Pirmais gads ES - ar pozitīvu bilanci

Vakar Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs tikās ar Saeimas Eiropas lietu komisiju un tās priekšsēdētāju Oskaru Kastēnu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 9. maijā, Latvijā un citviet Eiropā atzīmēja Eiropas dienu. Par godu šim notikumam Latvijā viesojās Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņam vakar bija saspringts darba grafiks. Viņš tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem un piedalījās konferencē “Viens gads Eiropas Savienībā (ES) – sasniegtais un izaicinājumi”.
Katru gadu 9.maijā tiek atzīmēta Eiropas diena. Šajā datumā 1950.gadā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar savu plānu, kas tiek uzskatīts par ciešākas Eiropas integrācijas sākumu. Pirmo reizi Eiropas dienu atzīmēja 1986. gadā par godu Robēra Šūmana simt gadu jubilejai.

Bilance - pozitīva

Uzrunājot Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus A. Piebalgs teica, ka pirmais Latvijas gads ES nepārprotami bijis pozitīvs. “Latvijai bijusi straujākā ekonomiskā izaugsme ES. Arī šogad pēdējās Eiropas Komisijas pavasara ekonomiskās prognozes Latvijai paredz līderpozīciju ekonomikas pieauguma rādītājos. Uz kopējā Eiropas ekonomikas vājās izaugsmes fona tas ir priecējošs rādītājs.”
Komisārs teica, ka Latvija sākusi apgūt arī Kohēzijas un struktūrfondu līdzekļus, turklāt ar lielu sparu un sekmīgi. Vieni no galvenajiem ieguvējiem no Latvijas dalības ES, pēc A.Piebalga teiktā, ir zemnieki. “Pēc statistikas datiem, vidējie zemnieku saimniecību ienākumi visās jaunajās dalībvalstīs pērn palielinājušies uz pusi.”
A.Piebalgs atzinīgi novērtēja arī Latvijas sabiedrības attieksmi pret ES. “Latvijas sabiedrībā valda veselīgs eirooptimisms. Sabiedriskās domas viedoklis par Eiropu Latvijā kopumā, šķiet, ir līdzsvarā vai vairāk pozitīvs nekā negatīvs. Galvenās pārmaiņas iedzīvotājiem saistītas ar ekonomiskiem aspektiem. Labās ziņas – cilvēkiem ir iespēja saņemt Eiropas naudu infrastruktūrai un zemniekiem tiešos maksājumus, ir arī investīciju pieaugums un Eiropas vienotā tirgus dotās iespējas. Ir, protams, arī negatīvi aspekti, piemēram, cenu pieaugums, kam gan vairāk saistība ar neparedzētu degvielas cenu celšanos pasaules tirgū nekā ar ES.”

Labs brīdis biodegvielas ražošanas attīstībai

Degvielas cenu celšanās un tās kvalitāte bija viens no jautājumiem, kam deputāti pievērsa lielāko uzmanību. A.Piebalgs norādīja, ka nav sagaidāma degvielas cenu samazināšanās. “Vispār ir grūti atbildēt, kas ir un kas nav augsta cena degvielai. Pavisam nesen lasīju salīdzinājumu, ka cena par litru degvielas ir gandrīz līdzvērtīga tai, ko maksājam par litru minerālūdens. Galvenais, kas nosaka straujo degvielas cenas pieaugumu, ir situācija pasaulē. Naftas produktu rezerves ir ierobežotas, bet patēriņš aug nenormālā ātrumā. Piemēram, Ķīnas straujā ekonomiskā attīstība nozīmē arī strauju naftas produktu patēriņa pieaugumu. (..) Arī Indija aug arvien straujāk un patērē arvien vairāk enerģijas. Tas nozīmē, ka naftas produkti maksā un maksās dārgi.”
A.Piebalgs uzskata, ka saprātīgs risinājums būtu biodegvielas ražošanas atbalstīšana un stimulēšana. Deputāte Anna Seile bija satraukta, vai tiek pieļauts valsts atbalsts biodegvielas nozares attīstībai, jo citādi to ražot ir neizdevīgi. A.Piebalgs gan norādīja, ka ar pašreizējām naftas produktu cenām biodegvielas ražošana jau varētu kļūt izdevīga. Ja par vienu barelu naftas jāmaksā vairāk nekā 60 ASV dolāru, biodegvielas ražošana jau kļūst izdevīga. “ES atbalsta biodegvielas ražošanu dalībvalstīs. Līdz 2010.gadam biodegvielai būtu jāaizņem 5,75 procenti no ES tirgus,” par Komisijas plāniem informēja A. Piebalgs.

Iesaka ratificēt konstitūciju

Viens no Eiropā aktuālākajiem jautājumiem šobrīd noteikti ir ES konstitucionālais līgums un Francijā gaidāmais referendums. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins pauda satraukumu par to, kā šajā gadījumā rīkoties Saeimai. “Ko mums darīt šajā situācijā? Zināms, ka Francija ir viena no vadošajām ES valstīm, tāpēc tās balsojums ir ļoti svarīgs. Ir skaidrs: ja Francija nobalso pret, negatīvs būs arī referenduma rezultāts Nīderlandē. Varbūt mums sagaidīt Francijas referenduma rezultātu un tikai tad ratificēt līgumu.”
A.Piebalgs gan atzina, ka cerot uz Francijas tautas atbalstu svarīgajam dokumentam. Viņš arī atzina, ka Francijā notiekošā kampaņa “ir pārvērtusies par iekšpolitisko un sociālekonomisko cīņu arēnu. Kampaņā par ES līgumu diskusija nebūt nav par pašu līgumu, kuru lielākā daļa cilvēku nemaz nav lasījuši. Diskusija ir par Francijas ekonomiskajām un sociālajām problēmām, bezdarbu un valdības politiku”. Tomēr, A.Piebalgs ieteica Saeimai, neņemot vērā notiekošo, izvēlēties pašai savu ceļu un to arī iet. “Nevajag skatīties uz kādu citu valsti, kā tā rīkojas, kā balso, ko dara. Jāpieņem pašiem savs lēmums un jāiet savs ceļš.”

Gāzes tirgus liberalizācija - patērētāju interesēs

Viens no visvairāk cilātajiem jautājumiem Latvijā pēdējās nedēļas laikā ir gāzes tirgus liberalizācija. A.Piebalgs uzskata, ka gāzes tirgus liberalizācija būtu Latvijas patērētāju interesēs. Viņš pauda cerību, ka Latvija pildīs tās saistības, kuras uzņēmās līdz ar dalību ES.
Eiropas Komisijas pārstāvis vairākkārt uzsvēra, ka tikai Latvijas valdības kompetencē ir lemt par turpmāko rīcību šajā enerģētikas sektorā. Viņaprāt, Latvijas politiķiem, lemjot par gāzes tirgus liberalizāciju, būtu jāņem vērā tirgus attīstības perspektīvas viedoklis, nevis tas, kādas sankcijas varētu piemērot ES vai AS “Latvijas gāze”. A.Piebalgs nevēlējās prognozēt, cik lielas varētu būt sankcijas, ja Latvija savā likumdošanā laikus neieviesīs ES direktīvas, kas paredz atvērt gāzes tirgu vairākiem tirgotājiem. “Tas ir Eiropas Kopienas tiesas kompetencē,” skaidroja komisārs. Viņš atzina, ka līdz šim nav bijuši līdzīgi tiesu precedenti.
Problēmas ar gāzes tirgus liberalizāciju nav tikai Latvijai, bet vēl astoņām jaunajām ES dalībvalstīm, informēja Eiropas Komisijas pārstāvis. Tomēr, ja Latvija laikus neieviesīs ES prasības un nedos pamatojumu, kāpēc tas nav izdarīts, tiesvedība pret mūsu valsti tiks sākta jau jūlijā. A.Piebalgs arī sacīja, ka iespējams kopā ar Eiropas Komisiju meklēt kompromisu direktīvu ieviešanā, tomēr nevēlējās šo jautājumu sīkāk komentēt, lai “neizdarītu spiedienu uz Latvijas valdību”.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv