Eiropas Savienība kļūs vēl daudzvalodīgāka

Par spīti tam, ka tuvākajā laikā sagaidāma Eiropas Savienības institūciju tulkošanas izdevumu palielināšanās no 670 miljoniem eiru līdz vienam miljardam, franču lingvists Klods Ažēžs paudis, ka Eiropas Komisijai (EK) jāapsver arī kādas slāvu valodas pieņemšana par ceturto darba valodu papildus jau lietotajai angļu, franču un vācu valodai, ziņo ES portāls EUobserver.

Jau tulko 20 valodās

Šobrīd trīs ES darba valodas tiek izmantotas ES institūciju iekšējā komunikācijā. Kopienas tiesību aktus un citus formālos dokumentus, savukārt publicē visās 20 ES oficiālajās valodās. Komisija uzsver, ka šāda prakse ir nepieciešama, jo nevar sagaidīt, ka ES pilsoņi pildīs tiesību aktus, kurus tie nesaprot.
Arī Eiropas Parlamenta (EP) sēdes notiek vienlaikus visās 20 valodās. “Parlamenta locekļi tiek ievēlēti politiskās nostājas, nevis savu valodas prasmju dēļ,” izdevumam “National Geographic” norādījis EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Ričards Rovs, pamatojot to, kāpēc nepieciešama tulkošana visās ES oficiālajās valodās.

Finansiālas un kvalifikācijas problēmas

ES institūcijas šobrīd nodarbina divus tūkstošus rakstītā teksta tulku. Bez tam ik dienas katrai valodai ir nepieciešami 80 runātās valodas tulki, no kuriem puse tiek nodarbināti EP, informē “National Geographic”.
Neraugoties uz lielo tulku skaitu, bieži jāsaskaras ar tulkojuma kvalitātes problēmām, kas saistītas ar tulku lielo darba apjomu. Tulkošanai atvēlētais budžets tomēr nespēj nodrošināt pietiekama tulku skaita nodarbināšanu, norāda R.Rovs.
Turklāt dažās ES valodās, piemēram, maltiešu, nepietiek kvalificētu tulku kandidātu. Tā kā oficiālajiem dokumentiem jāiznāk vienlaikus visās ES valodās, nepietiekams kādas valodas tulku skaits nozīmē, ka aizkavējas dokumentu klajālaišana arī citās valodās.

Nākotnē tulkos vēl vairāk

Lai arī tulkošana daudzajās valodās jau tagad sagādā problēmas, turpmāk valodu skaits tikai pieaugs. Līdz ar jaunu dalībvalstu – Bulgārijas, Rumānijas, Turcijas un Horvātijas – uzņemšanu parlamentā lietoto valodu skaits palielināsies līdz 24. Vienlaikus arī citās valodās runājošie pieprasa savas tiesības saņemt parlamenta sēžu un dokumentu oficiālu tulkojumu. Šāda grupa ir, piemēram, Spānijā dzīvojošā kataloniešu minoritāte, kuras valodā runā septiņi miljoni cilvēku.
Kādas slāvu, piemēram, poļu, valodas kā ceturtās ES institūciju darba valodas ieviešana nepieciešama, lai valodu lietošanas situāciju padarītu taisnīgāku, uzskata lingvists un ekonomists Fransuā Grēns, jo šobrīd lielākajai daļai dalībvalstu ir jāmaksā par angļu, franču vai vācu valodas izglītību.
Polijas pārstāvis EP turpretī uzskata, ka pietiktu ar vienu darba valodu, jo tas būtu ekonomiski izdevīgāk. Bez tam citas slāvu tautas ar nepatiku izturēsies pret īpašu attieksmi pret poļu valodu, paudis kāds Polijas laikraksts.

Vai praktiskāk būtu viena darba valoda?

Arī ikdienā ES institūcijas vairāk virzās uz vienas valodas izmantošanu savā ikdienas darbā. Dokumentu izstrādes procesā angļu valoda tiek lietota biežāk nekā citas darba valodas. 60 procentos gadījumu dokumenti tiek izstrādāti angliski, jo šī valoda ir otrā plašāk apgūtā valoda Savienības dalībvalstīs.
Angļu valodas plašākā izmantošana gan iespējama tikai neoficiāli. Oficiālā līmenī angļu valodas izvirzīšana par prioritāru nav politiski pieņemama, jo daudzvalodība ir viens no ES stūrakmeņiem.

Ieva Ušča