Vakar,18.septembrī, sākās ES un Latvijas parlamentārās komitejas 5.sēde

Saeimas Sarkanajā zālē — Eiropas Savienības un Latvijas parlamentārās komitejas 5.sēdes dalībnieki

Pirms gandrīz trim gadiem — 1997.gada novembrī — Rīgā tika nodibināta Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja. Tās galvenais uzdevums ir izvērtēt ES un Latvijas savstarpējās attiecības, īpašu uzmanību pievēršot ES kandidātvalstu Asociācijas līguma izpildei, Latvijai gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Apvienotā parlamentārā komiteja savu iespēju robežās arī veic uzraudzību pār Latvijas valdības īstenoto politiku integrācijai ES, kā arī Eiropas Savienības Eiropas Komisijas politiku un rīcību attiecībā uz Latviju kā potenciālo ES dalībvalsti.

Latviju apvienotajā parlamentārajā komitejā pārstāv divpadsmit pastāvīgie Saeimas delegācijas locekļi un seši viņu vietnieki. Saeimas delegācijas vadītājs un vienlaikus komitejas līdzpriekšsēdētājs ir Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs, bet delegācijas vadītāja vietnieki — Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns.

Savukārt Eiroparlamenta delegācijas vadītājs un komitejas līdzpriekšsēdētājs ir Alfreds Gomolka (Alfred Gomolka ) no Vācijas, viņa vietniece — Kolete Fleša ( Colette Flesch ). Apvienotās parlamentārās komitejas sēdes notiek divas reizes gadā — Rīgā un Briselē.

Vakar, 18.septembrī, pēcpusdienā Saeimas namā sākās Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5.sēde, kas turpināsies arī šodien, 19.septembrī. Šoreiz Eiroparlamenta delegācijā ir trīs deputāti no Vācijas un pa vienam no Luksemburgas, Somijas un Zviedrijas, bet to pavada arī diezgan daudzas ES parlamenta amatpersonas.

Sēdes iesākumā tās dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Pēc tam izteicās Alfreds Gomolka, uzsverot, ka jāpieliek visas pūles, lai Latvija tiktu uzņemta Eiropas Savienībā jau pirmajā tās paplašināšanas kārtā. Tas, viņaprāt, ir reāli sasniedzams mērķis. Bet komitejas līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses Gundars Bojārs atgādināja, ka tieši pēdējā laikā Saeima ir pieņēmusi diezgan daudzus svarīgus likumus, kas pilnībā atbilst Eiropas Savienības izvirzītajiem kritērijiem.

Pēc tam bija viedokļu apmaiņa, kas visspraigāk izraisījās sakarā ar Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa uzstāšanos, jo viņš savā runā pievērsās gan Latvijas saimnieciskajai un sociālajai virzībai uz ES, gan Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībām tuvākā un tālākā nākotnē. Sēdes darbā piedalījās arī Francijas Republikas vēstniece Latvijas Republikā Luīza Avona, pārstāvot ES Padomē šobrīd prezidējošo valsti, un Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss.

Šodien ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5. sēde turpinās. Tās noslēgumā paredzēts pieņemt vairākas rekomendācijas, kas būtu abpusējiem pūliņiem izpildāmas.

Bet pievakarē Eiroparlamenta delegācijas locekļi dosies ekskursijā uz Siguldu.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors

Pirms sēdes sākuma Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sekretārs Ilmārs Solims, komisijas līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Saeimas delegācijas vadītājs Gundars Bojārs, komitejas līdzpriekšsēdētājs un Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Alfreds Gomolka	Sēdes laikā: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume; Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētāji Gundars Bojārs (Latvija) un Alfreds Gomolka (Eiropas Savienība)

Saeimas deputāti Andris Bērziņš, Viola Lāzo, Roberts Jurdžs; ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs un Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks

Vakar, 18.septembrī, Saeimas Sarkanajā zālē Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki un ārvalstu vēstniecību darbinieki        Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Uzruna Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas piektajā sēdē 2000.gada 18.septembrī Rīgā

Augsti godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks un gods jūs sveikt Latvijas Republikas Saeimā, kur esam sanākuši uz Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas piekto sēdi. Gribu izteikt cerību, ka šo divu dienu diskusija apliecinās to, ka Latvijas centienus saprot un atbalsta.

Sarunas saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir, iespējams, sarežģītākās un visaptverošākās starpvaldību sarunas, kuras Latvijas Republikas vēsturē ir nācies vai tuvāko gadu laikā nāksies risināt. Latvijas Republikas Ministru kabinets 1999.gada 19.oktobrī ir apstiprinājis Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācijas nolikumu, kā arī ar attiecīgu rīkojumu apstiprinājis delegācijas sastāvu. Minētie valdības dokumenti pagaidām ir vienīgie normatīvie akti, kas reglamentē iestāšanās sarunu procesu no mūsu puses, un tajos ir ierādīta noteikta loma arī parlamentam — Saeimai.

Saeimas Eiropas lietu komisija saņem izvērtēšanai katru šo sarunu delegācijas izstrādāto pozīciju un dod par to savu atzinumu. Tādējādi arī Saeimas deputāti ir iesaistīti šo valstij tik svarīgo politisko lēmumu pieņemšanā. Turklāt Saeimai ir iesniegti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas paredz ar likumu noteikt, kāda ir Saeimas kompetence ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistītajā procesā. Proti, pirms sarunām ar Eiropas Savienību katra sarunu pozīcija, bet to ir trīsdesmit viena, jāapstiprina arī Saeimas Eiropas lietu komisijā. Kopumā Eiropas lietu komisija jau ir apstiprinājusi 20 sarunu pozīcijas.

Būtu jāmin arī Eiropas Savienības Informācijas centrs, kurš jau kopš 1997.gada rudens darbojas Saeimā un kuru sāka veidot ar Eiropas Savienības "Phare" programmas līdzekļiem. Centrs katru nedēļu izdod informatīvo biļetenu "Eiroziņas", kas sākumā iznāca 150 eksemplāru lielā metienā, bet tagad ir sasniedzis 1100 eksemplārus. Ir izveidota sava lappuse internetā, lielākajā dienas laikrakstā "Diena" publicētas astoņas lappuses "Eiropa un Mēs", katru mēnesi tiek gatavota lapa laikrakstā "Čas", kas iznāk krievu valodā, kā arī kopā ar Zviedrijas valdību uzsākts projekts, kura ietvaros katru nedēļu informācijas pakete tiek nosūtīta Latvijas rajonu laikrakstiem. Šo informāciju tagad publicē jau 21 laikraksts.

Gribētu uzsvērt, ka Eiropas Savienības paplašināšanās nedrīkst zaudēt ātrumu un virzienu, jo tādā gadījumā tā varētu zaudēt ticamību. Mēs ceram, ka visas atlikušās sarunu sadaļas mums tiks atvērtas Zviedrijas prezidentūras laikā. Mēs apsveiktu to, ja pēc iespējas drīzāk, varbūt jau Zviedrijas prezidentūras laikā, parādītos analīze par pārejas periodiem, ko Eiropas Savienības dalībvalstis varētu pieprasīt "substanciālajās" sadaļās (tādās kā "Lauksaimniecība", "Vide", "Personu brīva pārvietošanās").

Zviedrija savas prezidentūras laikā varētu sagatavot tādu kā "Small Final Package" visām kandidātvalstīm, kurā tiktu apkopota iespējamā vienošanās par pārejas periodiem tajās sadaļās, kurās nepieciešami īsi un tīri tehniska rakstura pārejas periodi, tas ir, tādi, kas būtiski neietekmē nedz Eiropas Savienības iekšējo tirgu, nedz arī tās kopējās politikas jomas. Vienošanās par "Small Final Package" varētu tikt panākta laikā, kad Eiropas Savienībā prezidēs Beļģija.

Mēs ceram, ka sarunas par mūsu "Final Package" varēsim risināt Spānijas prezidentūras laikā 2002.gada pirmajā pusē.

Helsinkos Eiropas Savienība apstiprināja savu apņemšanos būt gatavai jaunu valstu uzņemšanai 2003.gada sākumā. Šis Eiropas Savienības mērķa datums sakrīt ar Latvijas iekšējo mērķa datumu, kad varētu pabeigt iestāšanās sarunas. Tas nozīmē, ka līdz šim laikam tiks pabeigta ne tikai nacionālās likumdošanas aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības "acquis communautaire", bet arī būsim spējīgi nodrošināt šo normu pilnīgu ieviešanu Latvijā.

Optimāli būtu, ja pirmā jauno dalībvalstu uzņemšana notiktu vēl šīs Eiropas Komisijas darbības laikā, tas ir, līdz 2005.gada 1.janvārim. Arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Nikola Fontēna vairākkārt ir izteikusies par to, ka Eiroparlaments darīs visu iespējamo, lai vairākas Eiropas Savienības kandidātvalstis jau 2004.gadā kļūtu par dalībvalstīm un piedalītos nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas ir arī Latvijas mērķis.

Nobeigumā, godātie kolēģi, es jums vēlu radošu, auglīgu darbu, lai mūsu kopīgie mērķi īstenotos un visi procesā iesaistītie dalībnieki rastu savu cerību piepildījumu.

Pateicos par uzmanību!