Valonijas māksla Rīgā
Žaks Šarljē. Monetāra glezna. 1995 |
Vakar Valsts Mākslas muzejā
atklāja izstādi “Divdesmitais gadsimts Valonijas mākslā”, ko
organizējusi Beļģijas franču kopiena Wallonie-Bruxelles
kopā ar Monsas pilsētu un tās Mākslas muzeju. Monsa ir Valonijas
mākslas dzīves centrs, un 2015.gadā tā cer kļūt par Eiropas
kultūras galvaspilsētu. Šīs zemes māksla Latvijā nav sveša, jo
pēc vērienīgās beļģu mākslas izstādes, kas 1927.gadā notika Rīgā,
sekoja nozīmīgs gleznu dāvinājums Latvijas valstij un šī
augstvērtīgā gleznu kolekcija tiek pētīta un regulāri
eksponēta.
Izstāde ir pirmais plašākais pasākums pēc Latvijas Republikas un
Beļģijas franču kopienas sadarbības līguma parakstīšanas
2002.gada jūlijā un ļauj labāk iepazīt tieši Valonijas reģiona
mākslu. Kā atzīmē Beļģijas franču kopienas starptautisko
attiecību ģenerālkomisārs Filips Sinans, šī izstāde ir tiešs
turpinājums 2001.gadā Monsā sarīkotajai mākslas skatei, kurā
pirmoreiz vienkopus bija izstādīti vairāk nekā 250 valoņu
mākslinieku darbi. Uz šīs bāzes tika izveidotas divas mazākas
izstādes, kas notika Tallinā un pēc tam Bukarestē. Rīgas izstādei
darbi atlasīti gan no Monsas skates, gan citiem muzejiem un
privātkolekcijām. Izstādes katalogā Monsas Mākslas muzeja
direktors Mišels de Reimekers atzīmē: “Atlasot mākslas darbus,
mēs centāmies, kaut arī netieši, vilkt paralēles un atrast
saskarsmes punktus starp Beļģijas franču kopienas tēlotājmākslas
attīstību un mākslas dzīvi Latvijā 20.gadsimtā.”
Vēlot izstādei panākumus, kultūras ministre Helēna Demakova īpaši
uzsver, ka Beļģijas decentralizācijas tendences ir kā atsvars
Briseles eirocentriskajai būtībai. Valoņu māksla gadsimta garumā
ir pierādījusi savu spēku, patstāvību un neatkārtojamību.
Izstādītie darbi – gleznas, grafika, tēlniecības paraugi un
fotogrāfijas – atklāj gan šā reģiona nacionālās iezīmes un
mākslas žanru daudzveidību, gan saistību un stilistiskās
paralēles ar Eiropas nozīmīgākajām skolām.
Aina Rozeniece, “LV”