Ģenētiski modificēti organismi pārtikā un mēs

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) mums vairs nav tiesību teikt “nē” pārtikai, kura satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) un kuru atzinusi ES. Laikā no 1998. līdz 2003. gadam ES atzinusi vairākus produktus, kuri satur ĢMO un kurus var ievest Savienības teritorijā, arī Latvijā.

Lielākoties pārtikas produkti, kas satur ĢMO, ir iegūti no ģenētiski modificētas kukurūzas, sojas un rapša Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I

Iebilstam,  iebilstam, iebilstam…

Uzskati par ĢMO ietekmi uz cilvēka veselību ir visai dažādi. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece Gita Rūtiņa uzskata, ka vēl nav pilnīgas skaidrības par to, kā pārtika, kas satur ĢMO ietekmē cilvēka veselību. “Lai pil-nībā saprastu, kā ĢMO ietekmē cilvēka veselību, jāpaiet ilgākam laikam.” Tāpēc, lemjot par atļauju ievest ES tirgū jaunus pārtikas produktus, kas satur ĢMO, Latvija vienmēr saka “nē”.
Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze teic, ka ĢMO cilvēka veselībai nav kaitīgi. “Pārtika, kas satur ĢMO, cilvēka veselībai ir mazāk kaitīga nekā autoizplūdes gāzes.” Lai pierādītu pretējo, nepieciešami zinātniski pētījumi, kas apstiprinātu izskanējušās bažas. Tomēr šādi pētījumi izmaksā dārgi, un līdz šim ĢMO ir salīdzinoši maz pētīti.
Latvijas Pārtikas centra direktora vietnieks Kārlis Rozenbergs norāda, ka Latvijā atļauts ievest un izplatīt aptuveni 50 produktus, kas satur ĢMO. ES ir atzīta viena ĢMO līnija, bet ASV tās ir piecas sešas līnijas. Satraucoša ir arī pastāvošā iespēja, ka ES tirgū no ASV varētu ienākt arī Savienībā neatzīti ĢMO saturoši produkti. Tādēļ ES valstīm vajadzētu pastiprināt kontroli, lai to nepieļautu.

Neatbilstoši produktu marķējumi

Pērn oficiāli Latvijā nav ievests neviens pārtikas produkts, kas saturētu ĢMO. Tomēr veikalu plauktos tādi ir atrodami. Lielākoties pārtikas produkti, kas satur ĢMO, ir iegūti no ģenētiski modificētas kukurūzas, sojas un rapša, taču uz iepakojuma nav iegūstama informācija par ĢMO klātbūtni.
“Produkti, kas satur ĢMO, ir atbilstoši jāmarķē, un tas jānorāda uz iepakojuma, bet pieredze liecina, ka tā nenotiek,” Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē stāstīja Kārlis Rozenbergs. No pērn izmeklētajiem simt pārtikas produktu paraugiem 14 gadījumos tika konstatēta ĢMO klātbūtne virs pieļaujamās normas – viena procenta. Uz produkta iepakojuma informācijas par to, ka produkts satur ĢMO, nav bijis, stāsta K.Rozenbergs. Tās Pārtikas un veterinārā dienesta apzinātās kompānijas, kas atbilstoši normatīvos noteiktajām prasībām nav norādījušas, ka produkts satur ĢMO, ir iekļautas “melnajā sarakstā”. Tomēr tiek atzīts, ka izplatītāji šajā situācijā nav vainīgi. Informācija par ĢMO klātbūtni pārtikas produktā jāsniedz ražotājam, kas šajos gadījumos to gan nav darījis.
K.Rozenbergs brīdina, ka Latvijas Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomes ekspertiem, kā arī citām kontrolējošām organizācijām trūkst finansējuma. Tādēļ iespējams, ka Latvijas tirgū varētu nonākt arī ES oficiāli neatļauti ĢMO saturoši pārtikas produkti. Kā piemēru var minēt neseno gadījumu, kad Eiropas Komisija ES tirgū atklāja, ka no ASV kļūdas dēļ ievesta neatļauta kukurūza.

Drauds bioloģiskai daudzveidībai

M. Roze norāda, ka ES un ASV strīda pamatā par ĢMO saturošo pārtiku ir nevis cilvēka veselības faktors, bet gan ekonomiskie aspekti. Eiropas galvenais arguments sarunās ar ASV par ĢMO saturošu pārtiku esot vides aspekts, proti, lai ar ĢMO lauksaimniecības kultūru gēnu pārnešanu netiktu nodarīts kaitējums videi.
Lai gan Latvija iebilst pret ĢMO saturošas pārtikas ievešanu un pret ģenētiski pārveidotas lauksaimniecības kultūras audzēšanu valstī, Zemkopības ministrijā tiek izstrādāts normatīvais akts par bioloģiskās, tradicionālās lauksaimniecības metožu un ĢMO līdzāspastāvēšanu, skaidro M. Roze. “Ņemot vērā Latvijas salīdzinoši tīro vidi, valstī būtu daudz izdevīgāk attīstīt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu, nevis mēģināt attīstīt ģenētiski pārveidotas kultūras audzēšanu,” uzskata ministrs.
Viņš arī norādīja, ka, sākot audzēt ģenētiski modificētas cukurbietes vai kukurūzu Latvijā, ko atļaus minētais normatīvā akta projekts, galvenais risks būs auga gēns, kas ir izturīgs pret herbicīdiem. Proti, nezāles herbicīdu pielietošanas gadījumā ies bojā, bet ģenētiski modificētā lauksaimniecības kultūra izdzīvos. Taču ģenētiski modificētā auga gēns apputeksnēšanās laikā var nokļūt arī uz citiem līdzīgiem augiem, piemēram, no ģenētiski modificēta rapša uz pērkoni. Tas nozīmēs, ka arī pērkone būs izturīga pret herbicīdiem un tās ierobežošana ar herbicīdu palīdzību – neiespējama. Līdz ar to var izveidoties situācija, ka no pērkones vairs nevarēs tikt vaļā. Pēc vides ministra Raimonda Vējoņa teiktā, tādējādi varētu tikt apdraudēta Latvijas bioloģiskā daudzveidība.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv