Ministru kabineta 2005.gada 9.maija sēdē
Ekonomikas ministrs Krišjānis
Kariņš Ministru kabineta sēdē prezentēja Ekonomikas ministrijas
sagatavoto “Ziņojumu par degvielas tirgu, iespējām palielināt
konkurenci degvielas tirgū un degvielas kvalitātes normatīviem
Latvijā”.
Ziņojumā iekļauta informācija par benzīna un dīzeļdegvielas tirgu
Latvijā, par piegādēm un cenu dinamiku, kvalitātes normatīviem
benzīnam un dīzeļdegvielai, administratīvajām izmaksām degvielas
apritē, alternatīvajiem risinājumiem (biodegvielu), kā arī
galvenie secinājumi par pašreizējo situāciju.
Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai un Konkurences
padomei turpināt sekot līdzīgi degvielas tirgus attīstības
tendencēm. Ekonomikas ministrija līdz 2005.gada 1.jūnijam
sadarbībā ar degvielas tirgū iesaistītajām nevalstiskajām
organizācijām identificēs administratīvās barjeras attiecībā uz
degvielas uzpildes staciju aprīkojumu, sertificēšanu, bīstamo
iekārtu uzraudzību, u.c., kā arī sagatavos un noteiktā kārtībā
iesniegs Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus
šo administratīvo šķēršļu samazināšanai degvielas tirgū.
Īstenojot nepamatoto administratīvo barjeru samazināšanas
pasākumus, varētu samazināt degvielas cenas patērētājiem.
Līdz 2005.gada 1.jūnijam Ekonomikas ministrijai arī jāiesniedz
Ministru kabinetā pārstrādātie MK noteikumi par degvielas
rezervju veidošanu, kā arī MK noteikumu projekts, kas regulē
biodegvielas kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšanas un
patērētāju informēšanas kārtību un citus aprites jautājumus
biodegvielai un tās sajaukumam ar fosilo degvielu.
Finanšu ministrijai uzdots nodrošināt valsts kontrolēto degvielas
kvalitātes rādītāju izpildes publiskošanu, lai sniegtu patiesu
informāciju patērētājiem par degvielas kvalitātes
rādītājiem.
Izanalizējot situāciju benzīna un dīzeļdegvielas tirgū Latvijā,
Ekonomikas ministrija secināja, ka:
1) Latvijā ir viszemākā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena ES
dalībvalstīs un Latvijā ir otra zemākā (aiz Igaunijas) benzīna
cena ES dalībvalstīs;
2) degvielas cenu kāpums pasaules tirgū un akcīzes nodokļa likmes
pieaugums ir galvenie avoti degvielas cenas kāpumam
mazumtirdzniecībā. Degvielas tirgus regulācija un “kontrole”
nebūs efektīvākais līdzeklis cenas samazinājumam
mazumtirdzniecībā. Cenu regulācijas gadījumā tirgus dalībnieku
riski samazinās un regulējošais cenu līmenis nodrošina tirgus
dalībnieku rentablu darbību, kā rezultātā cenu līmenis pārsniegtu
pašreizējo, kad tirgus situācija negarantē visu uzņēmumu rentablu
darbību;
3) Latvijā ir salīdzinoši augsta degvielas cena bez nodokļiem
(ieskaitot iepirkuma cenu, loģistikas un pārdošanas izdevumus un
degvielas tirgotāju peļņu), kas izskaidrojams ar ievērojamām
administratīvajām procedūrām, prasībām attiecībā uz degvielas
uzpildes staciju aprīkojumu, sertificēšanu, bīstamo iekārtu
uzraudzību, vides, būvniecības u.c. prasībām. Nodrošinot
vienkāršākas administratīvās procedūras, būtu iespējams samazināt
izmaksas degvielas tirdzniecībā un līdz ar to degvielas
mazumtirdzniecības cenu;
4) nav iespējams pazemināt degvielas kvalitātes normatīvus, jo
tie jau ir zemāki nekā ES. Tas ir pieļauts (piemēram, ir
nodrošināts pārejas periods, līdz kuram stājas spēkā noteikumu
normas attiecībā uz sēra saturu benzīnā un dīzeļdegvielā, proti,
2005.gada 1.jūnijs), lai nodrošinātu iespēju uzņēmējiem iztirgot
iepirktos uzkrājumus (MK noteikumi Nr.113, 02.08. 2005.), kā arī
nav noteikta obligāta prasība visu ziemas periodu lietot
arktiskās klases degvielu, kas sadārdzinātu degvielas
mazumtirdzniecības cenu par vidēji 2,5 santīmiem litrā, bet
degvielas tirgotājs, vadoties no laika apstākļiem, var tirgot arī
zemākas sasalšanas klases degvielu, ja ir silts klimats.
Samazinot degvielas kvalitātes normatīvus, var tikt ierosināta
pārkāpuma procedūra Latvijai par Eiropas Savienības direktīvu
prasību pārkāpšanu;
5) ir iespējams pārskatīt degvielas rezervju uzglabāšanas
sistēmu, kas nodrošinātu mazākas izmaksas degvielas tirgotājiem
saistībā ar jaunu rezervuāru izbūvi, finanšu resursu iesaldēšanu
rezervju uzglabāšanai u.c.
Kā alternatīvo risinājumu benzīnam un dīzeļdegvielai Ekonomikas
ministrija piedāvā biodegvielu. Ministrija jau izsludinājusi
valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu
“Kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšanas un patērētāju
informēšanas kārtība un citi aprites jautājumi biodegvielai un
tās sajaukumam ar fosilo degvielu”. Noteikumu projekts ievieš
Biodegvielas likuma normas un nodrošina normatīvo bāzi
biodegvielas apritei Latvijā.
Tā kā biodegvielas cena, kurai netiek piemērots akcīzes nodoklis,
ir zemāka par fosilās degvielas cenu, patērētājiem tiks
nodrošināta alternatīva degviela, kuras cenas neietekmēs naftas
produktu cenas svārstības pasaules tirgū.
Ziņojuma sagatavošanas gaitā tika saņemta informācija no
Konkurences padomes par pasaules un Latvijas degvielas cenu
attiecību pēdējos divos gados. 27.aprīlī ekonomikas ministrs
K.Kariņš tikās ar Konkurences padomes priekšsēdētāju P.Vilku, lai
analizētu situāciju saistībā ar konkurenci degvielas tirgū.
Lai noskaidrotu degvielas tirgotāju viedokļus un priekšlikumus,
Ekonomikas ministrija 29.aprīlī rīkoja tikšanos ar Latvijas
degvielas tirgotāju asociācijas un Latvijas degvielas tirgotāju
un ražotāju savienības pārstāvjiem. Tās laikā identificēti
iespējamie iemesli degvielas cenu svārstībām un analizētas
administratīvās barjeras degvielas tirgū. Tikšanās laikā panākta
vienošanās, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvji kopā ar Latvijas
degvielas tirgotāju asociācijas un Latvijas degvielas tirgotāju
un ražotāju savienības pārstāvjiem trīs nedēļu laikā izstrādās
konkrētus priekšlikumus, kas samazinātu degvielas tirgotājiem
produkta pārdošanas izmaksas, tādējādi attiecīgi samazinot arī
degvielas cenas patērētājiem. Pēc tam tie tiks virzīti
izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa