Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Iepakojuma likumā

Izdarīt Iepakojuma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā), vārdus “preces un produkti” un vārdus “preces vai produkti” (attiecīgā locījumā) — ar vārdu “preces” (attiecīgā locījumā) un vārdu “importētā” — ar vārdiem “no citām valstīm ievestā”.

2. 1.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

“1¹) iepakojuma apsaimniekotājs — komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar iepakotāju, organizē un koordinē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu;”;

izslēgt 2.punktu;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) iepakotājs — preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu Latvijā vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu Latvijā no citām valstīm;”.

3. Papildināt likumu ar 1.¹ pantu šādā redakcijā:

“1.¹ pants. (1) Iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Par iepakojumu uzskata arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.

(2) Iepakojuma definīcijas piemērošanas kritēriji ir šādi:

1) izstrādājumus uzskata par iepakojumu, ja tie atbilst šā panta pirmajā daļā minētajai definīcijai, neskarot citas funkcijas, ko šis iepakojums vēl varētu pildīt, izņemot gadījumus, kad attiecīgais izstrādājums ir preces neatņemama daļa un tas vajadzīgs, lai ietvertu, atbalstītu vai uzglabātu minēto preci visu tās kalpošanas laiku, un visas tā sastāvdaļas paredzēts izmantot, patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi;

2) izstrādājumus, kas projektēti un paredzēti piepildīšanai tirdzniecības vietā, kā arī vienreiz lietojamus izstrādājumus, ko piepilda tirdzniecības vietā vai kas projektēti un paredzēti piepildīšanai tirdzniecības vietā, uzskata par iepakojumu, ja tie pilda iepakojuma funkcijas;

3) iepakojuma sastāvdaļas un palīgelementus, kas iekļauti iepakojumā, uzskata par tā iepakojuma daļu, kurā tie ir iekļauti. Palīgelementus, kas piekārti vai piestiprināti tieši precei un pilda iepakojuma funkciju, uzskata par iepakojumu, izņemot gadījumus, kad tie ir minētās preces neatņemama daļa un visas to sastāvdaļas paredzēts patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi.

(3) Iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemērus nosaka Ministru kabinets.”

4. Izteikt 3.panta 2.punktu kā 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) iepakojuma ražotāju (arī tādu iepakojuma ražotāju, kurš ieved iepakojumu Latvijā vai kurš iepakojumu ražo citā valstī un ieved to Latvijā);

3) iepakotāju, iepakojuma apsaimniekotāju, kā arī uz valsts un pašvaldību institūcijām.”

5. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “produktu” ar vārdu “preču”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja iepakojuma sastāvā ir materiāli, kas izlietoto iepakojumu padara bīstamu, vai iepakojums ir bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem un to nav iespējams attīrīt līdz pakāpei, kad šo iepakojumu vairs nevar klasificēt kā bīstamu atkritumu, uz izlietoto iepakojumu attiecas normatīvie akti, kas reglamentē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.”

6. Aizstāt 5.panta 2. un 3.punktā un 6.panta 1.punktā vārdu “produkts” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “prece” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

7. Aizstāt 12.panta 1.punktā vārdus “draudzīgus produktus” ar vārdiem “draudzīgas preces”.

8. Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas procentuālo apjomu un termiņus.”

9. 14.pantā:

aizstāt vārdu “nodaļā” ar vārdiem “un reģionālo plānu nodaļās”;

izslēgt vārdu “(importētājiem)”;

aizstāt vārdus “iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” ar vārdiem “iepakojuma apsaimniekotājiem”.

10. 15.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats vai slēdz līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju.”;

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmuma” ar vārdiem “iepakojuma apsaimniekotāja”;

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Iepakotājs, kurš noslēdzis līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ar iepakojuma apsaimniekotāju, drīkst izbeigt līgumu ar šo iepakojuma apsaimniekotāju un slēgt līgumu ar citu iepakojuma apsaim­niekotāju ne biežāk kā vienu reizi kalendārajā gadā.”;

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus “iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdiem “iepakojuma apsaimniekotājs”;

izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) organizē izlietotā iepakojuma dalīto savākšanu un reģenerāciju, sadarbojoties ar pašvaldībām;

3) reizi kalendārajā gadā iesniedz Vides ministrijai vai tās pilnvarotajai institūcijai ziņojumu par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem. Ja iepakotājs ir noslēdzis līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju, ziņojumu attiecīgi iesniedz iepakojuma apsaimniekotājs. Ziņojumā norādīto informāciju pamato ar attaisnojošiem uzskaites dokumentiem, sākot no iepakojuma iegādes vai preču iepakojuma ievešanas no citām valstīm līdz pilnīgas reģenerācijas vai pārstrādes brīdim.”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrās daļas 3.punktā minētā ziņojuma iesniegšanas kārtību nosaka un ziņojuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Izlietoto iepakojumu, kas izvests pārstrādei vai reģenerācijai uz citu valsti ārpus Eiropas Kopienas, uzskata par reģenerētu vai pārstrādātu tikai tad, ja ir pamatoti pierādījumi tam, ka pārstrāde vai reģenerācija notikusi, ievērojot nosacījumus, kas visumā ir līdzvērtīgi tiem, kādi noteikti Eiropas Kopienas tiesību aktos šajā jomā.

(5) Prasības, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā Vides ministrijas pilnvarotā institūcijā tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, nosaka Ministru kabinets.”

11. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16. pants. (1 )Iepakojuma apsaimniekotāja pienākums ir informēt sabiedrību par:

1) izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas un resursu atgūšanas iespējām;

2) iepakojuma lietotāju funkcijām iepakojuma atkārtotā lietošanā un izlietotā iepakojuma pārstrādē un reģenerācijā;

3) iepakojuma marķējuma nozīmi.

(2) Iepakotāja pienākums ir informēt sabiedrību par izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas un resursu atgūšanas iespējām.”

12. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” ar vārdiem “Vides ministrs”.

13. 18.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “Preces vai produkta ražotājs vai to importētājs” ar vārdiem “Preces ražotājs”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komersants, kas Latvijā ieved citās valstīs ražotas un iepakotas preces, veido iepakojuma depozīta sistēmu gadījumos, kad ir noslēgts līgums ar preces piegādātāju citās valstīs par atkārtoti lietojamā iepakojuma saņemšanu atpakaļ.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Preces ražotājs nodrošina, lai pārdevēja savāktais iepakojums, kuram ir piemērota depozīta sistēma, tiktu transportēts uz attiecīgo komercdarbības veikšanas vietu.”

14. Izteikt 19.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Iepakojuma ražotājs reizi saimnieciskajā gadā iesniedz Vides ministrijai vai tās pilnvarotajai institūcijai ziņojumu par saražotā, uz citām valstīm izvestā vai no citām valstīm ievestā iepakojuma apjomu un veidiem. Ja iepakojuma ražotājs ir noslēdzis līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju, ziņojumu par saražotā, uz citām valstīm izvestā vai no citām valstīm ievestā iepakojuma apjomu un veidiem attiecīgi iesniedz iepakojuma apsaimniekotājs.

(2) Pamatojoties uz iepakojuma apsaimniekotāja, iepakojuma ražotāja un iepakotāja iesniegtajiem ziņojumiem, Vides ministrija vai tās pilnvarotā institūcija veido un uztur datu bāzi par iepakojuma un izlietotā iepakojuma apjomu un veidiem.”

15. Aizstāt 20.pantā vārdus “Latvijas Vides aģentūra” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

16. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Iepakojuma ražotāja, iepakotāja un iepakojuma apsaimniekotāja darbību atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām kontrolē Valsts vides dienests.”

17. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“2. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 1.¹panta trešajā daļā, 13.panta otrajā daļā, 15.panta trešajā un piektajā daļā minētos noteikumus.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.oktobrim ir spēkā Ministru kabineta 2002.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.139 “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.oktobrim izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumos Nr.414 “Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam”.”

18. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra direktīvas 2004/12/EK, ar ko groza direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 21.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 11.maijā