Vēsums kavē ugunsgrēkus

Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem, sevišķi ugunsbīstamajā periodā – aprīlī un maija sākumā, Latvijā bijis pēdējos gados pārsteidzoši maz meža ugunsgrēku.

Lai arī šogad meža ugunsgrēku ir krietni mazāk, ugunsnelaimju iemesli palikuši tradicionālie – kūlas dedzināšana un nevērīga rīcība ar uguni Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Pērn maija sākumā valstī tika reģistrēts vairāk nekā 300 meža ugunsgrēku, bet šogad līdz maija pirmās nedēļas beigām bijuši 79, un neviena no šīm degšanām nav bijusi sevišķi plaša, informē Valsts meža dienesta (VMD) meža ugunsapsardzības daļas priekšnieks Arnis Gertners.
Lielākais ugunsgrēks – 2,5 hektāru platībā – reģistrēts 27.aprīlī Ventspils rajonā. Gandrīz pusē gadījumu – ap 30 reižu – mežs dedzis Rīgas rajonā, 16 – Daugavpils rajonā, kur blīvās apdzīvotības dēļ jau tradicionāli ik gadu notiek lielākie meža ugunsgrēki. Valstī kopumā izdeguši 24 hektāri meža platību. Galvenie ugunsgrēku iemesli arī šogad bijuši kūlas dedzināšana un neuzmanīga rīcība ar uguni, piemēram, dedzinot zarus cirsmās. Salīdzinoši nelielais ugunsnelaimju skaits, kā skaidro A. Gertners, galvenokārt saistīts ar ilgstoši noturīgo nemīlīgo laiku, kas cilvēkus attur no aktīvās atpūtas pie “dabas krūts”, arī mežu apmeklēšanas. Turklāt karstāka laika kavēšanās sekmē jaunās zāles augšanu, kas krietni samazina kūlas dedzināšanas iespējas. Taču pietiek saulainam un siltam laikam noturēties nedēļu, kādu prognozē maija beigās, lai ugunsgrēku skaits krasi palielinātos, atzīst VMD speciālists. Tad arī vairāk taps redzams, kā samērā labvēlīgo situāciju nosaka laika apstākļi un cik ietekmē pret dedzināšanu vērstā kampaņa plašsaziņas līdzekļos. Otrs ierasti lielākais degšanas vilnis mežos gaidāms jau jūlijā, kad sākas ogošanas un sēņošanas sezona.
Salīdzinoši lielais nokrišņu daudzums pērn, kā arī biezā sniega sega ziemā ir nodrošinājuši mitruma uzkrāšanos purvos. Taču mežos, sākoties intensīvai veģetācijai, kad koki patērē daudz ūdens, valgmes rezerves izsīkst daudz ātrāk, tādēļ jau drīzumā meži kļūs sevišķi ugunsnedroši, skaidro A.Gertners.
Pērn mežu ugunsnedrošajā periodā reģistrēti 629 ugunsgrēki, kuros izdega 443 hektāri mežu un purvu platību. Trīs ceturtdaļas degšanu likvidētas, postījumiem nesasniedzot pushektāra robežu, bet divos gadījumos – Ventspils un Jelgavas rajonā – ugunsgrēku platība sasniedz attiecīgi 40 un 11 hektārus. Savukārt 2003.gadā apmēram 900 ugunsgrēkos tika izpostīts vairāk nekā 500 hektāru meža. Vidējais meža ugunsnelaimju skaits gadā Latvijā ir 860 – 870. Pēdējo gadu melnais rekords tika sasniegts 2002.gadā, kad meži dega 1742 reizes.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv