Ministrs vēršas pret nekārtībām masu pasākumos

Pēdējā laikā notikušās protesta akcijas, kas beigušās ar nekārtībām dažādos sabiedriskos un valstiskos pasākumos, mudinājušas iekšlietu ministru rosināt grozījumus likumdošanā, lai ierobežotu ekstrēmisma izpausmes.

Rosināt likumdošanas grozījumus iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons nolēmis pēc incidenta pie Brīvības pieminekļa 4.maijā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzdevis Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestiem līdz nākamās nedēļas sākumam apkopot informāciju par nepieciešamajiem likumdošanas grozījumiem, lai uzlabotu policijas iespējas novērst ekstrēmistiskus un pretvalstiskus pasākumus, informē IeM Preses un sabiedrisko attiecību departamenta preses centra vadītāja Laura Karnīte.
Tieši kādas izmaiņas tiesību aktos Ē.Jēkabsons plāno veikt, to L.Karnīte pagaidām atturējās konkretizēt, vienīgi piebilstot, ka ministra iecerēs esot palielināt pašlaik oficiāli noteikto minimālo attālumu, kādā “drīkst rīkot piketus pie nozīmīgiem objektiem”. Nedēļas laikā savus priekšlikumus likumu grozīšanai sniegs ministrijas dienesti, bet vēl pēc nedēļas tos apspriest un izvērtēt šo priekšlikumu atbilstību cilvēktiesību normām tiks aicināti sabiedrības pārstāvji.
Ēriks Jēkabsons uzsver, ka likumā par masu pasākumiem plānotās izmaiņas palīdzēs policijai aizsargāt no radikāliem, rasistiskiem un naidpilniem uzbrukumiem jebkuras svētvietas – gan tās, kas simbolizē Latvijas valstiskumu, gan tās, kas nozīmīgas reliģiskajām kopienām un etniskajām minoritātēm, informē L.Karnīte.
Iekšlietu ministrs atzīst, ka demokrātiskās valstīs iedzīvotājiem ir tiesības izteikt savu viedokli un dažādas nevardarbīga protesta un atšķirīgu uzskatu paušanas formas ir veicināmas, taču tās nedrīkst traucēt sabiedrisko kārtību. “Dažādu viedokļu paušana ir ne vien vēlama, bet nepieciešama, taču nav pieļaujama Latvijas valstiskuma un tā simbolu zaimošana, nacionālā nauda kurināšana un rasistiski izlēcieni,” norāda Ēriks Jēkabsons.
Rosināt likumdošanas grozījumus iekšlietu ministrs nolēmis pēc incidenta pie Brīvības pieminekļa 4.maijā, kad ekstrēmistiski noskaņotas personas mēģināja izjaukt valsts augstāko amatpersonu ziedu nolikšanas ceremoniju par godu Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai, bet vēlāk izraisīja nekārtības, informē L.Karnīte. Taču kopumā likumsargus uz tiesību aktu mainīšanu pamudinājuši vairāki līdzīgi gadījumi, kāds bija arī incidents jau minētajā vietā šā gada 16. martā saistībā ar leģionāru atceres pasākumu.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv