Kūpēdams kā tvaika bānīts, iet uz skolu mazais Jānīts

Beidzot plašsaziņas līdzekļi, tajā skaitā arī “Latvijas Vēstnesis”, ir pamanījuši ne vien dūmus, ko rada mežu ugunsgrēki, sešu un vairāk riteņu mehāniskie “biznesmeņi” pilsētu ielās, bet arī smēķētāji. Tautā biežāk lieto vārdu “pīpmaņi”. Tā vismaz dodot vārdam emocionālu noskaņu. Ir parādījušās arī dažas likumdošanas un normatīvo aktu iniciatīvas pret tabakas lietotājiem, bet tās pagaidām ir tikpat bezzobainas kā nabago pensionāru mutes, ja salīdzina ar to bardzību, ar kādu vēršas pret “zālīti”, pat pret vienkāršām miega zālēm. Vai tā būs līdz mūžībai, ka vienu narkotiku sauksim īstajā vārdā, bet citu – vienkārši par “tautas tradīciju”?

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Cik to mazo “skurstenīšu” mums ir?

Tautas skaitīšanā to nesaskaitīja. Tādēļ jāizlīdzas ar Latvijas CSP kopā ar medicīnas darbiniekiem 2003.gadā veikto Latvijas iedzīvotāju veselības aptauju rezultātiem. Tā kā aptaujas programma bija ļoti plaša, tā bija jāorganizē kā izlase. Taču tika nodrošināta vajadzīgā reprezentativitāte un izdarīts zinātniski pamatots vispārinātā iedzīvotāju skaita aprēķins dažādās grupās. Kopējais respondentu skaits bija 6837 vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Kāpēc atkal vecuma barjeras? Nāk prātā kāds labi kopts, veselīgs un augstā krēslā nosēdināts politiķis, kurš pirms kāda mēneša, pamatojot vienas Kurzemes slimnīcas slēgšanu, teica apmēram tā: “Tur ārstējas tikai par 74 gadiem vecāki pensionāri ar hroniskām slimībām, kuras izārstēt tāpat nav iespējams. Kāpēc darīt darbu, ja zināms, ka rezultātu nebūs?” Vai skaistums un vara vienmēr rada cietsirdību, tas nav šā raksta temats.
Un tā Latvijā pašreiz ir 694 546 aktīvo “skurstenīšu”, kuri sāk smirdēt vismaz reizi dienā, bet daži pat vairāk nekā 25 reizes. Ja pieskaita arī tos, kas smēķēšanu atmetuši (lai nu tā būtu!), tad vispārinātais smēķētāju skaits noteikts tuvu miljonam – 979 813. Tā kā šādos jautājumos vienmēr daži uzskata par lietderīgāku atbildi “uzlabot”, tad par miljonu varam būt samērā droši. Kaut vai tādēļ, ka nav taču pieskaitīti jaunāki par 15 gadiem.
Kā rāda citi pētījumi, daudzi vecāki uzskata, ka bērni jau no mazotnes jāradina pie patstāvības. Un to var izdarīt, dodot kabatas naudu. Nebūtu jau slikti, ja tā aizietu par bulciņām, jogurtu, kādu zīmuli vai blociņu. Cik bērnībā veselīga ir kokakola, tas jau ir diskutējams jautājums. Bet “patstāvīgi” nopirkta cigarešu paciņa liecina tikai par priekšlaicīgu patstāvību. Tad ir viens, divi soļi līdz “zālītei” un iedarbīgākām mantiņām. Ja nu tām kabatas naudas vairs nepietiek ...

Aktīvie aprēķināti, pasīvie – tikai apjaušami

Uz tiešu jautājumu “Vai Jūs pašlaik smēķējat?” 2003.gada aptaujā pozitīvu atbildi deva 56,4% minētā vecuma vīriešu, 50,6% – katru dienu, 5,8% – reizēm. Skaiti, kā gribi, iznāk vairāk nekā puse (1.tabula). Vislielākais smēķētāju īpatsvars starp vīriešiem ir 35–44 gadu vecumā, taču lieli procentu skaitļi ir arī blakus esošajās vecuma grupās. Vienīgi pensijas vecumā smēķētāju īpatsvars strauji samazinās. Vairs negaršo? Ticamāk, ka nav, par ko nopirkt. Arī pirms 24 gadu vecuma jau vairāk nekā puse ir regulāri vai vismaz “protokola” smēķētāji.
Nāk prātā “Zobgaļa kalendāri”, kur vecus vīrus vienmēr kariķēja ar pīpi zobos. Kā tagad ir ar skolēnu kalendāriem? Vai tur nav aizmirsts pusaudzim kaut ko iespraust zobos? Citādi viņš var sevi nepazīt.
Sieviešu smēķētāju īpatsvars ir daudz mazāks. Ja vien viņas šo “tikumu” nav uzskatījušas par konfidenciālu. No uzrādītās vecuma grupas, pēc oficiāliem datiem, smēķē apmēram katra ceturtā.
Pēc izsmēķēto cigarešu daudzuma modālais lielums ir 15–24 cigaretes dienā. Ja paciņā ir 20, tad ar vienu nepietiek. Vairums sieviešu uzrāda 1–14 dienā.
Cik ir pasīvo smēķētāju, kas elpo aktīvo pīpmaņu dūmus, varam tikai apjaust. Kaut gan daudzos darba kolektīvos to vairs nedara. Tikai lielie priekšnieki savos apartamentos to var atļauties. Kas direktoram vai vēl augstākam ko aizrādīs? Arī dažos dzīvojamos namos smēķētāji satiekas kāpņu telpās. Bet tas ir novērots vairāk Rīgas centra namos. Vai tā ir arī priekšpilsētās un lauku viensētās – tas turpmāko pētījumu uzdevums.

Vai jaunais vienmēr iemācās vajadzīgo

Jaunam smadzeņu gigabaiti vēl ir tukši. Raksti tur iekšā, ko gribi. Var svešvalodas, var matemātiku, bet var arī netikumus.
Jaunākā vecuma grupa, par kuru mums ir dati, ir 15–24 gadi. Un no tiem smēķēšanu iemācījušies jau 32% vīriešu līdz 14 gadu vecumam. Ne jau par pašu nopelnīto, bet vecāku iedoto kabatas naudu. Lielāka vecuma grupās šo “viesību kultūru” iemācās gan agrāk, gan vēlāk. Vienkārši gados vecākiem ir lielākas iespējas izvēlēties, kad mācīties. Tomēr vīriešiem jau samērā maza ir varbūtība iemīlēt pīpes dūmus pēc 20 gadu vecuma, ja tas nav izdarīts agrāk.
Tie, kas pašreiz ir tā sauktajā pirmspensijas vecumā, savā laikā gan šo “skolu” ir atlikuši mūža vidum vai pat otrajai pusei.
Diezgan līdzīgs stāvoklis ir ar sievietēm, tikai viņām griba kļūt modernām nāk kādus gadus vēlāk. No jaunākās vecuma grupas, par kuru mums ir ziņas, 72% smēķētāju dūmus iemīlējušas 15–18 gadu vecumā.

Kas veicina tieksmi, kas kavē?

Minētajā pētījumā uz šiem jautājumiem nav daudz atbilžu, jo kombinētiem grupējumiem izlase bieži bijusi par mazu. Bez tam var domāt, ka viss iegūto datu apjoms vēl nav izstrādāts.
Diezgan droši redzams, ka kavējošs faktors ir saprāts, kuru veicina izglītība. Ja no vīriešiem ar augstāko izglītību smēķētāju ir 32,4%, tad vidējā izglītība prātu vēl nedod (55%), sievietēm attiecīgi 12,4% un 19,6%.
Prof. Dr.med. Ģirts Briģis, kurš rakstījis analīzi minētās aptaujas rezultātu datu krājumam (“2003.gada Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti”, R.: CSP, 2004. – 187 lpp.) ar zināmu optimismu, vismaz zemtekstā, runā par smēķēšanas atmešanu. Tomēr mi

nētie skaitļi to īsti neapstiprina. Piemēram, smēķētājiem tika vaicāts, vai aptaujas brīdī viņi smēķē mazāk vai vairāk nekā pirms diviem gadiem. 19% vīriešu atbildēja, ka pašlaik smēķē mazāk, bet 21,1% – ka vairāk. Savukārt smēķēšanu samazinājušas 29,6% sieviešu, bet aktivizējušas 26,6% (48.lpp.). Kā raksta autors, “Lielākie smēķēšanu vairojošie faktori bijuši piederība vecuma grupai un dzīvošana Latgalē vai Zemgalē (pēdējam faktoram pieņemama skaidrojuma nav)” (turpat).

Tā laimīgākā un apdraudētākā grupa…

…ir jaunatne. Dažās lielākajās Latvijas augstskolās ir ierīkoti speciāli “pīpūži”(oficiāli – telpas smēķētājiem). Un tagad students “ar skursteni” gaiteņos un vestibilos tiešām ir retums. Kā ir “zemākajās” skolās?
Teic, ka nūjai vienmēr esot divi gali. Bērniem tabakas preces pārdot nav atļauts. Bet, ja viņiem ir kabatas nauda, var laikus iepazīties ar tādām ekonomikas kategorijām kā starpnieks, komisijas nauda, norēķins naudā un natūrā, parādu piedzīšana utt.
Tirgus ekonomikas pamati tiek apgūti jau pamatskolā un vidusskolā. Var iet tieši uz ekonomikas maģistrantūru.
Un tā mazais Jānītis ar kabatas naudu makā un “Marlboro” lūpu kaktiņā soļo uz skolu. Jūtas kā pieaudzis cilvēks, kas iet uz banku. Sevišķi, ja izdodas vienā paņēmienā izpūst vairākus zilpelēkus lokus.
Skolotāja jau kaut ko stāstīja par plaušu vēzi, bet tas draud tālā vecumā. Pagaidām tas ir aiz trejdeviņām autostrādēm. Gan jau līdz tam zinātnieki ko izgudros. Nauda Jānītim būs, un viņš nopirks. Galvenais ir, lai par naudu varētu nopirkt visu.

Dr.oec. Inta Ciemiņa,
Dr.habil.oec. Oļģerts Krastiņš

1.tabula

Vai Jūs pašlaik smēķējat (cigaretes, cigārus, pīpi), %

*) Šie procentu skaitļi kopējā simtā neietilpst, bet to summa veido pirmās ailes skaitli (autora aprēķins).

Datu pamatavots: “2003.gada Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti”. – R.: CSP, 2004. – 149.lpp.

2.tabula

Kad Jūs sākāt smēķēt, %

Ieskaitot iedzīvotājus, kas kādreiz smēķējuši.

Datu avots: “2003.gada Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti”. – R.: CSP, 2004. – 150.lpp.