Valsts sekretāru 2005.gada 5.maija sanāksmē
Aizsardzības ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā”.
Saskaņā ar Ministru kabinetā
atbalstīto Mobilizācijas koncepciju Krīzes vadības padome
noteikta kā koordinējošā institūcija mobilizācijas sistēmas
izveidei, bet Ekonomikas ministrijai uzdots risināt
tautsaimniecības mobilizācijas jautājumus, kas neatbilst
Mobilizācijas likumā noteiktajam.
Likumprojekts paredz: noteikt, ka Krīzes vadības padomes
kompetencē ietilpst koordinēt mobilizācijas sistēmas darbību
valsts apdraudējuma gadījumā; noteikt, ka Ekonomikas ministrijas
kompetencē ietilpst plānot, sagatavot un vadīt tautsaimniecības
mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu
un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas
Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Bāriņtiesu likums”.
Spēkā esošais likums “Par
bāriņtiesām un pagasttiesām” Saeimā pieņemts 1995.gada
6.novembrī, un šajā laika periodā ir mainījusies situācija
valstī. Bāriņtiesas un pagasttiesas, uzsākot savu darbību, lielā
mērā veica arī sociālo darbu, jo 1995.gadā pieņemtais likums “Par
sociālo palīdzību” skaidri nenodalīja sociālo dienestu kompetenci
un bāriņtiesu (pagasttiesu) funkcijas. 2003.gada 1.janvārī stājās
spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kurš
paredz līdz 2008.gada 1.janvārim sociālo dienestu izveidi katrā
pašvaldībā.
Balstoties uz līdzšinējo bāriņtiesu un pagasttiesu pieredzi
pašreiz spēkā esošā likuma piemērošanā, likumprojektā “Bāriņtiesu
likums” ir precīzi norobežota bāriņtiesu kompetence, tiesības un
pienākumi, kā arī precīzāk noteikti lietu izskatīšanas un lēmumu
pieņemšanas principi.
Likumprojekts neparedz esošo dalījumu bāriņtiesās un
pagasttiesās, līdz ar to pašvaldībās, kurās nav zvērināta notāra,
apliecinājumu izdarīšanu, kā arī mantojuma lietu kārtošanu un
mantojuma apsardzību veiks attiecīgā bāriņtiesa, nevis
pagasttiesa.
Likumprojektā skaidri definēti bāriņtiesu pienākumi un tiesības,
iekļauta nodaļa par lietu izskatīšanas piekritību, kā arī
noteikts bāriņtiesu pienākums sadarboties ar citām bāriņtiesām un
institūcijām, tādējādi veicinot starpinstitucionālo sadarbību
bērnu tiesību aizsardzības un citos jautājumos.
Likumprojektā paplašināti bāriņtiesas pienākumi bērna ārpus
ģimenes aprūpes laikā. Likumprojekts paredz bāriņtiesas pienākumu
nodrošināt bērnam, ja nepieciešams bērnu šķirt no vecākiem, ārpus
ģimenes aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja
tas nav iespējams, pieļaujams bērnu ievietot bērnu aprūpes
iestādē. Spēkā esošajā likumā nav noteiktas šādas prasības.
Likumprojekts paredz obligātu prasību, ka par bāriņtiesas
priekšsēdētāju var ievēlēt personas, kurām ir otrā līmeņa
augstākā izglītība (jurists, pedagogs, sociālais darbinieks,
psihologs, ārsts), savukārt par bāriņtiesas locekļiem var ievēlēt
personas, kurām ir pirmā vai otrā līmeņa iepriekš norādītā
augstākā izglītība. Izvirzot augstākas prasības bāriņtiesas
darbiniekiem, tiks nodrošināta bāriņtiesu darba kapacitātes
paaugstināšana.
Likumprojektā ir ietverta nodaļa, kas nosaka darba samaksas,
pabalstu, piemaksu, prēmiju un sociālo garantiju saņemšanas
principus, tādējādi paredzot tiesisku noregulējumu bāriņtiesu
priekšsēdētāju, priekšsēdētāju vietnieku, locekļu materiālajai
stimulēšanai.
Likumprojekts paredz, ka katrā bāriņtiesā ir sekretārs.
Likumprojektā iekļauta nodaļa par darba organizāciju bāriņtiesā,
kas būtiski atvieglos bāriņtiesu, pašvaldību un sabiedrības
kopumā izpratni par bāriņtiesas sastāvu, lēmumu pieņemšanu un to
pārsūdzēšanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu,
Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Valsts kancelejā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.
Likumprojekts “Bāriņtiesu likums”
paredz, ka bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības
izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, neparedzot
līdzšinējo dalījumu bāriņtiesās un pagasttiesās. Saskaņā ar
likumprojektā “Bāriņtiesu likums” noteikto novados, pilsētās un
pagastos, kuros nav zvērināta notāra, bāriņtiesa sniedz
Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu
kārtošanā, veic mantojuma apsardzību, kā arī izdara
apliecinājumus un pilda citas likumā noteiktās funkcijas.
Tādējādi izveidojusies pretruna starp likumprojektu “Bāriņtiesu
likums” un Latvijas Republikas Civillikumu, kurš paredz, ka
pašvaldībās, kurās nav zvērinātu notāru, pagasttiesas sniedz
palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un izdara
apliecinājumus.
Ar grozījumiem Civillikumā tiek novērstas starp Latvijas
Republikas Civillikumu un sagatavoto likumprojektu “Bāriņtiesu
likums” pastāvošās pretrunas attiecībā uz terminu “pagasttiesa”
un “bāriņtiesa” lietojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””.
Likumprojekts “Bāriņtiesu likums”
paredz, ka bāriņtiesas, izdarot apliecinājumus, lieto zīmogu ar
papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās
administratīvās teritorijas bāriņtiesas nosaukumu. Savukārt
pašreiz spēkā esošā likuma “Par Latvijas valsts ģerboni”
redakcija neparedz, ka bāriņtiesas ir tiesīgas lietot papildināto
mazo valsts ģerboni.
Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” paredz, ka
bāriņtiesas, veicot apliecinājumus, ir tiesīgas lietot
papildināto mazo valsts ģerboni.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts
kancelejā.
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, atrodoties ārpus ģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpus ģimenes aprūpes beigšanās”.
Saeima 2005.gada 17.martā pieņēma
grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuru Ministru
kabinets tika pilnvarots noteikt sociālās garantijas bāreņiem un
bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas atrodas ārpus
ģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpus ģimenes aprūpes beigšanās,
sasniedzot pilngadību.
Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā spēkā esošajos
noteikumos par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku
gādības palikušajiem bērniem noteikto, kā arī Instrukcijā par
apliecību izsniegšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem
bērniem (labklājības ministra 1999. gada 10. decembra
rīkojums Nr.405 “Par apliecību izsniegšanu bāreņiem un bez vecāku
gādības palikušiem bērniem”) noteikto.
Sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem
bērniem ir nepieciešamas, lai bāreņiem un bez vecāku gādības
palikušajiem bērniem, atrodoties ārpus ģimenes aprūpē, tiktu
nodrošināti viņu vajadzībām atbilstoši pakalpojumi, kā arī lai
bāreņi, sasniedzot pilngadību, varētu veiksmīgi integrēties
sabiedrībā un uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu,
Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu,
Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra
sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Valsts kancelejā.
– pieteica likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.
Likumprojekts paredz
kredītiestādēm tiesības sniegt bāriņtiesām ziņas par bērnu,
rīcības nespējīgo un mantojuma masas konta atlikumiem un
veiktajiem darījumiem. Tādējādi bāriņtiesas var iegūt
nepieciešamās ziņas, lai nodrošinātu bērnu, rīcības nespējīgo un
mantojuma masas tiesību un interešu aizsardzību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu,
Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās
sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”.
Noteikumu projekts izstrādāts,
pamatojoties uz likuma “Par akcīzes nodokli” deleģējumu, kas
nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzami,
dzēšami un atdodami alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un
naftas produktu akcīzes nodokļa nodrošinājumi, kā arī
nosacījumus, kuru izpildes gadījumā akcīzes nodokļa maksātājam
var samazināt akcīzes nodokļa nodrošinājuma lielumu.
Projektā ir noteiktas prasības personai, kura paredzējusi veikt
darbības ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto akcīzes nodokļa
maksāšanu, un uzņemas atbildību par iespējamā akcīzes nodokļa
maksāšanu. Projektā ir noteikti arī Valsts ieņēmumu dienesta un
tā amatpersonu pienākumi un tiesības, kas ļauj veikt nepieciešamo
uzraudzību pār akcīzes nodokļa nodrošinājuma izlietojumu, saņemot
akcīzes nodokļa markas, pārvietojot un uzglabājot akcīzes preces
atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, kā arī dod iespēju
nepieciešamības gadījumā segt radušos akcīzes nodokļa parādu,
izmantojot nodokļa maksātāja iesniegto akcīzes nodokļa
nodrošinājumu.
Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta
2004.gada 25.marta noteikumi Nr.171 “Noteikumi par akcīzes
nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas
izstrādājumiem un naftas produktiem”.
Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, noteikumu
projekts paredz noteikt stingrākus nosacījumus un diferencētāku
pieeju dažādiem akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniedzējiem, tajā
skaitā, lai juridiski pamatoti ierobežotu iespējas jauniem
komersantiem saņemt atvieglojumus nodrošinājuma reģistrēšanai, kā
arī uzlabotu nodrošinājumu izlietojuma uzraudzības mehānismu un
dotu iespēju muitas procedūru gadījumā atliktā akcīzes nodokļa
nodrošināšanai izmantot muitas galvojumu sistēmu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas
Savienības prasībām, un noteikumu projektā ir iekļautas tiesību
normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas
1992/12/EEC.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes,
Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā
trīspusējās sadarbības padomē.
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”.
Likumā “Par budžetu un finanšu
vadību” noteikts, ka budžeta iestādes kārto grāmatvedības
uzskaiti, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu
nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus.
Pašreizējā situācijā budžeta iestādes pamatlīdzekļu nolietojuma
normas nosaka piecām pamatlīdzekļu kategorijām atbilstoši katrai
kategorijai fiksētām nolietojuma normām. Ņemot vērā budžeta
iestāžu pamatlīdzekļu daudzveidību un atšķirīgos lietderīgās
lietošanas laikus, vienotu pamatlīdzekļu nolietojuma normu
pielietošana ir vienkāršota un nenodrošina pilnīgu grāmatvedības
informāciju par budžeta iestāžu faktisko mantas stāvokli,
pamatlīdzekļu nolietošanos un finansiālās darbības
rezultātiem.
Noteikumu projekts paredz piemērot detalizētu pamatlīdzekļu
dalījumu kategorijās, grupās un apakšgrupās, katras apakšgrupas
pamatlīdzekļiem nosakot atbilstošu lietderīgo lietošanas laiku un
nolietojuma normu. Pamatlīdzekļu detalizētā dalījuma izstrādē un
atbilstošo lietderīgās lietošanas laiku noteikšanā izmantoti
Latvijas un ES normatīvie akti (Starptautiskie grāmatvedības
standarti, Padomes 2004.gada 29.decembra Regula (EK)
Nr.2238/2004; Eiropas kontu sistēma EKS 1995, Padomes 1996.gada
25.jūnija (EK) Nr.2223/96; Starptautiskā valūtas fonda “Valdības
finanšu statistikas rokasgrāmata 2001”; ANO Centrālās produkcijas
klasifikācija, Būvju klasifikācija CC; 1993.gada Latvijas
būvnormatīvs LBN 401 “Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta
noteikumi”, 2002.gada Latvijas Ceļu projektēšanas un būvniecības
standarts “Ceļu projektēšanas noteikumi” LVS 190-5), ņemot vērā
citu valstu pieredzi pamatlīdzekļu nolietojuma normu noteikšanā
publiskajā sektorā.
Noteikumu projektā noteikto detalizēto pamatlīdzekļu nolietojuma
normu ieviešana uzlabos budžeta iestāžu finanšu pārskatu ticamību
un nodrošinās valsts budžeta finanšu bilances kvalitāti
atbilstoši Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības
standartu, Starptautisko grāmatvedības standartu prasībām un
starptautisko institūciju rekomendācijām.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un
ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Iekšlietu, Izglītības un
zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu,
Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu
uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā,
Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības
padomē;
– pieteica likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”.
Šobrīd spēkā ir likums “Par
iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, kam par pamatu bija
Eiropas Savienības direktīvas publisko iepirkumu jomā 92/50/EEC,
93/36/EEC, 93/37/EEC un 97/52/EC, kā arī direktīva 89/665/EC, kas
regulē pārskatīšanas procedūras.
2004.gada 31.martā tika pieņemta jauna Eiropas Savienības
direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu
līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras. Eiropas
Savienības dalībvalstīm ir pienākums ieviest nacionālajos
normatīvajos aktos direktīvu 2004/18/EK līdz 2006.gada
31.janvārim.
Tā kā likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” jau
ir vairākkārt grozīts un jaunās direktīvas teksts būtiski
atšķiras no esošā regulējuma, ir izstrādāts jauns likumprojekts
publisko iepirkumu jomā.
Likumprojektā ir ieviests galvenokārt direktīvas 2004/18/EK
saturs, kas pielāgots Latvijas normatīvajiem aktiem un
papildināts ar nacionālo regulējumu. Jaunajā regulējumā par
pamatu ņemta dalībvalstu pieredze iepirkumu procedūru
piemērošanā, kā rezultātā tika izstrādāti nepieciešamie labojumi
esošajā regulējumā, kā arī Eiropas Kopienu tiesas spriedumos
esošie skaidrojumi par atsevišķām normām (galvenokārt attiecībā
uz piedāvājuma izvēles un vērtēšanas kritērijiem – vides
aizsardzības, sociālie kritēriji).
Likumprojekts precizē, kā pasūtītājs var veicināt apkārtējās
vides aizsardzību un sekmēt attīstību, vienlaikus iegūstot
izdevīgāko piedāvājumu. Tiek pastiprināts regulējums tādiem
principiem kā vienādas attieksmes princips, diskriminācijas
aizlieguma princips, savstarpējās atzīšanas princips,
proporcionalitātes un atklātības princips. Lai atvieglotu un
paātrinātu noteiktus iepirkuma procesus, likumprojekts atbalsta
elektronisko līdzekļu ieviešanu, regulē elektroniskās izsoles un
dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanu, vienlaikus nodrošinot
diskriminācijas aizlieguma un atklātības principu
ievērošanu.
Likums attiecas uz iepirkumiem, ja to līgumcena sasniedz 10 000
latu. Minētais regulējums ir balstīts uz Eiropas Savienības
dalībvalstu pieredzi attiecībā uz līgumcenu sliekšņiem, no kuriem
piemērojamas formālās iepirkuma procedūras (Latvijā pašlaik
līgumcenu sliekšņi ir viszemākie), un tas ļaus samazināt ar
publisko iepirkumu saistītās administratīvās izmaksas. Lai
nodrošinātu efektīvu regulējumu procedūrām zem Eiropas Savienības
noteiktajām līgumcenu robežām, ir veiktas izmaiņas esošajā
regulējumā un būtiski mainīta cenu aptaujas procedūra. Izpildot
Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta norādījumus,
cenu aptaujas regulējums paredz publikāciju internetā Iepirkumu
uzraudzības biroja mājas lapā, tādējādi nodrošinot atklātumu un
konkurenci.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu
ministru sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas
birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās
sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā,
Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas””.
Grozījumi noteikumos ir
nepieciešami, lai precīzāk organizētu Valsts ieņēmumu dienesta
Galvenās muitas pārvaldes un Valsts robežsardzes darbu Pāvilostas
un Skultes ostās, jo būs noteikts konkrēts muitas kontroles
punkts, kur tiek veikta attiecīgajā ostas robežkontroles punktā
ienākošās kravas muitas kontrole.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka Mērsraga ostā un Rojas ostā
muitas kontrole tiek veikta pēc informācijas saņemšanas no kuģa
aģenta. Noteikumi papildināti, nosakot, ka lidostā “Liepāja”
muitas kontrole tiek veikta pēc lidostas administrācijas
izsaukuma saņemšanas. Minētie grozījumi nepieciešami sakarā ar
Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālās iestādes Muitas
pārvaldes veiktās preču (kravu) plūsmas un muitas ierēdņu darba
noslogojuma analīzes rezultātiem, kā arī lai paaugstinātu muitas
kontroles efektivitāti un lietderīgu personāla resursu
izmantošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un
ģimenes lietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas
Pašvaldību savienībā.
Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt
institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem
nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas
atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību.
Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir
pilnvarotas izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
apliecības attiecīgajās Latvijas Republikā reglamentētajās
profesijās, izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai
ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina personas
tiesības darboties attiecīgā profesijā, profesionālo pieredzi un
labu reputāciju.
Institūcijas, kas pilnvarotas izsniegt profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās Latvijas
Republikā reglamentētajās profesijās, izsniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus par
personas iegūto izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinošo dokumentu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktos
noteiktajām prasībām (arī gadījumos, kad šajos dokumentos
minētais kvalifikācijas nosaukums ir atšķirīgs vai šie dokumenti
atšķiras no Eiropas Savienības tiesību aktos minētajiem) ārsta,
māsas, vecmātes, zobārsta, farmaceita, arhitekta un
veterinārārsta profesijās Latvijas Republikā.
Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir
pilnvarotas izskatīt profesionālos pārkāpumus, izsniedz
profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos
dokumentus, kas apliecina disciplināro pārkāpumu neesamību
Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs izsniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas
apliecina administratīvo pārkāpumu un kriminālsodāmības
neesamību.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izsniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu, kas
apliecina bankrota neesamību.
Bankas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs
nepieciešamos dokumentus, kas apliecina finansiālo stāvokli
(bankas konta izraksts).
Riska apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir izsniegta licence
civiltiesiskai apdrošināšanai, izsniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas
apliecina profesionālās darbības finansiālā riska
apdrošināšanu.
Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas
apliecina profesionālo pieredzi, labu reputāciju, disciplināro
pārkāpumu neesamību un tiesības darboties attiecīgajā profesijā
Latvijas Republikā nereglamentētajās profesijās.
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo
dokumentu saņemšanai persona iesniedz attiecīgajā institūcijā
rakstisku iesniegumu (pieprasījumu) tās noteiktajā formā, ja
nepieciešams, pievienojot personu apliecinoša dokumenta kopiju,
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un
citus šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanai nepieciešamos
personas rīcībā esošus dokumentus.
Šo noteikumu projektā minētās institūcijas veic personas
iesnieguma (pieprasījuma) un tam pievienoto dokumentu pirmreizējo
pārbaudi un pārliecinās, ka persona ir iesniegusi visus
nepieciešamos dokumentus, un ir tiesīgas pieprasīt personai
iesniegt papildu dokumentus, ja, balstoties uz personas
iesniegumā (pieprasījumā) un tam pievienotajos dokumentos
ietverto informāciju, nav iespējams sagatavot personas pieprasīto
dokumentu.
Personas iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas un
attiecīgā dokumenta izsniegšanas maksimālais termiņš ir viens
mēnesis pēc visu dokumentu iesniegšanas.
Pēc personas pieprasījuma personas profesionālās kvalifikācijas
atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus institūcijas var
sagatavot arī svešvalodās.
Personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs
nepieciešamajos dokumentos ārsta, māsas, vecmātes, zobārsta,
farmaceita, arhitekta un veterinārārsta profesijās ietver arī
norādi uz to attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas normu,
kurai atbilst institūcijas izsniegtais dokuments.
Personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs
nepieciešamo dokumentu izsniegšana ir maksas pakalpojums, ja
attiecīgās institūcijas darbību reglamentējošos normatīvajos
aktos šo dokumentu izsniegšana nav noteikta kā bezmaksas
pakalpojums vai par tā sniegšanu nav noteikta valsts
nodeva.
Maksu par personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai
ārvalstīs nepieciešamo dokumentu izsniegšanu nosaka attiecīgā
institūcija atbilstoši tās sniegto publisko pakalpojumu
izcenojumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu
un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā,
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs
Par Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību strīdā ar Zviedrijas celtnieku arodbiedrību
Saņemta Eiropas Komisijas
prezidenta Žozē Manuela Barrozu atbildes vēstule Ministru
prezidentam Aigaram Kalvītim, kurā sniegts Eiropas Komisijas
viedoklis par Eiropas Kopienas likumdošanas ievērošanu SIA “Laval
un partneri” konfliktā ar Zviedrijas celtnieku
arodbiedrību.
Latvijas valdība pagājušā gada decembrī lūdza Eiropas Komisiju
dot savu skaidrojumu par dalībvalstu pakalpojumu sniegšanas
brīvību kopējā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ieilgušais
konflikts starp Latvijas uzņēmumu SIA “Laval un partneri” un
Zviedrijas celtnieku arodbiedrību radīja ievērojamus zaudējumus
Latvijas kompānijai, un tā bija spiesta atstāt Zviedrijas tirgu.
Eiropas Komisijai nosūtītajā vēstulē Latvijas puse pauda savas
bažas par Zviedrijas valdības nevēlēšanos iesaistīties minētās
konfliktsituācijas risināšanā, nodrošinot Latvijas un pārējo ES
dalībvalstu kompānijām un to darbiniekiem vienlīdzīgas tiesības,
kā arī novēršot diskrimināciju pilsonības dēļ.
Eiropas Komisijas prezidents savā vēstulē Ministru prezidentam
atbalsta viedokli, ka visiem uzņēmumiem, kas savus darbiniekus
nosūta veikt pakalpojumus kopējā ES tirgū, vajadzētu jābūt
ieguvējiem no iekšējā tirgus principiem, un paudis gatavību un
vēlmi līdzdarboties šā jautājuma risināšanā.
Eiropas Komisija atzīst, ka “Laval” lieta ir ļoti sarežģīta, tā
izlemjama, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas praksi šajā jomā.
Līdz jūnijam Komisija pieņems lēmumu par to, vai nosūtīt formālu
brīdinājumu Zviedrijas varas iestādēm par nepilnīgu ES
likumdošanas ieviešanu un Kopienu dibināšanas līguma
pārkāpumiem.
Zviedrijas Darba tiesa (Arbetsdomstolen), kas pašlaik
izskata “Laval” lietu, 2005. gada 29. aprīlī paziņoja savu lēmumu
pirms galīgā sprieduma pasludināšanas pieprasīt Eiropas Kopienu
tiesas viedokli (prejudiciālo nolēmumu). Šis Zviedrijas Darba
tiesas lēmums paver Latvijas valdībai iespēju tuvākajos mēnešos
iesaistīties “Laval” lietas izskatīšanā Eiropas Kopienu tiesā kā
trešajai pusei, iesniedzot argumentētu paziņojumu, lai sniegtu
atbalstu Latvijas uzņēmumam, un Latvijas valdība noteikti
izmantos šo iespēju.
Ministru prezidenta birojs