Latvijā skaitīs katru knābi

Latvijā trūkst ticamas skaitliskas informācijas par daudzām, arī parastām, putnu sugām. Tā kā spārnotie ir labi vides indikatori, precīzi dati, kas atspoguļo dažādu sugu populācijas stāvokli un pārmaiņu tendences, būtu ļoti noderīgi. Sekojot daudzu Eiropas valstu piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) šogad sāk mūsu valstī ligzdojošo putnu uzskaiti.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ir ļoti maz sugu, par kuru populāciju būtu pilnīgi skaidra kopaina. Piemēram, zem speciālistu lupas bijušas un būs īpaši apdraudētās sugas, kuru monitorēšanai izmanto arī specifiskākas metodes. Savukārt par pārējo plašo sugu klāstu visaptveroša monitoringa nav.
Iecerētajai uzskaitei jau pirmajos gados būtu jāsniedz informācija par vairāk nekā 50 putnu sugām, arī par Eiropas Savienības direktīvas pielikumos iekļautajām sugām, norāda LOB. Turpmākajos gados, palielinoties uzskaitē iesaistīto dalībnieku skaitam, paredzēts, ka pieaugs arī pētījumā aptverto sugu skaits.
“Pieredze tālu nav jāmeklē,” stāsta programmas vadītājs Ainārs Auniņš. “Vairākās Eiropas valstīs monitoringa programmām ir pārdesmit gadus sena vēsturē, daudzās, apjaušot to lietderību, tās uzsāktas nesen.” Vissenākā ligzdojošo putnu monitoringa vēsture ir Lielbritānijā, kur uzskaites veic kopš 1962.gada.

Robežas uz spārnotajiem neattiecas

Ticami dati ir vienlīdz svarīgi gan ornitologiem, gan valsts iestādēm, spriež A.Auniņš. Piemēram, tie var kalpot par pamatu sugu aizsardzības pasākumu plānošanai.
Nav tādas spārnoto sugas, kuras izplatības areāls iekļautos tikai Latvijas teritorijā. Populācijas aptver plašāku teritoriju. Ja vienā valstī par konkrētu sugu ir precīzas ziņas, bet citā nav, grūti spriest par kopsakarībām plašākā mērogā un izzināt patieso populācijas stāvokli. Tādēļ vajadzīgs pilnīgs pārklājums, norāda ligzdojošo putnu uzskaites programmas vadītājs. Latvija arī ar šiem saviem jaunajiem datiem iekļausies kopējā mozaīkā, lai tā kļūtu vēl pilnīgāka. Eiropā uzskaites koordinē starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība “BirdLife International” un Eiropas putnu uzskaišu padome “European Bird Census Counsil”.
Uzskaitēs gūtās ziņas kalpo arī par vienu no dabas daudzveidības raksturlielumiem, kas atspoguļo Eiropas progresu, lai sasniegtu ES Ilgtspējīgās attīstības stratēģijas mērķi līdz 2010.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Putni kā signāli

Monitoringam ne tikai jāatspoguļo situācija, bet arī jāprognozē varbūtējā tās attīstība, piemēram, ko signalizē kādas populācijas samazināšanās. Pēc iestāšanās ES Latvijā sagaidāma arvien intensīvāka lauksaimniecības prakse, un, kā pieļauj A.Auniņš, tāpat kā citur Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt mūsu lauku putnu skaitu un sastopamību. “Ir svarīgi sekot līdzi šiem procesiem, kā arī prognozēt pārmaiņas un laikus rīkoties, lai Latvijas lauki nepieredzētu ekoloģisko katastrofu, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados piedzīvoja Rietumeiropas lauki. Līdzīgi pārmaiņas sagaidāmas arī citos tautsaimniecības sektoros. Ligzdojošo putnu monitoringa programma palīdzēs atbildēt arī uz jautājumiem, kas saistīti ar pastāvošo dabas aizsardzības pasākumu efektivitāti valsts mērogā,” uzskata ornitologs.

Skolo novērotājus

Monitoringa ietvaros brīvprātīgi putnu novērotāji katru gadu trīs reizes ligzdošanas sezonā – aprīlī, maijā un jūnijā – veiks četrus kilometrus garus maršrutus un reģistrēs visas redzamās un dzirdamās putnu sugas. Pēc A.Auniņa teiktā, lai izskaustu subjektīvismu maršrutu izvēlē un iegūtā informācija reprezentētu dažādus Latvijas biotopus, izmantots sistemātiskuma princips 43 maršrutu atlasē visā valsts teritorijā.
Nākamajā sezonā uzskaišu veicēju skaitu papildinās LOB rīkoto monitoringa apmācības semināra dalībnieki. Pirmais seminārs Engures ezera ornitoloģisko pētījumu centrā notika jau aprīļa beigās, šīs nedēļas beigās otrs iecerēts Mētrienas pagastā, bet vēl divi notiks Strenčos un Alsungā. Paredzēts, ka ornitologi amatieri, kuri šajos semināros iegūs uzskaišu veikšanai nepieciešamās zināšanas, turpmākajos gados ļaus būtiski paplašināt pētījumā aptverto sugu skaitu.

Datus piedāvās valstij

Seminārus finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds. Fonda palīdzība speciālistu sagatavošanā ir vienīgais valsts atbalsts, jo pati jaunā programma valsts finansējumu nesaņem. LOB cer, ka tās monitorings sevi pierādīs arī kā valstij noderīgs datu ieguves avots.
“Valsts monitoringa programma tiek pārskatīta, un tajā varbūt varētu iekļaut šo datu ieguvi,” spriež programmas vadītājs. Kā LOB argumentus par labu šādas varbūtības lietderībai A.Auniņš min tās izdevīgumu. Valstij dati ir nepieciešami, jo, piemēram, jāatskaitās par ES Putnu direktīvas pielikumos iekļauto sugu populāciju stāvokli. “Izmantot esošo monitoringu būtu lētāk nekā radīt jaunu alternatīvu sistēmu,” uzskata LOB pārstāvis, norādot, ka “ar algotiem speciālistiem nevar panākt tādu pārklājumu kā ar ornitologiem amatieriem”.
“Kad būs pirmie rezultāti un mums būs ko parādīt, varēsim nākt klajā ar savu sadarbības piedāvājumu valstij,” skaidro programmas vadītājs.
Vissvarīgākais, viņaprāt – lai LOB un valsts nākotnē izmantotu “vienus atzītus datus, nevis savstarpēji karojošus, kā tas ir dažās citās valstīs”.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv