Mūsu bankām paredz strauju augšupeju

Latvijas banku sektors līdz šim attīstījies negaidīti strauji, un to var teikt arī par šā gada pirmo ceturksni, liecina komercbanku apkopotie dati. Sevišķi dinamisks kāpums vērojams kreditēšanā, īpaši mājokļu kreditēšanā. Eksperti vienprātīgi atzīst, ka šāda tirgus izaugsme gaidāma arī turpmāk.

Valdis Siksnis Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Izsniegto kredītu apjoms pieaugs

Lai gan, ņemot vērā līdzšinējo straujo izaugsmi un straujās pārmaiņas tirgū, nākotnes notikumus prognozēt grūti, bankas “Nordea Latvija” eksperti, balstoties uz vairākiem pieņēmumiem un līdzšinējām attīstības tendencēm, formulējuši, viņuprāt, visticamāko banku sektora attīstības modeli. Kā norāda “Nordea Latvija” vadītājs Valdis Siksnis, straujā izaugsme Latvijas banku sektorā turpināsies, un tuvākajos trijos četros gados ar rezidentiem noslēgto darījumu apjoms pieaugs vairāk nekā divas reizes. Īpaši strauji attīstīsies kreditēšanas tirgus. V.Siksnis pieļauj, ka līdz 2008.gada beigām rezidentiem izsniegto kredītu apjoms var sasniegt pat 75 līdz 80% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tādējādi kopējais izsniegto kredītu apjoms pārsniegtu 8,5 miljardus latu. Lielākie kredīta ņēmēji arī turpmāk būs privātie uzņēmumi, tomēr visstraujāko izaugsmi tuvākajos trijos gados speciālisti paredz privātpersonu kreditēšanai.
Gausāka attīstība tiek prognozēta noguldījumu tirgum, rezidentu noguldījumu attiecībai pret IKP būtiski nemainoties. Tāpat kā līdz šim, lielākie noguldītāji būs privātpersonas. Kā negatīva Latvijas noguldījumu tirgus iezīme tiek minēta ievērojamā nerezidentiem joprojām piederošā noguldījumu tirgus daļa, kas, pēc vairāku banku ekspertu vienprātīga atzinuma, kropļo tirgu.
Eksperti paredz, ka galvenais tirgus attīstības virzītājspēks būs ekonomikas izaugsme, IKP pieaugums, kā arī ārvalstu un iekšējo investīciju pieplūdums, kas stimulēs kreditēšanu. Savu ieguldījumu noteikti dos arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma apguve. Kļūstot daudzpusīgākām klientu vajadzībām, varētu pieaugt to pieprasījums pēc jauniem banku pakalpojumiem. Tas savukārt dos bankām iespēju attīstīt finanšu tirgus instrumentus, ieviest jaunas kredītkartes, piedāvāt klientiem jaunus uzkrājumu veidošanas pakalpojumus un citus produktus, kā arī palielināt darījumu apjomu rezidentiem.

Saasināsies banku konkurence

Kā lielākos nākotnes izaicinājumus banku sektorā eksperti min kvalificētu darbinieku trūkumu un nepieciešamību uzlabot darbības efektivitāti. Tirgus aug, visas bankas paplašina savu darbību un pieņem jaunus darbiniekus, tādēļ saasinās konkurence ne vien par klientiem, bet arī par kvalificētiem darbiniekiem.
Nākotnē tiek prognozētas arī zināmas izmaiņas konkurences struktūrā. Neraugoties uz straujo tirgus izaugsmi, banku sektora kapacitāte kopumā tomēr ievērojami pārsniedz tirgus lielumu, bet tas nozīmē, ka konkurence saasināsies arī turpmāk un dalījums uzvarētājos un zaudētājos iezīmēsies aizvien skaidrāk.
Līdz šim būtisks banku sektora uzdevums ir bijis piesaistīt klientus, kas neizmanto vai reti izmanto kādas bankas pakalpojumus, turpretī tagad šādu tā dēvēto brīvo klientu kļūst aizvien mazāk un saasinās cīņa par citu banku klientiem, par tirgus pārdali. Bankas sāk vairāk sargāt savus klientus, piedāvājot viņiem dažādas lojalitātes programmas.
Taču ne jau procentu likmes izšķir klienta izvēli par labu vienai vai otrai bankai. “Nordea Latvija” Korporatīvo darījumu departamenta vadītājs Gustavs Eglītis uzskata, ka jāpiedāvā vairāk pakalpojumu ar lielāku pievienoto vērtību.
Paredzams, ka nākotnē klienti kļūs vēl zinīgāki un prasīgāki un plašāk izmantos banku pakalpojumus, bet bankām jāspēj reaģēt uz šīm prasībām. Tas gan pavērs papildu iespējas produktu pārdošanai klientiem, taču šādā situācijā priekšroka būs universālām bankām ar plašu pakalpojumu klāstu un atbilstošām zināšanām par dažādiem pakalpojumiem, uzskata V.Siksnis.

Mājokļu kredītu tirgum izredzes paplašinās

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par nekustamo īpašumu neadekvāti augstajām cenām. “Nordea Latvija” eksperti tomēr uzskata, ka nekustamo īpašumu cenu pieaugums Latvijā ir pamatots, lai gan nākotnē iespējama cenu pazemināšanās atsevišķiem nekustamo īpašumu veidiem.
Šajā sakarā bankas vadītāja vietnieks Ingus Grasis norāda, ka mājokļu kredītu tirgum tiek prognozēts sevišķi liels izaugsmes potenciāls. Speciālistu aplēses liecina, ka mājokļu kredītu tirgus līdz 2008.gada beigām varētu sasniegt 2,6 miljardus latu. Lai gan skaitlis šķiet iespaidīgs, salīdzinot mājokļu kredītu tirgus attiecību pret prognozēto IKP, šie kredīti 2008.gadā veidos tikai 24%. Salīdzinājumā ar citām Rietumeiropas valstīm tas ir pietiekami stabils un drošs rādītājs. Tas nozīmētu, ka 2008.gada beigās uz vienu vidējo Latvijas mājsaimniecību būtu 2600 latu liels mājokļa kredīts, kura atmaksai nevajadzētu radīt problēmas, spriež I.Grasis.
Tā kā starp bankām tiek prognozēta asa konkurence arī mājokļu kredītu izsniegšanā, sagaidāma procentu likmju tālāka krišanās un jaunu pakalpojumu un iespēju piedāvājums. Tas savukārt nozīmē, ka bankām bez ārvalstu akcionāriem ar augstu kredītreitingu būs aizvien sarežģītāk konkurēt kreditēšanas tirgū.

Eiras ieviešanā kavēšanos neparedz

Par vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem Latvijas ekonomikai kopumā finanšu speciālisti atzīst eiras ieviešanu. Lai gan pašreizējais inflācijas līmenis optimismu nevieš, bankas eksperti uzskata, ka, visticamāk, eiru Latvijā ieviesīs bez būtiskas kavēšanās. Lai gan eiras ieviešana nozīmē papildu makroekonomisko stabilitāti, bankām tā nozīmē ieņēmumu samazināšanos, jo saruks valūtas konvertācijas darījumu skaits.
Inflācijas samazināšana atbilstoši Māstrihtas kritērijiem prasīs īpašu uzmanību, un zināmus draudus banku sektoram varētu radīt ārkārtēji pasākumi cīņā ar inflāciju īstermiņā, atzīst V.Siksnis, vienlaikus norādot, ka ar politisku gribu, koordinējot visu varas struktūru sadarbību, inflāciju iespējams iegrožot.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv