Par starptautisku atbalstu Nacionālās bibliotēkas celtniecībai

Konkrēta sadarbība ar UNESCO sākās 1998. gada jūnija beigās, kad Latvijā viesojās UNESCO ģenerāldirektors Frederiko Majors. Iepazinies ar LNB projektu, viņš akceptēja tā tālāku virzību UNESCO atbalstam. Jau oktobrī notika UNESCO Izpildpadomes sanāksme, kurā piedalījās arī toreizējais LR Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš aicināja atbalstīt LNB projektu. UNESCO Izpildpadome nolēma uzsākt rezolūcijas projekta gatavošanu 30. Ģenerālajai konferencei. Lai to varētu iesniegt balsošanai, bija nepieciešama projekta ekspertīze. 1999. gada martā tika iesniegts apjomīgs dokuments — projekta kopsavilkums, kas tika atzinīgi pieņemts. Tādējādi UNESCO vadība varēja virzīt uz Ģenerālo konferenci rezolūcijas projektu LNB jaunās ēkas projekta atbalstam.

1999. gada 17. novembrī rezolūcija tika pieņemta in extenso . Tā paša gada 13.–14. decembrī Parīzē notika sanāksme, lai lemtu par tālāko sadarbību. Vizītes laikā delegāciju pieņēma ģenerāldirektors K.Macura, kurš tika iepazīstināts ar sadrabības plāniem un projekta attīstību Latvijā un informēts par nodomu izveidot UNESCO Starptautisko ekspertu padomi. Macuras kungs piekrita uzaicināt padomes locekļus personīgi. 2000. gada maijā UNESCO viesojās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ar Macuras kungu apsprieda LNB projektu.

26. maijā Macuras kungs uzaicināja vairākas personas būt šajā padomē. Par tās Goda priekšsēdētāju piekrita kļūt Vigdisa Finnbogadotira, bijusī Islandes prezidente. Piekrišanu devuši M.Mažvida Lietuvas Nacionālās bibliotēkas direktors Vlads Bulavs, Kanādas Nacionālās bibliotēkas direktors Rošs Karjē, Nīderlandes Karaliskās bibliotēkas direktors, Eiropas Nacionālo bibliotēku direktoru konferences (CENL) priekšsēdētājs Vims van Drimmelens, Igaunijas parlamenta deputāte, bijusī Igaunijas Nacionālās bibliotēkas direktore Ivi Ēnmā, Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkas direktore Jekaterina Geņijeva, Helsinku Universitātes bibliotēkas direktors Esko Hekli, Prūsijas Kultūras mantojuma fonda prezidents Klauss Dīters Lēmanis, Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas direktors Tomass Lidmanis, Norvēģijas Nacionālās bibliotēkas direktors, UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" padomes priekšsēdētājs Bendiks Rugass, ASV Kongresa bibliotēkas direktors Vinstons Tabs, Dānijas Karaliskās bibliotēkas direktors Erlands Kolings Nilsens, Eiropas padomes Kultūras un kultūras mantojuma departamenta speciālais padomdevējs Džuzepe Vitiello.

No 7. līdz 9. septembrim Rīgā notika šīs padomes pirmā sēde. Tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar starptautiskas publicitātes nodrošināšanu, līdzekļu un tehniskās palīdzības piesaistīšanu un profesionālo palīdzību projekta īstenošanā.

Pēc sēdes sarīkoto preses konferenci atklāja Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas vadītājs Tomass Lidmanis. Viņš ļoti atzinīgi izteicās par bibliotēkas projekta virzošo ideju, kas aicina pacelties augšup, tiekties uz Gaismas pili. Pēc viņa vārdiem, tiks celta ne tikai reprezentatīva grāmatu krātuve, bet īsti mūsdienīga zinību bāze, pamats valsts tālākai attīstībai. Te dažādās formās koncentrēsies garīgais mantojums, viss, ko tauta radījusi. Tas palīdzēs Latvijai labāk apzināties savu identitāti un pilnskanīgi iekļauties pasaules kultūrainā. Viņš atgādināja, ka pēdējos gados mūsdienīgas nacionālās bibliotēkas uzceltas Francijā, Dānijā, Zviedrijā un Igaunijā. Tagad Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kam nav savas Nacionālās bibliotēkas nama. Un arī pasaulē nav daudz tādu valstu. Tāpēc Latvijai ar attiecīga likuma pieņemšanu pēc iespējas drīzāk vajadzētu dot signālu, ka tā bibliotēku vēlas celt, jo tikai tad būs iespējams meklēt atbalstu pasaulē.

Eksperti atzīmēja preses īpašo lomu projekta popularizēšanā, tā izskaidrošanā tautai, valdības un parlamenta atbalsta nodrošināšanā. Igaunijas parlamenta deputāte, bijusī Nacionālās bibliotēkas direktore Ivi Ēnmā šai sakarā sacīja: "Arī mēs savu bibliotēku cēlām grūtā laikā — no 1986. līdz 1993.gadam. Tāpat nebija naudas un vajadzēja speciālu programmu, kā nodrošināt līdzekļus. Un visus septiņus gadus žurnālisti bija tie, kas nepārtraukti skaidroja visus uzdevumus, aicināja un sauca — palīdziet celt mūsu nacionālo bibliotēku! Tagad mēs sakām, ka presei noteikti pieder vismaz viens bibliotēkas stūris. Bet par rezultātu priecājas visi. Tallinā ar tās pusmiljonu iedzīvotāju bibliotēku apmeklē vismaz 2,5 tūkstoši cilvēku dienā. Tā kļuvusi par pašu populārāko jaunatnes pulcēšanās vietu. Ja kāds jautā — kur satiksimies?, viņam atbild — kā kur? Bibliotēkā!"

Arī Norvēģijas Nacionālās bibliotēkas direktors Bendiks Rugass akcentēja preses nozīmīgo lomu. Savukārt bibliotēka kļūst par nenovērtējamu palīgu žurnālistiem. Norvēģijā ar likumu noteikts, ka digitālā formā tiek arhīvā saglabāti arī visi preses materiāli, ieskaitot radio un televīzijas ierakstus. Šīs datu bāzes var izmantot visi.

UNESCO pārstāvis Abdelazizs Abids uzsvēra, ka ekspertu padomes īstais darbs sāksies pēc likuma pieņemšanas. Visai pasaulei jādod signāli, ka Latvijā tiek celta lieliska nacionālā bibliotēkas ēka. Tās projekts saņēmis augstu vērtējumu, tam ir ļoti labs imidžs. Bet čeku par simttūkstoš dolāriem tam neviens nedos. Eksperti var palīdzēt ar padomu, ar savu pieredzi, ar darbinieku apmācību. Lielais projekts it kā jāsadala pa fragmentiem, lai redzētu, kādu konkrētu intelektuālu, tehnoloģisku un materiālu palīdzību pasaule var sniegt. Bet lielākā daļa finansējuma jānodrošina Latvijai pašai. Par to jāiestājas visai sabiedrībai, bet pēc pašreizējiem datiem bibliotēkas celtniecību atbalsta tikai 70 procenti iedzīvotāju.

Arī Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks atzina, ka kaut kas reāls celtniecības uzsākšanā varēs notikt tikai pēc tam, kad skaidru "jā" būs teikusi sabiedrība un valdība.

Augstu novērtējis starptautisko ekspertu darbību, Saeimas deputāts Pēteris Apinis uzsvēra, ka šie pasaules gudrākie bibliotēku nozares speciālisti nesavtīgi nāk talkā ar savām zināšanām, prātu un varēšanu, lai mūsu Nacionālā bibliotēka iegūtu ne tikai skaistu čaulu, bet arī visaugstākā līmeņa intelektuālo un tehnoloģisko piepildījumu.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore