Nosvinētais ceturtdaļmiljons

Vērienīgu svētku rīkošanā Latvijai ir vērā ņemama pieredze. Pēdējā laikā esam pieraduši baudīt augstas raudzes un plaši apmeklētus kultūras pasākumus. Piemēram, Vispārējos latviešu dziesmu svētkus, bet no nesenākas pagātnes – Rīgas astoņsimtgades svinības. Tādēļ acīmredzot vēlamies arī katrus nākamos svētkus tikpat krāšņus un daudzveidīgus. Bet, tiklīdz kārtējie svētki pagājuši, ar skubu ķeramies pie to izvērtēšanas.

Bagātā svētku nedēļa

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Maija pirmā nedēļa pasaulē aizritējusi vairāku svarīgu, svinīgu un nozīmīgu notikumu un svētku fonā. Arī Latvijā svinējām, pieminējām, atcerējāmies, godinājām, vērojām, sekojām klātienē, televīzijā, radio un presē. Notikumi sekoja cits citam ar dažu dienu atstarpi, sākot ar Darba svētkiem 1.maijā. Tad Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 15. gadadienas vērienīgās svinības 4. maijā, ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Rīgā, bet nedēļas noslēgumā – 8.maijā – tika atzīmēta gan nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, gan ģimenē svinamā Mātes diena.

Plašs piedāvājums

Ikviena pasākuma rīkošana ir saistīta ar izdevumiem. Atskatoties uz aizvadīto valsts svētku – 4.maija svinību – pasākumiem Rīgā, ko varēja vērot gan klātienē, gan televīzijas ekrānos, jāteic, ka piedāvāto pasākumu klāsts bija daudzveidīgs. Svētku noformējums bija pamanāms ne tikai pie ēkām izkārtajos valsts karogos. Par 4.maija svinībām vēstīja arī reklāmas plakāti un atsevišķi svētku aksesuāri. Šos svētkus pārsvarā rīkoja un finansēja Rīgas dome. To scenārija sagatavošanā bija iesaistīta Rīgas domes Kultūras pārvalde. Pasākumi ar rīdzinieku un viesu piedalīšanos iesākās dienas vidū un ritēja līdz vēlam vakaram. Svētku programmā bija piedāvāta iespēja gan klausīties latviešu etnogrāfisko mūziku, folkloras tradīcijas dejā un dziesmā, koru priekšnesumus, bardu dziesmas, karaokes dziedāšanu ar Atmodas laika un citām roka un popmūzikas zvaigznēm, gan vērot teātra mākslinieku priekšnesumus 11.novembra krastmalā, arī degustēt un iegādāties pašmāju ražotāju gardumus. Uzrunas teica Atmodas laika valstsvīri, vienlaikus notika Saeimas svinīgā sēde un citi protokola pasākumi ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos. Scenārijā kulminācijas brīdī bija iecerēts, ka Daugavas vidū tiks aizdedzināts milzīgs, efektīgs plosts, bet no upes abiem krastiem sadziedāsies kori. Protams, par neiztrūkstošu tradīciju kļuvusī uguņošana šoreiz bija iecerēta īpaši ilga – divas stundas.

Lauvas tiesa starpniekiem

Kā “Latvijas Vēstnesim” atzina Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte, no rezerves fonda Rīgas domes prezidijs svinībām atvēlēja 250 tūkstošus latu. “Ceturtā daļa miljona ir liela summa vienas dienas pasākumu finansēšanai. Komitejā izvērtēšanai piedāvātā svētku programma man šķita pietiekami plaša un daudzpusīga. Darbs pie svētku scenārija iesākās iepriekšējā domes sasaukuma laikā, arī sākotnēji tam bija pieprasīts lielāks finansējums – 400 tūkstoši latu. Katram pasākumam ir savi veiksmes un klupšanas brīži. Par to, cik svētki bija izdevušies, kā arī par iztērēto naudu ir iecerēts runāt komitejas sēdē. Rīgas domes Kultūras pārvaldei kā pasākuma rīkotājiem būs jāsniedz atskaite par padarīto darbu. Tā ir jauna prakse Rīgas domē, ko aizsāk jaunais deputātu sasaukums. Diemžēl man nebija iespēju noskatīties 4.maija svētku pasākumus, jo piedalījos Eiropas dienu svinībās Briselē. Taču no vairākiem cilvēkiem, tostarp Saeimas deputātiem, esmu dzirdējusi kritisku vērtējumu par atsevišķiem pasākumiem. Ir izskanējis viedoklis, ka svētkiem piešķirtais finansējums bijis neproporcionāli liels salīdzinājumā ar piedāvājumu. Man nebija saprotams, kādēļ sākotnēji programmā nebija iekļauti folkloras cilvēki. Tikai pēc mana ieteikuma “Skandiniekiem” tika dota iespēja dziedāt pie Brīvības pieminekļa. Bet tieši folkloras ļaudis ir vieni no mūsu dziesmotās revolūcijas vēstnešiem.”
H.Stalte norādīja, ka atzīst tikai godīgas paveikto darbu tāmes. Taču, pērkot kultūras produktu, nereti tiek pirkts kaķis maisā, nezinot kāds būs rezultāts. Scenārijā uzrakstītais praksē nereti iznāk gluži pretējs iecerētajam, ko šoreiz, pēc aculiecinieku vērotā varētu attiecināt uz neveiksmīgi izveidoto plostu Daugavā, kas bijis plānots kā viens no pasākuma kulminācijas momentiem. “Kultūras budžets nekad nav bijis bagātīgs. Turklāt ļoti bieži varam vērot, ka starpnieki pasākumu organizēšanā, piemēram, skatuves apgaismojuma un citu tehnisko ierīču uzstādīšanā, no kopējās summas saņem lauvas tiesu. Savukārt samaksa māksliniekam ir neproporcionāli maza,” atzina Rīgas domes deputāte.
Rīgas domes Kultūras pārvaldes vadītāja Diāna Čivle norādīja, ka apkopojums par 4.maija svētku pasākumiem vēl tiek gatavots.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv