Ārzemju presē

Īrijas “The Irish Times”: “Rīga sadusmoja Maskavu, atgādinot par 1920.gadā noslēgto līgumu, kurā krievi atsakās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju, pie kuras toreiz piederēja arī Abrenes apgabals, ko Krievija sev pievienoja 1945.gadā. Taču debates par šo teritoriju var apgrūtināt ES un Krievijas tuvināšanos. Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs par šo jautājumu apspriedās arī ar ES ārlietu komisāri Benitu Ferrero-Valdneri un ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu. B.Ferrero-Valdneres pārstāvis sacīja: “Mēs uzmanīgi vērojam situāciju. Taču mēs to uzskatām par Krievijas un Latvijas divpusējo attiecību jautājumu.”

•

Krievijas “The Moscow Times” komentārā tiek runāts par 9.maija svinībām Maskavā un Baltijas valstu atkārtotu okupācija, kas sākās 1945.gada maijā, minot, ka tās laikā katrs desmitais baltietis ticis nogalināts vai deportēts. Putins nesenā intervijā norādījis, ka no Padomju Savienības puses Molotova–Ribentropa pakta parakstīšana ir attaisnojama, – tai bijušas tiesības aizsargāt savas rietumu robežas, “it kā citu valstu aneksija būtu leģitīma robežapsardzības forma”, norāda Anne Apelbauma. Minēta arī Buša vizīte Latvijā. Autore norāda, ka Kongresam vajadzētu balsot par deklarācijas projektu, kas nosoda nacistu un padomju paktu, kā arī Baltijas valstu okupāciju (autore lieto vārdu “aneksija”). Pēc autores domām, Bušam vajadzētu parādīt, ka viņš zina, kas noticis 1945. gadā un sākt jaunu tradīciju, izrādot cieņu ne tikai Aušvicas un nacistu, bet arī Staļina upuriem.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Gadu pēc iestāšanās ES Austrumeiropa piedzīvo uzplaukumu, ko veicina robežu atvēršana, tirgus liberalizācija un palīdzība no ES struktūrfondiem. Īpaši iespaidīgi jaunās dalībvalstis ienāca politikā. Tās neklusē, bet iejaucas – skaļi un skaidri. Arī tas, ka pēdējā laikā Briseles tonis attiecībās ar Maskavu ir kļuvis jūtami asāks, ir jaunpienācēju nopelns. Maskavas ārpolitikai bijušajā PSRS teritorijā jaunpienācēji seko līdzi uzmanīgāk nekā Rietumu metropolēs. ES tas var nākt tikai par labu.”

•

Krievijas “Inosmi.ru”: “Tikai pēc tam, kad pasaules valstu vadītāji būs devušies mājās pēc 9.maija svinībām Maskavā un būs beigusies ES un Krievijas augstākā līmeņa tikšanās, būs redzams, cik nopietni ir domāts Putina teiktais par pagriezienu ekonomikā un atbalstu demokrātijai.”

•

Vācu “Tagesspiegel”: “Tikai Rietumos pēc 1945.gada valdīja miers un demokrātija. Turpretī Austrumos daudzi cilvēki turpināja ciest vēl piecdesmit gadus. Vācijas kanclers dosies uz Maskavu, tāpat kā ASV prezidents Džordžs V.Bušs, kurš nevēlas pilnībā pievienoties gavilēm par Staļinu un Sarkano armiju. Tāpēc viņš pirms svinībām demonstratīvi tiksies ar Baltijas valstu prezidentiem. Tāpat ir iespējams, ka viņš Maskavā noliks vainagu, lai godinātu gulaga upurus. Bez tam ASV Kongresā cirkulē rezolūcija, kurā Krievijas vadība tiek aicināta nosodīt Hitlera–Staļina paktu.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem