• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai sirds nav mana ienaidniece. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2005., Nr. 72 https://www.vestnesis.lv/ta/id/107592

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pieminot kara upurus un godinot tēvuzemi

Vēl šajā numurā

09.05.2005., Nr. 72

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Lai sirds nav mana ienaidniece

Latvijā visbiežākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības. Šajā ziņā mēs esam bēdīgi līderi Eiropas Savienībā (ES). Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis, Latvijā 56% no visiem nāves cēloņiem ir tieši sirds un asinsvadu slimības, ES tie ir 20%. Jā, kardiologs atzīst, ka situācija ir uzlabojusies salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tomēr ir pietiekami dramatiska. Turklāt mirstība no šīm slimībām ir augsta tieši reproduktīvā vecuma grupā.

APARATS.PNG (91914 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Sirds slimības – dzīvesveida spogulis

A.Ērglis kā vienu no iemesliem, kādēļ “vecajā” Eiropā situācija ir daudz labāka, min daudz augstāku pieejamību medicīnas pakalpojumiem un medikamentiem. Arī tehnoloģiju līmenis ir daudz augstāks. Līdztekus veselības aprūpes problēmām kardiologs kā nozīmīgu faktoru min cilvēku izglītotību un atbildību par savu veselību, kas citviet Eiropā ir daudz lielāka nekā Latvijā.
Jāņem vērā, ka kardiālo saslimšanas gadījumu skaits Latvijā pieauga tieši neatkarības pirmajos gados, jo, kā skaidro A.Ērglis, tās ir pavadones lielām sociāli politiskām pārmaiņām, kas neizbēgami saistītas ar pārāk lielu stresu.
Sirds un asinsvadu slimībās kā spogulī redzams viss pacienta dzīvesveids – negulētas naktis, pārpūle, smēķēšana, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids. Pēc kardiologa stāstītā, Somijā 4% iedzīvotāju ir fiziski neaktīvi, pie mums – 56%. A.Ērglis uzskata, ka nabadzība arī ir viens no riska faktoriem, kas varētu veicināt šo saslimšanu. Dažādiem vitamīniem bagāta, liesa pārtika maksā daudz dārgāk nekā taukvielām bagātā, no kuras turklāt vieglāk gūt sāta sajūtu.

Rinda uz angiogrāfiju – gadu

Protams, ja ir kādas iedzimtas vai ielaistas sirds slimības, tās nevar izārstēt ar veselīgu dzīvesveidu vien. Ir jālieto medikamenti. Un te sākas lielākās problēmas, jo dakteris stāsta, ka ir zāles, kuras pacientam var izmaksāt ap 40 latiem mēnesī. Ja Latvijā 14,5% strādājošo saņem minimālo algu – 80 latus (pēc nodokļiem 61 latu un desmit santīmus), tad šie medikamenti viņiem ir nepieejami. Protams, zināma daļa zāļu ir kompensējamas. Šobrīd sadarbībā ar Zāļu cenu aģentūru un Veselības ministrijas atbalstu tiek domāts par to, lai pacientiem ar augstu holesterīna līmeni (tātad paaugstināta riska grupa) nepieciešamās zāles valsts apmaksātu. A.Ērglis min: lai gan mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir 56%, no kompensējamiem medikamentiem tikai 24% ir kardiovaskulārie preparāti. Tā gan ir ceturtā daļa no visām kompensējamām zālēm, to palielinot, rodas jautājums, kam ņemt nost. Jāatgādina, ka Latvijas Diabēta asociācija ļoti cīnās, lai kompensējamo medikamentu pieejamība palielinātos diabēta slimniekiem. A.Ērglis uzsver, ka šo situāciju nevar atrisināt, ja finansējums veselības aprūpei ir 3,4% no iekšzemes kopprodukta.
Jautāts, vai vispirms būtu jāpaplašina to pacientu loks, kam pienākas kompensējamie kardiovaskulārie preparāti, vai jāiekļauj jaunas zāles kompensējamo medikamentu sarakstā, A.Ērglis atbild: noteikti pirmais. Viens piemērs. Ir konkrēts medikaments, kas jālieto pacientiem, kuriem ārstē sašaurinātu sirds asinsvadu, ieliekot mazu protēzīti – stentu. Ja ievieto “parasto” stentu, minētās zāles jālieto mēnesi. Ja ieliek divreiz dārgāku protēzi, kura dod 99% garantiju, ka asinsvads vairs nekad nesašaurināsies, zāles jālieto sešus mēnešus. Valsts šā medikamenta lietošanu apmaksā tikai vienu mēnesī. Tātad šo kvalitatīvāko stentu var ievietot tikai pacientiem, kuri pēc tam paši būs spējīgi piecus mēnešus šīs zāles iegādāties. Jo, ja tās nelietos, protēze var pārvērsties par ienaidnieci.
Ļoti svarīgi būtu arī palielināt angiogrāfijas iekārtu skaitu valstī. Jo tā ir vienīgā objektīvā sirds vainagartēriju sašaurināšanās izmeklēšanas aparatūra. A.Ērglis min, ka vēl būtu nepieciešami 8 – 10 jauni angiogrāfi. Vienas iekārtas cena – 700 000 latu. Pašlaik rinda uz angiogrāfiju ir gadu. Ierobežotā finansējuma dēļ ir rindas arī uz sirds operācijām. A.Ērglis uzskata, ka būtu jāveic vismaz divreiz vairāk operāciju nekā pašlaik. Vienīgi veicot vairāk operāciju un laikus pacientus izmeklējot, ir cerība, ka saruks mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī mazināsies to izraisītā invaliditāte.
A.Ērglis uzsver: lai nenonāktu uz operāciju galda, līdztekus veselīgam dzīvesveidam regulāri būtu jāpārbauda asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs. To var izdarīt bez maksas holesterīna kabinetos. Te svarīgākā ir cilvēku ieinteresētība un atbildība par savu veselību.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!