Izvērtē nekustamā īpašuma izsoļu sākumcenas
Augstākā tiesa (AT) secinājusi, ka nav vienotas apgabaltiesu prakses nekustamā īpašuma izsoles aktu apstiprināšanā.
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Apgabaltiesu praksi par nekustamā
īpašuma izsoles aktu apstiprināšanu apkopojusi AT Plēnuma un
tiesu prakses vispārināšanas daļa un Civillietu tiesu palāta,
informē AT preses sekretāra pienākumu izpildītājs Gatis
Bārdiņš.
Apkopojumā aplūkota izsoles sākumcenas noteikšana, zemesgrāmatā
ierakstīto parādu un apgrūtinājumu dzēšana, kā arī nekustamā
īpašuma vērtības noteikšana, izpildot tiesas spriedumu.
Izmantotas 156 pērnā gada pirmajā pusgadā izskatītās
lietas.
Kā norāda G.Bārdiņš, pētījumā ir atzīts: tiesu izpildītāji dažādi
tulko Civilprocesa likuma noteikumus par izsoles sākumcenas
noteikšanu. Trūkst arī vienotas prakses nekustamā īpašuma izsoles
sākumcenas noteikšanā, kad izsole notiek uzņēmuma vai
uzņēmējsabiedrības maksātnespējas procesa ietvaros. Vienotas
nostājas nav saistībā ar zemesgrāmatā ierakstīto parādu un
apgrūtinājumu dzēšanu.
Pētījumā ir ietverti ieteikumi likumu vienveidīgai piemērošanai.
Piemēram, pētot nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu, apkopojuma
autori pievērsušies Civilprocesa likuma 604.panta izpratnei.
Minētajā pantā noteikts, ka par nekustamā īpašuma vērtību
norādāma zemesgrāmatā ierakstītā vērtība. Apkopojuma autori
norāda, ka ar “zemesgrāmatā ierakstīto vērtību” jāsaprot
nekustamā īpašuma tirgus, nevis praksē bieži izmantotā kadastrālā
vērtība. Lai nodrošinātu vienotu likumu piemērošanu, ir
nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un likumā par uzņēmumu
un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. AT lūgusi tieslietu ministri
apsvērt iespēju sagatavot attiecīgus likumu grozījumus.
“LV” informācija