Ministru kabineta 2005.gada 10.maija sēdē

Pieņemti noteikumi “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma piemērošanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā iesniedz un izskata Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu ierosinājumus, kā arī noraida šos ierosinājumus, noskaidro iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas un nosaka valsts mantas turētāja maiņas kārtību. Attiecīgā ministrija dod atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, ņemot vērā mantas veidu un vērtību. Attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta galasaņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.
Akceptēts likumprojekts “Muzeju likums”. Likuma mērķis ir noteikt muzeja funkcijas, valsts un sabiedrības attiecības muzeju jomā, kā arī nodrošināt muzeju darbību, lai sekmētu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstības iespējas. Likums attiecas uz publiskiem muzejiem, kā arī akreditētiem privātajiem muzejiem.
Likumprojektā noteikts, ka muzejs ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un zinātniskās pētniecības institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai.
Muzejs veic šādas funkcijas: materiālās un nemateriālās kultūras vai dabas vērtību uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana; muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas zinātniskā pētniecība; sabiedrības izglītošana, materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību popularizēšana, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbību saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus.
Likumprojektā noteikta Ministru kabineta kompetence muzeju jomā. Ministru kabinets: lemj par valsts muzeju un to filiāļu dibināšanu; apstiprina Muzeju valsts pārvaldes nolikumu; nosaka kārtību, kādā akreditējami valsts, pašvaldību, autonomie un privātie muzeji; nosaka Nacionālā muzeju krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas un finansēšanas kārtību, darbību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām, kā arī kārtību, kādā priekšmetu var atsavināt un izņemt no Nacionālā muzeju krājuma.
Likumprojektā noteikta Kultūras ministrijas kompetence muzeju jomā. Kultūras ministrija: izstrādā valsts stratēģiju un īsteno valsts politiku muzeju jomā; koordinē valsts muzeju starptautiskos sadarbības projektus, kā arī informē citu publisko tiesību juridisko personu un privātpersonu muzejus par starptautisko sadarbību; piešķir akreditētajiem muzejiem īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājmākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu īstenošanai valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus; izveido Latvijas Muzeju padomi un apstiprina tās nolikumu; veido Nacionālā krājuma kopkatalogu.
Likumprojektā precizēta muzeju klasifikācija pēc juridiskā statusa, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un dalot muzejus publiskajos un privātajos. Publisko muzeju grupa ietver valsts, pašvaldību un autonomos muzejus. Atbilstoši jaunajai klasifikācijai tiek precizēti tie Muzeju likuma panti, kuros muzeju darbību nosaka to piederība attiecīgai grupai.
Pieņemti noteikumi “Administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentu glabāšanas, realizācijas un iznīcināšanas kārtība, kā arī realizētās vai iznīcinātās mantas atlīdzināšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā: institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības administratīvo pārkāpumu lietās izņemt mantu un dokumentus, nodod glabāšanā izņemto mantu un dokumentus; atbildīgā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par tādas izņemtās mantas nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai, kura ātri bojājas un kuru nevar nodot glabāšanā vai kuras ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij. Kā arī tiek realizēta vai iznīcināta izņemtā manta; institūcija, kura izņemto mantu realizējusi vai iznīcinājusi, atlīdzina mantas īpašniekam, atdodot tādas pašas sugas un kvalitātes mantu vai arī samaksājot vērtību, kāda realizētajai vai iznīcinātajai mantai būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī.
Izņemtos dokumentus un mantu, ko nav iespējams glabāt kopā ar administratīvā pārkāpuma lietu, kā arī izņemto mantu, kura ātri bojājas un kuru nevar nodot glabāšanā vai kuras ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, atbildīgā institūcija (amatpersona) ar pamatotu lēmumu nodod glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai valsts aģentūrai “Materiālās rezerves”.
Šie noteikumi neattiecas uz personu un to tiesisko statusu apliecinošiem dokumentiem.
Atbildīgā institūcija (amatpersona) pieņem pamatotu lēmumu par šajos noteikumos minētās izņemtās mantas nodošanu iznīcināšanai: ja manta atzīta par izplatīšanai nederīgu saskaņā ar pārtikas apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem;  ja paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus.
Ja atbildīgajai institūcijai (amatpersonai) nepietiek informācijas, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par izņemto mantu realizāciju vai iznīcināšanu, atbildīgā institūcija (amatpersona) var pieaicināt speciālistus vai ekspertus.
Izņemtās mantas uzglabā, realizē vai iznīcina saskaņā ar atbilstošās jomas regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības. Darbības ar izņemto mantu, kas pakļauta pārtikas un veterinārajai uzraudzībai, veic Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.
Valsts aģentūra “Materiālās rezerves” (aģentūra) izņemto mantu realizē šādi: realizē pati vai slēdz līgumu ar komersantu vai institūciju par izņemtās mantas realizāciju; pārdod izņemto mantu izsolēs, kuras organizē saskaņā ar aģentūras vadītāja apstiprinātiem izsoles noteikumiem, vai slēdz līgumu ar komersantu vai institūciju par izņemtās mantas realizāciju izsolēs. Izsoli rīko obligāti, ja izņemtās mantas kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu. Šis nosacījums neattiecas uz izņemto mantu, kas ātri bojājas, kā arī uz izņemto mantu, kura ātri bojājas, kā arī izņemto mantu, kuru nevar realizēt vai kuras paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus, nodod valsts vai pašvaldības iestādēm izlietošanai. Ja uz izņemto mantu piesakās vairākas iestādes, priekšroka ir tai iestādei, kura pieteikusies pirmā. Valsts un pašvaldības iestādes, kas saņēmušas izņemto mantu, izdara attiecīgus ierakstus grāmatvedības reģistros.
Aģentūra vismaz piecas darbdienas pirms paredzēta izņemtās mantas realizācija vai iznīcināšana ievieto sludinājumu plašsaziņas līdzekļos (obligāti interneta mājas lapā un vietējā laikrakstā), uzaicinot pieteikties izņemtās mantas īpašnieku vai tā pilnvarotu pārstāvi, kā arī citas ieinteresētās personas.
Aģentūra izveido īpašu depozīta kontu to ieņēmumu ieskaitīšanai, kas gūti, realizējot izņemto mantu, un kontrolē, lai ieņēmumi tiktu iemaksāti depozītu kontā. Ieņēmumi, kas gūti, realizējot izņemto mantu, glabājas šajā kontā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā.
Pieņemts rīkojums “Par A.Betheru”. Saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Arildam Betheram atļauts savienot valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomes locekļa amatu ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” padomes locekļa amatu.
Pieņemts rīkojums “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta un publiskajām būvēm”.
Lai nodrošinātu iespēju Nacionālo bruņoto spēku karavīriem attīstīt fizisko sagatavotību, kā arī popularizētu sportu Latvijas iedzīvotāju vidū, nolemts, pamatojoties uz likumu “Par valsts budžetu 2005.gadam”, 2005.gadā no Aizsardzības ministrijai paredzētajiem valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem pašvaldību sporta un publisko būvju būvniecībai novirzīt līdzfinansējumu šādā apmērā: Lielvārdes novada domei sporta centra būvniecībai un aprīkojumam – 200 000 latu; Sakas novada domei Pāvilostas vidusskolas sporta zāles būvniecībai – 30 000 latu; Preiļu novada domei Preiļu 2.vidusskolas trenažieru zāles izbūvei – 30 000 latu.
Aizsardzības ministrijai uzdots noslēgt līgumus ar šajā rīkojumā minētajām iestādēm par līdzdalību attiecīgo sporta un publisko būvju būvniecībā un minēto būvju turpmāko izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā pazudušu personu tuvi radinieki dod rakstveida piekrišanu salīdzināmo paraugu un ziņu iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē un to apstrādei”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā pazudušu personu tuvi radinieki dod rakstveida piekrišanu salīdzināmo paraugu un ziņu iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē un to apstrādei.
Piekrišanu salīdzināmo paraugu un ziņu iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē un to apstrādei pazudušu personu tuvi radinieki (vecāki un bērni) dod, rakstiski aizpildot protokolu par pazudušu personu tuvu radinieku salīdzināmo paraugu iesniegšanu iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē (pielikums).
Salīdzināmos paraugus no nepilngadīga bērna var ņemt tikai pēc tā likumīgā aizbildņa rakstiskas piekrišanas.
Pieņemti “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”.
Noteikumi nosaka atlīdzības lielumu par tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām (atlīdzība), tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksas kārtību, kā arī kārtību, kādā atlīdzība tiek proporcionāli sadalīta starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem.
Atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju (organizācija).
Atlīdzību par tukšajiem materiālajiem nesējiem maksā šādā apmērā (atlīdzības lielumu nosaka kā individuālu likmi par vienu vienību): audiokasetes – 0,03 lati; videokasetes – 0,06 lati; minidiski (MD) – 0,03 lati; CD-R, CD-RW – 0,10 latu; DVD-R, DVD-RW – 0,20 latu.
Atlīdzību par reproducēšanai izmantojamām iekārtām maksā šādā apmērā (atlīdzības lielumu nosaka kā individuālu likmi par vienu vienību): audiomagnetofons ar audiokasešu ieraksta funkciju, radio ar audiokasešu ieraksta funkciju, audiomagnetofons ar audiokasešu un CD ieraksta funkciju, radio ar audiokasešu un CD ieraksta funkciju, radio ar CD ieraksta funkciju, radio ar MD ieraksta funkciju, CD atskaņotājs ar ieraksta funkciju, MD atskaņotājs ar ieraksta funkciju, MP3 atskaņotājs ar integrētu cieto disku – 1 lats; videomagnetofons ar videokasešu ieraksta funkciju, televizors ar videokasešu ieraksta funkciju – 1 lats; DVD atskaņotājs ar ieraksta funkciju, televizors ar DVD ieraksta funkciju – 1 lats; satelītu uztvērējs ar datu ieraksta iespējām – 1 lats; jebkurš CD rakstītājs, kas pievienojams datoram, – 1 lats; jebkurš DVD rakstītājs, kas pievienojams datoram, – 1 lats.
Organizācija reģistrē maksātāju reģistrā tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājus, tajā skaitā komersantus, kas komplektē datorus Latvijā (izgatavotājs), un komersantus, kas ieved Latvijā tukšos materiālos nesējus vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas (ievedējs), norādot personas nosaukumu un juridisko adresi. Organizācija maksātāju reģistrā ietverto informāciju aktualizē katru mēnesi un uztur to publiski pieejamu.
Ja izgatavotājs vai ievedējs izved no Latvijas neizmantotus tukšos materiālos nesējus vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas, izgatavotājs vai ievedējs par tiem nemaksā atlīdzību vai saņem atlīdzību atpakaļ, ja tā ir samaksāta.
Organizācija izveido profesionālo lietotāju reģistru, norādot personas nosaukumu un juridisko adresi. Organizācija profesionālo lietotāju reģistrā ietverto informāciju aktualizē katru mēnesi un uztur to publiski pieejamu. Profesionālo lietotāju reģistrā reģistrē: raidorganizācijas, kas tukšos materiālos nesējus vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas ieved vai iegādājas no ievedēja vai izgatavotāja un izmanto profesionālā darbībā; komersantus, kas tukšos materiālos nesējus vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas ieved vai iegādājas no ievedēja vai izgatavotāja un izmanto darbu un blakustiesību objektu reproducēšanai komerciālos nolūkos; komersantus un valsts vai pašvaldību iestādes (aģentūras), kas tukšos materiālos nesējus un reproducēšanai izmantojamās iekārtas lieto savā darbībā, neizmantojot tos reproducēšanai personiskām vajadzībām un neatsavinot tos.
Kultūras ministrijai ir tiesības iepazīties ar organizācijas un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (kas pārstāv autorus, izpildītājus, fonogrammu producentus un filmu producentus) grāmatvedības dokumentiem, kas attiecas uz atlīdzības iekasēšanu, sadali un izmaksu, kā arī ar to saistītajiem administratīvajiem izdevumiem.
Personas, kurām bija pienākums maksāt atlīdzību līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet to nav samaksājušas, parādu maksā atbilstoši tiem nosacījumiem, kas bija spēkā parāda rašanās brīdī.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.443 “Noteikumi par nesēja atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, sadales un izmaksas kārtību”.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā.
Pieņemti noteikumi “Latvijas elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes nolikums”.
Latvijas elektroniskās pārvaldes koordinācijas padome (padome) ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt elektroniskās pārvaldes (e-pārvalde) stratēģisko vadlīniju aktualizēšanu un e-pārvaldes projektu realizēšanu. Padome reizi gadā noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par savu darbību.
Nolikums nosaka padomes funkcijas, uzdevumus un tiesības. Padomei ir šādas funkcijas: koordinēt un organizēt ar e-pārvaldi saistīto jautājumu risināšanu; informēt valsts un pašvaldību institūcijas par aktivitātēm e-pārvaldes jomā.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, padome veic šādus uzdevumus: sniedz atzinumus un ieteikumus ar e-pārvaldi saistītajos jautājumos e-pārvaldi realizējošām valsts pārvaldes iestādēm; iesaka Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam izmaiņas Latvijas e-pārvaldes programmā; sagatavo priekšlikumus ar e-pārvaldi saistīto jautājumu risināšanai; sagatavo ieteikumus Informācijas sabiedrības nacionālajai padomei par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz e-pārvaldes jautājumiem; sniedz atzinumus par e-pārvaldes projektu atbilstību e-pārvaldes stratēģijai; sniedz atzinumus par investīciju nepieciešamību un sadalījumu e-pārvaldes projektiem iekļaušanai Valsts investīciju programmas projektā; izskata jautājumus un sniedz atzinumus valsts un pašvaldību institūcijām par atsevišķu e-pakalpojumu atbilstību e-pārvaldes principiem un to iekļaušanu e-pakalpojumu grozā; sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību institūcijām par izmaiņām e-pārvaldes projektu vadībā un finansējumā; iesaka Ministru kabinetam nelietderīgu projektu pārtraukšanu un jaunu projektu uzsākšanu.
Padomei ir šādas tiesības: uzaicināt atbildīgās personas sniegt pārskatu par ar e-pārvaldi saistīto projektu izpildes gaitu; pieprasīt un bez maksas saņemt no visām valsts un pašvaldību institūcijām nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar e-pārvaldes izveidi; uzaicināt speciālistus un ekspertus piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
Padomes sastāvā ir: īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās (padomes priekšsēdētājs); Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs (padomes priekšsēdētāja vietnieks); Aizsardzības ministrijas pilnvarots pārstāvis; Ārlietu ministrijas pilnvarots pārstāvis; Ekonomikas ministrijas pilnvarots pārstāvis; Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis; Iekšlietu ministrijas pilnvarots pārstāvis; Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarots pārstāvis; Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pilnvarots pārstāvis; Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pilnvarots pārstāvis; Kultūras ministrijas pilnvarots pārstāvis; Labklājības ministrijas pilnvarots pārstāvis; Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas pilnvarots pārstāvis; Satiksmes ministrijas pilnvarots pārstāvis; Tieslietu ministrijas pilnvarots pārstāvis; Veselības ministrijas pilnvarots pārstāvis; Valsts kancelejas pilnvarotais pārstāvis; Vides ministrijas pilnvarots pārstāvis; Zemkopības ministrijas pilnvarots pārstāvis; Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarots pārstāvis; Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarots pārstāvis; Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pilnvarots pārstāvis.
Akceptēti likumprojekti “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” un “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””.
Likumprojektā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības aprēķina un iekasē maksu par aģitācijas materiālu izvietošanu.
Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.859 “Noteikumi par maksu, kuru pašvaldība iekasē par aģitācijas materiālu izvietošanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām” nosaka maksu, kuru pašvaldība iekasē par aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās vietās pirms vēlēšanām, aprēķina formulu, kurā ir iekļauts zonas koeficients (mainīgais no 0,1 līdz 10, kuru pašvaldība ir tiesīga noteikt ar domes (padomes) lēmumu). Līdz ar šāda normatīvā regulējuma spēkā esamību nepieciešams precizēt likumus, paredzot deleģējumu pašvaldībām.
Izskatīts jautājums par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa amata pretendentu.
Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” Ministru kabinets atbalstīja konkursa kārtībā izraudzīto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļa amata pretendenti Daigu Iļjanovu.
Valsts kancelejai uzdots nosūtīt protokollēmumu Saeimai, kura iecels amatā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.
Pieņemti noteikumi “Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums”.
Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde. Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargāt darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā īstenot valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos.
Saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” uzrauga administratoru darbību maksātnespējas procesā. Lai nodrošinātu šo uzdevumu, minētais likums paredz Maksātnespējas aģentūrai šādas funkcijas: sagatavot un sertificēt administratorus, pēc nejaušības principa izvēlēties un ieteikt administratorus tiesai, kā arī apmierināt darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.
Likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” paredz, ka Maksātnespējas administrācija ir darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs. Minētais likums uzdod Maksātnespējas administrācijai pieņemt un izskatīt maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu, apstiprināt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksājamās summas un apmierināt darbinieku prasījumus. Likums paredz, ka Maksātnespējas administrācija realizē kreditora tiesības pret maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanai.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora kandidātu”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” (Maksātnespējas administrācija) izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora kandidātu konkrētam maksātnespējas procesam.
Maksātnespējas administrācija maksātnespējas procesa administratora kandidāta izvēli konkrētam maksātnespējas procesam nodrošina pēc nejaušības principa, izveidojot piecus atsevišķus maksātnespējas procesa administratoru pretendentu sarakstus atbilstoši attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijai.
No maksātnespējas procesa administratoru vidus, kuri līdz 2005.gada 1.jūnijam elektroniskā veidā izteikuši gribu pildīt administratora pienākumus attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā, tiek izveidots maksātnespējas procesa administratoru pretendentu saraksts atbilstoši pieteikuma iesniegšanas secībai. Maksātnespējas procesa administrators ir tiesīgs pieteikties vienlaikus pildīt administratora pienākumus vairākās apgabaltiesas darbības teritorijās.
Pēc tiesas lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu saņemšanas attiecīgais parādnieks, tā nosaukuma (firmas) alfabētiskā secībā tiek reģistrēts attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijas maksātnespējas subjektu (parādnieku) aktuālajā sarakstā.
Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu saraksts ir elektroniskā veidā apkopots ziņu kopums par maksātnespējas procesa administratoriem, kuri izteikuši gribu pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā, un tas ir publiski pieejams Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapā.
Maksātnespējas subjektu (parādnieku) aktuālais saraksts ir elektroniskā veidā apkopots ziņu kopums par parādniekiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā, pret kuriem ir ierosināta maksātnespējas lieta un attiecībā uz kuriem nepieciešams veikt maksātnespējas procesa administratora kandidāta izvēli. Maksātnespējas subjektu (parādnieku) aktuālais saraksts tiek veidots katru darba dienu, un tas ir publiski pieejams Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapā.
Lai nodrošinātu šajos noteikumos minēto dokumentu iesniegšanu elektroniskā veidā, maksātnespējas procesa administrators noslēdz attiecīgu sadarbības līgumu ar Maksātnespējas administrāciju. Iesniedzot šajos noteikumos minētos dokumentus elektroniskā veidā, maksātnespējas procesa administrators paraksta vietā izmanto sadarbības līgumā noteikto individuālo kodu.
Maksātnespējas procesa administrators ir tiesīgs jebkurā laikā izstāties no attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijas maksātnespējas procesa administratoru pretendentu saraksta, nosūtot Maksātnespējas administrācijai attiecīgu pieteikumu.
Maksātnespējas procesa administrators, kurš līdz 2005.gada 1.jūnijam nav izteicis gribu veikt maksātnespējas procesa administratora pienākumus vai šo noteikumu noteiktajā kārtībā izstājies no maksātnespējas procesa administratoru pretendentu saraksta, ir tiesīgs jebkurā laikā elektroniskā veidā nosūtīt Maksātnespējas administrācijai pieteikumu par tā iekļaušanu šo noteikumu 3.punktā minētajā sarakstā. Attiecīgajā gadījumā Maksātnespējas administrācija minēto personu reģistrē pieteikuma iesniegšanas secībā maksātnespējas procesa administratoru pretendentu saraksta beigās.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Likumprojekts papildināts, nosakot patērētāja tiesības, ja prettiesiski izmantota viņa maksājumu karte. Patērētājam, ja prettiesiski izmantota viņa maksājumu karte, ir tiesības prasīt kredītiestādei, kas patērētājam izsniegusi maksājumu karti, attiecīgā maksājuma atcelšanu vai prettiesiski debitētās summas atlīdzināšanu.
Ja patērētājs apgalvo, ka viņa maksājumu karte ir tikusi prettiesiski izmantota, un ja kredītiestāde, kas patērētājam izsniegusi maksājumu karti, nevar pierādīt, ka attiecīgais maksājums ir ticis apstiprināts ar identifikācijas kodu vai kādu citu identifikācijas pierādījumu vai ka patērētājs ir rīkojies nevērīgi vai prettiesiski, kredītiestāde atlīdzina prettiesiski debitēto summu.
Kredītiestāde, kas patērētajam ir izsniegusi maksājumu karti, ir atbildīga par kļūdām vai paviršību, ko tā pieļāvusi, sniedzot pakalpojumu saistībā ar patērētājam izsniegto maksājuma karti.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu ES Direktīvas 2002/65/EK un ES Direktīvas 97/7/EK 8. pantu prasības, kuri nosaka patērētāju tiesības, gadījumos, ja prettiesiski izmantota viņu maksājumu karte.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments