamību ievērot iepriekšējo punktā minēto grupu pamattiesības. Jaunajam izaugsmes pamatam jārada papildu nodarbinātība un jānodrošina labāks dzīves līmenis vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.

3. Puses regulāri apspriežas par sadarbības pasākumiem, kuros iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un kas paredzēti, lai radītu darbavietas, piedāvātu arodmācības un palielinātu ienākumu.

37.pants

Reģionālā sadarbība

1. Puses veicina pasākumus, kas vērsti uz vienotas rīcības izstrādi sadarbības rezultātā, galvenokārt Centrālamerikā un Karību jūras reģionā.

2. Prioritāras ir iniciatīvas, kas paredz veicināt starpreģionu tirdzniecību Centrāl­amerikā un Karību jūras reģionā; stimulē reģionālo sadarbību vides aizsardzības, tehnoloģiju un zinātniskās pētniecības jomā; veicina komunikāciju infrastruktūras uzlabošanu, kas nepieciešama reģiona ekonomiskajai attīstībai, un atbalsta iniciatīvas nabadzīgo sabiedrības grupu dzīves līmeņa paaugstināšanai.

3. Īpašu uzmanību pievērš sieviešu plašākai iesaistīšanā, jo īpaši ražošanas procesā.

4. Puses izpēta iespējas veicināt un uzraudzīt kopīgu sadarbību ar citām valstīm.

38.pants

Sadarbība bēgļu jautājumos

Puses cenšas saglabāt atbalstu, kas piešķirts Centrālamerikas bēgļiem Meksikā, un sadarbojas, meklējot ilglaicīgus risinājumus.

39.pants

Sadarbība cilvēktiesību un demokrātijas jomā

1. Puses vienojas, ka sadarbībai šajā jomā jāsekmē 1.pantā minēto principu ievērošana.

2. Sadarbība galvenokārt ietver

a) pilsoniskās sabiedrības attīstību, izmantojot izglītību, apmācību un sabiedrības izglītošanas programmas;

b) mācību un informācijas pasākumus, kas paredzēti, lai iestādēm palīdzētu efektīvāk darboties un stiprinātu tiesiskumu;

c) cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanas veicināšanu.

3. Puses var veikt kopīgus projektus, lai pastiprinātu sadarbību starp to attiecīgajām vēlēšanu iestādēm, kā arī starp citām organizācijām, kas atbild par cilvēktiesību ievērošanas uzraudzību un veicināšanu.

40.pants

Sadarbība patērētāju aizsardzības jomā

1. Puses vienojas, ka šās jomas sadarbības mērķi galvenokārt ir patērētāju aizsardzības sistēmu uzlabošana un šo sistēmu savietojamības nodrošināšana saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

2. Sadarbība galvenokārt ietver

a) informācijas un ekspertu apmaiņu un sadarbības veicināšanu starp abu Pušu patērētāju organizācijām;

b) mācību shēmu organizāciju un tehniskās palīdzības sniegšanu.

41.pants

Sadarbība datu aizsardzības jomā

1. Ievērojot 51.pantu, Puses vienojas sadarboties personas datu aizsardzībā, lai uzlabotu to aizsardzības līmeni un novērstu šķēršļus apmaiņai, kas paredz personas datu nodošanu.

2. Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var ietvert tehnisko palīdzību, kas izpau­žas kā informācijas un ekspertu apmaiņa un kopīgu programmu un projektu izstrāde.

42.pants

Veselība

1. Veselības jomā sadarbības mērķis ir pasākumu veicināšana tādās jomās kā pētniecība, farmakoloģija, profilaktiskā medicīna un kontagiozas slimības, piemēram, AIDS.

2. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot

a) projektus epidemioloģijā, veselības pakalpojumu decentralizācijā un pārvaldē;

b) arodmācību programmu izstrādi;

c) projektus un programmas, kas paredz uzlabot veselību un sociālo labklājību pilsētās un lauku teritorijās.

43.pants

Klauzula par attīstību nākotnē

1. Puses pēc savstarpējas vienošanās var paplašināt šo sadaļu, lai paaugstinātu un papildinātu sadarbības līmeni, vienojoties par konkrētām nozarēm vai pasākumiem.

2. Attiecībā uz šās sadaļas ieviešanu jebkura no Pusēm var izteikt priekšlikumus savstarpējās sadarbības jomu paplašināšanai, ņemot vērā piemērošanā gūto pieredzi.

44.pants

Sadarbības resursi

1. Lai sasniegtu nolīgumā noteiktos mērķus, Puses, savu iespēju robežās un ievērojot savus tiesību aktus, piešķir atbilstošus resursus, tai skaitā finanšu resursus.

2. Puses atbalsta Eiropas Investīciju bankas darbības turpināšanu Meksikā saskaņā ar šās bankas noteiktajām procedūrām un finansējuma piešķiršanas kritērijiem.

VII sadaļa

INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

45.pants

Apvienotā padome

Izveido Apvienoto padomi, kas pārrauga šā nolīguma ieviešanu. Tā tiekas ministru līmenī regulāri un ikreiz, kad tas vajadzīgs. Tā izskata visus svarīgos jautājumus, kas rodas saistībā ar šo nolīgumu, un citus savstarpēji interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.

46.pants

1. Apvienoto padomi veido Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Meksikas valdības locekļi, no otras puses.

2. Apvienotās padomes locekļus ieceļ saskaņā ar tās reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.

3. Apvienotā padome nosaka savu reglamentu.

4. Apvienotās padomes priekšsēdētāja amatu pēc kārtas ieņem Eiropas Savienības Padomes loceklis un Meksikas valdības loceklis saskaņā ar reglamentā paredzētajiem noteikumiem.

47.pants

Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Apvienotā padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus nolīgumā paredzētajos gadījumos. Lēmumi pusēm ir saistoši, un tās veic nepieciešamos pasākumus lēmumu īstenošanai. Apvienotā padome var pieņemt arī attiecīgus ieteikumus.

Tā sastāda lēmumus un ieteikumus, abām Pusēm vienojoties.

48.pants

Apvienotā komiteja

1. Apvienotajai padomei tās pienākumus pildīt palīdz Apvienotā komiteja, kurā ir Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Meksikas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī.

Apvienotā padome savā reglamentā nosaka Apvienotās komitejas pienākumus, kas ietver Apvienotās padomes sanāksmju gatavošanu, un to, kā komiteja darbojas.

2. Apvienotā padome var deleģēt Apvienotajai komitejai jebkuru savu pilnvarojumu. Šādā gadījumā Apvienotā komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 47.pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Apvienotā komiteja parasti tiekas vienu reizi gadā pēc kārtas Briselē un Meksikā, un par šo sanāksmju darba kārtību Puses vienojas iepriekš. Abpusēji vienojoties, var sasaukt ārkārtas sēdes. Apvienotās komitejas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus ieņem katras Puses pārstāvis.

49.pants

Citas īpašās komitejas

Apvienotā padome var nolemt izveidot jebkuru citu īpašo komiteju vai struktūru, kas tai var palīdzēt pienākumu pildīšanā.

Apvienotā padome reglamentā nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un to, kā tās darbosies.

50.pants

Strīdu atrisināšana

Apvienotā padome nolemj par īpašas procedūras izveidošanu, lai risinātu strīdus par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem, ievērojot atbilstošos PTO noteikumus šajā jomā.

VIII sadaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51.pants

Datu aizsardzība

1. Puses vienojas ievērot augstu aizsardzības līmeni personas un citu datu apstrādē atbilstoši standartiem, ko pieņēmušas attiecīgās starptautiskās organizācijas un Kopiena.

2. Šajā nolūkā tās ņem vērā standartus, kas minēti pielikumā, kurš ir šā nolīguma sastāvdaļa.

52.pants

Klauzula par valsts drošību

Neviens šā nolīguma noteikums nekavē Pusi veikt pasākumus,

a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kura neatbilst tās drošības interesēm;

b) kas saistīta ar ieroču, munīcijas vai militāra rakstura materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai ar izpēti, izstrādi vai ražošanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu aizsardzību, ja šie pasākumi negatīvi neietekmē konkurences apstākļus ražojumiem, kas nav paredzēti īpašiem militāriem mērķiem;

c) ko tā uzskata par būtiskiem savas valsts drošībai nopietnu iekšlietu problēmu gadījumā, kas var traucēt sabiedrisko kārtību, kara vai nopietnu starptautisku saspīlējumu gadījumā, kas var izvērsties par bruņotu konfliktu, vai pildīt saistības, ko tā uzņēmusies, lai saglabātu mieru un starptautisko drošību.

53.pants

Nobeiguma aktā ir apvienotās un vienpusējās deklarācijas, kas sastādītas, parakstot šo nolīgumu.

54.pants

1. Ja saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem vai pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi šim nolīgumam, piešķir vislielākās labvēlības režīmu, tas neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko dalībvalstis vai Meksika piedāvā vai var nākotnē piedāvāt saskaņā ar nolīgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu noteikumiem, vai vietējiem nodokļu tiesību aktiem.

2. Šā nolīguma noteikumus vai pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo nolīgumu, nevar uzskatīt par tādiem, kas dalībvalstīm vai Meksikai liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

3. Noteikumus šajā nolīgumā vai pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo nolīgumu, nevar uzskatīt par tādiem, kas dalībvalstīm vai Meksikai liedz, piemērojot to nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem dažādās situācijās, jo īpaši attiecībā uz to dzīves vai reģistrācijas vietu vai vietu, kur ieguldīts to kapitāls.

55.pants

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” ir Kopiena vai tās dalībvalstis vai Kopiena un tās dalībvalstis atbilstīgi to kompetencei, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, no vienas puses un Meksika, no otras puses.

56.pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro minēto Līgumu, un, no otras puses, Meksikas Savienoto Valstu teritorijā.

57.pants

Ilgums

1. Šis nolīgums ir spēkā neierobežotu laiku.

2. Jebkura Puse var denonsēt šo vienošanos, paziņojot par to otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc paziņošanas dienas.

58.pants

Saistību izpilde

1. Puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas nepieciešami, lai tās izpildītu šā nolīguma uzliktās saistības, un nodrošina, ka tie atbilst šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi šā nolīguma uzliktās saistības, tā var attiecīgi rīkoties. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā 30 dienu laikā sniedz Apvienotajai padomei visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas izskatīšanai, lai meklētu Pusēm piemērotus risinājumus.

Izvēloties veicamos pasākumus, prioritāri ir pasākumi, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties informē Apvienoto padomi, un pēc otras Puses pieprasījuma padome par tiem apspriežas.

2. Puses vienojas, ka termins “īpašas steidzamības gadījumi”, kas minēts šā panta 1.punktā, nozīmē gadījumu, kad viena Puse būtiski pārkāpj nolīgumu. Nolīguma būtisks pārkāpums nozīmē

a) atteikšanos no nolīguma, ja to nesankcionē starptautisko tiesību vispārējie noteikumi,

b) 1.pantā minēto nolīguma būtisko sastāvdaļu pārkāpšanu.

3. Puses vienojas, ka šajā pantā minētie attiecīgie pasākumi ir pasākumi, kas pieņemti atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Ja Puse pieņem pasākumu īpašas steidzamības gadījumā saskaņā ar šo pantu, otra Puse var pieprasīt sasaukt steidzamu Pušu sanāksmi 15 dienu laikā.

59.pants

Autentiskais teksts

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

60.pants

Stāšanās spēkā

1. Šo nolīgumu katra Puse apstiprina saskaņā ar tās attiecīgajām procedūrām.

2. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai, kad Puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Nolīguma II un VI sadaļu nepiemēro, līdz Apvienotā padome pieņem 5., 6., 9., 10., 11. un 12.pantā minētos lēmumus.

3. Paziņojumu nosūta Eiropas Savienības padomes ģenerālsekretāram, kurš ir šā nolīguma depozitārs.

4. Sākot ar dienu, kad saskaņā ar 2.punktu stājas spēkā II un VI sadaļa, šis nolīgums aizstāj sadarbības pamatnolīgumu, kuru Eiropas Kopiena un Meksika parakstīja 1991. gada 26. aprīlī.

5. Šim nolīgumam stājoties spēkā, visus lēmumus, ko pieņēmusi Apvienotā padome, kura izveidota saskaņā ar 1997.gada 8.decembrī parakstīto pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem, uzskata par lēmumiem, ko pieņēmusi ar 45.pantu izveidotā Apvienotā padome.

Hecho en Bruselas, el ocho de diciembre de mil novecientos noventa y siete.

Udfærdiget i Bruxelles den ottende december nitten hundrede og syvoghalvfems.

Geschehen zu Brüssel am achten Dezember neunzehnhundertsiebenundneunzig.

[Teksts grieķu valodā.]

Done at Brussels on the eighth day of December in the year one thousand nine hundred and ninety-seven.

Fait à Bruxelles, le huit décembre mil neuf cent quatre-vingt-dix-sept.

Fatto a Bruxelles, addì otto dicembre millenovecentonovantasette.

Gedaan te Brussel, de achtste december negentienhonderd zevenennegentig.

Feito em Bruxelas, em oito de Dezembro de mil novecentos e noventa e sete.

Tehty Brysselissä kahdeksantena päivä­nä­joulukuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäseitsemän.

Som skedde i Bryssel den åttonde december nittonhundranittiosju.

[Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņ­desmit septītā gada astotajā decembrī.]

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk Belgiė

Für das Königreich Belgien

Cette signature engage également la Communauté franēaise, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brusselse Hoofdstelijke Gewest.

Diese Unterschrift verbindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

For Kongeriget Danmark

Für die Bundesrepublik Deutschland

[Teksts grieķu valodā]

Por el Reino de Espańa

Pour la République française

Thar ceann na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

Pela República Portuguesa

Suomen tasavallan puolesta/För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

[Teksts grieķu valodā]

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

[Eiropas Kopienas vārdā]

Por los Estados Unidos Mexicanos

Pielikums

51.PANTĀ MINĒTĀ PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

— Vadlīnijas datorizētu personas datu kartotēku reglamentēšanai, ko Apvienoto Nāciju Organizāciju grozījusi 1990.gada 20.novembrī.

— ESAO padomes ieteikumi par vadlīnijām, kas regulē privātās dzīves aizsardzību un personas datu pārrobežu plūsmu, pieņemti 1980.gada 23.septembrī.

— Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencija par indivīda aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

— Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīva 95/46/EK par indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šo datu brīvu apriti.

Nobeiguma akts

Kopienas un dalībvalstu pilnvarotie un Meksikas Savienoto Valstu pilnvarotie pieņemt šādu Nobeiguma aktu, ņemot vērā:

1) Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses,

2) Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību ar to saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, un

3)Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu un Meksikas Savienoto Valstu Kopīgo deklarāciju.

1)

Pilnvarotās personas no

BEĻĢIJAS KARALISTES,

DĀNIJAS KARALISTES,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS,

SPĀNIJAS KARALISTES,

FRANCIJAS REPUBLIKAS,

ĪRIJAS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES,

NĪDERLANDES KARALISTES,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS,

SOMIJAS REPUBLIKAS,

ZVIEDRIJAS KARALISTES,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES,

EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA,

še turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

MEKSIKAS SAVIENOTO VALSTU pilnvarotās personas,

še turpmāk “Meksika”,

no otras puses,

satiekoties Briselē tūkstoš deviņi simti deviņdesmit septītā gada astotajā decembrī, lai parakstītu Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, še turpmāk “Nolīgumu”, pieņēmušas šādus dokumentus:

— Nolīgumu un tā pielikumu.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Meksikas pilnvarotās personas pieņēmušas Kopīgās deklarācijas dokumentus, kas uzskaitīti turpmāk tekstā un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Eiropas Savienības un Meksikas Kopīgā deklarācija par politisko dialogu, kas minēts nolīguma 3.pantā,

Kopīgā deklarācija par dialogu parlamentu līmenī,

Kopīgā interpretējošā deklarācija, kas saistīta ar nolīguma 4.pantu,

Kopīgā deklarācija, kas saistīta ar nolīguma 24.panta 3.punktu,

Kopīgā deklarācija, kas saistīta ar nolīguma 35.pantu.

Meksikas pilnvarotās personas ir pieņēmušas zināšanai turpmāk uzskaitītās un Nobeiguma aktam pievienotās Eiropas Kopienas un/vai tās dalībvalstu deklarācijas:

Deklarācija, kas saistīta ar nolīguma 11.pantu,

Deklarācija, kas saistīta ar nolīguma 12.pantu.

Kopienas un dalībvalstu pilnvarotās personas ir pieņēmušas zināšanai turpmāk nosaukto un Nobeiguma aktam pievienoto Meksikas deklarāciju:

Deklarācija par nolīguma I sadaļu.

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

Eiropas Savienības un Meksikas

Kopīgā deklarācija par politisko dialogu (3.pants)

1. PREAMBULA

Eiropas Savienība, no vienas puses, un Meksika, no otras puses,

— apzinoties savas vēsturiskās, politiskās, ekonomiskās un kultūras saiknes un savu tautu draudzību,

— ņemot vērā vēlmi stiprināt politisko un ekonomisko brīvību, kas ir būtiska Eiropas Savienības dalībvalstu un Meksikas sabiedrībai,

— apstiprinot cilvēka cieņas un cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības vērtības kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņus, kā arī piešķirot nozīmību demokrātiskām iestādēm, kuru pamatā ir tiesiskums,

— vēloties stiprināt starptautisko mieru un drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu principiem,

— esot ieinteresētām reģionālajā integrācijā, kas iedzīvotājiem ļauj sasniegt ilgtspējīgu un harmonisku attīstību, pamatojoties uz sociālā progresa un solidaritātes principiem,

— pamatojoties uz atvieglojumu režīmu, kas ieviests ar sadarbības pamatnolīgumu, kuru Kopiena un Meksika parakstīja 1991.gadā,

— atceroties principus, kas izklāstīti svinīgajā kopīgajā deklarācijā, kuru 1995.gada 2.maijā parakstīja Komisija un Padome, no vienas puses, un Meksika, no otras puses,

nolēmušas izveidot ilgtermiņa attiecības.

2. MĒRĶI

Eiropas Savienība un Meksika uzskata, ka plašāka politiskā dialoga izveide ir paredzētās ekonomisko un politisko attiecību atjaunošanas būtisks aspekts, kā arī izšķirošs faktors, veicinot šīs deklarācijas preambulā izklāstītos principus.

Dialoga pamatā ir Pušu cieņa pret demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī vēlme uzturēt mieru un izveidot godīgu un stabilu starptautisko kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem.

Tā mērķis ir radīt ilgstošas solidaritātes saiknes starp Eiropas Savienību un Meksiku, no kurām iegūs attiecīgo reģionu stabilitāte un labklājība, censties ieviest reģionālās integrācijas procesu un veicināt savu tautu un to kultūru saprašanos un toleranci.

Dialogs attiecas uz visām jomām, kur Pusēm ir kopīgas intereses, un tas ir atvērts jaunām sadarbības formām kopējo mērķu labā, tai skaitā izmantojot starptautiskas iniciatīvas, jo īpaši miera, drošības un reģionālās attīstības jomās.

3. DIALOGA MEHĀNISMI

Puses veic šādu politisko dialogu, izmantojot kontaktus, informācijas apmaiņu un konsultācijas starp dažādām Meksikas un Eiropas Savienības struktūrām, ieskaitot Eiropas Komisiju.

Tas jo īpaši notiek

— prezidentu līmenī,

— ministru līmenī,

— augstāko amatpersonu līmenī

— un maksimāli izmantojot diplomātiskos kanālus.

Starp Pušu augstākajām iestādēm regulāri notiek priekšsēdētāju tikšanās, Pusēm nolemjot sīkākus noteikumus.

Starp Pušu ārlietu ministriem regulāri notiek ministru līmeņa tikšanās, Pusēm nolemjot sīkākus noteikumus.

Kopīgā deklarācija par dialogu parlamentu līmenī

Puses uzsver, ka vajadzētu institucionalizēt politisko dialogu parlamentu līmenī, savstarpēji sazinoties Eiropas Parlamentam un Meksikas Kongresam (deputātu palātai un senātam).

Kopīgā interpretējošā deklarācija, kas saistīta ar 4.pantu

Saistības, kas izriet no šā nolīguma 4.panta, nestājas spēkā, līdz tiek pieņemts 5.pantā minētais lēmums, saskaņā ar šā nolīguma 7.pantu.

Kopīgā deklarācija, kas saistīta ar 24.panta 3.punktu

Puses apstiprina savas daudzpusējās saistības par jūras transporta pakalpojumiem, ko tās uzņēmušās kā PTO dalībvalstis, ņemot vērā arī attiecīgās saistības saskaņā ar ESAO esošo neredzamo darbību liberalizācijas kodeksu.

Kopīgā deklarācija, kas saistīta ar 35.pantu

Abas Puses piekrīt sniegt institucionālu atbalstu daudznacionālā jomā attiecībā uz starp­tautiskā rīcības kodeksa par atbildīgu zvejošanu pieņemšanu, spēkā stāšanos un ieviešanu.

VIENPUSĒJAS DEKLARĀCIJAS

Kopienas deklarācija, kas saistīta ar 11.pantu

Komisija paziņo, ka līdz brīdim, kad Apvienotā padome pieņems ieviešanas noteikumus par godīgu konkurenci, kas minēti 11.panta 2.punktā, tā izvērtēs jebkuru praksi, kas ir pretrunā ar šo pantu, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85., 86. un 92.pantiem, un attiecībā uz ražojumiem, uz ko attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, pamatojoties uz šā Līguma 65. un 66.pantu un Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu, ieskaitot sekundāros normatīvos aktus.

Kopienas un tās dalībvalstu deklarācija par intelektuālo tiesību nosacījumiem, kas minēti 12.pantā

Kopiena un tās dalībvalstis vienojas, ka attiecīgās daudzpusējās konvencijas par intelektuālajām tiesībām, kas minētas 12.panta 2.punkta b)apakšpunktā, ietver vismaz šīs:

— Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971.g., grozīta 1979.g.),

— Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju aizsardzību (Roma, 1961.g.),

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Stokholmas redakcija, 1967.g., grozīta 1979.g.),

— Līgums par sadarbību patentu jomā (Vašingtona 1970.g., grozīts 1979. un 1984. g.),

— Madrides Nolīgums par preču zīmju starptautisko reģistrāciju (Stokholmas redakcija, 1967.g., grozīts 1979.g.),

— Madrides Nolīguma protokols par preču zīmju starptautisko reģistrāciju (Madride, 1989.g.),

— Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas nolūkos (Ženēva, 1977.g., grozīts 1979.g.),

— Budapeštas Līgums par mikroorganismu depozītu starptautisko atzīšanu patentu procedūras vajadzībām (1977.g., grozīts 1980.g.),

— Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1991.g.),

— Preču zīmju līgums (Ženēva, 1994.g.).

Meksikas Deklarācija par I sadaļu

Meksikas ārpolitikas pamatā ir šādi principi, kas nostiprināti konstitūcijā:

tautu pašnoteikšanās,

neiejaukšanās,

mierīga strīdu izšķiršana,

draudu un spēka izmantošanas aizliegums starptautiskajās attiecībās,

valstu tiesiskā vienlīdzība,

starptautiskā sadarbība attīstības nolūkā,

cīņa par starptautisko mieru un starptautisko drošību.

Ņemot vērā vēsturisko pieredzi un politiskās konstitūcijas augstāko varu, Meksika izsaka pilnīgu pārliecību, ka tikai starptautisko tiesību strikta ievērošana ir miera un attīstības pamatā. Tāpat Meksika paziņo, ka starptautiskās sabiedrības līdzāspastāvēšanas principi, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos, principi, kas formulēti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un demokrātijas principi nosaka tās konstruktīvu dalību starptautiskos pasākumos un kalpo par pamatu tās attiecībām ar Kopienu un tās dalībvalstīm saskaņā ar šo nolīgumu un attiecībām ar jebkuru citu valsti vai valstu grupu.

Hecho en Bruselas, el ocho de diciembre de mil novecientos noventa y siete.

Udfęrdiget i Bruxelles den ottende december nitten hundrede og syvoghalvfems.

Geschehen zu Brüssel am achten Dezember neunzehnhundertsiebenundneunzig.

[Teksts grieķu valodā.]

Done at Brussels on the eighth day of December in the year one thousand nine hundred and ninety-seven.

Fait ą Bruxelles, le huit décembre mil neuf cent quatre-vingt-dix-sept.

Fatto a Bruxelles, addģ otto dicembre millenovecentonovantasette.

Gedaan te Brussel, de achtste december negentienhonderd zevenennegentig.

Feito em Bruxelas, em oito de Dezembro de mil novecentos e noventa e sete.

Tehty Brysselissä kahdeksantena päivänä joulukuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäseitsemän.

Som skedde i Bryssel den åttonde december nittonhundranittiosju.

[Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņ­desmit septītā gada astotajā decembrī.]

Pour le Royaume de Belgique

1. Voor het Koninkrijk Belgiė

Für das Königreich Belgien

Cette signature engage également la Communauté franēaise, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brusselse Hoofdstedelijke Gewest.

Diese Unterschrift verbindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französi­sche Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

For Kongeriget Danmark

Für die Bundesrepublik Deutschland

[Teksts grieķu valodā]

Por el Reino de España

Pour la République française

Thar ceann na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

Pela República Portuguesa

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

For Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Bri­tain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

[Teksts grieķu valodā]

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

[Eiropas Kopienas vārdā]

Por los Estados Unidos Mexicanos

2)

Vienlaikus EIROPAS KOPIENAS pilnvarotās personas,

še turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

MEKSIKAS SAVIENOTO VALSTU pilnvarotās personas,

še turpmāk “Meksika”,

no otras puses,

satiekoties Briselē tūkstoš deviņi simti deviņdesmit septītā gada astotajā decembrī, lai parakstītu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību ar to saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, še turpmāk “Nolīgumu”, pieņēmušas šādu dokumentu:

— Nolīgumu.

Kopienas pilnvarotās personas un Meksikas pilnvarotās personas pieņēmušas Kopīgās deklarācijas dokumentu, kas uzskaitīts turpmāk tekstā un pievienots šim Nobeiguma aktam:

— Kopīgā interpretējošā deklarācija, kas saistīta ar nolīguma 2.pantu.

Meksikas pilnvarotās personas ir pieņēmušas zināšanai Kopienas deklarāciju, kas nosaukta turpmāk tekstā un pievienota šim Nobeiguma aktam:

— Eiropas Kopienas deklarācija, kas saistīta ar nolīguma 5.pantu.

Hecho en Bruselas, el ocho de diciembre de mil novecientos noventa y siete.

Udfęrdiget i Bruxelles den ottende december nitten hundrede og syvoghalvfems.

Geschehen zu Brüssel am achten Dezem­ber neunzehnhundertsiebenundneunzig.

[Teksts grieķu valodā.]

Done at Brussels on the eighth day of December in the year one thousand nine hundred and ninety-seven.

Fait ą Bruxelles, le huit décembre mil neuf cent quatre-vingt-dix-sept.

Fatto a Bruxelles, addģ otto dicembre millenovecentonovantasette.

Gedaan te Brussel, de achtste december negentienhonderd zevenennegentig.

Feito em Bruxelas, em oito de Dezembro de mil novecentos e noventa e sete.

Tehty Brysselissä kahdeksantena päi^­vänä ­joulukuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäseitsemän.

Som skedde i Bryssel den åttonde december nittonhundranittiosju.

[Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņ­desmit septītā gada astotajā decembrī.]

Por la Comunidad Europea

For Det Europęiske Fęllesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

[Teksts grieķu valodā]

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunitą europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

[Eiropas Kopienas vārdā]

Por los Estados Unidos Mexicanos

Kopīgā interpretējošā deklarācija, kas saistīta ar 2.pantu

Saistības, kas izriet no šā nolīguma 2.panta, nestājas spēkā līdz brīdim, kad pieņem 3.pantā minēto lēmumu.

Eiropas Kopienas deklarācija, kas saistīta ar 5.pantu

Komisija paziņo, ka līdz brīdim, kad Apvienotā padome pieņems ieviešanas noteikumus par konkurenci, kas minēti 5.panta 2.punktā, tā izvērtēs jebkuru praksi, kas ir pretrunā ar šo pantu, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85., 86. un 92.panta, un attiecībā uz ražojumiem, uz ko attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, pamatojoties uz šā Līguma 65. un 66.pantu un Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu, ieskaitot sekundāros normatīvos aktus.

3)

Vienlaikus dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Meksikas pilnvarotās personas pieņēmušas šādu kopīgo deklarāciju.

EIROPAS KOPIENAS UN TĀS DALĪBVALSTU UN MEKSIKAS SAVIENOTO VALSTU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

Lai pienācīgi risinātu jautājumus, kas skarti III un IV sadaļā Ekonomikas partner­attiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumā, kas parakstīts 1997.gadā, Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis un Meksikas Savienotās Valstis apņemas:

1) uzsākt un, ja iespējams, pabeigt sarunas saistībā ar pasākumiem pakalpojumu tirdzniecības, kapitāla kustības un maksājumu liberalizācijai un pasākumiem, kas saistīti ar šā nolīguma 6., 8., 9. un 12.pantā minēto intelektuālo īpašumu, vienlaikus ar sarunām par pasākumiem un laika grafiku preču tirdzniecības liberalizācijai, kas minēta gan šā nolīguma 5.pantā, gan 3.pantā Pagaidu nolīgumā par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un Meksikas Savienotajām Valstīm, kas parakstīts 1997.gada 8.decembrī,

2) censties nodrošināt, ka, neierobežojot attiecīgo iekšējo procedūru veikšanu, rezultāti sarunām par pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju, kapitāla kustību un maksājumiem, kā arī pasākumi, kas saistīti ar iepriekš izklāstītajām intelektuālajām tiesībām, var stāties spēkā iespējami drīz, tādejādi sasniedzot Pušu kopīgo mērķi liberalizēt starptautisko tirdzniecību, ietverot gan preces, gan pakalpojumus saskaņā ar 7.pantu Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumā.

Informācija par Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, stāšanos spēkā.

Tā kā Līgumslēdzējas puses viena otru ir informējušas par to procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai stātos spēkā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums, ko Eiropas Savienības Padome pieņēmusi 2000.gada 28.septembra sanāksmē, nolīgums stāsies spēkā 2000.gada 1.oktobrī saskaņā ar 60.pantu.

REGISTER: 11405000

DOCNUM: 22000A1028(01)

PUBREF: Official Journal L 276 , 28/10/2000 P. 0045 - 0079