Latvija vēl nav patvēruma meklētāju mērķis

Varbūtība, ka pēc mūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai pastiprināsies migrācijas plūsma, nesenā pagātnē Latvijas iedzīvotājos raisīja lielas bažas. Pagājis gads, kopš esam ES dalībvalsts, un speciālisti secina: migrācijas tendences Latvijā nav ievērojami mainījušās. Tiek prognozēts, ka arī turpmāk situācija strauji nemainīsies.

Labklājības līmenis Latvijā nav pievilcīgs potenciālajiem patvēruma meklētājiem. Pagaidām Fotomontāža: Māris Kaparkalējs, “LV”

Iezīmējot un izvērtējot migrācijas tendences, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze uzsver, ka gadu pēc iestāšanās ES tās nav būtiski mainījušās. Iebraucēju skaits nav krasi pieaudzis.

Lietuviešiem nepatīk darba atļaujas

Pērn gan krietni audzis izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits – no 1896 2003.gadā līdz 2748 pērn. Taču, kā uzsvēra M.Roze, bažām nav pamata, jo arī iepriekš bijuši gadi, kad izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits bijis tāds pats. “Tas nenozīmē, ka viņi paliek Latvijā,” saka PMLP priekšnieka vietniece. Liela daļa pērngad izsniegto atļauju ir uz neilgu laiku.
Statistika liecina, ka visbiežāk termiņuzturēšanās atļaujas izsniedz ģimenes apvienošanas un darba dēļ. Vēl pērn nedaudz pieaudzis to ieceļotāju skaits, kuri šīs atļaujas saņem privātu apciemojumu un mācību dēļ.
Savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas visbiežāk tiek izsniegtas bijušajiem Latvijas nepilsoņiem, kas saņēmuši citas valsts pilsonību. Otrs biežākais iemesls ir ģimenes apvienošana.
PMLP dati liecina, ka salīdzinājumā ar 2004.gadu šogad nedaudz pieaudzis ES pilsoņu skaits ar derīgām uzturēšanās atļaujām. Visbiežāk tās laikā pēc Latvijas iestāšanās ES pieprasījuši Vācijas un Igaunijas pilsoņi. Savukārt Lietuvas pilsoņiem tās izsniegtas ļoti reti, ja salīdzina ar citām valstīm. Taču vispārzināms ir fakts, ka mūsu valstī strādājošu lietuviešu nebūt nav maz. Speciālisti min, ka lietuvieši, visticamāk, ir neapzinīgāki un neizpilda pat minimālās formalitātes, lai dokumenti būtu kārtībā. Viņi joprojām strādā bez darba atļaujām.

Patvēruma meklētāji vēro Latviju

Kopš 2002.gada strauji krities patvēruma meklētāju skaits. Togad Latvijā patvērumu meklēja 30 cilvēki, 2003.gadā – 5, pērn – 7, šogad – 1. Atgādinām, ka savulaik sabiedrība bija ļoti satraukusies, ka Latvijai kā ES dalībvalstij būs liela piekrišana un šurp trauksies patvēruma meklētāju straumes, kas pārpludinājušas Eiropas attīstītākās valstis. Pagaidām tā nenotiek.
PMLP pārstāve izteica vairākus minējumus, kādēļ Latvijā salīdzinoši ar citām ES dalībvalstīm ir tik maz patvēruma meklētāju. Noteicošais ir ekonomiskais faktors. Mūsu labklājības līmenis nav tik “aicinošs” kā citur. Turklāt mūsu piedāvātās sociālās garantijas patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu nav augstas.
Tā kā patvērumu meklētāju straumē lielākā daļa ir cilvēki, kuri meklē labākus dzīves apstākļus, nevis bijuši spiesti doties prom no savas zemes citu iemeslu dēļ, pagaidām Latvija tiem nešķiet kārdinoša iespēju zeme. Mūsu valstī arī nav lielu Āzijas un Āfrikas valstu – klasisko patvēruma meklētāju izcelsmes valstu – etnisko diasporu. Līdz ar to savu lomu nenospēlē cilvēciskais faktors: doties turp, kur jau kādu pazīst.
Informācijas aprite patvērumu meklētāju plūsmā ir lieliska. Tādēļ viņiem zināms vēl viens fakts, kas Latviju padara nepievilcīgu. Proti, mums ir ļoti īsa patvēruma procedūra, un galīgo lēmumu – ir ļauts palikt vai jāsaka ardievas šai zemei – cilvēks saņem ļoti ātri. Saīsinātā procedūra ilgst vien divas nedēļas. Tas nav izdevīgi. Tā kā vairums ir labuma meklētāji, viņi zina, ka, visticamāk, būs grūti pierādīt pretējo. Un, viņuprāt, izdevīgāk ir mērķēt uz valstīm, kur ilgstoša patvēruma procedūra. Tur, gaidot atbildi, kas gan arī daudzos gadījumos ir noraidoša, var mierīgi nodzīvot pat divus gadus.
Galu galā Latvija nav galveno migrāciju plūsmu ceļā, jo tās ved caur Ukrainu, Moldovu un Centrāleiropas valstīm.

Nākotne dzimst šodienā

PMLP prognozē, ka arī tuvākajā nākotnē saglabāsies līdzšinējās tendences. Tomēr situācija var mainīties un migrācijas plūsma uz Latviju var pieaugt. To parasti izraisa plaukstoša ekonomika. Jo labklājības līmenis augstāks, jo interesantāki kļūstam potenciālajiem ieceļotājiem.

Raugoties tālākā nākotnē, M.Roze prognozēja varbūtējo imigrācijas pieaugumu. Tā kā no Latvijas izceļo ļoti daudz cilvēku un arī demogrāfiskā situācija ir slikta, viennozīmīgi šo procesu nevarēs vērtēt, norādīja PMLP speciāliste. Iespējams, trūks darbaroku. Un tādēļ daudz kas būs atkarīgs no šodien plānotās ekonomiskās stratēģijas.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv