6. – 7.maijs. ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Latvijā

Par ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Latvijā vēl ilgi runās. To atcerēsies, vērtēs un analizēs tāpat kā viņa tikšanos ar visiem trim Baltijas valstu prezidentiem un runu Mazajā ģildē, ko politologi un diplomāti tās vēriena un nozīmības dēļ jau paspējuši nosaukt par “Rīgas runu”.
Pagaidām pilnīgi skaidrs ir tas, ka vienu dienu Latvija atradās visas pasaules uzmanības centrā, un to, cik nozīmīga bijusi šī ASV prezidenta vizīte ne tikai Latvijai, bet visām Baltijas valstīm, pagaidām ir pat grūti objektīvi izvērtēt.
Salīdzinot ar Džordža Buša priekšgājēja prezidenta amatā Bila Klintona vizīti Rīgā 1994.gada 6.jūlijā, šai nenoliedzami bija ne tikai lietišķāks raksturs, bet arī daudz plašāks apspriežamo jautājumu loks. Mūsu valstī taču notikušas milzu izmaiņas. Un tādas notikušas arī visā pasaulē.
Tāpēc tikšanās uzskatāmi apliecināja gan ASV, gan arī paša prezidenta izprati par Latvijas pagātni un šodienu. Par tām milzīgajām pārvērtībām, kas notikušas Baltijā pēdējos piecpadsmit gados. Un par to, ka vienīgais ceļš uz nākotni ir demokrātija.
Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējās vizītes, kas ilga tikai septiņas stundas, ASV prezidents Rīgā bija ieradies uz divām dienām un piektdienas vakarā no lidostas devās tieši uz savu rezidenci viesnīcā “Radisson SAS Daugava”.
Svinīgā sagaidīšanas ceremonija notika sestdienas rītā pie Rīgas pils, kur bija nostādīta militārā godasardze. Pēc tam prezidents Džordžs Bušs pūtēju orķestra “Rīga” spēlēta marša pavadībā devās uz pils otro stāvu, kur Latvijas Valsts prezidente viņam pasniedza mūsu valsts augstāko apbalvojumu – pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Tam sekoja Vairas Vīķes-Freibergas un Džordža Buša saruna, kas risinājās ilgāk, nekā sākotnēji bija paredzēts.
Pēc sarunas abu valstu prezidenti devās pie Brīvības pieminekļa, kur tos sveica aptuveni pustūkstotis rīdzinieku. Starp lūgtajiem viesiem šeit bija galvenokārt latvieši, kas mācījušies ASV vai kā citādi saistīti ar šo valsti, arī mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas pildījuši dienestu Irākā.
Dienas vidū Latvijas un ASV prezidenti piedalījās apaļā galda diskusijā ar Latvijas sabiedrības pārstāvjiem Rīgas Latviešu biedrības namā. Šeit notika arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un ASV prezidentu darba pusdienas.
Pēc pusdienām Vaira Vīķe-Freiberga, Džordžs Bušs, Valds Adamkus un Arnolds Rītels turpat, Rīgas Latviešu biedrības namā, tikās ar žurnālistiem.
Pēcpusdienā Rīgas pilī bija trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās. Bet Džordžs Bušs pulksten 17 ieradās Mazajā ģildē, kur teica uzrunu Latvijas sabiedrībai.
Tās pašas dienas pievakarē ASV prezidents ar dzīvesbiedri devās uz Rīgas lidostu, no kurienes “Air Force One” uzņēma kursu uz Nīderlandi.
ASV pirmajai dāmai Lorai Bušai sestdien mūsu zemē bija atsevišķa programma. Vispirms viņai bija saruna ar Imantu Freiberga kungu. Vēlāk, piedalījusies kopā ar ASV prezidentu ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa, Lora Buša kopā ar Imantu Freibergu apmeklēja holokausta memoriālu Rumbulā, kur nolika ziedus. Pēc tam Lora Buša Imanta Freiberga pavadībā apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju.

“LV” informācija

Foto: Ints Kalniņš, “LV”, Māris Kaparkalējs, “LV”, Gatis Dieziņš, A.F.I.

ASV prezidenta Džordža Buša un viņa kundzes Loras sagaidītāji pie Rīgas pils	ASV prezidents un pirmā lēdija parakstās Rīgas pils viesu grāmatā
ASV prezidents Džordžs Bušs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa	Amerikas pirmā lēdija Lora Buša un Latvijas Valsts prezidentes dzīvesbiedrs Imants Freibergs apmeklē Rumbulas memoriālu, kur tiekas ar ebreju kopienas pārstāvjiem, tajā skaitā – vēsturnieku, muzeja “Ebreji Latvijā” vadītāju Marģeru Vestermani (no kreisās) un Valsts prezidentes padomnieku, Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāju, uzņēmēju Solu Bukingoltu (otrais no kreisās)
ASV līderis tiekas ar sabiedrības pārstāvjiem Rīgas Latviešu biedrības namā	ASV prezidents sniedz autogrāfus rīdziniekiem pie Brīvības pieminekļa