Eiropas Parlamentā šonedēļ runās par vēsturi

Otrā pasaules kara beigu Eiropā gadadiena tiek atzīmēta ne tikai Maskavā, kur uz grandiozajām svinībām pulcējušies daudzu pasaules valstu vadītāji, bet arī Eiropas Parlamentā (EP).

Eiropas Parlamentā rīt gaidāmas diskusijas par Otrā pasaules kara sekām un to izvērtēšanu. Gaidāms, ka pēc diskusijām tiks pieņemta rezolūcija Eiropas Parlamenta foto

Plenārsesiju atklāj ar piemiņas brīdi

Vakar, 9.maijā, atklājot EP sesiju, arī tika atzīmēta vēsturiskā notikuma 60.gadadiena. Piemiņas brīdi ievadīja latviešu vijolniece Baiba Skride, atskaņojot fragmentu no Johana Sebastiana Baha svītas D minorā vijolei.
Eiropiešiem jaunā un talantīgā vijolniece no Latvijas nav sveša. B.Skridi Eiropas galvaspilsēta Brisele iepazina jau 2001.gadā. Tad latviešu vijolniece kļuva par Beļģijas karalienes Elizabetes konkursa prestižās balvas laureāti. Uz EP sesijas atklāšanu B.Skride aicināta kā viena no daudzsološākajām jaunajām Eiropas mūziķēm.

Diskutēs par vēsturi

Savukārt rīt EP gaidāmas diskusijas par Otrā pasaules kara rezultātiem un to seku novēršanas nepieciešamību Eiropas nākotnes kontekstā. Visi apjautātie EP deputāti no Latvijas atzina, ka tas ir liels sasniegums. EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina, ka “šā jautājuma apspriešana EP plenārsēdē ir ļoti liels sasniegums. Pie šā jautājuma iekļaušanas dienaskārtībā esam strādājuši jau gadu. Esmu priecīgs, ka mūsu darbs beidzot vainagojies ar panākumiem.”
Arī deputāts Aldis Kušķis uzskata, ka diskusijas par Otrā pasaules kara seku izvērtēšanu EP ir liels panākums. “Tas noteikti ir sasniegums. Līdz šim EP par šiem jautājumiem nav runāts. Tas tikai norāda, ka paplašināšanās un jauno valstu deputātu ienākšana EP ir mainījusi Parlamentu un noskaņojumu tajā.” Ģ.V.Kristovskis min, ka savu artavu jautājuma izskatīšanai Parlamentā noteikti devusi arī Latvijas Valsts prezidente, paziņojot, ka piedalīsies svinībās Maskavā, kur skaidros vēstures patiesību par Otrā pasaules kara beigām.
Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks ir pārliecināts – jautājumam par Otrā pasaules kara beigām un tā vēsturiski atšķirīgo nozīmi Austrumeiropai un Rietumeiropai jābūt EP dienaskārtībā. Viņš vēl piebilst, ka noteikti ir deputāti, kuri gribētu attālināt gaidāmās diskusijas un pažēlot austrumu kaimiņu Krieviju. “Bet tas laiks jau ir pagājis – pienācis brīdis sākt atklātu sarunu. Pagātne ir jāizvērtē.”

Vēstures skaidrošanai – izdevums angļu valodā

Nav noslēpums, ka daudziem EP gaidāmā diskusija nav saprotama. Tāpēc izglītošanas nolūkā Ģ.V.Kristovskis kopīgi ar Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījuma institūta speciālistiem sagatavojis izdevumu angļu valodā “The Past in the Future: Assessment of the Events of 1940 in Latvia” (“Pagātne nākotnē: 1940. gada Latvijas notikumu pārskatīšana”). To saņems 731 EP deputāts. Minētais izdevums ir materiālu klāsts, kas no vēstures, masu mediju un tiesību viedokļa parāda, kā Otrā pasaules kara priekšvakarā tika izlemts Tautu Savienības dalībvalsts – Latvijas – liktenis. Izdevumā notikumi īpaši vērtēti tieši no starptautisko tiesību viedokļa. Ģ.V.Kristovskis uzsver, ka “šis pētījums ir veidots konspektīvi, lai EP deputāti gūtu priekšstatu par noziegumiem, kas pastrādāti pret Latvijas valsti un sabiedrību Otrā pasaules kara laikā”.

Diskusija ir tikai sākums

Aptaujātie deputāti atzīst, ka diskusija par vēsturi ir nepieciešama, tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums, vai Krievija sadzirdēs EP balsi. Lai EP balss skanētu pārliecinošāk, būtu svarīgi, lai EP deputāti pēc diskusijām pieņemtu rezolūciju par Eiropas nākotni 60 gadus pēc Otrā pasaules kara. Šāda parlamentāriešu vienošanās kopā ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aktivitātēm Latvijas un citu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu balsi darītu pārliecinošāku un skaļāku.
Pagaidām grūti spriest, par kādu rezolūciju nobalsos EP deputāti. Tās sākotnējo versiju sagatavojis Ģ.V.Kristovskis un viņa kolēģis no Polijas Vojcehs Roskovskis. Ģ.V.Kristovsis teic, ka cīnīsies, lai pēc asajām diskusijām tiktu pieņemta Latvijai labvēlīga versija un saglabātos svarīgākie punkti – par Jaltas konferences vienošanos, PSRS ietekmes – okupācijas – nostiprināšanu Austrumeiropā Otrā pasaules kara beigās un tās izvērtēšanu.
Visi aptaujātie Latvijas parlamentārieši ir pārliecināti, ka Krievija mūsu balsi sadzirdēs. “Protams, mēs nevaram cerēt, ka tas notiks vienas dienas un vienas diskusijas rezultātā. Maija plenārsēde ir tikai pirmais solis. Darbs jāturpina,” teic Ģ.V.Kristovskis.
A.Kušķis spriež, ka “tā ir Krievijas problēma, ja viņi nevēlas izvērtēt pagātni. Krievijas politiskajai elitei un sabiedrībai jātiek pāri imperiālistiskajai domāšanai. Pagātnes izvērtējums noteikti varētu būt pirmais solis”. Arī R.Pīks ir pārliecināts – Krievija agri vai vēlu nonāks pie savas pagātnes izvērtējuma. “Viņi vairs nevar dzīvot tikai ilūzijās. Krievijai ir jāatrod jauna identitāte. Šodien, 21.gadsimtā, valsts vairs nevar attīstīties ar 300 – 400 gadus vecu filozofiju un uzbūvi.”

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv