Valsts sekretāru 2005.gada 5.maija sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā”.

Saskaņā ar Ministru kabinetā atbalstīto Mobilizācijas koncepciju Krīzes vadības padome noteikta kā koordinējošā institūcija mobilizācijas sistēmas izveidei, bet Ekonomikas ministrijai uzdots risināt tautsaimniecības mobilizācijas jautājumus, kas neatbilst Mobilizācijas likumā noteiktajam.
Likumprojekts paredz: noteikt, ka Krīzes vadības padomes kompetencē ietilpst koordinēt mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā; noteikt, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē ietilpst plānot, sagatavot un vadīt tautsaimniecības mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

– pieteica likumprojektu “Bāriņtiesu likums”.

Spēkā esošais likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” Saeimā pieņemts 1995.gada 6.novembrī, un šajā laika periodā ir mainījusies situācija valstī. Bāriņtiesas un pagasttiesas, uzsākot savu darbību, lielā mērā veica arī sociālo darbu, jo 1995.gadā pieņemtais likums “Par sociālo palīdzību” skaidri nenodalīja sociālo dienestu kompetenci un bāriņtiesu (pagasttiesu) funkcijas. 2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kurš paredz līdz 2008.gada 1.janvārim sociālo dienestu izveidi katrā pašvaldībā.
Balstoties uz līdzšinējo bāriņtiesu un pagasttiesu pieredzi pašreiz spēkā esošā likuma piemērošanā, likumprojektā “Bāriņtiesu likums” ir precīzi norobežota bāriņtiesu kompetence, tiesības un pienākumi, kā arī precīzāk noteikti lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas principi.
Likumprojekts neparedz esošo dalījumu bāriņtiesās un pagasttiesās, līdz ar to pašvaldībās, kurās nav zvērināta notāra, apliecinājumu izdarīšanu, kā arī mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību veiks attiecīgā bāriņtiesa, nevis pagasttiesa.
Likumprojektā skaidri definēti bāriņtiesu pienākumi un tiesības, iekļauta nodaļa par lietu izskatīšanas piekritību, kā arī noteikts bāriņtiesu pienākums sadarboties ar citām bāriņtiesām un institūcijām, tādējādi veicinot starpinstitucionālo sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un citos jautājumos.
Likumprojektā paplašināti bāriņtiesas pienākumi bērna ārpus ģimenes aprūpes laikā. Likumprojekts paredz bāriņtiesas pienākumu nodrošināt bērnam, ja nepieciešams bērnu šķirt no vecākiem, ārpus ģimenes aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, pieļaujams bērnu ievietot bērnu aprūpes iestādē. Spēkā esošajā likumā nav noteiktas šādas prasības.
Likumprojekts paredz obligātu prasību, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju var ievēlēt personas, kurām ir otrā līmeņa augstākā izglītība (jurists, pedagogs, sociālais darbinieks, psihologs, ārsts), savukārt par bāriņtiesas locekļiem var ievēlēt personas, kurām ir pirmā vai otrā līmeņa iepriekš norādītā augstākā izglītība. Izvirzot augstākas prasības bāriņtiesas darbiniekiem, tiks nodrošināta bāriņtiesu darba kapacitātes paaugstināšana.
Likumprojektā ir ietverta nodaļa, kas nosaka darba samaksas, pabalstu, piemaksu, prēmiju un sociālo garantiju saņemšanas principus, tādējādi paredzot tiesisku noregulējumu bāriņtiesu priekšsēdētāju, priekšsēdētāju vietnieku, locekļu materiālajai stimulēšanai.
Likumprojekts paredz, ka katrā bāriņtiesā ir sekretārs. Likumprojektā iekļauta nodaļa par darba organizāciju bāriņtiesā, kas būtiski atvieglos bāriņtiesu, pašvaldību un sabiedrības kopumā izpratni par bāriņtiesas sastāvu, lēmumu pieņemšanu un to pārsūdzēšanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

– pieteica likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.

Likumprojekts “Bāriņtiesu likums” paredz, ka bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, neparedzot līdzšinējo dalījumu bāriņtiesās un pagasttiesās. Saskaņā ar likumprojektā “Bāriņtiesu likums” noteikto novados, pilsētās un pagastos, kuros nav zvērināta notāra, bāriņtiesa sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veic mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas likumā noteiktās funkcijas. Tādējādi izveidojusies pretruna starp likumprojektu “Bāriņtiesu likums” un Latvijas Republikas Civillikumu, kurš paredz, ka pašvaldībās, kurās nav zvērinātu notāru, pagasttiesas sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un izdara apliecinājumus.
Ar grozījumiem Civillikumā tiek novērstas starp Latvijas Republikas Civillikumu un sagatavoto likumprojektu “Bāriņtiesu likums” pastāvošās pretrunas attiecībā uz terminu “pagasttiesa” un “bāriņtiesa” lietojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;

– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””.

Likumprojekts “Bāriņtiesu likums” paredz, ka bāriņtiesas, izdarot apliecinājumus, lieto zīmogu ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesas nosaukumu. Savukārt pašreiz spēkā esošā likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” redakcija neparedz, ka bāriņtiesas ir tiesīgas lietot papildināto mazo valsts ģerboni.
Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” paredz, ka bāriņtiesas, veicot apliecinājumus, ir tiesīgas lietot papildināto mazo valsts ģerboni.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, atrodoties ārpus ģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpus ģimenes aprūpes beigšanās”.

Saeima 2005.gada 17.martā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuru Ministru kabinets tika pilnvarots noteikt sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas atrodas ārpus ģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpus ģimenes aprūpes beigšanās, sasniedzot pilngadību.
Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā spēkā esošajos noteikumos par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem noteikto, kā arī Instrukcijā par apliecību izsniegšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (labklājības ministra 1999. gada 10. decembra rīkojums Nr.405 “Par apliecību izsniegšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem”) noteikto.
Sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir nepieciešamas, lai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, atrodoties ārpus ģimenes aprūpē, tiktu nodrošināti viņu vajadzībām atbilstoši pakalpojumi, kā arī lai bāreņi, sasniedzot pilngadību, varētu veiksmīgi integrēties sabiedrībā un uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

– pieteica likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.

Likumprojekts paredz kredītiestādēm tiesības sniegt bāriņtiesām ziņas par bērnu, rīcības nespējīgo un mantojuma masas konta atlikumiem un veiktajiem darījumiem. Tādējādi bāriņtiesas var iegūt nepieciešamās ziņas, lai nodrošinātu bērnu, rīcības nespējīgo un mantojuma masas tiesību un interešu aizsardzību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par akcīzes nodokli” deleģējumu, kas nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzami, dzēšami un atdodami alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas produktu akcīzes nodokļa nodrošinājumi, kā arī nosacījumus, kuru izpildes gadījumā akcīzes nodokļa maksātājam var samazināt akcīzes nodokļa nodrošinājuma lielumu.
Projektā ir noteiktas prasības personai, kura paredzējusi veikt darbības ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, un uzņemas atbildību par iespējamā akcīzes nodokļa maksāšanu. Projektā ir noteikti arī Valsts ieņēmumu dienesta un tā amatpersonu pienākumi un tiesības, kas ļauj veikt nepieciešamo uzraudzību pār akcīzes nodokļa nodrošinājuma izlietojumu, saņemot akcīzes nodokļa markas, pārvietojot un uzglabājot akcīzes preces atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, kā arī dod iespēju nepieciešamības gadījumā segt radušos akcīzes nodokļa parādu, izmantojot nodokļa maksātāja iesniegto akcīzes nodokļa nodrošinājumu.
Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumi Nr.171 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”.
Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, noteikumu projekts paredz noteikt stingrākus nosacījumus un diferencētāku pieeju dažādiem akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniedzējiem, tajā skaitā, lai juridiski pamatoti ierobežotu iespējas jauniem komersantiem saņemt atvieglojumus nodrošinājuma reģistrēšanai, kā arī uzlabotu nodrošinājumu izlietojuma uzraudzības mehānismu un dotu iespēju muitas procedūru gadījumā atliktā akcīzes nodokļa nodrošināšanai izmantot muitas galvojumu sistēmu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Savienības prasībām, un noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 1992/12/EEC.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”.

Likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteikts, ka budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus.
Pašreizējā situācijā budžeta iestādes pamatlīdzekļu nolietojuma normas nosaka piecām pamatlīdzekļu kategorijām atbilstoši katrai kategorijai fiksētām nolietojuma normām. Ņemot vērā budžeta iestāžu pamatlīdzekļu daudzveidību un atšķirīgos lietderīgās lietošanas laikus, vienotu pamatlīdzekļu nolietojuma normu pielietošana ir vienkāršota un nenodrošina pilnīgu grāmatvedības informāciju par budžeta iestāžu faktisko mantas stāvokli, pamatlīdzekļu nolietošanos un finansiālās darbības rezultātiem.
Noteikumu projekts paredz piemērot detalizētu pamatlīdzekļu dalījumu kategorijās, grupās un apakšgrupās, katras apakšgrupas pamatlīdzekļiem nosakot atbilstošu lietderīgo lietošanas laiku un nolietojuma normu. Pamatlīdzekļu detalizētā dalījuma izstrādē un atbilstošo lietderīgās lietošanas laiku noteikšanā izmantoti Latvijas un ES normatīvie akti (Starptautiskie grāmatvedības standarti, Padomes 2004.gada 29.decembra Regula (EK) Nr.2238/2004; Eiropas kontu sistēma EKS 1995, Padomes 1996.gada 25.jūnija (EK) Nr.2223/96; Starptautiskā valūtas fonda “Valdības finanšu statistikas rokasgrāmata 2001”; ANO Centrālās produkcijas klasifikācija, Būvju klasifikācija CC; 1993.gada Latvijas būvnormatīvs LBN 401 “Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi”, 2002.gada Latvijas Ceļu projektēšanas un būvniecības standarts “Ceļu projektēšanas noteikumi” LVS 190-5), ņemot vērā citu valstu pieredzi pamatlīdzekļu nolietojuma normu noteikšanā publiskajā sektorā.
Noteikumu projektā noteikto detalizēto pamatlīdzekļu nolietojuma normu ieviešana uzlabos budžeta iestāžu finanšu pārskatu ticamību un nodrošinās valsts budžeta finanšu bilances kvalitāti atbilstoši Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu, Starptautisko grāmatvedības standartu prasībām un starptautisko institūciju rekomendācijām.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

– pieteica likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”.

Šobrīd spēkā ir likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, kam par pamatu bija Eiropas Savienības direktīvas publisko iepirkumu jomā 92/50/EEC, 93/36/EEC, 93/37/EEC un 97/52/EC, kā arī direktīva 89/665/EC, kas regulē pārskatīšanas procedūras.
2004.gada 31.martā tika pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras. Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums ieviest nacionālajos normatīvajos aktos direktīvu 2004/18/EK līdz 2006.gada 31.janvārim.
Tā kā likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” jau ir vairākkārt grozīts un jaunās direktīvas teksts būtiski atšķiras no esošā regulējuma, ir izstrādāts jauns likumprojekts publisko iepirkumu jomā.
Likumprojektā ir ieviests galvenokārt direktīvas 2004/18/EK saturs, kas pielāgots Latvijas normatīvajiem aktiem un papildināts ar nacionālo regulējumu. Jaunajā regulējumā par pamatu ņemta dalībvalstu pieredze iepirkumu procedūru piemērošanā, kā rezultātā tika izstrādāti nepieciešamie labojumi esošajā regulējumā, kā arī Eiropas Kopienu tiesas spriedumos esošie skaidrojumi par atsevišķām normām (galvenokārt attiecībā uz piedāvājuma izvēles un vērtēšanas kritērijiem – vides aizsardzības, sociālie kritēriji).
Likumprojekts precizē, kā pasūtītājs var veicināt apkārtējās vides aizsardzību un sekmēt attīstību, vienlaikus iegūstot izdevīgāko piedāvājumu. Tiek pastiprināts regulējums tādiem principiem kā vienādas attieksmes princips, diskriminācijas aizlieguma princips, savstarpējās atzīšanas princips, proporcionalitātes un atklātības princips. Lai atvieglotu un paātrinātu noteiktus iepirkuma procesus, likumprojekts atbalsta elektronisko līdzekļu ieviešanu, regulē elektroniskās izsoles un dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanu, vienlaikus nodrošinot diskriminācijas aizlieguma un atklātības principu ievērošanu.
Likums attiecas uz iepirkumiem, ja to līgumcena sasniedz 10 000 latu. Minētais regulējums ir balstīts uz Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi attiecībā uz līgumcenu sliekšņiem, no kuriem piemērojamas formālās iepirkuma procedūras (Latvijā pašlaik līgumcenu sliekšņi ir viszemākie), un tas ļaus samazināt ar publisko iepirkumu saistītās administratīvās izmaksas. Lai nodrošinātu efektīvu regulējumu procedūrām zem Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežām, ir veiktas izmaiņas esošajā regulējumā un būtiski mainīta cenu aptaujas procedūra. Izpildot Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta norādījumus, cenu aptaujas regulējums paredz publikāciju internetā Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, tādējādi nodrošinot atklātumu un konkurenci.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas””.

Grozījumi noteikumos ir nepieciešami, lai precīzāk organizētu Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes un Valsts robežsardzes darbu Pāvilostas un Skultes ostās, jo būs noteikts konkrēts muitas kontroles punkts, kur tiek veikta attiecīgajā ostas robežkontroles punktā ienākošās kravas muitas kontrole.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka Mērsraga ostā un Rojas ostā muitas kontrole tiek veikta pēc informācijas saņemšanas no kuģa aģenta. Noteikumi papildināti, nosakot, ka lidostā “Liepāja” muitas kontrole tiek veikta pēc lidostas administrācijas izsaukuma saņemšanas. Minētie grozījumi nepieciešami sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālās iestādes Muitas pārvaldes veiktās preču (kravu) plūsmas un muitas ierēdņu darba noslogojuma analīzes rezultātiem, kā arī lai paaugstinātu muitas kontroles efektivitāti un lietderīgu personāla resursu izmantošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz noteikt institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību.
Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina personas tiesības darboties attiecīgā profesijā, profesionālo pieredzi un labu reputāciju.
Institūcijas, kas pilnvarotas izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus par personas iegūto izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām (arī gadījumos, kad šajos dokumentos minētais kvalifikācijas nosaukums ir atšķirīgs vai šie dokumenti atšķiras no Eiropas Savienības tiesību aktos minētajiem) ārsta, māsas, vecmātes, zobārsta, farmaceita, arhitekta un veterinārārsta profesijās Latvijas Republikā.
Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izskatīt profesionālos pārkāpumus, izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina disciplināro pārkāpumu neesamību Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina administratīvo pārkāpumu un kriminālsodāmības neesamību.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu, kas apliecina bankrota neesamību.
Bankas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina finansiālo stāvokli (bankas konta izraksts).
Riska apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir izsniegta licence civiltiesiskai apdrošināšanai, izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina profesionālās darbības finansiālā riska apdrošināšanu.
Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina profesionālo pieredzi, labu reputāciju, disciplināro pārkāpumu neesamību un tiesības darboties attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā nereglamentētajās profesijās.
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu saņemšanai persona iesniedz attiecīgajā institūcijā rakstisku iesniegumu (pieprasījumu) tās noteiktajā formā, ja nepieciešams, pievienojot personu apliecinoša dokumenta kopiju, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un citus šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanai nepieciešamos personas rīcībā esošus dokumentus.
Šo noteikumu projektā minētās institūcijas veic personas iesnieguma (pieprasījuma) un tam pievienoto dokumentu pirmreizējo pārbaudi un pārliecinās, ka persona ir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, un ir tiesīgas pieprasīt personai iesniegt papildu dokumentus, ja, balstoties uz personas iesniegumā (pieprasījumā) un tam pievienotajos dokumentos ietverto informāciju, nav iespējams sagatavot personas pieprasīto dokumentu.
Personas iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas un attiecīgā dokumenta izsniegšanas maksimālais termiņš ir viens mēnesis pēc visu dokumentu iesniegšanas.
Pēc personas pieprasījuma personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus institūcijas var sagatavot arī svešvalodās.
Personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamajos dokumentos ārsta, māsas, vecmātes, zobārsta, farmaceita, arhitekta un veterinārārsta profesijās ietver arī norādi uz to attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas normu, kurai atbilst institūcijas izsniegtais dokuments.
Personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu izsniegšana ir maksas pakalpojums, ja attiecīgās institūcijas darbību reglamentējošos normatīvajos aktos šo dokumentu izsniegšana nav noteikta kā bezmaksas pakalpojums vai par tā sniegšanu nav noteikta valsts nodeva.
Maksu par personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu izsniegšanu nosaka attiecīgā institūcija atbilstoši tās sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds,

Ministru kabineta preses sekretārs

Par Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību strīdā ar Zviedrijas celtnieku arodbiedrību

Saņemta Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu atbildes vēstule Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, kurā sniegts Eiropas Komisijas viedoklis par Eiropas Kopienas likumdošanas ievērošanu SIA “Laval un partneri” konfliktā ar Zviedrijas celtnieku arodbiedrību.
Latvijas valdība pagājušā gada decembrī lūdza Eiropas Komisiju dot savu skaidrojumu par dalībvalstu pakalpojumu sniegšanas brīvību kopējā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ieilgušais konflikts starp Latvijas uzņēmumu SIA “Laval un partneri” un Zviedrijas celtnieku arodbiedrību radīja ievērojamus zaudējumus Latvijas kompānijai, un tā bija spiesta atstāt Zviedrijas tirgu. Eiropas Komisijai nosūtītajā vēstulē Latvijas puse pauda savas bažas par Zviedrijas valdības nevēlēšanos iesaistīties minētās konfliktsituācijas risināšanā, nodrošinot Latvijas un pārējo ES dalībvalstu kompānijām un to darbiniekiem vienlīdzīgas tiesības, kā arī novēršot diskrimināciju pilsonības dēļ.
Eiropas Komisijas prezidents savā vēstulē Ministru prezidentam atbalsta viedokli, ka visiem uzņēmumiem, kas savus darbiniekus nosūta veikt pakalpojumus kopējā ES tirgū, vajadzētu jābūt ieguvējiem no iekšējā tirgus principiem, un paudis gatavību un vēlmi līdzdarboties šā jautājuma risināšanā.
Eiropas Komisija atzīst, ka “Laval” lieta ir ļoti sarežģīta, tā izlemjama, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas praksi šajā jomā. Līdz jūnijam Komisija pieņems lēmumu par to, vai nosūtīt formālu brīdinājumu Zviedrijas varas iestādēm par nepilnīgu ES likumdošanas ieviešanu un Kopienu dibināšanas līguma pārkāpumiem.
Zviedrijas Darba tiesa (Arbetsdomstolen), kas pašlaik izskata “Laval” lietu, 2005. gada 29. aprīlī paziņoja savu lēmumu pirms galīgā sprieduma pasludināšanas pieprasīt Eiropas Kopienu tiesas viedokli (prejudiciālo nolēmumu). Šis Zviedrijas Darba tiesas lēmums paver Latvijas valdībai iespēju tuvākajos mēnešos iesaistīties “Laval” lietas izskatīšanā Eiropas Kopienu tiesā kā trešajai pusei, iesniedzot argumentētu paziņojumu, lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumam, un Latvijas valdība noteikti izmantos šo iespēju.

Ministru prezidenta birojs