Lai sirds nav mana ienaidniece
Latvijā visbiežākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības. Šajā ziņā mēs esam bēdīgi līderi Eiropas Savienībā (ES). Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis, Latvijā 56% no visiem nāves cēloņiem ir tieši sirds un asinsvadu slimības, ES tie ir 20%. Jā, kardiologs atzīst, ka situācija ir uzlabojusies salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tomēr ir pietiekami dramatiska. Turklāt mirstība no šīm slimībām ir augsta tieši reproduktīvā vecuma grupā.
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Sirds slimības – dzīvesveida spogulis
A.Ērglis kā vienu no iemesliem,
kādēļ “vecajā” Eiropā situācija ir daudz labāka, min daudz
augstāku pieejamību medicīnas pakalpojumiem un medikamentiem. Arī
tehnoloģiju līmenis ir daudz augstāks. Līdztekus veselības
aprūpes problēmām kardiologs kā nozīmīgu faktoru min cilvēku
izglītotību un atbildību par savu veselību, kas citviet Eiropā ir
daudz lielāka nekā Latvijā.
Jāņem vērā, ka kardiālo saslimšanas gadījumu skaits Latvijā
pieauga tieši neatkarības pirmajos gados, jo, kā skaidro
A.Ērglis, tās ir pavadones lielām sociāli politiskām pārmaiņām,
kas neizbēgami saistītas ar pārāk lielu stresu.
Sirds un asinsvadu slimībās kā spogulī redzams viss pacienta
dzīvesveids – negulētas naktis, pārpūle, smēķēšana, neveselīgs
uzturs, mazkustīgs dzīvesveids. Pēc kardiologa stāstītā, Somijā
4% iedzīvotāju ir fiziski neaktīvi, pie mums – 56%. A.Ērglis
uzskata, ka nabadzība arī ir viens no riska faktoriem, kas varētu
veicināt šo saslimšanu. Dažādiem vitamīniem bagāta, liesa pārtika
maksā daudz dārgāk nekā taukvielām bagātā, no kuras turklāt
vieglāk gūt sāta sajūtu.
Rinda uz angiogrāfiju – gadu
Protams, ja ir kādas iedzimtas vai
ielaistas sirds slimības, tās nevar izārstēt ar veselīgu
dzīvesveidu vien. Ir jālieto medikamenti. Un te sākas lielākās
problēmas, jo dakteris stāsta, ka ir zāles, kuras pacientam var
izmaksāt ap 40 latiem mēnesī. Ja Latvijā 14,5% strādājošo saņem
minimālo algu – 80 latus (pēc nodokļiem 61 latu un desmit
santīmus), tad šie medikamenti viņiem ir nepieejami. Protams,
zināma daļa zāļu ir kompensējamas. Šobrīd sadarbībā ar Zāļu cenu
aģentūru un Veselības ministrijas atbalstu tiek domāts par to,
lai pacientiem ar augstu holesterīna līmeni (tātad paaugstināta
riska grupa) nepieciešamās zāles valsts apmaksātu. A.Ērglis min:
lai gan mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir 56%, no
kompensējamiem medikamentiem tikai 24% ir kardiovaskulārie
preparāti. Tā gan ir ceturtā daļa no visām kompensējamām zālēm,
to palielinot, rodas jautājums, kam ņemt nost. Jāatgādina, ka
Latvijas Diabēta asociācija ļoti cīnās, lai kompensējamo
medikamentu pieejamība palielinātos diabēta slimniekiem. A.Ērglis
uzsver, ka šo situāciju nevar atrisināt, ja finansējums veselības
aprūpei ir 3,4% no iekšzemes kopprodukta.
Jautāts, vai vispirms būtu jāpaplašina to pacientu loks, kam
pienākas kompensējamie kardiovaskulārie preparāti, vai jāiekļauj
jaunas zāles kompensējamo medikamentu sarakstā, A.Ērglis atbild:
noteikti pirmais. Viens piemērs. Ir konkrēts medikaments, kas
jālieto pacientiem, kuriem ārstē sašaurinātu sirds asinsvadu,
ieliekot mazu protēzīti – stentu. Ja ievieto “parasto” stentu,
minētās zāles jālieto mēnesi. Ja ieliek divreiz dārgāku protēzi,
kura dod 99% garantiju, ka asinsvads vairs nekad nesašaurināsies,
zāles jālieto sešus mēnešus. Valsts šā medikamenta lietošanu
apmaksā tikai vienu mēnesī. Tātad šo kvalitatīvāko stentu var
ievietot tikai pacientiem, kuri pēc tam paši būs spējīgi piecus
mēnešus šīs zāles iegādāties. Jo, ja tās nelietos, protēze var
pārvērsties par ienaidnieci.
Ļoti svarīgi būtu arī palielināt angiogrāfijas iekārtu skaitu
valstī. Jo tā ir vienīgā objektīvā sirds vainagartēriju
sašaurināšanās izmeklēšanas aparatūra. A.Ērglis min, ka vēl būtu
nepieciešami 8 – 10 jauni angiogrāfi. Vienas iekārtas cena –
700 000 latu. Pašlaik rinda uz angiogrāfiju ir gadu. Ierobežotā
finansējuma dēļ ir rindas arī uz sirds operācijām. A.Ērglis
uzskata, ka būtu jāveic vismaz divreiz vairāk operāciju nekā
pašlaik. Vienīgi veicot vairāk operāciju un laikus pacientus
izmeklējot, ir cerība, ka saruks mirstība no sirds un asinsvadu
slimībām, kā arī mazināsies to izraisītā invaliditāte.
A.Ērglis uzsver: lai nenonāktu uz operāciju galda, līdztekus
veselīgam dzīvesveidam regulāri būtu jāpārbauda asinsspiediens un
holesterīna līmenis asinīs. To var izdarīt bez maksas holesterīna
kabinetos. Te svarīgākā ir cilvēku ieinteresētība un atbildība
par savu veselību.
Rūta Kesnere, “LV”