Taisnīguma uzvara Rīgā

Sākot preses konferenci, Latvijas Valsts prezidente pirmajam deva vārdu savam Lietuvas kolēģim. Valds Adamkus Rīgas tikšanos nosauca par izcili labu un uzsvēra, ka tā notikusi ļoti labā laikā. Viņš pavēstīja, ka apspriesti vitāli svarīgi Baltijas valstu un ASV sadarbības jautājumi, kā arī Baltijas un globālās politikas problēmas. Lietuvas prezidents uzsvēra četru prezidentu kopējās bažas un rūpes par demokrātijas stāvokli kaimiņvalstīs (acīmredzot V.Adamkus domāja Baltkrieviju un Krieviju). Lietuvas prezidents arī uzsvēra, ka šajā jautājumā starp ASV un Baltijas valstu prezidentiem “valda totāla vienprātība”.
Atšķirībā no Lietuvas prezidenta emocionālās runas, Igaunijas prezidents lietišķi konstatēja, ka augstā lēmuma kontakti starp Baltijas valstīm un ASV devuši labus rezultātus, palīdzot Baltijas valstīm piepildīt savas vēlmes, vispirms jau iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Arī Arnolds Rītels akcentēja bažas par demokrātijas grūtajiem ceļiem dažās mūsu kaimiņvalstīs un pauda gandarījumu par neseno notikumu attīstību Ukrainā un Gruzijā. Viņš pastāstīja, ka četru prezidentu sarunās skartas šo valstu attiecības ar Krieviju, un uzsvēra, cik svarīgi Baltijas valstīm ir to redzēt stabilu un demokrātisku. Vēl Igaunijas prezidents akcentēja pagātnes analīzes nozīmīgumu sekmīgai attīstībai nākotnē. “Šajās dienās mēs atzīmēsim sešdesmito gadadienu kopš nacisma sagrāves Otrajā pasaules karā, taču šā kara beigas atnesa brīvību vienīgi daļai nacistu okupēto zemju. Baltijas valstīm nacisma sagrāve neatnesa brīvību, un es īpaši vēlos uzsvērt ASV lomu, nekad neatzīstot Baltijas valstu okupācijas likumību,” teica Arnolds Rītels, savu uzrunu beidzot ar vārdiem: “Pateicoties Baltijas valstu un ASV kopīgajiem centieniem, mēs tagad Rīgā varam svinēt taisnīguma uzvaru.”
Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga deva vārdu ASV prezidentam. Džordžs Bušs vispirms pauda gandarījumu un lepnumu par iespēju Rīgā “būt kopā ar saviem biedriem NATO”. Tālāk ASV prezidents teica, ka viens no viņa Eiropas valstu apmeklējuma mērķiem ir “atcerēties tos, kas pirms sešdesmit gadiem atdeva dzīvību cīņā pret fašismu”. Šai misijai veltīts arī Brāļu kapu apmeklējums Nīderlandē, kurp ASV prezidents devās pēc vizītes Latvijā.
“Es saprotu, ka vienīgi Rietumos Otrā pasaules kara beigas nozīmēja uzvaru. Baltijas valstīm tās nozīmēja komunistisku iekārtu un apspiestību,” teica Dž. Bušs. Viņš uzsvēra, ka amerikāņu tauta nekad neaizmirsīs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sāpīgo vēsturi komunistiskajā apspiestībā, un apsveica Baltijas valstis kā savus draugus un sabiedrotos ar lielo progresu, ko tās guvušas nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā.
Dž. Bušs teica, ka Baltijas valstis ne vien pašas pārvarējušas komunistisko pagātni un nostiprinājušas demokrātiju, bet arī parādījušas iedvesmojošu paraugu citām zemēm. “Pasaule no jūsu veiksmīgās izvēles kļuvusi labāka,” teica ASV prezidents, pateicoties Baltijas valstīm par to sekmīgo attīstību.
Sarunā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, atbildot uz lietuviešu žurnālista jautājumu par iespējamo attīstību Baltkrievijā Krievijas kontekstā, Dž. Bušs teica: “Mēs pret Baltkrieviju negatavojam nekādus slepenus protokolus. Mēs vienīgi vēlamies, lai cilvēki arī Baltkrievijā varētu brīvi izteikties un balsot brīvās vēlēšanās. Vai tas ir Krievijas interesēs? Noteikti. Arī Krievijas interesēs ir, lai tai līdzās būtu demokrātiska kaimiņvalsts. Šo viedokli es arī turpināšu paust sarunās ar Krieviju.”
Atbildot uz Latvijas žurnālistu kopīgo (vēl pirms preses konferences koleģiāli izdiskutēto un par visaktuālāko atzīto) jautājumu, vai ASV prezidents Maskavā varētu aicināt prezidentu Putinu atzīt Baltijas valstu okupāciju, Džordžs Bušs teica: “Mana attieksme pret šo jautājumu ir ļoti skaidra. Arī manas valsts nostāja pret to bijusi ļoti skaidra jau kopš brīža, kad šī okupācija notika. Mēs joprojām saglabājām Baltijas valstu karogus pie jūsu vēstniecībām Vašingtonā, jo ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu okupāciju. Šis vēsturiskais brīdis pašlaik mums ļauj atskatīties uz vēsturi, lai sekmīgāk virzītos uz priekšu. Es pilnīgi saprotu jūsu dusmas un sarūgtinājumu, runājot par šo okupāciju. Esmu to Putina kungam jau izskaidrojis, arī viņš saprot, ka jums ir aizvainojums. Taču es ceru, ka tagad mēs varam pāriet citā vēstures fāzē. Mēs taču dzīvojam neparastā laikā, kad trīs Baltijas valstis ir spējīgas palīdzēt Krievijai un citām šā reģiona valstīm saprast labumu, ko sabiedrība gūst no brīvības. Tāpēc mums ir liela iespēja aiziet no pagātnes. Bet no pagātnes mēs varam mācīties par tirānijas ļaunumu. Cilvēkiem ir tiesības dzīvot brīvā sabiedrībā.” Nobeigumā ASV prezidents teica: “Baltijas valstu paraugs mani iedvesmo. Mani iedvesmo jūsu līdzšinējā drosme un jūsu apņēmība virzīties uz priekšu.”
Amerikāņu žurnālisti gribēja zināt, kā prezidents Bušs uztver un vērtē Krievijas pausto nepatiku pret viņa vizītēm Latvijā un Gruzijā, kā arī par viņa iejaukšanos (Krievijas puses ieskatā) Kirgīzijā un vēl citos bijušās Padomju Savienības reģionos. “Šis nav mans pirmais brauciens uz Baltijas valstīm, un es ceru, ka tas nebūs arī pēdējais,” atbildēja Dž.Bušs. “Es braucu pasaulē, lai tiktos ar draugiem.”
Uzsverot demokrātijas milzīgo nozīmi mūsdienu pasaulē, ASV prezidents atkārtoti apliecināja savas simpātijas un cieņu Baltijas valstīm. Viņš teica: “Amerikai ir ļoti labi partneri, un mūsu kopīgs pienākums ir veicināt demokrātiju un brīvību pasaulē. Šīs trīs valstis šos ideālus jau piepildījušas. Paldies par jūsu upuriem un jūsu drosmi! Lai Dievs svētī jūsu zemes un tautas!”

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, ASV prezidents Džordžs Bušs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Četru prezidentu preses konference sestdienas pēcpusdienā Rīgas Latviešu biedrības namā apliecināja ASV līdera uzskatu pilnīgu vienprātību ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem. Foto: Ints Kalniņš, “LV”