"Gaidas uz zviedru prezidentūru"

Premjerministrs Gorans Pērsons grib izmantot zviedru ES prezidentūru, lai pievērstu ES uzmanību Baltijas jūrai un Ziemeļiem.

Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās laikā, kas notika vakar Igaunijā, trīs Baltijas premjeri un Norvēģijas Jens Stoltenbergs lika saprast, ka viņiem ir lielas cerības uz ES, ja vadībā būs zviedri.

— Jensam bija jāaprunājas vispirms ar mani, bet viņš to nedarīja, — stāsta Pērsons "Aftenposten". Šie divi premjeri, kuriem mājās ir diezgan daudz pretrunu, vakar varēja neformāli un brīvi parunāties Igaunijas vasaras galvaspilsētā Pernavā.

— Eiropa ir bijusi ļoti svarīga sastāvdaļa sarunās ar Zviedriju, — stāsta Stoltenbergs. Viņš saka:

— Ir labi, ka mums ir tik tuvas attiecības ar Zviedriju. Tā ir valsts, ar ko mums ir sakari un dialogs.

Laba situācija

Situācija sarunai nevarēju būt labāka. Pieci Ziemeļvalstu un trīs Baltijas valstu premjeri satikās villā Ammende, kas ir celta apmēram pirms 100 gadiem un padomju laikā lietota kā slimnīca. Tagad te ir restorāns ar senu burvību.

—Trīs baltieši un viens norvēģis cer uz zviedru ES vadību. Vai Zviedrija var piepildīt šīs cerības?

— Uz jebkuru vadību ir lielas cerības. Pēc augstākās vadības tikšanās Amsterdamā visa dienas kārtība Eiropā ir kļuvusi ziemeļnieciska. Vides jautājumi, vienlīdzība un ES paplašināšanās ir ziemeļproblēmas. Tās nebija tik centrālas pirms pieciem gadiem. Tā ir ziemeļnieciska, lai neteiktu sociāldemokrātiska, dienas kārtība, — "Aftenposten" stāsta Pērsons. Viņš uzskata, ka Eiropa ir mainījusi savu politisko krāsu un ka to varēs turpināt, ja ES prezidentūrā būs zviedri.

Smaga grupa

Zviedru premjers par ES orientēšanos uz Baltijas jūru izsakās šādi:

— Ja mēs skatāmies uz nākotnes ES, kurā ietilpst 25 valstis, tad valstis ap Baltijas jūru būs dominējošās. Kombinējumā ar labu ekonomisko attīstību, un tam es ticu, mums būs ļoti smaga politiskā situācija.

Atsaucoties uz vakardienas tikšanos, viņš uzsver:

— Ja klāt nāk Polija, Vācija, Islande un Norvēģija (es ceru, ka šīs valstis pievienosies ES), tad tas būs ļoti smags grupējums.

Persons noliedz to, ka Zviedrija būtu veicinājusi nereālu gaidu radīšanu Baltijas valstīm.

— Šo valstu veiktie objektīvie soļi būs noteicošie, lai tiktu ES, — saka zviedru premjers.

Dānijas tautas balsošanai par dalību eiro būs liela ietekme uz ES nākotni Ziemeļos. Arī Zviedrijā būs tāda pati balsošana, bet pagaidām mēs gribam redzēt rezultātu Dānijā 28.septembrī.

"Aftenposten"

— 2000.08.29.

Henriks Vids