1991.gada 2.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
JāņaBritāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Esiet sveicināti jaunajā– 1991.gadā! Turpināsim iesākto darbu! Par darba kārtību, lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es gribētu ierosināt izskatīšanai trīs jautājumus. Pirmais. Par 7.janvāra kā svinamas dienas izsludināšanu republikā. Otrais. Par ekoloģisko situāciju Jūrmalā. Trešais. Par iemesliem, kas rada politisku spriedzi republikā, un par pasākumiem, lai panāktu pilsonisku saskaņu./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Aleksejev, lūdzu, iesniedziet rakstiski! Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es uzskatu, ka mums pulksten 12 vai tūlīt pēc pusdienām vajadzētu uzaicināt uz sēdi pārstāvi no Preses nama. Un tas varētu būt darba kolektīva priekšsēdētājs Jakubāna kungs vai kāds viņa pilnvarots pārstāvis. Mēs uzklausītu ziņojumu par situāciju Preses namā.

Priekšsēdētājs: Varbūt arī jūs iesniegsit rakstiski? Kolēģi Ābiķi, pirms jūs aizejat, rokas kabatās salicis, varbūt iesniedziet rakstiski! Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Man liekas, ka nākamnedēļ vajadzētu sākt izskatīt mūsu kārtības rulli, kas jau sen ir izstrādāts un visiem izdots. Es ceru, ka visi ar to jau ir iepazinušies un vajadzību ir diezgan. Nākamnedēļ, man liekas, vajadzētu to iekļaut darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Eglāj, es precizēšu– jūs tagad runājat par šīsnedēļas vai nākamnedēļas darba kārtību?

V.Eglājs: Es domāju, ka nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs priekšlikumu nav? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Mēs ļoti ilgi neesam guvuši iespēju strādāt savos vēlēšanu apgabalos. Tāpēc es ierosinu plānot turpmāko nedēļu darba kārtību tā, lai varētu atjaunot to tādu, kāda mums bija novembrī un agrāk, kad piektdienās bija darbs vēlēšanu apgabalos.

Priekšsēdētājs: */Trešais mikrofons./

V.Kostins: */Godāto priekšsēdētāj! Sakarā ar valdības izsludināto cenu paaugstināšanu uzskatu par mērķtiecīgu noklausīties tirdzniecības ministru un valdību par cenu politiku un kārtību tās ieviešanā, jo tas, kas notika Jaungada priekšvakarā un notiek tagad, nav aprakstāms./

Priekšsēdētājs: Vairs priekšlikumu nav? Kolēģi, es ļoti atvainojos par mazu organizatorisku kļūmi. Lūdzu, iedodiet man darba kārtību. Lietas būtība ir tāda, ka gada beigās Prezidija sēde notika pirmajā starpbrīdī un bija vēl cerības dienas laikā izskatīt dažus jautājumus, kuri diemžēl netika izskatīti. Taču Prezidijs praktiski rēķinājās ar to, ka tie tiks izskatīti. Neizskatīti palikuši divi jautājumi. Pirmais– valdības informācija par kompensācijas izmaksām sakarā ar cenu paaugstināšanu pārtikas produktiem, par to šodien te runāja arī deputāts Kostins. Un otrs jautājums– Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojums sakarā ar deputāta Bojāra protestu pret rupju PSRS Augstākajai padomei adresētu dezinformāciju, kuru veikusi frakcija “Līdztiesība”. Un vēl– par deputātu grupas protestu sakarā ar deputāta Dobeļa uzvedību Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona TDP izpildkomitejā. Par pēdējo, kā es sapratu, šeit bija paziņojums, un principā šie abi jautājumi paliek izskatīšanai. Bet tagad, lūdzu, izsakiet jaunus priekšlikumus, kurus mēs varētu iekļaut. Arī par 7.janvāri. Tie ir Ziemassvētki. Vai ir kādi jautājumi? Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu.

V.Einiņš: Es uzskatu, ka šāds priekšlikums ir vienkārši diskriminējošs pret latviešu nāciju, jo, cik man zināms, tad Krievijas Federācijā 25. un 26.decembris nav svētku dienas. Zinu arī to, ka Latvijā ne musulmaņiem, ne japāņiem un ebrejiem nav šīs svētku dienas. Tātad man liekas, ka priekšlikumu vajadzētu skatīt kopumā. Un es uzskatu, ka 7.janvāri pasludināt par svētku dienu…

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi citi viedokļi? Jūs, kolēģi Aleksejev, gribējāt izteikt savu viedokli?

A.Aleksejevs: */Lieta tā, ka šodien procentuāli tādu, kas svin Ziemassvētkus, mūsu republikā dzīvo vairāk nekā Krievijas Federācijā. Otrkārt, kad iepriekšējā sesijā tika pieņemts likums par Ziemas­svētku svinēšanu, tika paziņots, ka savus svētkus varēs svinēt visas konfesijas. Tāpēc lēmumā, attīstot agrāk pieņemto likumu, ir loģiski dot iespēju– bet mēs, starp citu, ierosinājām svinēt arī jūdu jaungadu– pirmām kārtām svinēt 7.janvāri, jo šodien Latvijā ir 900 tūkstoši krievu. Es domāju, ka aiz cieņas pret saviem līdzpilsoņiem kā pirmais solis visu tautību līdztiesības pierādījumam šai dienai jābūt svinamai. Mūsu attieksme pret citas tautības līdzpilsoņiem būs kā lakmusa papīrs mūsu lojalitātei./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Saskaņā ar likumu, ko mēs pieņēmām par svētku dienām, ir paredzēts, ka citu konfesiju pārstāvji svin attiecīgos svētkus citā laikā. Es domāju, ka šis jautājums līdz ar to ir atrisināts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man būtu priekšlikums neizskatīt jautājumu par iekļaušanu darba kārtībā attiecībā uz tādiem jautājumiem, kuri nav likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegti komisijām un izskatīti. Runa var būt tikai par tādiem jautājumiem, kuri ir izskatīti komisijā.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim… Kā, lūdzu? Vispirms reģistrēsimies. Rezultātu! 134. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret deputāta Aleksejeva iesniegto priekšlikumu par to, lai mēs Augstākās padomes sēdē izskatītu jautājumu par 7.janvāri kā pareizticīgo svētku dienu– Ziemassvētkiem. Lūdzu rezultātu. 38– par, 44– pret un 44– atturas. No balsojušo skaita vairākuma nav. 39– arī tas nav vairākums.

Nākamais jautājums– par ekoloģisko situāciju Jūrmalā. Deputāt Aleksejev, jūs gribējāt sniegt kādu komentāru par savu iesniegto jautājumu?

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka šajos apstākļos, kad mūsu republikas absolūtam iedzīvotāju vairākumam ir liegta iespēja atpūsties Montekarlo, pie Vidusjūras un pat pie Melnās jūras, Jūrmala paliek vienīgais zemes stūrītis, kur mūsu ļaudis var atpūsties. Tādēļ es domāju, ka šis republikas iedzīvotājiem tik svarīgais jautājums ir jāizskata./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es varu paskaidrot, ka šāds jautājums Apkārtējās vides aizsardzības komisijā nav skatīts. Tāpēc es varētu piedāvāt deputātam Aleksejevam vispirms ar šo jautājumu griezties attiecīgi komisijā, un tad mēs varētu to skatīt. Pašlaik tas, manuprāt, nav sagatavots.

A.Aleksejevs: */Man ir paskaidrojums, Anatolij Valerianovič!/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Aleksejevs: */Protams, viss, kas šeit teikts, ir ļoti pareizi un formāli. Taču lieta tā, ka šo jautājumu es izvirzīju pagājušajā nedēļā, bet komisija atļāvās to nesagatavot pat šai nedēļai. Es nepastāvu uz to, lai tas tiktu izdarīts šodien vai rīt. Es pastāvu uz to, lai šis jautājums tiktu izskatīts tuvākā mēneša laikā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komisija, pieņemiet zināšanai deputāta Aleksejeva lūgumu un iesniegumu!

Nākamais jautājums: */Par iemesliem, kas rada politisku spriedzi republikā, un par pasākumiem, lai panāktu pilsonisku saskaņu visu tautību iedzīvotāju vidū./ Vai neviens nevēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu.

R.Marjaša: Protams, spriežot pēc nosaukuma, tas ir ļoti aktuāls jautājums, un mūsu komisija būtu ļoti pateicīga, ja konkrēti priekšlikumi likumdošanas kārtībā izlemšanai tiktu iesniegti mūsu komisijā, mēs tad noteikti tos izskatītu un grieztos Augstākajā padomē ar priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Aleksejeva iesniegto… piedāvāto… tas nav iesniegts… tātad piedāvāto jautājumu. Rezultātu! Vairākuma nav, tas netiek iekļauts darba kārtībā.

Mums paliek trīs jautājumi. Divi jautājumi ir no tiem, kurus neizskatījām iepriekšējā sēdē,– tas ir Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojums un valdības informācija, turklāt Prezidijs ierosināja izskatīt likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā. Un…

A.Aleksejevs: */Man par procedūru, Anatolij Valerianovič!/

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, deputāts Ābiķis ir iesniedzis priekšlikumu iekļaut šodienas darba kārtībā Preses nama direktora vai darba kolektīva priekšsēdētāja ziņojumu par situāciju Preses namā pulksten 12 vai pēcpusdienā. Vienu sekundīti, pabeigsim šo te! Vai kādam ir jautājumi par deputāta Ābiķa ieteikumu? Tad, lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par– 62, tātad tas ir balsojošo vairākums. Paldies. Jums par procedūru bija?

A.Aleksejevs: */Es tomēr lūdzu, lai jautājums par Jūrmalu tiktu nobalsots, lai šo jautājumu izskatītu mēneša laikā./

Priekšsēdētājs: Mēs gan, kolēģi, nevienu jautājumu tādā veidā neesam balsojuši bet, ja deputāts uzstāj, tad es lieku jautājumu uz balsošanu. Ir ierosinājums mūsu komisijai mēneša laikā šo jautājumu sagatavot, tāds jautājums ir iesniegts. Jūs par procedūru? Lūdzu.

I.Bērziņš: Es atvainojos, tādā veidā tomēr nevar jautājumu likt uz balsošanu. Ja būtu kaut kāds komisijas slēdziens... varbūt komisija izlems, ka ir jāizskata nedēļas laikā, varbūt situācija Jūrmalā sarežģās. Es nezinu, kāpēc Aleksejeva kungs grib uzspiest mums varbūt Jūrmalai ļoti bīstamu lēmumu. Jūs saprotiet, mēs tagad pieņemam kaut ko, nezinot komisijas viedokli; tas ir nenopietni, mums vienkārši tagad nav informācijas, lai mēs varētu balsot. Kā es varu pašlaik godīgi atturēties vai piekrist?

Priekšsēdētājs: Ja jums nav informācijas, lai jūs varētu balsot, tad nebalsojiet, ko mēs tagad te vispār tērējam laiku? Lūdzu, pirmais mikrofons. Par procedūru?

O.Ščipcovs: */Es gribu teikt, ka biedrs Aleksejevs acīmredzot pastāv uz to, lai šis jautājums tiktu izskatīts. Un mums tas ir jāizskata, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs tikko balsojām par tāda jautājuma izskatīšanu, kas nav apspriests komisijā. Izrādās, ka šis apstāklis ne vienmēr, ne katrreiz ir iemesls neizskatīšanai./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamais priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Man ir ļoti patīkami, ka deputāts Aleksejevs interesējas par ekoloģiskajām problēmām, bet Apkārtējās vides aizsardzības komisijai tik tiešām nav skaidrs, ko šajā gadījumā viņš domā, lai mēs izskatītu, jo Jūrmala jau praktiski neatšķiras ekoloģiskajā ziņā no citām pilsētām; pašlaik tiek izstrādāta likumdošana par kūrvietu tiesisko aizsardzību. Ja viņš iesniegtu konkrētus priekšlikumus, tad komisija katrā ziņā tos izskatītu un nekad viņam neatteiktu, bet, šādi abstrakti balsojot, mēs pat paši nezinām, par ko balsojam.

A.Aleksejevs: */Man ir kompromisa priekšlikums./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka mēs, izrādās, ar tādu jautājumu neesam nodarbojušies, man ir kompromisa priekšlikums. Noklausīsimies Ministru padomes informāciju par ekoloģijas stāvokli Jūrmalā un par pasākumiem, ko Ministru padome veic, lai situāciju uzlabotu./

Priekšsēdētājs: Zināt, nekādi kompromisi nav vajadzīgi. Kādi var būt kompromisi, ja mēs visu laiku šeit improvizējam? Improvizējam arī par Preses namu, tas viss ir skaidrs, bet, man liekas, viss ir jāizšķir balsojot. Ja mums kāda improvizācija patīk un mēs gribam piedalīties improvizācijā, tad balsosim, ja ne, tad nebalsosim un virzīsimies uz priekšu, jo tā mēs varam improvizēt vai pusi dienas. Lūdzu, balsosim par deputāta Aleksejeva iesniegto jautājumu bez kaut kādiem kompromisiem. Ir iesniegts jautājums, bet savu attieksmi mēs vienmēr varam izteikt. Lūdzu rezultātu. Vairākuma nav.

Tagad, lūdzu, pēdējā balsojumā akceptēsim šīsdienas darba kārtību. Pirmais jautājums, kuru izskatīsim, būs likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais– Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojums, un trešais– valdības informācija par kompensāciju izmaksām sakarā ar cenu paaugstināšanu pārtikas produktiem. Un, visbeidzot, darba kolektīva priekšsēdētāja vai viņa pilnvarotā ziņojums par situāciju Preses namā. Mūsu darba kārtība ir šāda.

Tagad nobalsosim nevis par jautājumiem, bet par to izskatīšanas kārtību, lai mēs zinām, kurā laikā varam uzaicināt pārstāvjus. Pirms balsošanas Ojārs Kehris ceļ savu balsošanas karti...

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums balsot par to, līdz cikiem mēs šodien strādāsim. Prezidijs bija ierosinājis līdz pulksten 12.00, bet vēl varētu būt kompromisa variants– līdz pusdienlaikam; tas ir nepieciešams tādēļ, lai varētu plānot darbu komisijās. Manuprāt, nekvalitatīvā jautājumu sagatavošana, kas mums diemžēl kļūst raksturīga, saistīta ar to, ka pēdējās trīs iepriekšējā gada nedēļas mēs praktiski strādājām nepārtraukti un arī pašlaik mēs gribam turpināt to darīt.
Mums ir sakrājušies jau vairāki desmiti likumprojektu, kuri mierīgi jāizskata komisijās, lai daudz mazāk laika tērētu plenārsēdēs. Tādēļ man ir lūgums nobalsot par priekšlikumu, ka strādāsim šodien plenārsēdē līdz pusdienlaikam, vai arī, ja tas netiek pieņemts, tad mēs zinām, ka atkal nevaram plānot darbu komisijās, jo arī tas ir saistīts ar cilvēku uzaicināšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs balsosim par jautājumu secību un tad par to, cik ilgi strādāsim. Jautājumu secību es jums jau nolasīju. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 94– par. Tātad mēs tagad varam spriest arī par laiku. Jautājumu, kas saistīts ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ir ieplānots izskatīt pusotrā stundā, Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojumam, manuprāt, optimāli varam plānot stundu, jo frakcijai šeit ir protests, un acīmredzot būs daudz argumentu gan no vienas, gan no otras puses. Valdības informācija arī acīmredzot ilgs stundu. Nē, tā ir nevis valdības informācija, bet informācija valdības vārdā. Tālāk par Preses namu– tādā veidā neviens jautājums bez stundas netiks izskatīts. Tātad kopumā ir vajadzīgas vismaz piecas stundas. Ojārs Kehris ierosina strādāt līdz divpadsmitiem... Nē, līdz pusdienlaikam?

O.Kehris: Es vispirms ierosināju to, ka līdz pulksten 12.00, bet pēc tam– līdz pusdienlaikam.

Priekšsēdētājs: Ļoti interesanti. Par kuru jūsu priekšlikumu vajag balsot? Tātad jūs– līdz pusdienlaikam, un Prezidijs– līdz pulksten 12.00? Taču Prezidija ierosināto laiku es diez vai varu likt uz balsošanu, jo te ir būtiski mainījusies darba kārtība, kuru jau akceptējusi pati Augstākā padome, tāpēc es acīmredzot esmu tiesīgs Prezidija priekšlikumu noņemt. Un līdz ar to paliek priekšlikums strādāt līdz pusdienām, tas ir, pulksten 13.30.

Un tālāk par darbu komisijās. Runājot par mūsu plenārsēdēm, tad mēs acīmredzot atgriezīsimies pie mūsu vecās kārtības, par ko arī šeit deputāts iebilda, ka tiešām ir vajadzīgs darbs komisijās un vajadzīgs darbs vēlēšanu apgabalos. Līdz ar to acīmredzot būs tā, ka mēs strādāsim tā, kā līdz šim arī strādājām– otrdien un trešdien plenārsēdēs.

Bet tagad konkrēti par darbu šodien līdz pulksten 13.30. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Pēc tam darbs komisijās. Un arī rīt darbs komisijās. Lūdzu rezultātu. 109– par. Paldies.

Pirms sākam izskatīt pirmo jautājumu, es jums gribēju sniegt ļoti īsu informāciju. Godājamie kolēģi! Svētku dienās es esmu saņēmis telegrammas no Maskavas, ir runa par tiem nolīgumiem, ekonomiskajiem nolīgumiem, kuri jau ir iesākti izskatīt Maskavā. Runa ir arī par to norunu, kura bija PSRS Aizsardzības ministrijā, par tikšanos, un tāpēc es šodien pēcpusdienā izlidošu uz Maskavu un acīmredzot kādas pāris dienas šajā nedēļā būšu tur. Protams, šodien darbosies Ekonomikas komisija un valdība, lai izstrādātu mūsu pozīciju jeb mūsu attieksmi pret tiem nolīguma projektiem, kurus mēs saņēmām tagad 1.janvārī jeb 31.decembra naktī. Taču sākt apspriest tagad konceptuāli mēs nevaram, jo vispirms pašai komisijai un valdībai ir jāiedziļinās lietas būtībā, jo tur ir dažas izmaiņas, kuras ir drusciņ atšķirīgas no tās situācijas, kura bija tad, kad tur darbojās Ivars Godmanis. Protams, mums nākotnē būs jāizlemj jautājums par pašu šīs darbošanās sistēmu, tie ir ekonomiskie nolīgumi, tur radīsies problēmas, jo no visām republikām šajā darbā aicina augstāko padomju priekšsēdētājus jeb prezidentus, taču tie ir ekonomiskie nolīgumi, ar kuriem, manuprāt, ir jānodarbojas valdībām, jo pašas valdības tos arī pildīs. Kaut gan tie ir saistīti ar likumdošanu, tas ir, ar nodokļiem un ar budžetu, bet to visu izlemsim, līdz ko mums būs pilnīga skaidrība. Paldies.

Es lūdzu sēdi vadīt priekšsēdētāja vietniekam Andrejam Krastiņam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs sāksim darbu. Vienīgi piebildīšu– tā kā mēs esam nobalsojuši, ka pulksten 12.00 klausāmies par situāciju Preses namā, tad varbūt attiecīgo komisiju pārstāvji, kamēr mēs spriežam jautājumu, varētu ievākt sīkāku informāciju par pēdējiem notikumiem Preses namā, jo tur laikam tas ultimāta laiks jau drīz vien beidzas, lai arī mēs paši būtu kompetenti, lai mēs būtu ieguvuši nepieciešamo informāciju ne tikai no darba kolektīva padomes. Varbūt attiecīgās komisijas– Pašpārvaldes un sabiedrisko lietu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija– varētu vienoties par to, kādā veidā šī informācija pirms pulksten 12.00 būtu gūstama.

Bet tagad, kā mēs nobalsojām, mūsu plenārsēdes darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jautājumos par ceļu satiksmes noteikumiem” otrajā lasījumā. Lūdzu tribīnē Endziņa kungu, bet deputātus lūdzu sagatavoties darbam.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms atļaujiet Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā apsveikt visus Jaunajā gadā, novēlēt labu veselību un sekmes mūsu darbā! Un tagad par projektu– par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas skar jautājumu loku par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, kurš iesniegts otrajam lasījumam. Jūs visi esat saņēmuši arī šo tabulu, kurā ir uzskaitīts, kādi priekšlikumi tika izteikti un kāda ir bijusi komisijas attieksme. Un tāpēc man būtu priekšlikums aplūkot projektu otrajā lasījumā pa pantiem, atbilstoši analizējot arī šos priekšlikumus un nepieciešamības gadījumā balsojot par šiem priekšlikumiem, kuri tika izteikti.

Tātad– par 121.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus koncentrēties darbam. Apspriežam 121.pantu. Lūdzu.

A.Endziņš: Tas ir pants– transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ko izdara to vadītāji. Kā jūs redzat, pie šā panta ir izteikti septiņi priekšlikumi. Daļa no tiem ir ņemta vērā, daļa ir noraidīta. Konkrēti deputāta Kristovska priekšlikums lasāms 378.dokumentā ar pirmo numuru. Tas daļēji ņemts vērā, jo pants salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju pirmajā lasījumā ir izdalīts, samainīts.

Otrais priekšlikums, deputāta Caunes priekšlikums,– par drošības jostu un aizsargķiveru lietošanas noteikumu pārkāpšanu– ir ierosināts to izslēgt. Komisijas viedoklis tomēr ir tāds, ka šai dispozīcijai ir jāpaliek, jo diemžēl drošības jostu un aizsargķiveru nelietošana noved pie dzīvībai un veselībai kaitīgām sekām, un valstij pēc tam ir jācieš diezgan ievērojami zaudējumi, cilvēku ārstējot. Tas sods, kas šeit paredzēts, ir ļoti minimāls, un jāsaka tā, ka deputāta Caunes priekšlikums ir arī pretrunā ar mediķu priekšlikumu, ka vēl vairāk vajadzētu pastiprināt sankcijas par drošības jostu un aizsargķiveru nelietošanu.

Deputāta Kristovska priekšlikums– papildināt otrās daļas dispozīciju ar vārdiem “desmit dienu laikā” (runa ir par reģistrāciju). Pašreiz, kā jūs zināt, spēkā esošie normatīvie akti paredz piecu dienu ilgu termiņu, un arī komisija uzskata, ka nav nepieciešams mainīt šo pastāvošo kārtību. Deputāta Preinberga priekšlikums attiecas uz 121.panta otrās daļas redakciju. Tā ir pārveidota, un pašreiz tā ir trešā daļa. Deputāta Kristovska priekšlikums ir trešo daļu sadalīt divās daļās, doti arī redakcionāla rakstura priekšlikumi, tomēr komisija kopumā šo priekšlikumu noraidīja un neuzskatīja par nepieciešamu izdarīt izmaiņas, jo pantā pašreizējā redakcijā ir pietiekami precīzi norādīts, kas, kad, par kādiem... kādos gadījumos ir paredzētas šīs sankcijas, un Kristovska priekšlikums šajā gadījumā nekādu ieguldījumu panta redakcijas uzlabošanā nedos.

Un pēdējais ir deputāta Kiršteina priekšlikums, proti, jautājums par traktora vadīšanu bez valsts numura zīmes, lai zemnieki varētu traktoru vadīt arī bez tās. Komisijas darbā piedalījās Valsts autoinspekcijas pārstāvis, kurš komisijas locekļiem paskaidroja, ka traktoram vispār neesot valsts numura zīmes un tāpēc šāda prasība nebūtu ietverama šajā pantā. Ja tas tiešām tā ir, tad arī liekas, ka šādam norādījumam nebūtu jābūt Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tas būtu par 121.pantu. Ja deputāti, kuru priekšlikumi ir noraidīti, uzskata, ka tie ir jāliek uz balsošanu, tad...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par 121.pantu. Kuri no deputātiem vēlas izteikties? Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Pirmām kārtām, šajā punktā ir salikti kopā tādi pārkāpumi, kuri it kā nesaderas, nesaskan, tomēr tas nav tas svarīgākais. Kādēļ es iesniedzu šo priekšlikumu? Tieši tādēļ, ka, manuprāt, neviens cilvēks nav savas dzīvības un veselības ienaidnieks; tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, ja mēs paanalizējam stāvokli, tad ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad cilvēks nebūtu cietis, ja nebūtu piesprādzējies, un tādu gadījumu varbūt ir ne mazāk kā to, kad nelaimes gadījumā cieš cilvēks, kas nav piesprādzējies ar drošības jostu. Manuprāt, savas veselības jautājumus risināt ar likumu palīdzību nav iedarbīgi. Iedarbīgāk ir tad, kad cilvēks pats to saprot, un tad neviens, kad būs vajadzīgs, nebrauks nepiesprādzējies. Tad jau varbūt mums jāraksta likumā kāds punkts, ka nedrīkst mašīnā braukt, neaiztaisot durvis ciet, jo var izkrist ārā... Es domāju, ka to nevajadzētu reglamentēt ar likumu, to katrs cilvēks novērtē pats, jo neviens nav savas veselības ienaidnieks. Un tāpēc šeit tā vērtēt nav vajadzības. Es ļoti ilgi braucu ar mašīnu un zinu, ka tam nav nekādas nozīmes.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos deputātam Caunem– vai jūs pastāvat uz balsošanu?

I.Caune: Jā, es gribētu balsot manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Man ir jautājums– kāpēc jūs noraidījāt priekšlikumu par desmit dienām, bet atstājāt piecas dienas, ņemot vērā, ka nav mainījies birokrātiskais aparāts? Dažkārt reģistrācija piecās dienās fiziski nemaz nav iespējama. Kāds pamatojums bija šim noraidījumam?

A.Endziņš: Tāpēc, ka pašreiz diemžēl Valsts autoinspekcija saduras ar tādām grūtībām, ka tiek lietoti transporta līdzekļi bez šīm numura zīmēm, ka cilvēki rupji pārkāpj noteikumus un transportlīdzekli apzināti nereģistrē, bet nevis sakarā ar to, ka, lūk, darbojas birokrātiskā sistēma un nav iespējams reģistrēt. Reģistrācija piecu dienu laikā ir pilnīgi iespējama, un šeit galvenais iemesls ir tas, ka cilvēki vienkārši ignorē šo reģistrāciju un visbiežāk tieši transportlīdzekļi bez valsts numura zīmēm izdara smagus satiksmes noteikumu pārkāpumus ar smagām sekām un aizbrauc no notikuma vietas, turklāt pēc tam atklāt un aizturēt noziedznieku ir daudz, daudz grūtāk. Tāpēc, lūk, šis priekšlikums arī ir saglabāts– piecu dienu laikā. Un ir paredzēta arī sankcija, lai tomēr cilvēkus kaut vai materiālā veidā, administratīvā veidā spiestu izdarīt šo reģistrāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Cienījamais kolēģi, es nedaudz gribētu protestēt par 7.punktu– 121.panta trešo daļu. Traktoram nav valsts numura zīmes, līdz ar to tas netiek ietverts dispozīcijā. Tā nebūs taisnība. Riteņtraktoriem, kas brauc pa ielām, pilsētām un ceļiem, ir numurzīmes. Ir numurzīmes! Varbūt kāpurķēžu traktoriem nav, bet riteņtraktoriem numurzīmes ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamais Preinberga kungs, es varu jums atkārtot tikai to informāciju, kuru mums komisijas sēdē deva Valsts autoinspekcijas pārstāvis.

G.Preinbergs: Bet kas tad tie ir par numuriem, kas tiek izdoti?

Priekšsēdētājs: Tās nav valsts numura zīmes.

A.Endziņš: Tie nav valsts numuri, tās ir transporta līdzekļa numura zīmes, bet tie nav valsts transporta līdzekļa numuri automašīnām– vieglajām, smagajām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man tomēr būtu priekšlikums šo lietu par šīm numura zīmēm noskaidrot, jo visām tām ir sērijas numura zīmes kā valsts numura zīmes, bez kurām ir aizliegts traktoram izbraukt uz ceļiem.

A.Endziņš: Bet tās tagad netiekot reģistrētas Valsts autoinspekcijā. Tad šajā gadījumā tas esot jau... vai nu Lauksaimniecības departaments, vai “Lauktehnika”, vai kaut kas tamlīdzīgs. Un tā nav valsts numura zīme.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl kāds grib izteikties par šo pantu? Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Bresis: Es tomēr domāju, ka par to ir vērts padomāt, jo ir Valsts autoinspekcija– tas ir valsts orgāns un veic valsts pārvaldes funkcijas. Taču to pašu dara arī Lauksaimniecības ministrija kā valsts pārvaldes resors. Arī tā izdod šīs zīmes, un izdotās zīmes ir valsts zīmes. Vai tad mēs tikai Valsts autoinspekciju uzskatīsim par valsts uzdevumu pildītāju? Taču ne. Arī lauksaimniecības ministrija pilda valsts uzdevumu, tā reģistrē traktorus– gan riteņtraktorus, gan kāpurķēžu traktorus.

A.Endziņš: Es saprotu. Bet šeit jau tieši bija priekšlikums par to, lai izslēgtu to ārā, šeit bija runa par to, lai zemnieki varētu braukt bez šīm zīmēm, tātad bez attiecīgas reģistrācijas. Tātad šeit jau ir pretruna.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums praktiski uz balsošanu 121.pantā ir jāliek tikai deputāta Caunes priekšlikums– izslēgt tekstu par drošības jostu, aizsargķiveru lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Komentāru jūs esat saņēmuši, tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Caunes priekšlikumu– izslēgt no pirmās daļas dispozīcijas šos vārdus “par drošības jostu un aizsargķiveru lietošanas noteikumu pārkāpšanu”. Lasiet, lūdzu, 378.dokumenta otro punktu! Rezultātu! Šis ierosinājums nav guvis balsu vairākumu, tādējādi deputāta Caunes priekšlikums nav pieņemts. Par pārējiem priekšlikumiem neizskanēja nepieciešamība balsot. Nē, vēl deputāts Šteins grib ko teikt. Lūdzu.

V.Šteins: Lūdzu balsot arī priekšlikumu par piecām vai desmit dienām; ja tā automašīna ir jāved arī caur muitu, tad to nav iespējams izdarīt.

Priekšsēdētājs: Tātad 121.panta otrās daļas...

A.Endziņš: Es atvainojos... tajā gadījumā, kā jūs sakāt, ja automašīnai jāiet caur muitu, tad šeit šis piecu dienu termiņš ir tikai pēc tam, tikai no tā brīža, teiksim, kad jūs esat šķērsojis robežu. Šeit tad ir cita kārtība.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Šteins pastāv uz balsošanu? Pastāv. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu– reģistrācijas laiku no piecām dienām pagarināt līdz desmit dienām. Lūdzu, balsosim.

A.Endziņš: Es atvainojos, pirms balsošanas varbūt padomāsim... Šis termiņš ir norādīts ne jau šeit, pārkāpumu kodeksā, tas ir tajās instrukcijās, kas paredz kārtību, bet mēs šeit paredzam atbildību, ja, lūk, šī kārtība netiek ievērota, tā ka mēs šo balsošanu tagad par piecām vai desmit dienām izdarām nevietā... Te ir runa tikai par sankciju.

Priekšsēdētājs: Tā kā balsošanas režīms ir ieslēgts, tad nobalsosim, lūdzu, priekšlikumu par piecām vai desmit dienām un pēc tam mēģināsim attiecīgi iziet no situācijas. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Tas nav guvis vairākumu. Līdz ar to jautājums ir atrisināts.

Tā, godājamie kolēģi, ja par 121.pantu mums citu priekšlikumu nav, ko balsot atsevišķi, tad balsosim par 121.pantu kopumā otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 68– par, 3– pret, 14– atturas. Līdz ar to 121.pants ir pieņemts otrajā lasījumā. Paldies.

Lūdzu, par 122.pantu.

A.Endziņš: Par 122.pantu tika iesniegts viens priekšlikums– tas ir Stepičeva priekšlikums, kurā ir lūgums pārskatīt jautājumu, kas ir saistīts ar ātruma noteikšanu, un paredzēt, kādā veidā nosaka ātrumu. Šis priekšlikums tika noraidīts, jo to neregulē Administratīvo pārkāpumu kodekss, bet tajā pašā laikā deputāti acīmredzot ir pamanījuši, ka tur ir izmainīta šā 122.panta redakcija salīdzinājumā ar to, kāda tā bija iepriekš, jo pirmajā lasījumā tika izdalītas trīs gradācijas– ja ātrums tika pārsniegts vairāk nekā par 20 kilometriem stundā, tad bija no 20 līdz 40 un vairāk par 40; tātad varēja atļauties braukt it kā atkarībā no maka biezuma, teiksim, vairāk vai mazāk pārsniegt šo ātrumu. Tagad jaunajā redakcijā ir izdalīts tikai ātrums līdz 20... ne vairāk kā par 20 kilometriem stundā, tad ir viena sankcija, bet otra– ja tiek pārsniegts par 20 kilometriem stundā vai virs 20 kilometriem stundā. Šeit apspriešanā piedalījās arī autoinspekcijas pārstāvis, un runa ir par to, ka ātrums tiek pārsniegts līdz 20kilometriem stundā; pilsētas apstākļos tas būtu no 60 līdz 80 kilometriem stundā... Ja tiek pārsniegts jau vairāk nekā par 20, tas kļūst ļoti bīstami, un tātad dot vēl kaut kādu gradāciju nebūtu īsti pareizi. Tāpēc šeit ir runa tikai līdz 20 kilometriem stundā un virs 20 kilometriem. Redakcija ir šāda.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Stepičevs pašlaik šeit ir? Nav, tā ka pārbalsot nevajag. Vai par 122.pantu deputātiem ir vēl kaut kas iebilstams? Nav. Lūdzu, tomēr balsosim par 122.pantu, jo bija priekšlikums par labojumu, kas tika noraidīts, tā ka, lūdzu, balsosim. Balsosim par 122.pantu! Lūdzu rezultātu. 83– balsis par. 122.pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, 124.pants.

A.Endziņš: 123.pants...

Priekšsēdētājs: Jā, 123., es atvainojos...

A.Endziņš: Jā, runa ir par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji. Šeit tika izteikti trīs priekšlikumi, to autori ir deputāti Stepičevs, Caune un Mihailovs. Proti, deputātam Stepičevam bija priekšlikums šo pantu sadalīt divās daļās, kur vienā dispozīcijā būtu runa par apsargātas dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu un otrā– par neapsargātas. Tā kā ceļu satiksmes noteikumos šāda sadalījuma gradācijas– apsargāta vai neapsargāta– nav, tad līdz ar to paredzēt kaut kādu diferencētu sankciju nebūtu pareizi, tāpēc šis priekšlikums tika noraidīts. Deputāts Caune ierosināja precizēt pārkāpuma raksturu. Būtībā šis pants atbilst satiksmes noteikumiem, tāpēc vēl kaut kāds precizējums šeit nebūtu vajadzīgs. Deputāts Mihailovs ierosināja noteikt stingrākas sankcijas. Komisija, izskatot šos jautājumus, tomēr secināja, ka sankcija ir pietiekami barga– 10 rubļi vai transporta līdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem. Tas ir pietiekami daudz, jo, ja jau būs sekas, tad vispār nebūs kam piemērot sankciju, jo bieži vien šo šķērsošanas noteikumu pārkāpšana beidzas ar traģiskām sekām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem pieprasa balsošanu pa atsevišķām daļām, punktiem vai noraidītajiem priekšlikumiem? Nav tādu. Tā kā priekšlikumi par labojumiem tika izteikti, lūdzu, nobalsosim par 123.pantu. Balsošanas režīmu! Balsosim par 123.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultātu! 84 balsis– par, 123.pants ir akceptēts.

Lūdzu, 124.pants.

A.Endziņš: 124.pants. Par 124.pantu tika saņemti divi priekšlikumi, proti, deputāts Lagzdiņš prasa paredzēt bargākas sankcijas, bet deputāts Stepičevs lūdz sankcijā paredzēt naudas sodu un visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz vienu gadu. Kā jūs redzat un kā komisija ir atzīmējusi, šie abi priekšlikumi ir noraidīti, jo Administratīvo pārkāpumu kodeksa 124.pants jau paredz, ka abi šie sodi ir pamatsodi un par vienu pārkāpumu nevar uzlikt divus pamatsodus. Un arī sankcijas– 100 rubļi, kā arī transporta līdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem– barguma ziņā, mūsuprāt, ir pietiekams, jo šeit bez šīs tīri administratīvās sankcijas, ja ir bojāti citi transporta līdzekļi vai nodarīti kādi citi kaitējumi, iestājas arī civiltiesiskā atbildība, un vainīgajai personai bez šā administratīvā soda vēl ir jāsedz arī nodarītais kaitējums. Un tāpēc šajā situācijā diez vai būtu pareizi paredzēt vēl bargāku sankciju pašam transporta līdzekļa vadītājam, neskaitot šo civiltiesisko atbildību.

Kā jūs redzat, ir precizēts arī jautājums par transporta līdzekļa vadītāju, ja viņš ir nodarījis bojājumus automašīnai... kad ir bojāts tikai savs transporta līdzeklis, taču tikai ar tādu atrunu, ja šajā negadījumā nav bijuši iejaukti citi transporta līdzekļi, proti, ja transporta līdzekļa vadītājs, pārkāpjot noteikumus, teiksim, nav varējis tikt galā ar mašīnas vadīšanu un ir ietriecies, piemēram, apmalē, kokā vai ielidojis grāvī un nodarījis kaitējumu paša mašīnai. Tātad šeit viņam administratīvā atbildība par to netiek paredzēta, bet, ja negadījumā ir iesais­tīti jau citi transporta līdzekļi un radušies citu līdzekļu bojājumi, tad viņam šī atbildība iestājas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par 125.pantu... Par 124.pantu priekšlikumu nav. Par 124.pantu mēs jau nobalsojām.

A.Endziņš: Mēs 124. esam palaiduši garām...

Priekšsēdētājs: Par 124.pantu mums arī nav nekas. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 124.pantu. Un pēc tam balsosim par 125.pantu.

A.Endziņš: 124.pantā no Lagzdiņa puses bija priekšlikums par bargāku sankciju– šeit ir minēti 1000 rubļi vai tiesību atņemšana uz vienu gadu... tā ir pietiekami nopietna sankcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par to. Rezultātu! Tātad 86– par, 124.pants ir pieņemts.

Lūdzu, par 125.pantu.

A.Endziņš: Diemžēl es pārskatījos un jau runāju par 125.pantu. Par 125.pantu priekšlikumi saņemti nav, ir tikai tas precizējums, ko es teicu attiecībā uz sankciju, kas nevēršas pret transporta līdzekļa īpašnieku, ja viņš ir tikai viens šā negadījuma dalībnieks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 125.panta akceptēšanu. Rezultātu! 84 balsis– par, 125.pants ir akceptēts.

Lūdzu, 126.pants.

A.Endziņš: Par 126.pantu bija deputātu Preinberga un Caunes priekšlikumi, proti, par pirmās daļas izslēgšanu vai par pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem izteikt tikai brīdinājumu. Pirmajā daļā ir runa par sankcijām attiecībā uz personām, kurām nav līdzi transporta līdzekļa vadīšanas tiesību vai transporta līdzekļa vadīšanas pagaidu atļaujas, kā arī transporta līdzekļa reģistrācijas vai citu transporta līdzekļu dokumentu par transporta līdzekļu vadīšanu. Šeit tātad ir jāizlemj, vai šo sankciju vispār izslēgt vai izteikt tikai brīdinājumu. Komisija tomēr uzskatīja, ka ir jāveic audzināšanas darbs arī materiālā veidā, lai cilvēki neaizmirstu ņemt līdzi transporta līdzekļa dokumentus, un 10 rubļi tomēr nav tik pārmērīgi liels sods, bet, lai disciplinētu vadītājus, tomēr vajadzētu šādu sankciju paredzēt, tāpēc tā deputāta Preinberga un Caunes priekšlikumu noraidīja. Par otro daļu šeit priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem uzstāj, lai mēs balsotu par šo pantu?

A.Endziņš: Es atvainojos, krievu valodā otrās daļas tekstā par sankciju ir ieviesusies kļūda, ir nevis 500 rubļu, bet 300 rubļu liela sankcija.

Priekšsēdētājs: Paldies, lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Endziņa kungs, pirms balsošanas es tomēr lūgtu izdarīt nelielu precizēšanu. Pirmajā lasījumā 126.panta beigās bija šāds teikums: “Šajā pantā minētās personas tiek atstādinātas no transporta līdzekļa vadīšanas.” Otrajā lasījumā šā teikuma vairs nav. Jautājums ir šāds: ja persona, kurai nav līdzi nekādu transporta līdzekļa vadīšanas dokumentu vai arī dokumentu, kas apliecina, ka transporta līdzeklis pieder šai personai, ir nozagusi automašīnu un tiek apturēta, tad viņa, samaksājusi 10 rubļus, mierīgi brauc tālāk? Kāds šeit varētu būt mehānisms, lai aizkavētu, teiksim, transporta līdzekļu zādzības? Es vienkārši gribētu precizēt šādu jautājumu.

A.Endziņš: Kad komisijas darbā bija klāt arī Valsts autoinspekcijas pārstāvis un kad mēs diskutējām par šo problēmu, tad autoinspekcijas pārstāvis skaidroja tādējādi, ka jebkurā gadījumā milicijas darbiniekam, aizturot transporta vadītāju un konstatējot, ka viņam šādu dokumentu nav, ir jāveic viss nepieciešamais, lai noskaidrotu, vai tā ir tikai, kā saka, kļūda, lai precizētu tā cilvēka personību, kas atrodas pie stūres, un sazinoties noskaidrotu, vai tas tiešām ir viņa transporta līdzeklis vai nav. Katrā ziņā ir jānoskaidro aizturētā vadītāja personība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citu priekšlikumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 126.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Es ļoti atvainojos, mēs nobalsosim, un pēc tam būs runa par labojumiem. Lūdzu rezultātu. Par pantu, par 126.pantu...

A.Endziņš: 126.panta otrā daļa? Te ir 126.pants. Pie tās mēs vēl neesam tikuši...

Priekšsēdētājs: 126.pants. Lūdzu rezultātu. 82– par. Paldies. 126.pants ir akceptēts. Cipariņš “divi” nenozīmē otro daļu, bet gan jau citu pantu. 126.²

A.Endziņš: Vēl es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šajā pantā, par kuru mēs nobalsojām, krievu tekstā bija izlaista trešā daļa, bet tā bija izdalīta uz atsevišķas lapas, un es ceru, ka šeit nekas nepazūd...

Priekšsēdētājs: 129.pants.

A.Endziņš: Par 129.pantu bija deputātu Stepičeva un Caunes priekšlikumi– sankcijā paredzēt ne tikai naudas sodu, bet arī zaudējumu atlīdzināšanu. Šis priekšlikums ir noraidīts, jo Administratīvo pārkāpumu kodekss nereglamentē šādas lietas, tas jau ir civiltiesību jautājums, un civiltiesības arī paredz civiltiesiskā kārtībā zaudējuma atlīdzību. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es jums pilnīgi piekrītu, ka tas tā varētu būt, bet diemžēl šādos ceļa negadījumos vainīgais cilvēks, kura dēļ ir notikusi satiksmes nelaime, samaksās piecus rubļus, pagriezīsies un aizies. Man būtu priekšlikums– šajā pantā nevis izklāstīt, bet tomēr atrunāt, ka, lūk, šiem cilvēkiem draud arī attiecīga ietekmēšana ar administratīvo pārkāpumu kodeksa 39. un 320.pantu, to varētu tikai atrunāt.

A.Endziņš: Es vēlreiz atgādināšu, ka tas tomēr ir civiltiesisks jautājums un to regulē Civilkodekss, un šinī sakarībā šeit dot atsauksmi uz Civilkodeksu, ka, lūk, ir pienākums atlīdzināt nodarīto kaitējumu, nebūtu nekādas vajadzības.

Priekšsēdētājs: Civilkodeksā ir vesela sadaļa par kaitējumu atlīdzību, kur tas viss, visi šie gadījumi ir paredzēti. Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es runāju, vadoties vienkārši no prakses, no pieredzes. Autoinspektori acīmredzot ir maz informēti par šo administratīvo kodeksu. Jūs saprotiet– parasts cilvēks tiek palaists vaļā, bet tas cilvēks, kas ir glābis viņa dzīvību un ir sadauzījis mašīnu, paliek ar savu skādi, kā saka, viens pats.

A.Endziņš: Šajā gadījumā jums ir tiesības vērst civilprasību pret vainīgo personu, kuras darbības rezultātā jums ir nodarīts kaitējums. Ja šis cilvēks tiek aizturēts, tātad tiek noskaidrota viņa personība, tad jūs pret viņu varat vērst prasību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es tomēr aicinātu nepieņemt šo labojumu un atstāt to tādu, kā ir redakcijas formulējumā, jo tiešām attiecībā uz dažādiem labojumiem mēs savos likumos, neuzklausot juristu domas, cenšamies absolūti nerēķināties, ka likumdošana ir vesela sistēma un katrai lietai ir jābūt regulētai konkrētā vietā. Es aicinu balsot par redakcijas komisijas variantu tādu, kāds tas šeit ir, un labojumu nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Preinbergs pastāv uz balsošanu par savu labojumu? Tātad deputāts Preinbergs pastāv, lai viņa labojums tiktu nobalsots. Lūdzu, sākumā balsosim par šo deputāta Preinberga labojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Tātad tikai 23– par, tas nav balsojušo vairākums. Tātad šis labojums netiek pieņemts.

Lūdzu, tagad balsosim par 129.pantu kopumā. Balsošanas režīmu! Balsosim par 129.pantu redakcijas komisijas variantā! Paldies. Rezultātu! 86– par, 2– pret un 8– atturas. 129.pants ir akceptēts.

Lūdzu, tagad 122.¹ pants.

A.Endziņš: 122.¹ pants. Šeit ir deputāta Preinberga un deputāta Silāra priekšlikumi, kuru būtība ir paredzēt bargāku sankciju, nekā tas ir bijis līdz šim. Kā jūs redzat, komisija abus priekšlikumus ir noraidījusi un atstājusi minētos 10 rubļus. Kāpēc? Šeit ir runa par to, ka ir tikai pārkāpti satiksmes noteikumi, bet kaitīgās sekas nav iestājušās, tātad avārija nav radīta. Un tāpēc arī, no prakses viedokļa raugoties, šādās situācijās visbiežāk rodas konflikti, jo var dažādi traktēt, kurā momentā transporta līdzekļa vadītājs ir iebraucis krustojumā,– vai tas ir bijis, kad degusi dzeltenā vai zaļā gaisma, un pēc tam iedegusies sarkanā. Un tāpēc šī sankcija– 10 rubļu– būtu pilnīgi pietiekama, lai disciplinētu, un bargāku sankciju šeit paredzēt nebūtu nepieciešams. Tāds ir arī autoinspekcijas viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es arī šeit, aizmugurē, dzirdu, ka tā ir pareiza nostādne. Varbūt. Taču es kā kājāmgājējs, kurš cenšas pašdisciplinēšanas nolūkā šķērsot ielu tikai pie zaļās gaismas, pēc paša pieredzes zinu, ka tie 10 rubļi neiedarbojas. Kad es, kājāmgājējs, degot zaļajai gaismai, eju pāri, tad mani šis autobraucējs neņem vērā, jo es viņam neradu šo avārijas situāciju. Un daudzreiz es trīcošām kājām esmu atlēcis atpakaļ, kad viņš drāžas pāri, kad viņam deg jau sarkanā gaisma; viņš pat nesamazina ātrumu, jo kājāmgājējs viņam neko nenozīmē un arī šie 10 rubļi– ne. Es esmu aizgājis uz autoinspekciju, jo dzīvoju 200 metrus no tās, esmu rakstījis iesniegumu par šo konkrēto mašīnu, bet man nav pienākusi nekāda atbilde no šīs autoinspekcijas, tādēļ es saprotu, ka autoinspekcija aizstāv šos 10 rubļus, jo 100 rubļu tas tomēr kaut ko nozīmē. Es nevaru nepastāvēt uz šiem 100 rubļiem. Es lūdzu priekšlikumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Endziņš: Es centīšos vēlreiz paskaidrot deputātam Silāram. Runa šeit ir par to, ka tad, ja šis milicijas darbinieks pie šā krustojuma atradīsies, tad darbosies arī šie 10 rubļi, bet, ja šeit būs paredzēti 100 rubļi vai vēl lielāka sankcija un ja milicijas darbinieka pie šā krustojuma nebūs, tad arī tikpat bieži varbūt tiks ignorēti šie noteikumi, un ar sankcijas bardzību diez vai mēs šeit situāciju uzlabosim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es noteikti pastāvu uz balsošanu, jo nepiekrītu frāzei, ka nav radīta avārijas situācija un tāpēc nav nepieciešams noteikt tik bargu sankciju. Es varētu nosaukt vairākus piemērus. Viens no tiem ir pirms dažiem gadiem pie 49.vidusskolas sabrauktā meitene: krustojumā dega zaļā gaisma, kad viņa gāja pāri. Vai tiešām braukšana pa parka celiņiem, kas pie mums notiek, nav avārijas situācijas radīšana? Es katrā ziņā pastāvu uz balsošanu. Paldies.

A.Endziņš: Taču, ja šeit šī avārijas situācija būs, ja meitene tika sabraukta, degot zaļajai gaismai, tad vainīgo sauc pie atbildības ne jau pēc šā panta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad divi deputāti uzstāj par balsošanu, lai sankcija 122.¹ pantā tiktu paaugstināta līdz 100 rubļiem. Līdz ar to pēdējo daļu vajadzētu izteikt šādā formā, ka “uzlikt naudas sodu 100 rubļu apmērā”. Tātad mums tas ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātu Silāra un Preinberga priekšlikumu par, pret vai atturoties. Lūdzu, tie, kuri ceļ rokas, izteiksmīgāk parādiet, kā jūs to domājat. Paldies. Lūdzu rezultātu. 44– par, 29– pret, 22– atturas. Līdz ar to priekšlikums nav guvis balsu vairākumu un tiek noraidīts.

Un tagad balsosim par 122.¹ pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 67– par, 9– pret, 18– atturas, pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par 122.panta otro apakšpunktu.

A.Endziņš: Par šo pantu papildpriekšlikumi saņemti netika.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai, lūdzu, deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Nobalsosim arī par šo pantu, tā kā mēs šoreiz balsojam par visiem pantiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 122.panta otro apakš­punktu. Rezultātu! 80– par, 1– pret, 8– atturas, pants ir akceptēts.

Lūdzu, par 122.panta trešo apakšpunktu.

A.Endziņš: 122.panta trešajā apakšpunktā ir runa par transporta līdzekļu vadītāju piedalīšanos grupu braucienos; par šo pantu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem nav citu priekšlikumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 122.panta trešo apakš­punktu. Paldies. Rezultātu! Tātad 77– par, 3– pret, 7– atturas, pants tiek akceptēts.

Lūdzu, par nākamo– 126.pantu.

A.Endziņš: Par 126.¹ pantu deputātu priekšlikumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 126.¹ pantu.

A.Endziņš: Es varu vienīgi paskaidrot, ka salīdzinājumā ar pirmo redakciju ir samazināta sankcija no 2 tūkstošiem rubļu uz pusotru tūkstoti rubļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu. 80– par, 2– pret, 9– atturas. Pants tiek akceptēts. Par 126.² pantu. Lūdzu.

A.Endziņš: 126.² pants. Šeit bija divi deputāta Caunes priekšlikumi. Par pirmo daļu– noteikt, ka transporta līdzekli drīkst apturēt tikai milicis personīgi, nevis ar starpnieka palīdzību. Un vēl deputāts Caune ir paredzējis, ka jānosaka atbildība milicijas darbiniekam par pieprasījumu izdarīt alkohola reibuma noteikšanas medicīnisko pārbaudi, ja netiek apstiprināta alkohola lietošana. Abus šos priekšlikumus komisija tika noraidījusi, jo tad, ja mēs paredzēsim sankciju– it sevišķi līdz 300 rubļiem– par to, ka nav konstatēts dzēruma stāvoklis, bet bijušas tikai aizdomas, diemžēl mēs tikai veicināsim parādību, ka milicija nesūtīs uz pārbaudi, jo baidīsies. Diemžēl cilvēks var vai nu noguruma, vai negulētas nakts, vai tamlīdzīgu iemeslu dēļ radīt iespaidu, ka viņš ir lietojis alkoholu, vai varbūt ir lietotas kaut kādas tabletes, kas rada iespaidu, ka cilvēks ir lietojis alkoholiskos dzērienus. Taču, ja šādas šaubas ir, tad tomēr ir jāpārbauda, un šeit to uzskatīt par apvainojumu gadījumā, ja tas tā nav, un paredzēt, lai milicijas darbinieks maksā sodu jeb sankciju, es domāju, būtu ļoti nepareizi. Mēs milicijas darbiniekiem tikai traucēsim strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit šis jēdziens ir jāsaprot plašāk. Tas, kas notiek, piemēram, lielā pilsētā– Rīgā, ir kaut kā citādi, bet, piemēram, mazās provinces pilsētiņās, kur praktiski cilvēki cits citu pazīst, jau tikai redzot vien, ka, lūk, brauc milicis līdzi un ved kādu cilvēku uz slimnīcu pārbaudīt it kā dzēruma pakāpi, bet tur pilnīgi nekā nav... Saprotiet, tas ir ļoti liels morāls apvainojums, un nav arī noslēpums, ka dažreiz milicijas darbinieki vienkārši grib pret kādu cilvēku parādīt savu varu. Šajā gadījumā, ja viņam ir šaubas, tad kādam gan nolūkam ir tās stikla ampulas, kurās pūšot to pārbauda? Turklāt to var pārbaudīt uz ceļa, tas it kā nav apvainojums, bet uzstāt, ka man ir jābrauc uz slimnīcu pārbaudīt alkohola dzēruma pakāpi, ja ir skaidri zināms un es to apšaubu un pasaku, ka tas tā nav, taču, ja viņš tomēr to pieprasa, tad es uzskatu, ka te ir jāņem vērā arī vadītājs, cilvēka personība. Noraidījuma iemesls komisijai šeit ir tāds, ka milicijas darbinieks pilda savus pienākumus. Es domāju, ka viņš nepilda pienākumus, jo viņš vai nu nav spējīgs, vai arī negrib pildīt savus pienākumus, viņš it kā izmanto savu varu.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Caune pastāv uz balsošanu? Es tā sapratu...

I.Caune: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cupruns: Man ir 15 gadus ilga autovadītāja pieredze, un zināt, no 10 gadījumiem, kad milicija aptur mani uz ceļa, vismaz puse, ja ne vairāk, ir saistīta ar to, ka milicim kaut kur jāaizbrauc. Vai šajā pantā nevarētu šķirot šos gadījumus– tad, kad milicis mani aptur, lai pārbaudītu automobili, un tad, kad viņš vienkārši grib kaut kur braukt. Tas ir viens. Pirms vairākiem gadiem mūs satrauca vesela sērija noziegumu, kad miliči– nevis milicijas darbinieki, bet personas, kas ļaunprātīgā veidā bija ieguvušas miliču formas vai pat pašas tās izgatavojušas,– nodarbojās ar laupīšanu, slepkavošanu un tā tālāk. Tajā laikā tika uzskatīts: ja vadītājs neapstājas pie miliča, bet tūlīt par to ziņo tuvākajai milicijas nodaļai vai kaut kādai citai varai, tad viņu varēja atbrīvot no atbildības. Jūs zināt, ka nav diez cik omulīgi laukos mežā apstāties, ja tevi aptur kaut kāds milicis. Vai par to, šādu pantu stādot, ir domāts?

Priekšsēdētājs: Lūdzu atbildiet, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es varu paskaidrot, ka komisijā mums bija ļoti liela diskusija, jo apmēram tāds pats viedoklis kā jums bija arī deputātam Plotniekam, kurš arī gribēja panākt, ka to var darīt tikai īpašos gadījumos un tikai, teiksim, Valsts autoinspekcijas darbinieks ar šo emblēmu un tamlīdzīgi. Tomēr komisijas vairākums, absolūtais vairākums uzskatīja, ka milicijas darbinieki mums ir tāpēc, lai nodrošinātu un garantētu tiesisko kārtību. Un tas, ka mēs tagad mēģināsim kaut ko izdalīt un ka, lūk, šo milicijas formu var izmantot arī noziedznieks, tas, ka mēs to ierakstīsim šeit iekšā pantā vai kaut ko mēģināsim paredzēt, tas nebūt negarantē to, ka, lūk, šis milicijas darbinieks, viltus darbinieks, neiegūs formu un neizdarīs noziegumu. Tādējādi mēs tur neko nevarēsim darīt.

No otras puses, man liekas, ka mums jārūpējas par to, lai milicijas darbiniekam būtu autoritāte, prestižs. Es arī esmu autovadītājs. Man stāžs ir no 1973.gada. Jā, ir bijuši šādi gadījumi, kad milicijas darbinieks tevi aptur un lūdz kaut kur aizvest. Ja tāda iespēja pastāv, tad mēs to arī izdarām. Šeit laikam nekādu pretenziju nav. Taču tajā pašā laikā diemžēl mūsu milicijas darbinieki nav apgādāti ar transportu, ar sakaru līdzekļiem. Es nezinu, kādā valsts attīstības pakāpē viņi ir nodrošināti,– līdz smieklīgumam! Viņi nav nodrošināti. Un tāpēc acīmredzot es domāju, ka tas ir arī mūsu pilsoņu pienākums šajā gadījumā, ja ir tāda vajadzība un ja operatīvā situācija to diktē, palīdzēt nogādāt šo milicijas darbinieku, piemēram, notikuma vietā.

I.Cupruns: Es gribētu tam piekrist, jā. Bet tādā gadījumā tas ir arī jāatrunā šajā pantā– tad, kad ir radusies operatīvā situācija vai nepieciešamība un tā tālāk Ja milicis mani apturētu godīgi, tā, kā jebkurš pilsonis to dara, es viņu vestu un neko nejautātu, bet viņš tevi smuki ar rungu aptur. Runga viņam vienmēr ir rezervē, lai apturētu jebkuru godīgu braucēju.

A.Endziņš: Cienījamais Cupruna kungs, arī šī situācija mums komisijā tika diskutēta. Bet tagad iedomāsimies situāciju: ceļa malā stāv milicijas darbinieks formā un ar žestu rāda, lai jūs apstājaties. Kā jūs varat tagad normā iepriekš paredzēt, kas viņam ir aiz ādas– vai viņš vienkārši gribēs lūgt jūs kaut kur aizvest vai varbūt kaut kur ir noticis noziegums. Ja viņš steidzas un viņam nav šā transporta līdzekļa, tātad tā ir operatīvā nepieciešamība. Saprotiet, mēs iepriekš to nevaram paredzēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Pilnīgi piekrītu, ka šādām tiesībām apstādināt ir jābūt ne tikai autoinspektoriem, bet arī milicijas darbiniekiem. Tomēr gribu, arī uz savu praksi balstoties, aizstāvēt Cupruna kunga un arī savu priekšlikumu, ka pagaidām, kamēr pie mums milicijas kontingenta atbildības izjūta nav tādā pietiekamā līmenī, ka mēs varam par viņu galvot,– dabīgi, ka ir jāapstājas,– uzlikt sankcijas tam, kurš nav apstājies, var tikai tajā gadījumā, ja ir apstādinājis autoinspektors. Pārē­jos gadījumos ir jāatbild pašam ar savu sirdsapziņu. Šajā situācijā citāda ceļa es neredzu.

A.Endziņš: Es jums pateikšu vēl padomu, pirms jūs balsojat: salīdziniet šo tekstu ar to redakciju, kāda bija iepriekš. Šajā redakcijā ir izsvītrota piezīme, kas bija arī par formas tērpu un tā tālāk, un sankcijas nevis samazināt, bet, tieši otrādi,– vēl palielināt. Bija sankcija par neapstāšanos– līdz 600 rubļiem, tagad ir paredzēts ierosināt– 2000 rubļu. Jo šeit ir domāta tieši tā situācija, ka milicijas darbinieks bieži vien ir spiests riskēt ar savu dzīvību tikai tāpēc, ka, lūk, kāds ignorē un neapstājas. Un tas it sevišķi un parasti ir tad, kad cilvēks ir iereibis, bet tas rada ļoti bīstamu situāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es vēlreiz aicinu balsot par komisijas redakciju. Diemžēl man ir jāveic izskaidrošanas darbs, jo cienījamie kolēģi varbūt nezina visu likumdošanas shēmu, nezina, kāda tā izskatās. Šis ir pavisam cita likuma jautājums, ko mēs šeit diskutējam, jo absolūti nezinām visu likumdošanas sistēmu. Teiksim, šobrīd spēkā esošajā likumdošanā tiesības apturēt automašīnu ir noteiktas PSRS apstiprinātajos ceļu satiksmes noteikumos un PSRS likumā par miliciju, un to, kā jūs atceraties, mēs izdiskutējām, runājot par robežsargiem, par viņu tiesībām pierobežas zonā apturēt automašīnas. Es tiku iepazīstināts ar jauno Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Par Latvijas policiju”, kur šis jautājums ir regulēts. Un tādējādi es aicinu noteikti balsot tikai par šo panta redakciju, bet visus šos strīdus atrisināsim likumā “Par Latvijas policiju” un likumā “Par ceļu satiksmes noteikumiem”, kuros būs īstā vieta noteikt, kas, ko un kādā veidā varēs apturēt. Bet šeit ir runa par sankciju. Varbūt mēs pašreiz darām mazliet neloģiski, ka mēs tagad apstiprinām sankciju un kaut kad tikai turpmāk likumu par policiju. Taču diemžēl tāda ir situācija, un es aicinu balsot par komisijas redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es saprotu, pārējie deputāti uzstāj uz savu labojumu balsošanu, tāpēc, lai gan mums sākas pārtraukums, es domāju, ka par šo pantu mums ir jānobalso pirms pārtraukuma, jo, es atgādinu, pulksten 12.00 mēs skatīsim jautājumu par Preses namu. Tātad, lūdzu, balsosim par deputāta Karlsona labojumu 6.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 18.labojumu. Rezultātu! 32– par, diemžēl es neatceros, ko nozīmē horizontālā virzienā pavērsti īkšķi. Tātad 32 un 24 deputāti– tas ir mazākums. Līdz ar to šis labojums nav ieguvis balsu vairākumu. Paldies.

Nākamais ir 19.labojums. Nav jābalso? Paldies. 20.labojums. Kā es saprotu, tā ierosinātājs pastāv uz balsošanu. Lūdzu, balsosim par 20.labojumu– par milicijas darbinieku atbildību, ka cilvēks nav bijis tik daudz dzēris. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Šis labojums nav guvis vairākumu. Un tagad balsosim par 126.² pantu kopumā. Lūdzu rezultātu. 91– par, 3– pret un 5– atturas. Līdz ar to mums 126.² pants ir akceptēts.

Tagad mums ir 30 minūšu ilgs pārtraukums, bet pulksten 12.00, kā runāts, lemsim par Preses namu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Situācija ir šāda: mums ir jāsagaida Dainis Īvāns, kurš brauc no Preses nama, jo ir arī zināmas grūtības dažām uzaicinātajām personām izkļūt no Preses nama. Tāpēc varbūt turpināsim izskatīt jautājumu, ko sākām apspriest rīta plenārsēdē, līdz ieradīsies Dainis Īvāns, tas ir pāris minūšu jautājums. Un tad varēsim lemt to jautājumu, kas mums ir paredzēts pulksten 12.00.

Lūdzu, Endziņa kungs! Lūdzu, par 214.pantu.

A.Endziņš: Par 214.pantu priekšlikumu, kas būtu iesniegti komisijai, nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti! Arī nav. Reģistrēsimies. Lūdzu reģistrēties deputātus, kuri ir ienākuši zālē. Reģistrācija turpinās. Paldies. Rezultātu! Ir reģistrējušies 125 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 214.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 75– par. Līdz ar to 214.pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

A.Endziņš: Tālāk 130.pants. Par to komisijai priekšlikumi netika iesniegti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, izsakieties par 130.pantu! Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 130.panta akceptēšanu. Rezultātu! 83– par. 130.pants ir akceptēts. Tā, godājamie kolēģi, turpmāk līdz 312.pantam ir tikai atsevišķi labojumi. Vai mums būtu šeit jābalso par katru pantu atsevišķi?

A.Endziņš: Komisijai priekšlikumi, kas būtu pieņemti, netika iesniegti.

Priekšsēdētājs: Arī komisijai nav iesniegti. Es domāju, ka varētu balsot par visiem šiem labojumiem, kas ir atsevišķas frāzes, vārdi un sankcijas, līdz 9.punktam, tas ir, līdz 312.pantam.

A.Endziņš: Es atvainojos– līdz 250.pantam.

Priekšsēdētājs: Līdz 250.pantam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4., 5. un 6.punktu, tas ir, 131., 140., 143.panta akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. 87– par. Šie panti ir akceptēti.

Lūdzu, par 250.pantu.

A.Endziņš: Par 250.pantu bija deputāta Kristovska priekšlikums, ka vajadzētu samazināt iespējamo sankciju līdz 10 rubļiem. Motivācija ir tāda, ka pašreizējais milicijas darbinieku sagatavotības līmenis neatļauj viņiem veikt šādas funkcijas. Komisija tomēr nepiekrita šim viedoklim un atstāja to pašu redakciju, kāda bija, tas ir, sankcija no 30 līdz 50 rubļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi papildinājumi un labojumi? Nav. Lūdzu, balsosim par 250.pantu. Balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu. 86– par. Pants ir akceptēts.

257.pants.

A.Endziņš: Par šo pantu nebija nekādu priekšlikumu, izņemot to, ka krievu tekstā ir izlaistas divas rindiņas, bet tās ir izdalītas klāt uz atsevišķas lapas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem, kā es redzu, iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par 257.pantu. Paldies. Rezultātu! 80– par, nav neviena pret, līdz ar to 257.pantu esam akceptējuši.

Lūdzu, par 312.pantu.

A.Endziņš: Komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Arī iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 312.pantu. Paldies. Rezultātu! 82– par, arī 312.pants ir akceptēts. Un tagad mums, godājamie kolēģi, ir jābalso par likuma akceptēšanu otrajā lasījumā.

A.Endziņš: Es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

A.Endziņš: Šeit ir vēl saņemts deputāta Gulbja, Jurševica, Geidāna un Einiņa priekšlikums– papildināt projektu ar to, ka jāparedz atbildība satiksmes darbiniekiem par pirmās palīdzības nesniegšanu personai, kas nokļuvusi satiksmes negadījumā. Komisija, aplūkojot šo jautājumu, tomēr nonāca pie secinājuma, ka šis priekšlikums ir noraidāms, jo pašreiz Kriminālkodeksa 115. un 116.pants paredz kriminālatbildību par palīdzības nesniegšanu. Tātad ir divi panti, un šajā situācijā nebūtu vajadzības iekļaut administratīvo atbildību, jo līdz ar to būtu jāveic kaut kāda diferenciācija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es redzu, ka deputāti nepastāv uz balsošanu šajā jautājumā. Tad, lūdzu, balsosim kopumā par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem...”

A.Endziņš: Es atvainojos... Vēl ir priekšlikums, kas nāca no deputāta Caunes puses, papildināt projektu un paredzēt dienesta darbinieku, ceļa dienesta darbinieku, atbildību par ceļu uzturēšanu kārtībā. Acīmredzot deputāts Caune nav lietas kursā, kāds ir Administratīvo pārkāpumu kodekss kopumā. Šis jautājums, ko ierosina deputāts Caune, pašreiz jau ir regulēts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 143.pantā. Tāpēc šajā projektā paredzēt kaut ko citu nav nekādas vajadzības.

Priekšsēdētājs: Deputāts Caune neuzstāj par balsošanu? Paldies. Vai tagad mēs, lūdzu, varam balsot kopumā?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Paldies. Rezultātu! 84– par, līdz ar to esam akceptējuši otrajā lasījumā Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumiem”. Paldies. Un uz trešo lasījumu...

A.Endziņš: Ir jautājums– vai trešais lasījums ir vajadzīgs, jo priekšlikumi netika saņemti, arī kopumā ir nobalsots?

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem nav nekādu iebildumu? Arī citu ieteikumu nav. Līdz ar to, tā kā neviens labojums nav iesniegts uz trešo lasījumu, mēs esam nobalsojuši kopumā par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem”; tas ir pieņemts pilnībā, kopumā un galīgajā variantā. Paldies.

Godājamie kolēģi! Un tagad, kā mēs bijām nobalsojuši, sāksim apspriest mūsu ārkārtas darba kārtības jautājumu sakarā ar Preses namu. Es dodu vārdu Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Dainim Īvānam ziņojumam, un pēc tam mums ziņojumu sniegs arī Raimonds Garenčiks.

Vārds Dainim Īvānam!

D.Īvāns: Labdien, cienītās dāmas un kungi, laimīgu Jauno gadu! Kaut gan tas mums ir aizsācies tā, kā vajadzētu aizsākties, jo politiskie spēki, kuri sevi dēvē par Latvijas Komunistisko partiju, cenšas gūt politisko revanšu un šo politisko revanšu gūt ar ieročiem rokās. Kā jūs zināt, pavisam nesen Latvijas Preses nama tipogrāfijas un žurnālistu kolektīvs pieņēma lēmumu, kuru vienprātīgi ar visu sirdi atbalsta gan mūsu vairākuma frakcija, gan opozīcijas frakcija, tas ir, pārņēma īpašumu darba kolektīva rokās ne tikai saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, bet arī saskaņā ar PSRS likumiem, ar Rižkova lēmumu par vissavienības uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās. Acīmredzot Komunistiskajai partijai tas ļoti nepatika, un jūs jau pirms jaunā gada dzirdējāt Alfrēda Rubika paziņojumu, ka partijai pietiks spēka to paņemt atpakaļ,– tātad, ko mēs nevaram ar likumu, ko mēs nevaram izdarīt demokrātiski, to mēs ņemsim ar varu, un mēs jau visi prognozējām, ka šodien kaut kas notiks.

Šodien vispirms sākās izdevniecības direktoram Kazimiram Dunduram, kuru sagaidīja bruņoti vīri pie mājas durvīm, viņi iesēdās viņa automašīnā, aizvadīja līdz Preses namam un Preses namā viņa kabinetā būtībā aiztur viņu līdz pat šim brīdim. Es tikko centos sazināties ar Dunduru, diemžēl par viņa sekretāri ir sācis strādāt kāds no “melno berešu” vienības, kurš paceļ klausuli un saka, ka saruna nebūtu vēlama. Dundurs pirms tam, kad viņam vēl atļāva sarunāties pa telefonu, ziņoja, ka pat uz tualeti viņu pavada automātisti, acīmredzot laikam ļoti baidīdamies no likumīgi ievēlētā izdevniecības direktora. Jāsaka, ka šodien arī pārējos Preses nama darbiniekus sagaidīja ar automātiem bruņoti vīri, daži no darbiniekiem tika kratīti, ir pārbaudīts viņu somu saturs, un, kā ziņo Preses nama darbinieki, apiešanās ir bijusi ļoti brutāla, daudzi cilvēki ir grūstīti, tāpēc es esmu pa radio lūdzis visiem Preses nama darbiniekiem, ar kuriem varu sazināties šobrīd tikai pa radio un telefonu, ziņot par šo pārkāpumu raksturu un pēc iespējas uzzināt vainīgo uzvārdus. Kad mēs noskaidrojām šo situāciju, kāda ir izveidojusies ar Preses namu, es zvanīju PSRS iekšlietu ministram Borisam Pugo, kurš teica, ka viņš ne par ko tādu nav informēts, ka viņš nav devis rīkojumu kaut kādām bruņotām vienībām ieņemt Preses namu. Es viņam teicu, ka mēs dosimies apskatīties šo situāciju uz vietas un tad vēlreiz ar viņu sazināsimies.

Pirms divām stundām mēs, tas ir, es, premjerministra vietnieks Ilmārs Bišers un iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis, ieradāmies pie Preses nama. Mūs jau pie pagalma sagaidīja braši zēni ar automātiem un nelaida iekšā. Diemžēl viņi mums savus uzvārdus neteica, un mēs lūdzām, lai viņi pasauc savu komandieri. Komandieris atteicās ierasties, kaut gan mums paziņoja, ka šis komandieris esot kāds leitnants Mļiņņiks. Tad, kad mēs gribējām doties uz Preses namu, pret mums visiem tika pagriezti automātu stobri. Kad es parādīju PSRS tautas deputāta kartīti, viens no arī nezināmiem karavīriem atvilka automāta aizslēgu, tātad uzvilka automātu, lai es redzētu, ka šis automāts ir kaujas gatavībā. Es domāju, ka šis jau pats par sevi ir incidents. Ja jau Rubiks ir ziņojis, ka viņi pakļaujas Latvijas PSR likumiem, kuras nav un kuras likumu arī nav, un PSRS likumiem, tad šī grāmatiņa pakļaujas PSRS likumiem un acīmredzot arī to iekšlietu... Tā ir PSRS tautas deputāta apliecība, kuru iekšlietu karaspēks ignorē, arī PSRS tautas deputāti viņiem nenozīmē neko.

Situācija izveidojās tāda, ka mēs, nenokļuvuši Preses namā, devāmies šeit atpakaļ, sazinājāmies ar Preses namu, kurā pulksten 11.00 notika darba kolektīva sapulce. Šajā darba kolektīva sapulcē ir mēģinājis uzstāties arī biedra Rubika ieceltais biedrs Vrubļevskis, kurš it kā esot šīs fiktīvās izdevniecības direktors. Kā man ziņoja, visi sapulces dalībnieki esot izgājuši no zāles tajā brīdī, kad viņš ir sācis runāt. Preses nams šobrīd gaida Augstākās padomes lēmumu. Avīzes netiek iespiestas un arī netiks iespiestas, ja mēs Preses namu šeit neatbalstīsim. Es zinu arī valdības informāciju, ka valdība gatavojas samaksāt darbiniekiem, kuriem nelikumīgi neļauj strādāt. Preses namā šodien nav piegādāts arī papīrs, tātad Preses nams nevar strādāt, un mēs meklējam iespējas, kā republikas nozīmes izdevumus– žurnālus un avīzes– izdot grāmatu izdevniecībās un rajonu tipogrāfijās.

Nav pamata domāt, ka tipogrāfija varētu strādāt arī ar armijas un “melno berešu” palīdzību, jo es pats esmu saistīts ar šo avīžu lietu un zinu, cik liels deficīts ir poligrāfijas speciālisti. Mana armijas specialitāte ir divīzijas avīzes redaktors, taču ceru, ka vairs neesmu redaktors, man šī pakāpe ir noņemta, bet es arī zinu, ka armijā šādu speciālistu diemžēl nav un armijas tipogrāfijas strādā diezgan zemā līmenī un nav spējīgas nodrošināt tādas republikas mēroga izdevniecības darbību, kāda ir Latvijas izdevniecība. Un ko gan šajā izdevniecībā izdos? Acīmredzot vienīgi “Cīņu” un “Sovetskaja Latvija”, ja vispār kāds varēs iedarbināt šo izdevniecību. Cik man ir informācijas, arī Latvijas Tautas fronte šodien aicinājusi Latvijas iedzīvotājus pulcēties pie PSKP filiāles nama Latvijā pulksten 15.00 un izteikt savu attieksmi pret šīs organizācijas, kura būtībā šobrīd kļuvusi jau par ārpus likuma stāvošu organizāciju, rīcību Latvijā.

Man šajā sakarā notika otra saruna ar Borisu Pugo, es viņam izstāstīju visu situāciju, kāda tā veidojas, un saruna bija tāda. Boriss Pugo man vēlreiz paziņoja, ka viņš rīkojumu kādam apsargāt Preses namu nav devis. Tātad mums atliek viens secinājums– ja nav devis Boriss Pugo, ja nav devis Aloizs Vaznis, tātad šie cilvēki apsargā tipogrāfiju patvaļīgi, viņiem ir automāti, un viņi iedomājas, ka viņi varētu pastrādāt pie šīs tipogrāfijas.

Kad mēs gribējām vienoties ar Borisu Pugo, ko tad mēs darīsim ar šo Preses namu un kā mēs šo situāciju risināsim tālāk, viņš ieteica griezties pie biedra Rubika un risināt šo jautājumu politiski, jo, viņš uzsvēra, jautājums ir politisks. Bet, piedodiet,– politisku jautājumu nevar risināt automātu stobru priekšā, turklāt politiski jautājumu jau ir atrisinājis tipogrāfijas un Preses nama darba kolektīvs, tas ir vienīgais iespējamais politiskā atrisinājuma veids.

Apkopojot šo informāciju un izdarot secinājumus, es gribētu teikt, ka acīmredzot ir jāpieņem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums jeb aicinājums Preses nama darbiniekiem, kuri šo aicinājumu gaida, viņi pulksten 14.00 sanāks kopā. Protams, ja uz viņiem nešaus un ja viņiem ļaus ienākt šajā Preses nama zālē, jo dažus cilvēkus nelaiž ārā arī no viņu kabinetiem, un tad viņi rīkosies tikai tā, kā to lems Latvijas Republikas Augstākā padome. Paldies, tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un tagad, lūdzu, vārds Raimondam Garenčikam– Preses nama darba kolektīva pārstāvim.

R.Garenčiks, Preses nama darba kolektīva pārstāvis: Labdien! Priecīgu Jauno gadu! Dainis Īvāns tikko ļoti pamatīgi izstāstīja, kāda tur pašlaik ir situācija, tomēr es varbūt vēlreiz mazliet sākšu no sākuma.

Tātad situācija pašlaik ir tāda, ka no Preses nama neatļauj izbraukt nevienai smagajai automašīnai, lai praktiski nodrošinātu Preses nama darbu. Praktiski Preses nams nav spējīgs strādāt. No rīta tika veikta totāla dokumentu pārbaude visiem tiem, kuri iet iekšā, arī man. Kad uzrādīju deputāta apliecību un pajautāju, kas šie cilvēki ir, neviens no viņiem neuzskatīja par vajadzīgu man atbildēt un stādīties priekšā. Bija vēl arī tāds gadījums. “Lauku Avīzes” žurnālists Kundziņš mēģināja tikt iekšā namā, nepiereģistrējies pie “melnajām beretēm”. Tās pagrāba viņu aiz drēbēm, izmeta ārā, nogrūda pa trepēm un vēl ar kāju iespēra. Apmēram ar tādiem līdzekļiem viņi cīnās pret cilvēkiem. Un pie tam, tiklīdz kāds kaut ko mēģina viņiem pretī runāt, atbilde ir tāda– jūs varat nešaubīties, ka pēc mirkļa tiks laists darbā ierocis. Tā ka situācija ir, var teikt, ļoti drausmīga. Ar šiem cilvēkiem– es nezinu, vai viņus, šo bruņoto bandu, vērts saukt par cilvēkiem,– runāt nav iespējams, viņi vispār nav runājami un tā kā tāds paklausīgs suns pakļaujas tikai Vrubļevskim un kompartijas pārstāvjiem.

Tātad mums pulksten 13.00 notika sapulce, mēs saaicinājām visu darba kolektīvu kopā, lai nolemtu, kā rīkoties, ko darīt. Vrubļevska kungs aizliedza man iet tribīnē un pateica, ka man šeit nav ko darīt. Es teicu, ka tomēr tribīnē palikšu, tad pienāca klāt “melnā berete” un pateica, lai es tūlīt eju nost no tribīnes. Protams, es ar viņiem nesāku strīdēties, jo tas ir bezcerīgi, un nogāju nost. Mani oficiāli ievēlēja par sapulces vadītāju, es sāku sapulci. Vrubļevska kungs apsēdās man blakus un pateica, ka es par daudz uzņemoties, vadīdams šo sapulci. Es viņam prasīju, vai viņš vēlētos ņemt vārdu, bet viņš pateica, ka viņš vārdu ņemšot tad, kad viņš to gribēšot, viņam šeit neviens neesot nekāds noteicējs. Un tad, kad viņš beigās vārdu ņēma, kad viņš to gribēja, viss kolektīvs piecēlās un aizgāja demonstratīvi prom.

Kas mums ir vajadzīgs no parlamenta? Mēs tiešām, kā jau Īvāna kungs teica, gaidām šodien atbildi uz jautājumu, kā mums tagad turpmāk rīkoties. Mēs, darba kolektīvs, esam nolēmuši pakļauties tikai parlamenta lēmumiem un valdības lēmumiem, bet nevis šim bruņotajam spēkam, šiem, var teikt, militāristiem, kuru vienīgais arguments nav likums, bet tikai automāts un nazis, kas viņiem ir pie jostas. Tātad mēs pulksten 14.00 pulcējamies vēlreiz kopā, mums ir sastādīta redakcijas komisija, kas izstrādās dokumentu, kurā mēs nosodām jebkādu bruņotu spēka lietošanu šādos gadījumos un aicinām šo konfliktu noregulēt tiesiskā ceļā. Un tas man apmēram ir viss, tā teikt, bez emocijām. Tā, viss!

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs esam informēti par stāvokli Preses namā. Tā kā mums laikam ir jāpieņem kāds lēmums, bet varbūt arī nekāds lēmums nav jāpieņem– tas mums pašiem ir jānoskaidro, tāpēc es lūdzu deputātus izteikties par šo jautājumu, par mūsu rīcības iespējamiem variantiem. Pierakstieties, lūdzu, sekretariātā, kā tas ir parasts. Es varu vienīgi informēt, ka par šo gadījumu visā pilnībā un maksimāli ir informētas visas ārzemju ziņu aģentūras, korespondentu punkti– gan pa tiešajiem, gan dažādiem citiem ceļiem. Tā ka informācija uz ārzemēm par šo jautājumu ir maksimāla, uz ko mēs pagaidām esam spējīgi. Lūdzu deputātus izteikties par šo jautājumu. Es redzu, ka pie mikrofona ir Dozorceva kungs. Lūdzu.

V.Dozorcevs: Es varu tikai piebilst, ka praktiski ir apcietināts direktors Kazimirs Dundurs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs! Varbūt labāk nāciet tribīnē. Lūdzu, deputāti, kuri uzstājas, nāciet tribīnē! Mums laikam ir jānosaka kāds reglaments. Es domāju, ka piecu minūšu laika katram pietiktu. Lūdzu.

J.Škapars: Jā, es domāju, ka Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja šoreiz parādījusi savu īsto seju. Un noveda šos savus pasākumus un savu darbības līniju līdz konsekvencei, līdz galīgai konsekvencei. Varbūt ne gluži galējai konsekvencei, bet katrā ziņā līdz tai konsekvencei, ar kuru tā ir gatava rīkoties šādās situācijās. Tāpēc es domāju, ka šoreiz ir jādara viss, lai pārtrauktu šo vandalisma aktu Preses namā. Jau toreiz, kad pieņēmām lēmumu par Preses namu, mēs atzinām, ka tas ir tautas īpašums, ka tas ir radīts ar tautas līdzekļiem un tas pieder tautai. Nevar būt, ka vienai organizācijai piederētu praktiski visas preses izdošana Latvijas Republikā.

Tāpēc man ir šāds ierosinājums. Es ierosinātu Augstākajai padomei pieņemt lēmumu, kurā aicinātu nekavējoties prasīt un nekavējoties izvest šīs “melnās beretes” no Preses nama. Es nolasīšu šo aicinājumu: “Latvijas Republikas Augstākā padome kategoriski nosoda bruņotu ielaušanos Preses namā un prasa nekavējoties izvest no Preses nama bruņotos spēkus.”

Otrais. Latvijas Republikas Ministru padomei jānodrošina, lai no valsts līdzekļiem tiktu izmaksāta alga visiem Preses nama darbiniekiem, jo viņiem speciālās milicijas vienības bija atņēmušas iespēju normāli veikt savus darba pienākumus. Gadījumā, ja kāds Preses nama darbinieks tiks nelikumīgi atbrīvots no darba, Ministru padomei jānodrošina viņa iekārtošana darbā pēc specialitātes.” Es iedošu šo priekšlikumu uzdrukāt, un man liekas, ka mums vajadzētu pavisam konkrēti pieņemt šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Te laikam ir tā, ka no darba var atbrīvot tikai Dundura kungs– un oficiāli, bet nevienam citam nav dotas tiesības atbrīvot no darba. Tā ka mums laikam būs jāizveido kaut kāda darba grupa, lai sagatavotu šā lēmuma tekstu un pie tā piestrādātu. Šo nolasīto lēmuma tekstu varbūt varētu ņemt par pamatu, taču priekšlikumi būtu jāizsaka. Debatēs jau ir pierakstījušies četri deputāti. Lūdzu, vārds deputātam Aleksejevam! Bez tam ir pierakstījušies deputāti Alksnis, Dīmanis un arī deputāte Marjaša. Tā ka, lūdzu, deputāti, kuri vēlas...

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Par nožēlu šodien no rīta man izrādījās taisnība, kad es ierosināju šeit apspriest tos iemeslus, kas ved uz situācijas saasināšanos republikā. Es domāju, ka mums tomēr nāksies par to runāt, jo situācijas temperatūra republikā ir pacēlusies virs normālā līmeņa, pat virs kritiskā līmeņa. Jāsaka, ka mēs un jūs esam vainīgi, ka ejam uz konfrontāciju. Sākās ar to, ka mēs pārstājām cienīt citu viedokli, spļāvām virsū daļas iedzīvotāju uzskatiem, kad runa bija par Ziemassvētkiem. Mēs ignorējām citu viedokli, nelaidām to radio un televīzijā. Atcerēsimies vēsturi, kad no masu informācijas līdzekļiem tika atrauti tie, kas nepiekrita vairākuma viedokļiem. Mēs atteicāmies apspriest cenu politiku, mēs izsaucām konfrontāciju jautājumā par Politiskās izglītības namu. Es domāju, ja mēs vienā no slēgtām sēdēm atklāti neizrunāsimies, necentīsimies saprast iedzīvotāju uzskatus, kurus šodien neļaujam paust, tad incidents, kas šodien noticis Preses namā, nebūs pēdējais.

Man jāsaka, ka biedram Īvānam es desmitām reižu esmu jautājis, bet viņš līdz šim laikam nav atbildējis. Cienījamais šīs sēdes vadītājs ne vienu vien reizi aizbāž muti deputātiem, kas izsaka citu viedokli. Vai tiešām mēs un jūs domājam, ka situācijas saasināšanos varam novērst ar spēka metodēm? Atcerēsimies likumu par pilsētas padomi. Vai tas nebija spītīgs mēģinājums ignorēt vēlētāju gribu? Pašreizējā situācija pilsētas padomē daudzus no šeit sēdošajiem neapmierina. Un ko mēs izdomājām? Mēs izdomājām rupji ignorēt vēlētāju gribu un piedāvājam jaunu likumu.

Es aicinu visus uz godprātību, aicinu arī mani saprast, jo esmu šajā republikā tāds pats iedzīvotājs kā jūs un man ir tādas pašas tiesības kā jums. Ja jūs to nesapratīsiet, tad iedzīsiet tautu vēl dziļākā konfrontācijā, kas neatnesīs ne tautai laimi, ne jums godu./

Priekšsēdētājs: Nākamajam, lūdzu, vārds deputātam Alksnim. Es domāju, nekomentēsim deputātu Aleksejevu, es domāju, ka tas ir zem mūsu goda sūdzēt viņu Mandātu un deputātu ētikas komisijā vai kur citur. Vienu mirklīti, es devu vārdu deputātam Alksnim, pēc tam, lūdzu, kad deputāts Alksnis būs izteicies!

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Šodien notiekošais ir tiešas sekas tam, ko mēs sākām maijā. Atcerēsimies situāciju, kad šinī zālē tika apspriests jautājums par Preses namu. Atvainojiet, tad jūs paši ielikāt mīnu, kas tagad, 2.janvārī, ir uzsprāgusi.

Man tikai viens lūgums, lai jūs mani mierīgi uzklausītu. Es zinu, ka mans viedoklis nepatiks, taču vismaz mierīgi noskaidrosim, kas notiek ar Preses namu. Jo tad, maijā, mūsu frakcija ierosināja visu izlemt godprātīgi, sarunu ceļā. Vairākuma frakcija nobalsoja par lēmumu, kas daļai parlamentāriešu un arī iedzīvotājiem nebija pieņemams. Un šodien mēs redzam, ka tie jautājumi, kas netika izlemti parlamentā, tiek lemti uz barikādēm. Šodien, par laimi, vēl ne uz barikādēm, bet par notikušo jūs paši esat vainīgi.

Kas attiecas uz šodienas situāciju, tad es Īvāna kunga ziņojumā redzu vismaz divas neprecizitātes. Viņš balstās uz zināmo Rižkova lēmumu par Savienības īpašuma pārveidošanu par akciju sabiedrībām. Bet es gribu precizēt, ka Preses nams nav Savienības īpašums, bet sabiedriski politiskas organizācijas īpašums, uz kuru Rižkova lēmums neattiecas. Tas ir pirmais moments.

Otrais. Kā jūs atceraties, PSRS Ministru padome pērnā gada maijā, kad mēs mēģinājām Preses namu nacionalizēt, izdeva biedra Rižkova parakstītu lēmumu Nr.510, ar kuru uzdeva Preses namu apsargāt. Es domāju, ka šodien OMON rīkojās atbilstoši PSRS Ministru padomes lēmumam Nr.510. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka pilnīgi piekrītu kolēģim Aleksejevam, kas teica, ka mēs pašlaik esam nonākuši pie kritiskās robežas. Tiešām, ja jautājumus neizlemsim šeit, tie tiks izlemti uz ielām, uz barikādēm.

Nesen es biju Beļģijā, kur mani pārsteidza situācija, kas ļoti atgādināja situāciju Latvijā. Arī tur ir zināmas pretrunas starp divām iedzīvotāju pamatgrupām– frankovalodīgajiem un flamanciešiem. Un, lūk, kas interesanti: Beļģijas parlamentā neviens lēmums nevar tikt pieņemts, ja tas nav ieguvis balsu vairākumu abu valodu deputātu grupās neatkarīgi no viņu politiskās pārliecības. Es domāju, ka arī mēs beigu beigās tur nonāksim, dzīve piespiedīs mūs cienīt oponentu uzskatus, pat ja šie oponenti ir mazākumā. Mēs tur nonāksim. Tas ir neizbēgami.

Kas attiecas uz citiem jautājumiem, tad es tagad ieteiktu... Nu, atvainojiet, tas ir vienkārši neglīti. Jūs taču esat inteliģents, dzejnieks, Ziedoņa kungs! Vai tā var? (Zālē troksnis.) Es taču nevienu neapvainoju, nevienu neaizskaru. Es tikai gribu teikt, ka šodienas situācijā mums ļoti nepieciešama skaidra, auksta galva. Mēs esam aizgājuši līdz galējai robežai. Vēl viens solis– pēc tā var būt ļoti smagas sekas. Tāpēc es gribu vēlreiz aicināt: apsvērsim visu labi, visu pārdomāsim! Tiešām, nākošie lēmumi var būt briesmīgi. Turpmākās darbības... Tās būs... Asinis... Tiešām, es nevienu negribu baidīt, taču saprotiet... (Zālē troksnis, saucieni: “Fašists, fašists.”)

Saprotiet! Ar tādām darbībām mēs paši tuvojamies tam, ko negribam: prezidenta pārvaldes ieviešanai Latvijā. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Ja mēs šos jautājumus izlemtu, meklējot kompromisu, uz konsensa pamatiem,– viss notiktu citādi. Un nebūtu šīs akcijas Preses namā. Un es griežos pie jums ar aicinājumu...

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūsu piecas minūtes ir beigušās, Alkšņa kungs!

V.Alksnis: */...atturēties no jebkādām masu akcijām, jo lieta tiešām ir aizgājusi pārāk tālu./

Priekšsēdētājs: Mēs visu dzirdējām. Pie trešā mikrofona repliku grib teikt Freimaņa kungs. Lūdzu gatavoties deputāti Marjašu, bet es pēc tam nolasīšu vienu ierosinājumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man būtu ierosinājums sesijas vadītājam. Saskaņā ar mūsu reglamentu vajag dzelžaini vadīt mūsu diskusiju, mums ir jārunā par šīsdienas konkrēto jautājumu un jāiztiek absolūti bez jebkādas demagoģijas par to, kas bija trīs dienas vai trīs nedēļas agrāk. Mūs tas šodien neinteresē, mums viss ir skaidrs. Tātad, ja kāds cilvēks savā runā sāk izplūst un nerunā tikai par šodienu, tad es lūdzu liegt šim cilvēkam vārdu.

Priekšsēdētājs: Paldies par aizrādījumu. Es devu vārdu deputātei Marjašai. Lūdzu, deputāte Marjaša! Tad, kad deputāti būs uzstājušies, tad mēs varēsim uzstāties ar replikām.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Vispirms kā sieviete es ļoti lūdzu jūs nomierināties. Ļoti lūdzu, nomierinieties! Sevišķi, ja deputāts Alksnis apsēstos, tas būtu pavisam labi. Mani personīgi nomierina tas apstāklis, ka mēs šodien konstatējām– visu šo operāciju Preses namā nevada PSRS Iekšlietu ministrija, nemaz nerunājot par mūsu Iekšlietu ministriju, bet vada tikai Latvijas Komunistiskā partija. No visas informācijas tas ir skaidri un gaiši redzams. Šādos apstākļos, man liekas, būtu lietderīgi bez visa pārējā, ko jau te piedāvāja, griezties ar telegrammu pie PSKP ģenerālsekretāra, Nobela prēmijas laureāta un arī PSRS prezidenta, kuras tekstā īsumā vajadzētu viņu informēt par to, kādu operāciju šeit vada Latvijas Komunistiskā partija, un lūgt, lai viņš veic pasākumus tā likuma ietvaros, uz kuru atsaucas mūsu Latvijas Komunistiskās partijas sekretārs Rubika kungs, tas ir, uz PSRS Konstitūciju, jo, manuprāt, šodien ir pārkāpta arī PSRS Konstitūcija. Kāds būtu mans priekšlikums? Es domāju, ka telegrammas sastādīšana nav grūta, un sakarā ar visiem iepriekšējiem pasākumiem mums tas būtu ļoti labi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kamēr deputāts Dīmanis nāk uz tribīni, lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Alksnis: */Godāto priekšsēdētāj! Es gribu paziņot. Mani apvainoja, nosaucot par fašistu./

Priekšsēdētājs: Laikam jums pirmajam, deputāt Alksni, vajag atvainoties šeit visam parlamenta! Varbūt mani iesūdzēt Mandātu un deputātu ētikas komisijā!

Lūdzu, vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram runāt tikai par šodienu, jo viss, kas notiek šodien, ir mūsu iepriekšējās darbības rezultāts. Jau vairākkārt no šīs tribīnes es runāju par mums visiem. Par mums visiem, dārgie draugi! Nomierinieties, lūdzu! Vai mēs būsim parlaments vai būsim divas grupas? Es uzskatu, ka šodien ir jārunā mūsu parlamenta vārdā.

Tas ir jūsu iepriekšējās darbības rezultāts, jo no šīs tribīnes jau vairākkārt esmu teicis, ka jābūt ļoti uzmanīgiem ar īpašuma attiecībām. Ja īpašums tiek atsavināts, tad upuris, atsavinājuma upuris, bez šaubām, savu īpašumu aizstāv. Un to, kas notiek šodien, to varēja paredzēt jau četrus mēnešus iepriekš. Manuprāt, pie tā ieteikuma, kas toreiz izskanēja,– atcerieties, es piedāvāju akciju sabiedrību!– vajadzētu atgriezties, bet ne tajā prostituētajā formā, atvainojiet, kā tas bija noticis pagājušā gada beigās. Jo rezultātā veidojās jauns valsts īpašuma monopols uz masu informācijas līdzekļiem. Bez šaubām, opozīcija nevar būt ar to mierā, jo valdība aizstāv pilnīgi noteiktas intereses. Un tas, kas pašlaik notiek Preses namā, par to ļoti labi liecina.
Praktiski visi partijas un opozīcijas izdevumi tagad tiek pamazām novirzīti malā, un es jau varu pateikt, ar ko tas beigsies, jo jebkuriem tāda veida notikumiem ir sava iekšējā loģika. Tas beigsies ar jaunu valsts monopolu uz masu informācijas līdzekļiem. Es domāju, ka vienīgā reālā iespēja tagad būtu mierīgi apsēsties pie sarunu galda un tomēr prātīgi noteikt, kādā veidā visas ieinteresētās juridiskās personas tālāk šo īpašumu reāli ekspluatēs visu interesēs.

Ja runājam par juridisko pusi, tad varu teikt, ka Čehoslovākija šeit neiznāks, un, man liekas, jūs jau to jūtat. Attiecībā uz juridisko pusi es domāju, ka šeit nevajadzētu tik vienkārši runāt par PSRS Konstitūciju, kura tiek pārkāpta, jo, kad jums ir izdevīgi, jūs atceraties šo Konstitūciju. Es domāju, ka nav vērts runāt arī par PSRS iekšlietu ministra pozīciju, jo partijas īpašuma aizstāvība tieši izriet gan no prezidenta, gan no Rižkova attiecīgajiem lēmumiem šajā jautājumā.

Ja mēs runājam vēl tālāk par šo juridisko pusi, taču jau balstoties uz Latvijas likumiem, tad valdībai pašlaik ir pavisam cita nostāja attiecībā uz šīm akcijām, ko saņem darba kolektīvs. Ļoti daudzos uzņēmumos praktiski ir apstādināts akciju sabiedrību veidošanas process, bet, lūk, šeit– ne. Tātad, kas jums ir izdevīgi, to jūs darāt, bet, kas jums nav izdevīgi– to nedarāt. Tāda izvēlība likumdošanas lietošanā, es domāju, ir pilnīgi nevietā. Tāpēc tiešām vajag nomierināties un visām ieinteresētajām personām vēlreiz pamēģināt šo jautājumu atrisināt, bet visāda piketēšana, kas tiek organizēta, es domāju, tiešām tikai saasina situāciju, un tā sākt jauno gadu būtu neprātīgi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs dzirdējāt tikai vienu no viedokļiem. Es tagad došu vārdu deputātei Buķelei, bet, kamēr viņa nāk uz tribīni, ir saņemts deputātu ierosinājums ātri un operatīvi izveidot darba grupu, kurai būtu jāizstrādā lēmuma projekts, jo to no mums gaida Preses nama darba kolektīvs. Komisijā ir ieteikti šādi deputāti: Īvāns, Dozorcevs, Škapars, Muciņš, Kiršteins un Dinevičs. Lūdzu, apdomājiet šo piedāvājumu un, runājot šeit, tribīnē, izsakiet savus par un pret argumentus, lai beigās mēs varētu nobalsot.

Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Es domāju, ka tas, kas šeit izskanēja no deputāta Viktora Alkšņa runas, tas, kas notiek Preses namā, tas ir skaidrs apvērsuma sākums, kuru ir uzsākusi PSKP Latvijas organizācija, un kurš, manuprāt, ir ticis jau ilgāku laiku mērķtiecīgi gatavots. Mēs taču to visi zinājām un jutām pēc tiem preses materiāliem, par kuru monopolu šeit tagad pirms manis runāja Sergejs Dīmanis. Patiešām par monopolu, tikai– kādu monopolu? Un pieminēšu arī tās sarunas, kuras skanēja maijā, kad mēs šeit pieņēmām lēmumu par Preses namu. Man šodien nav līdzi šo skaitļu, bet, ja es pareizi atceros, tad jau pirms vairākiem gadiem tie 23 miljoni, kurus Latvija bija aizņēmusies Preses nama celt­niecībai, jau sen bija atmaksāti atpakaļ PSKP, un toreiz maijā mēs to visu konstatējām. Tā ka tā ir vistiešākā Latvijas Republikas īpašuma piesavināšanās. Un arī šajā ziņā es nepasaku neko jaunu, jo to mēs jau toreiz konstatējām. Tādējādi es uzskatu, ka mums ir ļoti nopietni jāizveido darba grupa, kura strādātu pie īpašuma nacionalizēšanas, pie šā Preses nama atgriešanas Latvijas Republikai. Tāpēc es atbalstu arī deputātes Marjašas priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamajam vārds deputātam Emsim. Lūdzu izteikties arī par konkrētiem pasākumiem un par darba grupas sastāvu.

I.Emsis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Situācija, kura ir izveidojusies Preses namā, ir iepriekš gatavota. Tādēļ tā ir rūpīgi plānota, un šādās situācijās ir jārīkojas tā, kā no mums negaida. Domāju, ka mēs varētu rīkoties šādi.

Pirmkārt, neizraisīt konfliktsituāciju ar ieročiem. Šo mērķi grib sasniegt, tāpēc meklē ieganstu. Iespējams, to arī atradīs, bet mums šoreiz varbūt nevajadzētu to pieļaut. Otrkārt, jāmeklē un jāatrod iespēja republikā, Rīgā vai kur citur ārpus šā Preses nama esošajās izdevniecībās izdot visus laikrakstus, lai iespējami nodrošinātu to turpmāko iznākšanu. Treškārt, arī turpmāk nodrošināt darbu visiem Preses nama darbiniekiem. Varētu apsvērt rajonu iespējas, ārzemju iespējas un kaimiņrepubliku iespējas izdot šos izdevumus. Ceturtkārt, mītiņus un masu pasākumus pie kompartijas ēkas nerīkot. Tur noteikti būs provokatori, un viņi novedīs līdz galējam atrisinājumam šo variantu. Šajā brīdī tas nav nepieciešams. Es domāju, ka viss ir skaidrs– kas te ir kas, un neko jaunu mītiņā pateikt nevarēs. Piektkārt, Preses namu atslēgt no aprūpes, proti, a) elektrību, b) kanalizāciju, c) ūdensvadu, d) telefonu. Sestkārt, dot maksimālu informāciju uz ārzemēm un valdības vārdā, iespējams, lūgt arī palīdzību izdot presi šajā kritiskajā situācijā. Septītkārt, es domāju, ka var un varbūt arī vajadzētu pieņemt Augstākās padomes paziņojumu, taču tam jābūt ar starptautisku raksturu, jo šobrīd šie iekšējie paziņojumi šajā situācijā skan nedaudz naivi. Es domāju, ka darba grupu vajadzētu izveidot, bet mūsu rīcības virzieniem, manā skatījumā, vajadzētu būt tādiem, kādus es minēju šajos septiņos punktos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamajam vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, godājamie viesi! Runājot par šo jautājumu, arī es mēģināšu runāt pa punktiem. Vispirms es gribētu vērsties pie Īvāna kunga un Bišera kunga, kuri ir zālē. Šī ir tā situācija, par kuru mēs runājām tikšanās reizē ar PSRS deputātiem no Latvijas Republikas, ka jūs varat izmantot savas PSRS deputātu pilnvaras un griezties pie PSRS vadības ar informāciju, ka tiek pārkāpta PSRS Konstitūcija, ka tiek pārkāptas jūsu deputātu tiesības, ka tiek pārkāptas arī cilvēktiesības, kuras garantē PSRS Konstitūcija. Tās ir cilvēka tiesības uz darbu. Šī ir tā situācija, kad jūs varat griezties un izmantot tās. Mēs toreiz arī par to runājām, ka ir reizes, kad tas ir jāizmanto, un jāizmanto tieši cīņai, nevis tikai pasīvai novērošanai.

Otrais. Es nepiekrītu deputāta Alkšņa un deputāta Aleksejeva vērtējumam, ka tā ir it kā likumīga darbība. Mums deputāts Īvāns vairākkārt paskaidroja, ka viņš ir zvanījis uz Maskavu un viņam ir atbildēts, ka valdība to nedara, bet iekšlietu ministrs taču ir valdības kabineta loceklis. Tā ka tas notiek... Šī nav valdības rīcība, šī ir politiskas partijas rīcība. Tātad konkrētajā brīdī notiek politiskas partijas, jo to nedara Iekšlietu ministrija, tātad bruņotu bandu, algotu bruņotu bandu nelikumīga rīcība pret tautas īpašumu, pret darba tautas kolektīvu, jo viņi, kā mēs jau dzirdējām, arī rupji izturējās pret darba kolektīva padomi. Viņi rupji izturas pret tiem cilvēkiem, kuri tur strādā. Un tas mums arī jāvērtē. Es atbalstu komisijas sastāvu, un varbūt mums nav jēgas daudz diskutēt.

Izmantojot gadījumu, ka mūsu darbs tiek translēts un mūs dzird arī Preses namā, es gribētu... pašlaik netranslē? Ja? Žēl. Ja kādam ir iespēja nogādāt šo informāciju Preses namā, tad es lūdzu viņiem paziņot, lai cilvēki turas un saprot, ka viņi nav pamesti vieni, ka arī mēs domājam reizē ar viņiem un meklējam ceļus, kā rīkoties un ko darīt, ka tas tiks izlemts un mūsu atbalsts būs.

Un pēdējais lūgums– ņemot vērā, ka mums ir šāda situācija un ka mums ir jāinformē ārzemes, vajadzētu griezties pie tām preses aģentūrām, kuras ir ar mieru to darīt, jo diemžēl mēs redzam, ka ne visas tās šādās situācijās ir ar mieru to darīt. Tādējādi mums ir jāpieņem vairāki dokumenti. Viens– PSKP ģenerālsekretāram par viņa partijas Latvijas filiāles bruņoto algoto bandu darbību pat PSRS Konstitūcijas ietvaros, un otrs– vajadzētu griezties pie pasaules sabiedrības un informēt arī to par šo situāciju un sniegt speciālu vēstījumu. Ne tikai šo, bet arī speciālu vēstījumu tieši pasaules sabiedrībai, un lūgt tās atbalstu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Teikmani!

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Man paliek mazliet žēl, ka mēs šodien tā iekarsām. Pajautājiet katrs sev– vai jūs to neparedzējāt? Un katrs deputāts droši atbildēs– jā, es jau to paredzēju, ka tā tas būs. Taču es to nesaku tādēļ, lai turpinātu deputāta Alkšņa vai Dīmaņa teikto. Es to saku tādēļ, lai mēs tomēr visi atcerētos, ka esam deputāti, parlamentārieši, un tādēļ šī zāle nebūtu jāpārvērš par mītiņu, ka nav jāklaigā no vietas, nav jāsauc Alksnis par fašistu, jo kolēģis Alksnis pats sevi laikam vislabāk pazīst, un viņš to jau ir pateicis. Tomēr es vēl gribētu, lai mēs šodien nepieņemtu nevienu pārsteidzīgu lēmumu, lai mēs nepieņemtu atkal lēmumus, kā mums kādreiz ir gadījies, ko mēs reāli nevaram izpildīt, bet kas tomēr ir spēkā.

Šodien mēs varam pieņemt politiska rakstura lēmumu– vērtējumu. Mēs esam konstatējuši, ka PSKP kārtējo reizi ir rīkojusies ar teroristiskām metodēm, bet vienīgi jāsaka, ka civilizētās valstīs parasti teroristiskas organizācijas piezvana kādai avīzei un pasaka, ka tās uzņemas atbildību par savām akcijām. Šoreiz atklāti LKP vārdā vēl neviens to nav izdarījis. Es domāju, ka priekšlikumi, ko izteica kolēģe Marjaša un kolēģi Emsis un Škapars, ir ļoti normāli. Es tikai domāju– bet tas gan laikam ir paša darba kolektīva ziņā –, ka mēs diez vai varam viņiem kaut ko ieteikt un izdomāt kādu nepakļaušanās vai protesta formu. Vienīgi ir skaidrs, ka, lai gan LKP nav uzņēmusies atbildību, nav deklarējusi, viņa uzņemas pilnīgu atbildību par visām sekām, kas saistītas ar šo akciju. Turklāt tās sekas, kas varētu iestāties, būs nelabvēlīgas gan tai iedzīvotāju daļai, kura atbalsta vairākuma frakciju, gan tai iedzīvotāju daļai, kura atbalsta mazākuma frakciju, jo tās avīzes neviens nelasīs. Un žurnālus arī. Un visiem ir jābūt skaidram, ka atbildība par to ir jāuzņemas konkrēti vienai organizācijai– tai, kura ir devusi rīkojumu “melnajām beretēm”. Es domāju, tas ir skaidri jāpasaka arī mūsu paziņojumā, ko mēs varētu šodien pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: Cienījamie kolēģi, laikam tagad katram ir skaidrs, ka mums Latvijā reāli pastāv okupācija un ka pastāv okupācijas režīms. Tam tagad ir lietiski pierādījumi. Mums ar kolēģi Pēteri Simsonu būtu konkrēts priekšlikums. Sakarā ar to, ka Latvijas Komunistiskā partija tās sekretāra Alfrēda Rubika vadībā pārgājusi no demokrātiskām uz varmācīgām cīņas metodēm, izmantojot Latvijas Republikā par nelikumīgiem pasludinātus militāros formējumus un ignorējot Latvijas Republikas likumus, apdraud amatpersonu un civiliedzīvotāju dzīvības, vajadzētu pasludināt Latvijas Komunistiskās partijas darbību Latvijā par nelikumīgu. (Aplausi.) Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs: */Es domāju, ka no tā, ka mēs partijas centrālkomitejai uzkrausim vēl vienu atbildību, nekas nemainīsies. Kā es saprotu, Latvijas kompartijas uz PSKP platformas Centrālā komiteja vairs nebaidās no atbildības, ja reiz tik nelikumīgā ceļā darbojas. Un atklāti. Man liekas, ka mums šodien vispirms divu stundu laikā jāatbild tipo­grāfijas un redakciju kolektīviem. Par to mums tagad jādomā.

Pirms izteikt savus priekšlikumus, es gribu atgādināt Dīmanim un viņa frakcijas biedriem, ka nevajag izlikties, ka netika mēģināts sākt pārrunas. Tajā laikā, kad pirmo reizi tika lemts par Preses nama likteni, es patstāvīgi veicu “slēpto diplomātiju” starp Preses nama kolektīvu un partijas CK. Tas pats Dīmanis mani aizveda pie Rubika palīga, kas uz manu tiešo jautājumu: “Vai speckontingenta ievešana nebūs muļķība?” atbildēja, ka tas tiešām būtu neprātīgs, muļķīgs pasākums, kas ne pie kā laba nenovestu. Tieši tāpat tad sprieda arī daudzi frakcijas pārstāvji. Tagad viņi savu nostāju nedaudz maina. Ļoti žēl. Es gribu teikt, ka tajā laikā es runāju par šīm problēmām kā ar Rubika palīgu, tā CK lietu pārvaldnieku Rudzīti, vai Rudzišu, precīzi neatceros. (CK lietu pārvaldnieks tad bija Rudzītis.– Red.) Taču tajā laikā es jau sapratu, ka gan viens, gan otrs, bet Rudzītis lielākā mērā meklē konfrontāciju. Tika teikts tieši: “Jo sliktāk, jo labāk.” Lūk, kur tā lieta. Lūk, kur princips. Tad man bija priekšlikums, kuru es tagad atkārtoju: Preses namā nevar atstāt civilpersonas, ja tur ir tik agresīvi noskaņoti cilvēki ar ieročiem, kas neļauj praktiski ne ar vienu parunāt. Tur jebkuram katru brīdi var neizturēt nervi un atskanēt šāvieni. Viņi par to mūs brīdināja.

Es iesaku rīkoties paradoksālā veidā. Atdot Preses namu. Lūdzu! Es jau toreiz ieteicu laikrakstiem un žurnāliem meklēt alternatīvu bāzi. Man liekas, ka tagad, divos dienā, kolektīvs var atstāt Preses namu, atstājot to partijai, kādas tas ir. Nedomāju, ka Preses nams funkcionēs. Esmu gandrīz pārliecināts, ka šis nams drīz apstāsies. Pēc iespējas jāiekārto darbā visi tipogrāfijas strādnieki, arī redakciju darbinieki, jāatrod līdzekļi šo cilvēku kompensācijām, tāpēc ka šo notikumu vērtējums nav viennozīmīgs. Es domāju, ka ar šiem ļaudīm nopietni jārunā, tajā skaitā arī par viņu ikdienas problēmām. Lūk, šādu ierosinājumu es atbalstīšu kā komisijas loceklis, ja tajā palikšu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds informācijai Dainim Īvānam!

D.Īvāns: Cienījamie kolēģi! Es tikko saņēmu no Preses nama informāciju, kura, manuprāt, apstiprina Vladilena Dozorceva teikto, ka jārīkojas tieši šādā veidā. Šobrīd “melnās beretes” atņem Preses nama darbiniekiem, kuri iet ārā no Preses nama, apliecības ar draudiem, ka rīt viņus nelaidīs iekšā, ja viņi neuzrakstīs iesniegumus, ka grib strādāt Rubika vadītajā izdevniecībā.

Un otrais moments, kas mums ir jāizlemj. Man tikko zvanīja Preses nama darbinieki un prasīja, ko darīt– pamest šo māju vai gaidīt līdz tam brīdim, kamēr viņus vadīs no tās ārā ar automātu? Es domāju, ka to brīdi gaidīt nevajag. Mums vajadzētu iet uz radio, jo tā ir vienīgā iespēja, kā mēs varētu viņiem to ziņot. Dīmanis, es redzu, jau aiziet Rubikam ziņot par šo informāciju. Nē? Es ļoti atvainojos. Vajadzētu ziņot Preses nama darbiniekiem, lai viņi tomēr atstāj šo māju. Mēs nevaram pakļaut cilvēkus briesmām.

Un otrais. Mums ir jāizšķiras, ko darīt. Acīmredzot to vajadzēs izlemt arī mūsu Iekšlietu ministrijai. Šobrīd, nelikumīgi pārkāpjot vis­elementārākās cilvēka tiesības, arestā tiek turēts izdevniecības direktors Kazimirs Dundurs, kuru pat uz kafejnīcu ved automāta pavadībā. Viņam neatļauj iet tur, kur viņš grib. Iedomājieties šādu situāciju! Neapbruņotu cilvēku saņemt un vadāt automāta pavadībā. Būtībā arestēt! Bez prokurora sankcijas, bez likuma, bez karastāvokļa.

Trešā informācija. Mēs esam saņēmuši tiešas un netiešas ziņas, ka “melnās beretes” gaida papildspēkus no Maskavas. Arī uz to mums ir jābūt gataviem. Es nedomāju, ka Maskavā šī operācija nav jau iepriekš ieplānota, lai tiešām, kā pulkvedis Alksnis to ļoti vēlas, republikā pasludinātu karastāvokli. Un...

Priekšsēdētājs: Kolēģi, nereaģēsim! Šie cilvēki tikai liecina paši par sevi ar savu izturēšanos.

D.Īvāns: Ar ļoti lielu nožēlu jāsaka gan pulkvedim Alksnim, gan viņam līdzīgiem pulkvežiem un leitnantiem, ka viņi velti iedomājas, ka var vadīt veselu tautu un veselu valsti ar automātu un diktatorisku metožu palīdzību, tāpēc es lūdzu apstiprināt šo darba grupu. Ja kādam vēl ir priekšlikumi, izsakiet tos! Varētu pieņemt lēmumu, kurā būtu arī aicinājums Preses nama darbiniekiem atstāt Preses nama telpas. Mums kopā ar valdības locekļiem ir izveidota neliela komisija, kura mēģinās atrast iespējas, kādā veidā iekārtot darbā Preses nama un tipogrāfijas darbiniekus un kādā veidā maksāt viņiem algu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, pirms es dodu vārdu deputātam Budovskim, varbūt mēs varētu nobalsot par šīs darba grupas sastāvu, lai tā jau tagad operatīvi varētu izstrādāt, lūk, šādu dokumentu un mēs varētu to pieņemt, jo laiks negaida. Turklāt mūsu debates šī darba grupa varēs dzirdēt pa mūsu translācijas tīklu. Tātad es atkārtošu darba grupas sastāvu: tie ir deputāti Īvāns, Dozorcevs, Škapars, Muciņš, Kiršteins, Dinevičs un Laķis. Citu priekšlikumu nav? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies. Pie pirmā mikrofona ir deputāts Dīmanis. Lūdzu.

S.Dīmanis: Es domāju, ka darba grupā ir jāiekļauj arī kāds no frakcijas “Līdztiesība”. (Zālē troksnis.) Es piedāvāju Stefanoviču, Safonovu un Stroganovu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Ir reģistrējušies 128 deputāti. Paldies. Tātad sākumā pirmais balsojums būs par to, vai mēs šajā darba grupā iekļausim arī Komunistiskās partijas frakcijas pārstāvjus. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Rezultātu! Tātad par– 69, pret– 60. Mēs esam nobalsojuši par to, ka mēs varam darba grupā iekļaut arī pretējās frakcijas– kompartijas– pārstāvjus. Tagad, lūdzu, balsosim par konkrētiem pārstāvjiem. Mums nekas cits neatliek.

Godājamie kolēģi! Mums būs vesels uzvārdu klāsts, arī pretējā frakcija piedāvāja trīs deputātus, tāpēc, lūdzu, balsosim. Tātad, lūdzu, balsosim par deputāta Īvāna kandidatūru. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. 93– par. Paldies. Lūdzu, nākamais– par deputātu Dozorcevu. Mums šī darba grupa bija septiņu cilvēku sastāvā.
Lūdzu rezultātu. Par– 107. Paldies. Lūdzu, par deputātu Škaparu! Rezultātu! Par– 104. Lūdzu, par deputātu Muciņu! Lūdzu, celiet augstāk roku, kuri nav paspējuši reģistrēties! Rezultātu! 90– par. Paldies. Lūdzu, par deputātu Kiršteinu! Paldies. Rezultātu! Par– 78. Paldies. Lūdzu, par deputātu Dineviču! Paldies. Rezultātu! Par– 95. Paldies. Lūdzu, par deputātu Laķi! Paldies. Rezultātu! Par– 88. Esam nobalsojuši par tiem septiņiem deputātiem, par kuriem bijām vienojušies, ka tāda būs šī darba grupa.

Un tagad mums ir papildus jābalso par trim deputātiem, kurus ieteica deputāts Dīmanis no frakcijas “Līdztiesība”. Tie ir deputāts Stefanovičs, deputāts Safonovs un deputāts Stroganovs. Balsosim par katru kandidatūru atsevišķi. Un dabīgi, ka darba grupā būs tie pirmie septiņi, kas iegūs visvairāk balsu. Deputāti protestē. Kāds būtu cits variants? Laikam nav. Paldies.

Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Ja es jūs pareizi sapratu, darba grupas sastāvā tiks iekļauti tie deputāti, kas saņems absolūtu balsu vairākumu no visu skaita. Cik tādu būs? Mēs skaitu nenoteicām. Vai visi, kas atbilstoši mūsu procedūrai saņems balsu vairākumu? Kā saprast jūsu paziņojumu?/

Priekšsēdētājs: Mēs bijām sākumā nolēmuši, ka mums ir šī darba grupa, kura minēta deputātu iesniegumā un par kuru tika balsots. Un tikai vēlāk papildus nāca klāt trīs kandidāti. Tāpēc pirmie septiņi, kas būs ieguvuši visvairāk balsu, tiks iekļauti darba grupā.

L.Kurdjumovs: */Mēs nobalsojām par to, lai iekļautu frakcijas “Līdztiesība” pārstāvjus, tā ka, es tā saprotu, ja nebūs balsošanas, tad ļaudis grupā neiekļūs arī bez kādiem citiem iemesliem./

Priekšsēdētājs: Šajā jautājumā vēlas izteikties deputāts pie trešā mikrofona. Lūdzu.

J.Endele: Mēs taču nenobalsojām par grupas skaitlisko sastāvu. Līdz ar to tagad var iznākt tāda situācija, ka netiks ievērotas frakciju attiecības. Tāpēc es ierosinu, lai šie trīs piedāvātie cilvēki, par kuriem mēs balsosim, ja viņi saņems balsu vairākumu, tiek iekļauti komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.10. 14.00 mums jādod atbilde. Es lūdzu sapulces vadītāju neielaisties šādās procedūras diskusijās. Nobalsosim par šo trīs cilvēku kandidatūrām, lai attiecīgā grupa var sākt strādāt un lai pulksten 14.00 būtu atbilde.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs tādu variantu varētu pieņemt, lai tiešām nekavētu darbu un lai šie apsvērumi būtu pirmajā vietā. Lūdzu, balsosim. Deputāts Stefanovičs. Lūdzu rezultātu. Tātad par– 74, pret– 29 un atturas– 16. Paldies. No balsojušo skaita tas ir vairākums. Nākamais, lūdzu, deputāts Safonovs. Rezultātu! 68– par, 28– pret un atturas– 23. Arī ir balsojušo vairākums. Un deputāts Stroganovs. Lūdzu rezultātu. 72– par, 29– pret un 16– atturas. Arī ir balsojušo vairākums. Tāda, lūk, būs šī deputātu darba grupa 10 cilvēku sastāvā, es nosaukšu vēlreiz šos deputātus– Īvāns, Dozorcevs, Škapars, Muciņš, Kiršteins, Dinevičs, Laķis, Stefanovičs, Safonovs un Stroganovs. Lūdzu jūs strādāt pie mūsu dokumenta! Es nodošu deputātu grupai arī rakstiskos priekšlikumus, kuri mums ir ienākuši.

Tagad, lūdzu, vārds deputātam Budovskim!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Ir noticis neparasts gadījums, gadījums, ko daži deputāti centās iztulkot kā nesaskaņas Latvijas tautā. Es domāju, ka Latvijas tautā patiešām ir nesaskaņas, bet tām ir sarunu raksturs. Šīs nav nesaskaņas, šis ir ārkārtējs gadījums. Ārkārtējs gadījums tas ir tāpēc, ka vienai partijai ir dotas iespējas rīkot bruņotus cilvēkus. Ārkārtējs gadījums tas ir tāpēc, ka šīs bruņotās formācijas reāli izdara agresīvas darbības arī pret parlamentāriešiem un valdības pārstāvjiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Budovska kungs. Ir paziņojums: darba grupu lūdz sapulcēties Daiņa Īvāna kabinetā 3.stāvā. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Ārkārtējs gadījums tas ir tāpēc, ka PSRS iekšlietu ministrs, kas formāli atbild par šo bruņoto grupējumu darbību, neko nezina. Vēl ārkārtējs gadījums tas ir tāpēc, ka prezidentālā pārvalde Latvijā sākas ar bruņotām akcijām. Un ārkārtējs gadījums tas ir arī tāpēc, ka šo pretlikumīgo darbību atbalsta daļa no deputātiem. Bez tam ārkārtējs gadījums tas ir tāpēc, ka mēs vēlamies šobrīd komisijas sastāvā cilvēkus no tās partijas, kura izrāda iniciatīvu šīm bruņotajām akcijām, nepaprasot viņiem, vai viņi ir pret šo akciju.

Cienījamie kolēģi! Es patiešām piekrītu Dozorceva izteiktajam priekšlikumam, ka Preses nams ir jāatstāj, jo acīmredzot neviens mūsu lēnums nevar būt tiesīgs, lai mēs cilvēkus atstātu it kā darbā ieroču stobru priekšā. Es domāju, ka šis gadījums ir pārāk nopietns, lai mēs turpinātu ar protestvēstulēm. Šī nav tā reize. Un šajā sakarā es gribētu lūgt sasaukt Augstākās padomes Prezidija un valdības kolēģijas kopīgu ārkārtēju sēdi. Šai akcijai ir jābūt noteiktam pretsparam un noteiktai mūsu reakcijai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamajam vārds deputātam Zaļetajevam. Lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Godātie deputāti! No mana redzesviedokļa šodienas gadījumam, problēmai, kuru mēs izskatām, ir trīs aspekti. Pirmais aspekts, kas attiecas tieši uz Augstāko padomi, ir problēma, kā nodrošināt savu uzskatu paušanas brīvību, preses brīvību. Sakarā ar to es gribu atgādināt gadījumu, kura dēļ es iesniedzu deputāta pieprasījumu. Es nebiju domājis to atgādināt no šīs tribīnes, bet apstākļi radušies tādi, ka citādi nevar. Šis jautājums saistīts ar atklātības nodrošinājumu. Incidents notika 15.decembrī, kad vissavienības radio programmas “Majak” žurnālistu Kuļiku neielaida radiocentra namā intervijas nodošanai uz Maskavu pa iepriekš apmaksātu sakaru kanālu. Sakarā ar šo incidentu es sastādīju deputāta pieprasījumu, kas sekretariātā tika reģistrēts 19.decembrī. Kā mēs zinām, saskaņā ar deputāta statusu atbildi man vajadzēja saņemt triju dienu laikā. Šodien ir 2.janvāris, atbildes man vēl nav. Tas par to, kā mums ir ar atklātumu, ar preses brīvību, kā mēs šo problēmu risinām.

Otra problēma ir sakarā ar īpašumu. Pārsteidz, ka ar to nodarbojas Augstākā padome. Normālā valstī ar to nodarbojas tiesa. Tikai tiesa var pieņemt lēmumu.

Trešā problēma– tiesiska režīma nodrošināšana. Tā ir juridiska problēma. Šeit es gribētu teikt, ka Augstākā padome līdzās tiesas instancei uzņemas arī kādas arodbiedrības komitejas funkcijas, gatavodamās dot norādījumus Preses nama darbiniekiem, kā viņiem rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Man liekas, ka tā ir pašu Preses nama darbinieku darīšana. Un, ja izdevniecības administrācija pārkāpj kādu darba kodeksu, cienījamie deputāti, tad tā ir problēma, ar kuru jānodarbojas tiesu iestādēm, dabiski, ja to ierosina arodbiedrība.

Un pēdējais priekšlikums konkrēti par šo problēmu. Tā kā mums tomēr ir Augstākā padome, bet ne tiesa un ne arodbiedrības komiteja, sakarā ar to, ka Dainim Īvānam netika ņemta vērā viņa PSRS deputāta apliecība, kas acīmredzot ir likuma pārkāpums, ierosinu griezties Latvijas PSR prokuratūrā. (Zālē smiekli.) Jā, es pareizi nosaucu šo orgānu, jo mums ir divas prokuratūras. Un, ja Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks ir paziņojis, ka bruņoti OMON darbinieki, kas pašlaik rīkojas Preses namā, ignorē PSRS likumus, nepievēršot uzmanību deputāta apliecībai, tad tiešām jāgriežas Latvijas PSR prokuratūrā, lai iesniegums tiktu pareizi saprasts. Bet tas, ka mums ir divas prokuratūras, teiksim tā– nav mana vaina. Un droši vien nav slikti, ka eksistē Latvijas PSR prokuratūra un mums ir iespēja tajā griezties. Būtu daudz sliktāk, ja tās nebūtu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Seleckim!

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šajā ārkārtējā situācijā pats galvenais ir parūpēties par tiem cilvēkiem, kuri pašreiz atrodas Preses namā un kuri ir palikuši uzticīgi Latvijas Republikai. Tas ir izšķirošais un galvenais jautājums no daudziem viedokļiem. Acīmredzot partijai izdotos gūt uzvaru šajā cīņā tad, ja viņiem izdotos šos cilvēkus piespiest strādāt savā labā. Tas attiecas gan uz žurnālistiem, gan arī uz tipogrāfijas darbiniekiem. Un tāpēc pats galvenais ir to nepieļaut. Tā rezultātā acīmredzot neiznāks ne partijai uzticamie preses izdevumi, ne arī tie, kuri ir opozīcijā pret partiju. Bet katrā ziņā mūsu uzdevums ir parūpēties par šiem cilvēkiem. Un tad viņi acīmredzot nepakļausies tam diktātam, kuru šobrīd gaida no viņiem Rubika partija. Šajā nolūkā pats pirmais acīmredzot ir garantēt, ka tiks izmaksāta materiālā kompensācija darba algas veidā turpmākajā laikā, kamēr netiks izdoti preses izdevumi, un darīt visu iespējamo, lai šie cilvēki varbūt jau tuvākajā laikā varētu iekārtoties darbā. Un šādas iespējas noteikti ir, jo ir iespējams strādāt gan Rīgas tipogrāfijās, gan arī rajonu tipogrāfijās, kuras nav maksimāli noslogotas.

Vēl savu kolēģu uzdevumā es gribētu izteikt arī tādu domu, ka tiem cilvēkiem, kuri īsteno pašreizējo vardarbīgo akciju, un tiem, kuri šeit parlamentā to atbalsta, vajadzētu padomāt par nākotni un vajadzētu padomāt par to, kas būs vēlāk– pēc tam, kad tomēr ar ieročiem rokās visus šos strīdus jautājumus risināt nebūs iespējams. Acīmredzot par to šie cilvēki aizmirst domāt, bet par to vajadzētu domāt. Un es nešaubos, ka pienāks tāds brīdis, kad nāksies atbildēt dažādā veidā par šīsdienas akcijām ne tikai materiāli, bet arī juridiski un morāli, kad vajadzēs atbildēt visas tautas priekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, līdz ar Selecka kunga uzstāšanos mūsu debates šajā jautājumā ir beigušās. Visi tie, kuri vēlējās debatēt, ir debatējuši. Mums ir jālemj par savu tālāko darbību. Otrais mikrofons!

A.Teikmanis: Man būtu tāds priekšlikums. Tik un tā komisija strādās un lēmumu gatavos, bet, ņemot vērā to, ka šeit kolēģis Zaļetajevs izteica domu, ka “melnās beretes” ir pārkāpušas likumu, patiešām ņemot vērā šo situāciju, arī to gadījumu, ko minēja Dainis Īvāns, ka ir aizturēts Kazimirs Dundurs, bet saskaņā ar likumdošanu var aizturēt tikai trīs stundas, un arī tad tikai personības noskaidrošanai, man ir priekšlikums– varbūt mēs varētu aizsūtīt divus deputātus no Likumdošanas jautājumu komisijas, teiksim, kolēģi Zaļetajevu un kolēģi Endziņu, lai viņi atved uz šejieni Kazimiru Dunduru un lai Kazimirs Dundurs sniedz mums paskaidrojumus par situāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums gan deputātiem Endziņam un Zaļetajevam ir jāprasa piekrišana. Godājamie kolēģi, tas nemaz laikam tik jauki nav, ja mēs neapbruņotus divus deputātus sūtīsim pretī kriminālnoziedzniekiem, kas ir apbruņoti... Viņiem tādā gadījumā būtu jānodrošina pienācīga apsardze. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Ņemot vērā stāvokļa nopietnību un to, ka mēs neesam izskatījuši šo jautājumu līdz galam, es ierosinu atcelt mūsu iepriekšpieņemto lēmumu par to, ka plenārsēde notiek līdz pulksten 13.30, un turpināt plenārsēdi līdz pulksten 15.00, un tad izlemt jautājumu par to, vai apspriešanu beigt šodien vai turpināt to arī rīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir ierosinājums strādāt līdz pulksten 14.30, tad doties pārtraukumā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Lūdzu deputātus Bresi, Buku, Ļaļinu, Einaru Repši, Strīķi, Stroganovu, Raimondu Krūmiņu, deputāti Albertiņu, deputātus Karlsonu, Kidi, Vaivadu, Simsonu, Šapovālovu un Blažēviču pulcēties uz piecām, desmit minūtēm blakus Sarkanajā zālē uz Apvienotās budžeta komisijas sēdi.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Ozola kungs, bet mēs neesam vēl izlēmuši jautājumu, un jūs jau nākat ar kaut kādu paziņojumu... Mums tomēr ir jāatrisina jautājums par pārtraukumu. Es lūdzu visus godājamos deputātus, kurus nosauca deputāts Ozols, pagaidām atturēties no došanās uz kādām citām telpām, kamēr mēs nebūsim izlēmuši par savu tālāko darba kārtību. Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu mani atvainot. Es gribu precizēt. Mēs šodien atkal neizskatām jautājumu par kompensācijām un valdības ziņojumu par cenām, kas ir dienas kārtībā. Es gribu zināt, kad mēs šo jautājumu izskatīsim, kurā dienā?/

Priekšsēdētājs: To mēs tūlīt arī nolemsim. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Lūdzu turpināt mūsu darbu un neiet šobrīd pārtraukumā, jo līdz pulksten 14.00 jāpieņem lēmums. Vajadzētu atcelt pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Kamēr gatavo lēmumu, es domāju, ka mēs esam par darba kārtību nobalsojuši, mums vēl ir pietiekami daudz laika, lai strādātu līdz pusdienām. Es gribētu dzirdēt aicinājumu nākt uz tribīni.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi līdz pulksten 14.00 vienoties par to, ka materiālā kompensācija bezdarba gadījumā tiem cilvēkiem, kuri atteiksies strādāt Rubika partijas tipogrāfijā, tiks garantēta. Tas līdz pulksten 14.00 mums būtu jāpaziņo tiem cilvēkiem, kuri šobrīd atrodas Preses namā. Par to vajadzētu vienoties, bet par visu pārējo mēs varēsim lemt pēc tam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģis Seleckis gan ar ļoti vieglu sirdi atdeva šo tipogrāfiju Rubika partijai, taču tas ir cits jautājums. Tādējādi ir ierosinājums tagad turpināt strādāt, tā ka mēs tiešām varam izskatīt šo jautājumu par kompensācijām, jo ir ieradies Latvijas Republikas finansu ministra vietnieks Skultes kungs, kurš šo informāciju mums var sniegt. Tiek ierosināts tagad turpināt darbu plenārsēdē un izmantot šo laiku, lai noklausītos mūsu darba kārtības nākamo jautājumu– valdības informāciju par kompensācijām sakarā ar cenu paaugstināšanu. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Paldies. Tad aicinām tribīnē Latvijas Republikas finansu ministra vietnieku Skultes kungu. Lūdzu.

M.Skulte, finansu ministra vietnieks: Cienītie deputāti! Tā kā manā kompetencē ir jautājums, kas saistīts ar kompensācijas mehānisma izstrādāšanu un to daļu, ko mēs kompensējam sakarā ar cenu paaugstināšanu no budžeta, mums kopīgi ar Sociālās nodrošināšanas ministriju uz šodienu ir sastādīta vēl neparakstīta instrukcija, kādā veidā tiks attiecīgi kompensēts cenu pacēlums gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem– pensionāriem, bērniem un tā tālāk. Es īsumā varētu jūs par to informēt. Jautājums, kas saistīts, teiksim, ar darba algas paaugstināšanu strādājošajiem, skaidri ir formulēts lēmumprojektā: tiek paaugstināta strādājošo darba samaksa viņu pamatdarba vietā par 66 rubļiem mēnesī. Tā ka tā nav kompensācija, tas ir darba algas paaugstinājums, un mums attiecīgi arī ir jārīkojas un jāvadās pēc šā formulējuma, jo, teiksim, darba alga ir darba alga, tā tiek izmaksāta un attiecīgi aprēķināta no tiem līdzekļiem, kuri ir paredzēti darba algai, tiem jāietilpst darba algas fondā. Bez tam uz šo darba algu attiecas arī visi pārējie likumīgie uzskaitījumi, arī sociālais nodoklis 37 procentu apmērā, tāpat tiek ieturēts ienākuma nodoklis, kas ir paredzēts attiecībā uz strādnieku un kalpotāju darba algām. Bez tam ir skaidrs, ka tas ieiet vidējā izpeļņā, tas ietilpst tajās summās, no kurām aprēķina attiecīgi pensijas un tā tālāk.

Jautājums, kas saistīts ar darba algas palielināšanu budžeta iestāžu darbiniekiem, tas ir, sociālajai un kultūras sfērai, pārvaldes aparātam,– šīs summas nominālā piemaksa 66 rubļu apmērā ar visām pieskaitāmajām summām tālāk tiek paredzēta nākamā gada budžetā no tām summām, kas mums bija paredzētas budžeta projektā attiecībā uz iedzīvotāju kompensācijas līdzekļiem, kuri ir paredzēti sakarā ar cenu paaugstināšanu. Darba alga, kā arī stipendijas studentiem tiks izmaksātas vienlaikus viņu pastāvīgajās darbavietās un studēšanas vietās reizē ar algu izmaksām.

Mums ir vēl piemaksas, kas paredzētas nestrādājošām mātēm ar bērniem, pabalsti bērniem par uzturēšanas sadārdzinājumu sociālajās un kultūras iestādēs. Jāteic, ka šīs pabalsta summas par bērniem, kuras ir paredzētas izmaksāt strādājošām mātēm, tiks izmaksātas sakarā ar norādījumu viņu darbavietās no tām summām, no tiem līdzekļiem, kuri ir paredzēti atskaitījumiem sociālajai apdrošināšanai. Un pēc tam tiks izdarīti attiecīgi savstarpējie norēķini ar Sociālās nodrošināšanas ministriju par šīm summām. Ja tās ir izmaksātas vairāk, tad pēc tam tiks kompensēts no kopējā sociālās apdrošināšanas fonda, ja izmaksāts mazāk, tad starpība attiecīgi tiks samaksāta fondā.

Pensionāriem un nestrādājošām mātēm par bērnu uzturēšanu šo pabalstu izmaksās attiecīgi sociālās nodrošināšanas orgāni šo personu dzīvesvietās. Kā šodien tas tiek nokārtots, par to pilnībā saistības uzņemas Sociālās nodrošināšanas ministrija, kura attiecīgi veiks šīs izmaksas.

Attiecībā uz ēdināšanas izdevumiem summas mums ir aprēķinātas pilnīgi par katru slēgto sociālo un kultūras iestādi, kur ir paredzētas šīs piemaksas attiecīgajam kontingentam, kas te atrodas. Šīs summas ir paredzētas no šā kopējā budžeta fonda sociālajām piemaksām attiecībā uz cenu paaugstināšanu. Bez tam pēdējais: mums ir paredzēti budžetā attiecīgi 64 miljoni, kuri nepieciešami dotācijai saskaņā ar attiecīgo lēmumu, kas ir paredzēts dažiem desu izstrādājumiem un sviestam. Sviestam– 50 miljoni un desu izstrādājumiem– 16 miljoni.

Tas ir īsumā viss, par ko es varu informēt. Es domāju, ka mehānisms nav no sarežģītākajiem. Būtībā, kad tas tiks parakstīts, mēs to esam gatavi dot publicēšanai, lai visa tauta zina un attiecīgi iepazīstas ar to mehānismu, ar kādu mēs šos visus jautājumus kārtosim, kas ir saistīti ar cenu paaugstināšanu, kompensāciju izmaksāšanu un algas paaugstināšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti, vai ir jautājumi? Ļoti daudzi deputāti grib jautāt, varbūt vajag pierakstīties sekretariātā, lai nebūtu sajukuma. Pirmais ir deputāts Aleksejevs, otrais ir Buka, un trešais– deputāts Kurdjumovs. Tālāk es vairs negarantēju, ka būs pareizi. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Man viens jautājums divās daļās. Sakiet, kāpēc ir iznācis tā, ka cenas tūlīt tiks ieviestas, bet kompensāciju sistēma tikai tagad tiek izstrādāta?/

M.Skulte: Tā jau ir izstrādāta, viss ir gatavs.

A.Aleksejevs: */Bet cenas jau apstiprinātas. Instrukcija par kompensācijām vēl nav apstiprināta./

M.Skulte: Šodien tā tiks apstiprināta.

A.Aleksejevs: Tiks šodien, ja? Bet no kuras dienas stājas spēkā jaunās cenas?

M.Skulte: Saskaņā ar lēmumu– no 3.janvāra. Jāsaka, ka ne jau katru kompensāciju jāsāk maksāt tūlīt no šā 3.datuma. Jo to attiecīgi regulēs, kad būs algu un pensiju izmaksas datumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Ievērojot to, ka 66 rubļi ir likuma par ienākuma nodokli darbības sfērā, tie pārvēršas par 56 rubļiem, kapeikas es te nerēķinu. Tādā veidā apmēram 100 miljoni rubļu ar ienākuma nodokļa palīdzību atgriežas budžetā, no kura tas atkal tiek izmaksāts kā kompensācija. Tāpēc man jautājums par kompensācijas procentu uz valsts budžeta rēķina no kopējā cenu paaugstinājuma, jo kompensācija, pirmkārt, skars valsts budžetu, otrkārt, uzņēmumus un organizācijas, kas ir uz saimnieciskā aprēķina, jaunsaimniekus, uzņēmējus. Tad, lūk, kāds ir kompensāciju procents, ko uzņemas valsts budžets?/

M.Skulte: Man pilnīga aprēķina nav, bet sakarā ar to, ka burtiski pēdējās dienās, man liekas– 28., 29. vai 30.datumā, tika izvirzīts jautājums par izmaiņām instrukcijā un likumā par ienākuma nodokli, tad līdz ar cenu paaugstināšanos neapliekamais minimums attiecīgi arī tika paaugstināts.

S.Buka: Par cik?

M.Skulte: Daudz ko tas… Es nevaru pateikt šos aprēķinus.

S.Buka: */Tas ir, ne uz pirmo, ne otro jautājumu jūs atbildēt nevarat. Jūs nevarat atbildēt, cik tas būs.../

M.Skulte: Es summu nevaru nosaukt.

S.Buka: */Bet cik maksās, teiksim, ēdināšana skolās, bērnu ēdināšana, kāda būs maksa bērnu pirmsskolas iestādēs, kur viss kļūs daudz dārgāks?/

M.Skulte: Aprēķinus par slēgtajām iestādēm mums ir sastādījusi Izglītības ministrija. Šeit, teiksim, ir arī instrukcija par bērna uzturēšanu bērnu iestādēs, arī to viņi ir izstrādājuši.

S.Buka: */Tādā veidā tiks noēsts viss pielikums Tautas izglītības ministrijas budžetam šajā gadā./

M.Skulte: Bērnu iestādēs tiks, teiksim, segti papildu izdevumi no tās kompensācijas, ko izmaksās vecākiem par bērnu uzturēšanu, ja tā būs slēgtā iestāde, bet bērnu iestādes uztur vecāki daļēji no savas uzturmaksas... no saviem līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Godātais priekšsēdētāja kungs! Es lūdzu divas minūtes ziņojumam par šā jautājuma izskatīšanas procedūru./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Pateicos jums. Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamais finansu ministra vietnieka kungs! Man ļoti žēl, ka jūs esat padarīts, piedodiet, par peramo zēnu, jo tik nopietna jautājuma izskatīšana šādā līmenī nav pieļaujama. Es absolūti autoritatīvi ziņoju parlamentam, ka ar tādu lēmumu, kādu mēs šodien sasteigti cenšamies pieņemt, mēs slēgsim vairāk nekā 60 procentus republikas uzņēmumu, kur strādājošo skaits nav lielāks par 500. Ja būs iespēja, esmu gatavs to pierādīt šeit no tribīnes. Vēlreiz lūdzu, cienītais Krastiņa kungs, noņemt no dienas kārtības finansu ministra vietnieka informāciju, kuru dzirdēt, godīgi sakot, mums nevajag. Mēs visi lasām laikrakstus, un visu, kas mums tika ziņots, mēs jau bijām izlasījuši pirms divām nedēļām. Es ierosinu neaprobežoties ar šo izskatīšanu, bet valdības pārstāvju klātbūtnē parlamentā nopietni izskatīt stāvokli par to, kā pildīsies budžets, ja 60–70 procenti republikas uzņēmumu tiks uzvilkti uz sēkļa. Tas tiešām notiks, esmu gatavs to pierādīt, ja jūs man dotu laiku./

Priekšsēdētājs: Man gan būtu jāatgādina deputātam Kurdjumovam, ka man nav tādu pilnvaru izlemt, vai jautājums ir izskatīts vai nav izskatīts... Tas ir jālemj deputātiem. Tā ka, lūdzu, tālāk jautājumus Skultes kungam uzdod deputāts Punovskis, bet gatavojas deputāts Geidāns.

A.Punovskis: Es lūdzu precizēt par piemaksām tiem, kuri strādā iestādēs, kas patlaban tiek finansētas no vietējiem budžetiem. Vai šīs piemaksas tiks izdarītas no valsts budžeta? Vai esmu pareizi sapratis?

M.Skulte: Jā.

A.Punovskis: Un sociālais nodoklis, vai arī tas tiks pierēķināts jau klāt no valsts budžeta?

M.Skulte: Visas izmaksas ir aprēķinātas pēc budžeta iestāžu kontingenta atkarībā no to pakļautības, un tas valsts budžetā ir pilnīgi iekļauts. Izmaksas notiks tikai tur, kur tās tiks ietvertas finansēs, jo vietējos budžetos tās ir paredzētas. Ja tā ir skola, tad tā ir uz vietējā budžeta, ja tā ir republikāniskā slimnīca, tad tā ir uz republikāniskā budžeta.

A.Punovskis: Es atvainojos, es tieši precizēju. Runa ir par iestādēm, kuras finansēs no vietējiem budžetiem, piemēram, skolas. Bet piemaksas skolotājiem tiks paredzētas no kāda budžeta? Vai no valsts budžeta?

M.Skulte: No vietējā.

A.Punovskis: Lēmumā ir teikts, ka no valsts budžeta.

M.Skulte: Šīs piemaksas tiks novadītas līdz vietējam budžetam, bet izmaksa notiks no vietējā budžeta. Bet paredzētas tās ir atbilstoši kontingentam valsts budžetā. Tās tiks sadalītas pēc līmeņiem, bet tik un tā tās ir paredzētas.

A.Punovskis: Paldies, es negribu diskutēt, bet...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamais referent, es atvainojos... Mēs varbūt nesapratām, tāpēc prasām vēlreiz– vai mēs pareizi sapratām, ka neatkarīgi no tā, kāda alga būs cilvēkam– vai 100 rubļu vai 1000 rubļu mēnesī –, viņš saņems tos 66 rubļus?

M.Skulte: Šis lēmums visiem paredz vienādu summu neatkarīgi no indeksācijas, no algas apmēriem un tā tālāk.

I.Geidāns: Un otrais jautājums– vai paliek spēkā tas, kā visu laiku bija runa, ka šo piemaksu saņems tikai tie, kuri strādā valsts budžeta iestādēs?

M.Skulte: Piemaksu saņems visi, jo 1.punktā ir noteikts, ka attiecīgi vajag paaugstināt strādājošajiem darba algu (samaksu) viņu darbavietā. Un tālāk ir rakstīts: “Visos pārējos saimnieciskā aprēķina uzņēmumos, organizācijās un iestādēs darba algu paaugstina no šo uzņēmumu, organizāciju, iestāžu līdzekļiem.” Bet budžeta iestādēs mums tas ir paredzēts no budžeta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kostin!

V.Kostins: */Godāto referent! Vai ir kāds mehānisms, lai novērstu to, ka kāds uzņēmums, organizācija vai iestāde atsakās izmaksāt kompensācijas saviem strādniekiem vai kalpotājiem? Kā strādājošajiem rīkoties šādā gadījumā?/

M.Skulte: Es domāju, ka to izlems pats kolektīvs un atradīs mehānismu, kā attiecīgi ietekmēt tādu vadītāju, kas atteiksies izpildīt valdības lēmumu. Valdības lēmums būs saistošs visiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Lucān...

V.Kostins: */Jau ir informācija par to, ka uzņēmumu vadītāji atsakās izmaksāt kompensāciju. Vai ir mehānisms? Ja caur tiesu, tad kas ierosinās lietu? Cilvēkiem nav jācieš. Kas šajā situācijā organizēs darbu? Caur tiesu vai kā citādi?/

M.Skulte: Šeit nav paredzēts...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Pirmais jautājums man būtu tāds– vai ir aprēķināts, cik republikā būs tādu organizāciju, kuras faktiski šo kompensāciju nebūs spējīgas maksāt? Un kā šajā gadījumā rīkoties kaut vai, teiksim, ar tām saimniecībām, kuras jau šobrīd nevar izmaksāt algas? Tātad tām papildu līdzekļi nekur klāt neradīsies. Vai tiks samazināti kādi nodokļi, vai tas notiks kā citādi, lai, teiksim, rastos šie līdzekļi?

M.Skulte: Speciālu aprēķinu nav, bet katram uzņēmuma vadītājam, kā mēs jau runājām, ir jārada iespējas vai intensīvāk jāstrādā, teiksim, samazinot pašizmaksu, ceļot darba ražību, pārskatot pārvaldes aparātu, lai rastu līdzekļus šo izmaksu radīšanai. Mēs nevaram atrast kaut kādu vienotu mehānismu dažādām iespējām, kādas patiesībā ir saimniecībās, tāpēc ka...

J.Lucāns: Jā, es domāju, ka tas nav atrisinājums. Un otrais jautājums šajā sakarībā: es esmu mēģinājis analizēt, ko ekonomikā vispār var panākt, kādas problēmas ir paredzēts atrisināt ar šo vienlaicīgo cenu un algas pieaugumu. Ko tas atrisina?

M.Skulte: Teorētiski tā ir pārejas iespēja uz tirgus attiecībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienītais Skultes kungs, pagājušā gada Augstākās padomes pēdējā plenārsēdē, kad mēs apstiprinājām 1991.gada budžetu, Pupčenoka kungs divas reizes paskaidroja, ka sociālās sfēras, kultūras un izglītības sfēras darbiniekiem kompensācija netiek plānota, bet tiek izdalīti papildu līdzekļi darba algu paaugstināšanai. Tajā pašā laikā šodien jūs runājāt par kompensācijas summām. Sakiet, vai pēc mūsu Augstākās padomes sēdes valdības līmenī ir notikušas kādas izmaiņas šajā jautājumā vai arī paliek spēkā darba algas paaugstinājums visām trim manis nosauktajām darbinieku kategorijām?

Un otrkārt. Mēs zinām, ka ir paredzētas minimālās darba algas atsevišķu manis nosaukto trīs tautsaimniecības nozaru darbiniekiem, viņu minimālās algas būs 150 rubļu. Pašreizējā mirklī esošā minimālā alga, kas tiks paaugstināta līdz 150 rubļiem, negarantē šiem cilvēkiem šajā algas paaugstinājumā šo 66 rubļu kompensāciju. Kā šiem darbiniekiem praktiski tiks kompensēts cenu paaugstinājums?

M.Skulte: Es saprotu, taču mēs nevaram jaukt šo paaugstinājumu ar vispārējo paaugstinājumu. Vispārējais paaugstinājums– tas ir jautājums, kurš tiek risināts un nav noņemts no darba kārtības. Un šodien, teiksim, ieskaitīt šos 66 rubļus it kā nav pareizi. Mūsu budžetā tas ir paredzēts, un papildus to izskata kopējā Apvienotā budžeta komisija. Es zinu, ka tur tas viss paaugstinājums ir iestrādāts, neņemot vērā šos 66 rubļus.

I.Ozols: Tātad paaugstinājums plus 66 rubļi?

M.Skulte: Jā, jā, jā... Tā ka tas tiek pašreiz iestrādāts. To mēs nevaram jaukt kopā, tas ir pilnīgi kas cits, lai gan ir sakarā ar cenu paaugstināšanos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, vai straujas cenu celšanās rezultātā un algu pacelšanas rezultātā Latvijas Republikā nevar rasties tāda situācija, it īpaši ņemot vērā to, ka mēs paši naudu nedrukājam, ka joprojām šeit viss tiek pirkts un pārdots par rubļiem, ka Latvijas Republikā pietrūks fiziskās naudas, tieši naudaszīmju? Jūs sapratāt manu domu?

M.Skulte: Es sapratu, jā. Kad mēs apspriedām šo problēmu Ministru padomes sēdē, bija pieaicināts mūsu Latvijas republikāniskā kantora bankas pārvaldnieks Bergs–Bergmanis, kurš pārliecināja, ka vismaz sākuma periodā šāda situācija nevar izveidoties. Taču, neraugoties uz visām prognozēm, kas ir paredzētas attiecībā uz naudas pastiprinājumu, viss var gadīties, tāda iespēja nav izslēdzama, un pie tā nonākt... Jo mēs paši tiešām neražojam naudu. Un, ja sāksies tas viss pieaugums, tad nav izslēgts...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Morozļi!

G.Morozļi: */No presē publicētā Ministru padomes lēmuma projekta nav saprotams, vai kompensāciju maksās visiem pensionāriem vai tikai tiem, kas saņem vecuma pensiju.

Un otrais jautājums. Pensionāri pensijas saņem noteiktos datumos. Lūk, jau no 3.datuma nāk pensijas. Kā tas praktiski tiks izdarīts janvārī? Jo rītdien jau jāsāk maksāt pensijas./

M.Skulte: */Man liekas tā... Es, tiesa, ar Sociālās nodrošināšanas ministrijas darbiniekiem neesmu sazinājies, bet man liekas, ka dažu dienu laikā atbilstošu kompensāciju izmaksa tiks nodrošināta.../

G.Morozļi: */Un maksās visiem pensionāriem?/

M.Skulte: */Jā. Ir atbilstošs labojums. Jaunajā lēmumā, kas pēdējo reizi tika izskatīts Ministru padomē, iekļauti pensionāri, kas saņem sociālo pensiju./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu es neredzu. Paldies Skultes kungam par informāciju. Tā kā tika izteikts aizrādījums, ka šī informācija ir nepietiekama, ka ir vajadzīga cita veida informācija, ko izteica deputāts Kurdjumovs, vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Vai mums ir nepieciešama vēl papildu informācija un vai šis jautājums būtu vēlreiz jāizskata plenārsēdē? Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Ja parlamentam vēl ir laiks, es lūgtu vārdu, lai uzstātos no šīs tribīnes./

Priekšsēdētājs: Tā, paldies. Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj kopīgi, vai mēs atklāsim debates šajā jautājumā. Laikam tas ir jānobalso, vai mēs debates atklāsim vai ne. Lūdzu balsošanas režīmu. Es domāju, ka neviens klāt nav nācis, vienīgi deputāti ir gājuši prom no zāles. Reģistrēties mums nevajag. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai mēs atklāsim debates par šo jautājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 51, pret– 29, atturas– 16. Tā kā mēs esam vienojušies, vārds debatēs deputātam Kurdjumovam, bet citi deputāti, kuri vēlas debatēt, lūdzu, pierakstieties sekretariātā!

L.Kurdjumovs: */Atļaujiet pateikties Augstākajai padomei par tiesībām uzstāties šajā jautājumā. Es gribētu izdarīt nelielu aprēķinu. Esmu absolūti pārliecināts, ka 66 rubļu kompensāciju izmaksa visu kategoriju strādājošajiem izsauks rūpniecības uzņēmumu paralīzi. Es jau nosaucu to skaitu– visas rūpnīcas, kurās strādājošo skaits līdz 500 cilvēkiem. No tā izriet, ka budžets, kuru mēs esam apstiprinājuši un kas veidojas galvenokārt no uzņēmumu iemaksām, paliks, gaisā karājoties.

Pierādījumi. Kā piemēru ņemu organizāciju, kur man ir tas gods strādāt. Mēs praktiski jau esam noslēguši visus šāgada līgumus, tas nozīmē, ka vairs nav iespējams šos 66 rubļus iekļaut produkcijas paš­izmaksā. Acīmredzams, ka šos 66 rubļus pašizmaksā nevarēs iekļaut arī visi pārējie uzņēmumi. Ja tas tā, tad šos 66 rubļus no produkcijas pasūtītājiem saņemt vairs nevarēsim un darba algu fondā šī nauda neienāks. Tāpēc vienīgā iespēja izmaksāt kompensācijas mūsu strādniekiem– ņemt šo naudu no peļņas. Tik mazai organizācijai kā tā, kur es strādāju, nepieciešami 150 tūkstoši rubļu gadā, bet visai Latvijas rūpniecībai tas nozīmē vairāk nekā par vienu miljardu palielināt darba algu fondu. Jūs to viegli varat izrēķināt paši, zinot strādājošo skaitu un to, cik jāpiemaksā katram strādājošajam. Tas nav iespējams. Un tādu uzņēmumu būs ļoti, ļoti daudz. Kā zināms, katrā valstī ir ne mazāk kā 60–70 procenti uzņēmumu, kuros strādā līdz 500 cilvēkiem. Tikpat liela ir viņu ietekme uz valsts budžetu katrā valstī. Lūk, kur mēs esam nonākuši.

Tajā pašā laikā par naudu, kuru mēs pārskaitām budžetā, tiks kompensētas, kā šeit jau izskanēja, mēnešalgas gan tiem, kas saņem 10 tūkstošus, tūkstoti, gan ļaudīm, kas saņem 100, 120 un 150. Ja valdība pieņem lēmumu paaugstināt cenas, tad parlamentam jārisina jautājumi, kā sargāt maznodrošināto intereses. Piedāvāju savus priekšlikumus par kompensāciju aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ko lūdzu likt uz balsošanu.

Visi strādājošie un tie, kas saņem darba algu, tajā skaitā arī mēs, cienījamie deputāti, visi ministriju un resoru darbinieki, kas sēž uz budžeta un kur minimālā alga ir 350 rubļi, nesaņem nekādu kompensāciju. Uzņēmumi saviem strādājošajiem ievēro tādu pašu kārtību: ne vairāk kā 350 rubļus mēnesī. Ja cilvēks saņem 300 rubļus, tad viņam kā kompensāciju piemaksā 50 rubļus, bet ne vairāk. Uz tā 37 procentu sociālā nodokļa rēķina, kuru mēs pārskaitām budžetā. Atlikušo naudu atdodam budžetam. Tā mēs panāksim sociālo taisnīgumu tai “slaucamajai govij”, kuru sauc par uzņēmumu.

Ja mēs šīs kompensācijas apliksim ar sociālo nodokli, iekļausim vidējā darba algā, pēc kuras aprēķina slimību lapas, tad radīsim mežonīgu aprēķinu sistēmu. Tāpēc šī nauda nav iekļaujama vidējā darba algā, nav ņemama vērā pie izmaksām par darba nespējas lapām. Ja darba alga ir mazāka par 350 rubļiem, tad izmaksājamā kompensācija nav iekļaujama vidējā darba algā, atvaļinājumus rēķinot. Jo tā nav darba alga, tie nav sastrādātie rubļi! Šī nauda ir kompensācija maznodrošinātajiem. Tā kā visi šeit klātesošie ir vairāk nekā vienkārši mantīgi, kā arī budžetu organizāciju aparāti, mūsu pienākums ir atteikties no šīm kompensācijām. Mūsu pienākums ir paziņot Latvijas iedzīvotājiem: ja mēs esam uzņēmušies atbildību par visu, kas notiek republikā, pieņemam Zālamana lēmumus, kas nāk par ļaunu arī pašiem. Dažam labam tas izskatīsies pēc mazohisma, taču tas būs vismaz taisnīgi.

Es gribētu, lai mani priekšlikumi, kas šeit izteikti, tiktu nobalsoti un tikai pēc tam tiktu izlemts jautājums par kompensācijām.

Un pēdējais. Visu pasaules valstu praksē kompensācijas tiek izmaksātas nevis pēc plānota notikuma, bet līdz tam, kad valdība ceļ cenas. Citādi ļaudis, kas pelna maz, rīt vispār neko nevarēs nopirkt. Šeit viens otrs krata galvu. Varbūt arī ne visās valstīs tā notiek, bet vismaz tur, kur ir demokrātiska brīvība. Tāpēc mums jāpadomā, kad jāpaaugstina cenas, ja jau valdība citādi nevar. Man ir viss, esmu gatavs savus priekšlikumus iesniegt rakstiski un lūdzu, lai par tiem tiktu nobalsots parlamentā. Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Jā, paldies, tā vienīgi ir likumdošanas iniciatīva par Ministru padomes lēmuma grozīšanu, un tai ir jāiet parastais likumdošanas ierosinājumu ceļš, kā tas mums ir noteikts. Tā ka šodien mēs diezin vai varēsim balsot, ja tas arī būs rakstiski iesniegts sekretariātā.

Lūdzu, nākamajam vārds deputātam Lucānam.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Ne jau velti es uzstādīju jautājumu Skultes kungam par to, kāda tam jēga, ko atrisina šis cenu paaugstinājums– vai tas atrisina kādas ekonomiskās problēmas vai tas labāk nosargās mūsu tirgu, vai paaugstinās dzīves līmeni, vai varbūt kaut kādā veidā ietekmēs ēnu ekonomiku. Ja mēs izanalizējam šo situāciju, tad atbildes uz visiem šiem jautājumiem ir negatīvas. Nevienu no šiem jautājumiem tas neatrisina. Tas nevar atrisināt nekādas ekonomiskās problēmas, jo nekur nekāda īpaši lieka nauda nerodas. Es jau saprotu, ka kaut kur kaut kas radīsies, bet tas nav galvenais. Tas nevar atrisināt tirgus aizsardzību, jo mēs nevarēsim ar savām cenām, arī ar paaugstinātajām, konkurēt, teiksim, ar Maskavas vai Ļeņingradas tirgu, kur produkti maksā daudz dārgāk, salīdzinot ar mūsu valsts cenām. Nekādas ietekmes tam nebūs arī uz ēnu ekonomiku. Un nebūs arī nekādas īpašas ietekmes uz dzīves līmeni, tas vienīgi mazliet pazemināsies.

Bet ko šis process izraisīs? Es domāju, ka tas nevar izraisīt neko citu kā tikai inflāciju, jo kādā veidā, teiksim, kompensēs faktisko dzīves līmeņa pazemināšanos tie uzņēmumi, kuriem būs no savas kabatas jāmaksā šī kompensācija? Es domāju, ka ieteikums strādāt labāk un racionālāk– to mēs esam jau vairākus gadu desmitus piekopuši– tas nedarbosies. Darbosies cits mehānisms– algu paaugstināšana. Nevis algu paaugstināšana, bet cenu paaugstināšana. Tādā vai citādā ceļā tas pierādīs to, ka cenas ir jāpaaugstina, un tās paaugstinās. Un rezultātā veidosies jauns inflācijas riņķis, kurš, tā sakot, ilgstoši turpinoties, faktiski var novest pie tāda stāvokļa, ka mums patiešām var pietrūkt to naudas papīrīšu, teiksim, salīdzinājumā ar citu inflācijas līmeni.

Tā, šajā jautājumā, ja mēs gribam pie tās lietas īpaši nopietni pieķerties klāt, tad, pēc manām domām, vajadzētu izanalizēt cēloņus, ko vajag izdarīt, lai cilvēks sāktu nopietni strādāt. Un man liekas, ka piemēri īpaši tālu nav jāmeklē, jo, teiksim, Rietumeiropā, arī daudzās citās valstīs pēc kara lietoja šo paņēmienu. Es saprotu, ka tas ir ļoti nepopulārs un nepatīkams, bet tas vismaz dod atrisinājumu. Tas ir, pašreizējo naudu vajag apmainīt pret reālu naudu. Pret tādu, kas darbotos, kas būtu tādā daudzumā, kāds atbilst preču ražošanas līmenim. Es saprotu, ka pašreiz psiholoģiski tas ir grūti pieņemams un dažās minūtēs to izstāstīt arī nevar, bet es saprotu, ka mēs arvien vairāk tuvojamies tai robežai, ka mums nebūs citas iespējas un būs vien tā jārīkojas. Tātad, pēc manām domām, šis pašreizējais valdības priekšlikums nekā neatrisina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Godātie kolēģi! Domāju, ka finansu ministra vietnieka pārstāvniecība šeit viennozīmīgi liecina, pirmkārt, par to, ka jautājums valdībā jau ir galīgi izlemts un, otrkārt, valdība šo jautājumu uzskata par tik mazsvarīgu, ka nesūtīja šurp valdības locekli– Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, kas izlemj visu, bez viņa mums šeit nav ko lemt. Mēs šo problēmu lemt neiedrošināmies, neskatoties uz arodbiedrību, rūpniecības uzņēmumu, visu mūsu vēlētāju protestiem. Es neticu, ka citos apgabalos vēlētāji noskaņoti citādi. Šodien mēs skaidri jūtam, ka Augstākā padome ir tautu apmānījusi, jo kādreiz visiem ļaudīm tika solīts, ka, cenas paaugstinot, tiks garantēta kompensācija. Taču noskaidrojies, ka šī kompensācija ir novelta uz mūsu pašu pleciem, uz rūpniecības uzņēmumu, lauksaimniecības produktu ražotāju, sakaru un transporta uzņēmumu pleciem, uz to jaunsaimnieku pleciem, kas parādījušies pēdējā laikā. Un pie tam tiek apgalvots, ka tas sekmē pāreju uz tirgus ekonomiku. Tas ir viennozīmīgi katram ekonomistam, ka šie 66 lati ir ekonomisks dzirnakmens, piesiets pie katra rūpniecībā, lauksaimniecībā strādājošā kājām. Ar šo dzirnakmeni pie kājām viņi nu stājas jaunās tirgus attiecībās. Tas nozīmē Latvijas produkcijas konkurētspējas zaudēšanu Austrumu tirgos, jo līdzīga cenu celšana pārējā ekonomiskajā telpā vēl nenotiek. Šī cenu paaugstināšana nozīmē vai nu pašizmaksas celšanos, tik ievērojamu pašizmaksas celšanos, kas radīs zaudējumu konkurences cīņā, vai arī cenu celšanu tikai republikā, lai tādā veidā kompensētu pašizmaksas celšanos. Šodien tiek piedāvāts šo cenu celšanu un to kompensāciju uzvelt uz vietējo budžetu pleciem, uz tik vājiem pleciem, kas jau tagad nenodrošina izdevumu pārslodzi.

Treškārt, runa ir par to, ka netiek ņemta vērā galveno pārtikas produktu otrreizējā cenu celšanās, tiek rēķināta tikai pirmreizējā. Faktiski jau rīt celsies cenas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, ēdnīcās, kafejnīcās, restorānos, kas nozīmēs ne tikai 66 rubļu kompensāciju. Starp citu, pavisam nav saprotams, līdz kādam lielumam tiek pacelta ar ieņēmuma nodokli neapliekamā summa, kāds ir minimums? Kaut gan tā ir tikai parlamenta, bet ne Ministru padomes funkcija– noteikt šo minimumu. Valdība it kā ir noteikusi kādu summu, bet nav zināms, cik budžetā atgriezīsies no šīs pašizmaksas celšanās un no šīm kompensācijām. Ja mēs runājam par to, ka paliek 15 procentu ienākuma nodoklis, tad pat no valdības izdevumiem nodokļu formā atgriezīsies vairāk nekā 100 miljoni rubļu, bet uz izmaksu un kompensāciju rēķina, kas gulsies uz rūpniecības un lauksaimniecības pleciem, budžets saņems vairāk nekā 200 miljonus rubļu. Vai nav, tiesa, interesanta kompensācija? Izmaksas uz cenu paaugstināšanas rēķina un naudas pārpumpēšana budžetā!

Finansu ministra vietnieka atbilde parādīja, ka valdība vienkārši vēl neapjauš, kāds kompensāciju procents nāks no valsts budžeta un cik tiks uzvelts svešiem pleciem. Ministru vietnieks uz to nevarēja atbildēt, tāpat kā par to, cik maksās ēdināšana skolās. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem, katru mēnesi par vienu bērnu nāksies maksāt no 60 līdz 80 rubļiem, kas par 20–30 rubļiem pārsniegs kompensāciju, kas pienāksies bērnam– 509 rubļi. Tas nozīmē, ka ģimenēs, kurās ir bērni, ievērojami kritīsies dzīves līmenis. Bet arī tas taču ir pretrunā ar mūsu pirmsvēlēšanu solījumiem!

Kas notiks ar cilvēkiem, ja uzņēmumi nevarēs nodrošināt kompensāciju– šos 66 rubļus? Šie ļaudis vienkārši paliks bez kompensācijām, arī valdība viņiem nekādas garantijas nevar dot. Diez vai šeit var runāt par sociālo taisnīgumu.

Un beidzot– vēl viena lieta. Ievērojot to, daļa kompensāciju tiks realizēta uz tā fonda rēķina, kas veidosies no atskaitījumiem no sociālā nodokļa. Šodien strādājošie, tieši viņi, bet ne valdība, nodrošinās kompensācijas pensionāriem, tas ir, uz viņiem tiek novelts uzdevums paaugstināt pensijas tiem cilvēkiem, kas šodien nestrādā. Šodien kļūst saprotama tā neatlaidība, ar kādu tika panākta tieši 37 procentu, bet nekāda cita skaitļa apstiprināšana, par ko uzstājās daudzi deputāti neatkarīgi no frakcijām. 37 procenti bija vajadzīgi valdībai, lai šos izdevumus uzveltu darbaļaužu pleciem.

Kas būtu jādara? Domāju, neviens neiebildīs pret nepieciešamību paaugstināt cenas. To prasa ekonomiskā situācija republikā. Tomēr vairumam no mums nākas atklāti atzīt, ka mēs esam pret tādu paaugstināšanu un pret tādām kompensācijām. Par? Jūtu līdzi jums un jūsu vēlētājiem. Par nožēlu. Nomierina tikai tas, ka jūs neesat ekonomists. Es uzrunāju tieši to deputātu, kas ir viennozīmīgi par.

Otrkārt, mums cenas nepieciešams paaugstināt tikai tad, ja kompensācijas varam maksāt no valsts budžeta.

Treškārt, acīmredzot nepieciešams kompensācijas 100 procentu apmērā nodrošināt tiem, kam algas līmenis ir zem vidējā vai vidējais, un ne mazāk kā 80 procentus tiem, kuriem šis līmenis ir augstāks, tajā skaitā arī mums.

Apstiprināt cenu paaugstināšanu var tikai pēc reālas diskusijas Augstākajā padomē, pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par kompensāciju nodrošināšanu, bet ne pēc finansu ministra vietnieka solījuma, ka kaut kas tiks darīts./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds debatēs deputātam Koroševskim!

P.Koroševskis: Godātie deputāti! Sevišķi smaga situācija ir Latvijas lauksaimniekiem pēc tā, ko mēs šeit dzirdējām par tiem 66 rubļiem. Es runāšu konkrēti, kāda tā veidojas mūsu Krāslavas rajonā. Cenu paaugstinājums uz lauksaimniecības produkciju, teiksim, mūsu rajonā, neko sevišķu nav devis, jo mūsu rajons visu laiku ir dzīvojis, tā sakot, no dotācijām. Un šis cenu paaugstinājums gan attiecībā uz gaļas iepirkumu, gan piena iepirkumu neko lielu nav devis. Teiksim, 1990.gadā ir gaidāma peļņa 16 miljonu apmērā kopumā pa visām rajona saimniecībām. 37 procentus lielais sociālais nodoklis sastāda 8,5 miljonus, un tagad vēl klāt 66 rubļi, kas jāpieliek pie kolhoznieku un laukstrādnieku algām, sastāda vēl 7 miljonus. Kopā 16 miljoni. Tātad mēs esam galīgi uz nulles, nerēķinot to, ka dažas saimniecības mūsu laukos pašreiz vispār nevar izmaksāt algas. Tāpēc te, man liekas, ir ļoti nopietni jāpadomā, kā šo lietu ievirzīt tā, lai mēs tiešām varētu kaut kādā veidā vēl kaut cik piesaistīt sev lauksaimniecības strādniekus.

Otrais jautājums. Es uzskatu, ka nav arī visai ievērota– un arī vēlētāji šaubās– sociālā vienlīdzība. Teiksim, iestādēs, kas darbojas uz budžeta līdzekļiem, cilvēki saņems tos 66 rubļus no tā paša zemnieka, no tā paša strādnieka ar nodokļiem, un tad tas pats strādnieks atkal sev. Viņam pašam vajag nopelnīt sev tos 66 rubļus, ko viņam piemaksā. Es negribu aizkavēt jūsu uzmanību, bet tomēr gribu griezties pie valdības, lai lūgtu rast iespēju vismaz Latgales lauku saimniecībām kaut kādā veidā izmaksāt šo 66 rubļu kompensāciju no valsts budžeta. Citas iespējas mums nav. Citādi pilnīgi tiek sagrauta visa mūsu lauku dzīve. Pašlaik rajonā ir izveidojušās 128 zemnieku saimniecības, tuvākajos gados ir sagaidāms, ka būs 400–500 saimniecību. Es domāju, ka tas situāciju neglābs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mūsu debates ir pabeigtas, jo vairāk debatētāju nav pierakstījušies. Te tika izteikti vairāki priekšlikumi. Tā kā visiem priekšlikumiem, ja tie groza vai maina iepriekš pieņemto Ministru padomes lēmumu, ir jābūt, kā es jau teicu, parastajai likumdošanas un ierosinājumu kārtībai, tātad tiem ir jābūt rakstveidā iesniegtiem komisijā, izskatītiem, pavairotiem un izdalītiem deputātiem. Un tikai tad mēs varam balsot vai nebalsot par konkrētu lēmumu šajā jautājumā. Līdz šim tā nav. Kā es saprotu, tad deputāts Kurdjumovs ir iesniedzis sekretariātā savus ieteikumus. Mēs pie šā dokumenta varam atgriezties tad, kad tas būs izgājis šo likumdošanas un ierosinājuma ceļu. Bez tam deputāta Kurdjumova interesēs ir ātrāk to izvadīt caur šo komisiju, to izbīdīt cauri. Varbūt mēs to darīsim labāk plenārsēdē, jo 3.datums jau ir rīt?

Godājamie kolēģi! Tikko pienākušas ziņas no mūsu darba grupas, kas gatavo lēmumu par Preses namu. Tas bija pirms piecām minūtēm, un viņiem vajadzīgas darbam vēl 15 minūtes. Tā ka paēst mums diez vai iznāks laika.

Ir paziņojums? Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Rīt pulksten 14.30 komisiju mājas 3.stāva zālē kopā ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem notiks ceļa nodokļa apspriešana. Tiks izskatīti priekšlikumi otrajam lasījumam. Ja kāds vēl grib kaut ko iesniegt par ceļa nodokli, tad to vajadzētu izdarīt vistuvākajā laikā– šodien vai vēl rīt. Lūdzu!

Priekšsēdētājs: Man tika atgādināts, ka par Apvienotās budžeta komisijas darbu paziņojums jau izskanējis. Pārtraukuma mums gan nav bijis, bet mums ir darba grupas priekšlikums, un mūsu tālākā darbība zināmā mērā ir atkarīga arī no tās darba. Tātad ir priekšlikums– vai nu dot vārdu Mandātu un deputātu ētikas komisijai šo jautājumu izskatīšanai, vai doties 20 minūšu pārtraukumā, lai varētu mazliet atpūsties. Laikam tomēr mums ir jānobalso, jo neesmu pārliecināts, ka pēc balss varēšu uztvert vairākuma domas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par radikālāko priekšlikumu– doties 20 minūšu ilgā pārtraukumā. Nepieciešama vairāk nekā puse no balsojošo skaita. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par, pret vai atturas jautājumā par pārtraukumu? Rezultātu! Ar balsu vairākumu esam vienojušies par 20 minūšu pārtraukumu.

No zāles: Apvienoto budžeta komisiju lūdzu pulcēties uz piecām minūtēm!

Priekšsēdētājs: Tātad pulksten 14.40 mēs pulcēsimies plenārsēžu zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Mums ir paziņots, ka pēc piecām minūtēm mēs varēsim turpināt izskatīt jautājumu par Preses namu. Zvans noskanēja. Kamēr deputāti ieņems savas vietas un kamēr mūsu darba grupa nav klāt, mums būtu jāizlemj par savu tālāko darbu šonedēļ. Tātad mums šonedēļ vēl palikušas divas darba dienas, izņemot šodienu. Mums pagaidām nav izskatīti divi jautājumi, kuri bija darba kārtībā, tie ir Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojumi. Mums ir jāizlemj par Preses namu. Vai mēs skatīsim arī šos Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojumus vai atstāsim uz nākamo nedēļu, vai turpināsim plenārsēdi arī rīt? Lūdzu, kādi ir priekšlikumi? Neredzu neviena deputāta aktivitāti. Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Špoģis: Mēs, Ekonomikas komisija, tomēr lūdzam darīt tā, kā mēs šorīt nobalsojām– izskatīsim šo jautājumu par Preses namu un beigsim. Darbu turpināsim komisijā, jo vismaz mūsu komisija, sākot no pulksten 15.00 un rīt, visai dienai ir saplānojusi programmu, izsau­kusi cilvēkus un ieplānojusi darbu komisijās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lai gan mēs nobalsojām, ka strādāsim tikai līdz pulksten 13.30, taču mums laiks šeit ienesa citas korekcijas. Laikam nav vērts balsot. Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojumu– šos divus punktus– mēs atstāsim nākamās nedēļas darba kārtībā. Mums vienīgi ir jāizlemj par to, kā mēs nākamnedēļ atsāksim savu darbu. Vai mēs pirmdien noturēsim plenārsēdi? Jo pirmdien pēcpusdienās ir frakcijas sēde, tā es saprotu. Varbūt mēs varam noturēt šo plenārsēdi pirmdien no rīta, dienas pirmajā pusē? Varbūt šeit var izteikties atbildīgie? Tā kā mūsu frakcijas atbildīgais Dineviča kungs arī ir ieradies zālē, viņš varētu pateikt savu attieksmi pret frakcijas sēdi pirmdien.

J.Dinevičs: Es domāju, ka mums vispirms ir jānoklausās, kā Prezidijs mums ieplānojis no rīta darbu. Mēs nezinām, vai mēs pirmdien no rīta strādāsim vai ne.

Priekšsēdētājs: Tas mums ir jāizdara, taču Prezidija sēde notiks tikai pēc šīs plenārsēdes. Un pēc tam būs diezgan grūti deputātiem paziņot par plenārsēdi.

J.Dinevičs: Es domāju, ka mēs varētu rīkot kārtējo Prezidija sēdi un frakcijas sēdi vecajā režīmā. Ja šodien situācija sarežģīsies tālāk, mēs varētu šodien pēcpusdienā varbūt rīkot arī frakcijas sēdi. Taču tas ir atkarīgs no situācijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad laikam pagaidīsim, kamēr izskatīsim jautājumu par Preses namu, un pēc tam izlemsim par savu tālāko darbību šeit. Tātad mums atliek vienīgi gaidīt darba grupas vadību, jo es domāju, ka atsevišķi darba grupas locekļi jau ir zālē.

Vārds ziņojumam Dainim Īvānam par darba grupas projektu sakarā ar Preses namu. Lūdzu uzmanību, godājamie deputāti!

D.Īvāns: Cienījamie deputāti! Vispirms par informāciju no Preses nama. Situācija ir tāda pati, izņemot to, ka jau ir notikuši bruņoti incidenti, par kuriem mums šobrīd sīkāku ziņu nav, tāpēc es tos vienkārši neteikšu, kamēr noskaidrošu visus faktus. Ir pamats domāt, ka “melnās beretes” jau ir lietojušas ieročus. Katrā ziņā visiem cilvēkiem, kuri tur staigā, arvien biežāk tiek draudēts šos ieročus lietot. Tieši tāpēc mūsu lēmums ir pašā laikā, tas ir jāpieņem. Pulksten 16.00 Preses namā būs sapulce, un viņi gaida šo lēmumu. Pašiem Preses nama darbiniekiem pašlaik lielākā problēma ir viņu redakciju un viņu personīgais īpašums, kurš atrodas redakcijās, jo izrādās, ka viņiem neļauj nest ārā pat personīgos diktofonus, fotoaparātus un tā tālāk. Acīmredzot kompartija kārtējo reizi ir nolēmusi, ka viss, kas ir mūsu kabatās, un visa tauta pieder tai, ka ir jāatjauno šī “likumīgā” kārtība.

Mēs, redakcijas komisija, apspriedām dažādus lēmuma variantus un nonācām pie viena teksta, kurš, mūsuprāt, šobrīd pasaka situācijas būtību. Un tas ir tas, ko mēs šobrīd varam lemt. Es lēmumu lēni nolasīšu, jo laika pavairot šo tekstu mums nebija tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šo lēmumu ārkārtīgi gaida gan cilvēki, gan Preses nams, bet pavairošana aizņem tik daudz laika, ka mēs līdz pulksten 16.00 varam nepaspēt to pat apspriest. Lasu:

“Latvijas Republikas Augstākā padome konstatē, ka 1991.gada 2.janvārī PSRS iekšlietu karaspēks ir nelikumīgi sagrābis Latvijas Republikas laikrakstu un žurnālu izdevniecību, pārtraucot Latvijas Republikas un PSRS laikrakstu un žurnālu izdošanu, radot tiešus draudus Preses nama darbinieku dzīvībai un veselībai, kā arī redakciju žurnālistu īpašumam, nelikumīgi ierobežo viņu brīvību. Latvijas Republikas Augstākā padome uzskata, ka minētā PSRS iekšlietu karaspēka rīcība ir LKP CK iepriekš sagatavota akcija, lai destabilizētu situāciju Latvijas Republikā, atklāta nepakļaušanās Latvijas Republikas likumiem. Pretstatot sevi likumīgi ievēlētajai Latvijas Republikas Augstākajai padomei un valdībai, LKP ir uzsākusi varas sagrābšanu ar bruņotu spēku.

Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1) nosodīt PSRS iekšlietu karaspēka un LKP CK bruņoto ielaušanos Preses namā un pieprasa nekavējoties izvest visus bruņotos formējumus;

2) līdz PSRS iekšlietu karaspēka izvešanai no Preses nama Latvijas Republikas Ministru padomei nodrošināt laikrakstu un žurnālu izdošanas alternatīvas iespējas;

3) Latvijas Republikas Ministru padomei no valsts līdzekļiem nodrošināt darba samaksu Preses nama darbiniekiem par darba piespiedu kavējuma laiku, kas radies PSRS iekšlietu karaspēka vardarbīgās rīcības rezultātā.”

Bija arī priekšlikumi, ka vajadzētu rakstīt vienu punktu par aicinājumu Gorbačovam, lai viņš pārtrauc šā PSRS karaspēka nelikumīgās darbības, bet mēs domājam, ka šis punkts varētu kalpot par iemeslu Gorbačovam pasludināt šeit prezidenta pārvaldi vai karastāvokli, jo mēs, lūk, netiekam galā ar situāciju. Un, tā kā cienītais Pugo mums teica, ka mums pašiem jātiek galā ar šo situāciju, tad es domāju, ka mums šeit citi nav arī jāiepin.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai būtu kādi jautājumi Dainim Īvānam?

D.Īvāns: Es domāju, ka nav ko jautāt. Vajag vienkārši izteikt priekšlikumus, kādi ir, un tad pieņemt tekstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir priekšlikumi par šā lēmuma papildināšanu vai labojumiem? Nav citu ierosinājumu? Es redzu, ka deputāts Lagzdiņš vēlas izteikties. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Konstatējošajā daļā nebija pateikts, ka šiem Preses namā strādājošajiem tiek liegta iespēja strādāt, pildīt savus pienākumus.

D.Īvāns: Es nolasīšu tekstu vēlreiz, lai būtu skaidrs. Tātad: “Latvijas Republikas Augstākā padome konstatē, ka tādā un tādā datumā iekšlietu karaspēks nelikumīgi sagrābis Latvijas Republikas laikrakstu un žurnālu izdevniecību, pārtraucot Latvijas Republikas un PSRS laikrakstu un žurnālu izdošanu, radot tiešus draudus Preses nama darbinieku dzīvībai un veselībai, kā arī redakciju žurnālistu īpašumam, nelikumīgi ierobežo viņu brīvību.”

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Man gan nav tiesību iet pie mikrofona, bet vai šeit nevajadzētu ievietot kādu frāzi, kas dotu šiem Preses nama darbiniekiem tomēr lielāku garantiju, ka viņi var brīvi atstāt šo Preses namu, ka viņiem nedraud sankcijas?

D.Īvāns: Jā, šāds jautājums izvirzījās, bet, pēc pašu Preses nama darbinieku ieteikuma un arī apsverot visu situāciju, mēs nolēmām, ka šis jautājums ir jāizlemj viņiem pašiem, jo viņiem, protams, ļoti rūp tās iekārtas, datori, diktofoni, fotoaparāti, pat pildspalvas, kas atrodas Preses namā un ko vienkārši viņiem var nolaupīt, ja viņi aizies projām no turienes. Tā ka viņi šajā situācijā izlems paši. Katrā ziņā viņi, protams, rēķinās arī ar to, ka viņi riskē ar savām dzīvībām, tur šobrīd atrazdamies, taču viņu lūgums bija tāds, lai mēs šādu pantu iekšā neiekļaujam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Bet kā tas ir attiecībā uz LKP darbību Latvijā?

D.Īvāns: Es tūlīt nolasīšu to punktu, jo tas man ir: “Atklāti nepakļaujoties Latvijas Republikas likumiem, pretstatot sevi likumīgi ievēlētajai Latvijas Republikas Augstākajai padomei un valdībai, LKP ir uzsākusi varas sagrābšanu ar bruņotu spēku.”

V.Šteins: Bet tas ir konstatējums?

D.Īvāns: Jā, tas ir konstatējošajā daļā. Mēs jau konstatējām, ka šī iestāde nostāda sevi ārpus likuma. Par šo jautājumu mums vajadzētu lemt, taču tas nav šā lēmuma jautājums. Tad mums ir jāsāk cita diskusija un jāpieņem attiecīgs lēmums. Mēs nevaram šobrīd ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus, jo tas ir atsevišķs jautājums, bet šajā dokumentā tas ir iekšā.

Cienījamie deputāti! Arī komisijas locekļu uzskats bija tāds, ka šis jautājums ir jāizvirza, turklāt pēc šā incidenta ir jāizskata jautājums par PSKP likumību Latvijas Republikā, to prasa arī Preses nama darbinieki, bet tas jādara ne jau šajā dokumentā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es personīgi ieteiktu komisijai, kas strādāja pie šā dokumenta, pirms tā izskatīšanas tikties ar Latvijas KP CK vadību, lai kopīgi novērtētu situāciju, jo jūs visi esat sekmējuši šādu notikumu attīstību. Man liekas, ka derīgāk būtu mierīgā atmosfērā apspriest situāciju. Iespējams, tā atrisinātos jau rīt./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vai jums par dokumentu būtu kādi papildinājumi vai labojumi?

A.Aleksejevs: Jā, man ir. Pirmais papildinājums. Viss, ko mēs esam darījuši attiecībā uz tipogrāfiju, tas viss ir stimulējis to, kas šodien ir noticis. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu vispirms mierīgi aprunāties un pēc tam sākt sist ar kulakiem pa galdu.

D.Īvāns: Es pilnīgi piekrītu deputāta Aleksejeva priekšlikumam. Es tikai lūgtu viņu iespaidot paša vēlēto līderi Alfrēdu Rubiku izvest bruņotās vienības no turienes, jo automātu stobru priekšā sarunas nav iespējamas. Sarunas iespējamas, tikai mierīgi runājot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es kā tās komisijas loceklis, kas palīdzēja sastādīt šo dokumentu, gribu lūgt dažas minūtes, lai izteiktu savu viedokli./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vai jautājumu Īvāna kunga nav? Nav. Tad paldies ziņotājam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Pirmkārt, es kā frakcijas “Līdztiesība” pārstāvis piedāvāju citu Augstākās padomes lēmuma projekta tekstu, kas ir īsāks un, manuprāt, vairāk atbilst reālajai situācijai. Es to nenolasīšu, jo komisijā tas tika noraidīts. Tomēr piebildīšu, ka mūsu komisijas darbība nebija tiesīga. Kāpēc? Tāpēc, ka tā nav īsti patiesa. Es ieteicu, bet komisija negribēja braukt un pārliecināties uz vietas, bet ne tikai ticēt vārdiem. Es cienu Daini Īvānu, es ticu Vladilenam Dozorcevam un nešaubos, ka viņi kaut ko redzēja. Bet, ja ir izveidota komisija, kurai uzdots izstrādāt lēmuma projektu un piedāvāt to Augstākajai padomei, tad komisijai visu vajadzēja redzēt pašai savām acīm, vēl jo vairāk tāpēc, ka jābrauc netālu. Tas pirmkārt.

Otrkārt, es uzskatu, ka ir nepieciešams parunāt ar otru pusi, ar partijas Centrālo komiteju, kas sevi uzskata par šīs izdevniecības īpašnieci. Tiesīgi vai netiesīgi– tas ir cits jautājums. Pagaidiet, es jūs nepārtraucu, uzklausiet arī mani! Tā ir otra puse. Bet pats galvenais, kāpēc šis burkšķis radās, ir šī ražošanas korpusa un izdevniecības privatizācija. Akciju sabiedrības izveidošana. Mums tuvākajā laikā sāksies daudzu līdzīgu akciju sabiedrību dibināšanās. Tāpēc es ļoti vēlētos, lai nākamais privatizētais uzņēmums nerastos tādā pašā veidā, kādā šodien Preses nams. Jo būtība šeit ir tīri ekonomiska, tas ir, Preses namā kaut kādu iemeslu dēļ nepareizi ir izveidojusies akciju sabiedrība, ignorējot īpašnieka intereses, kas šodien juridiski tiešām ir īpašnieks un sevi uzskata par tādu. Tas ir viss, ko es gribēju teikt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums viedoklis bija skaidrs, ka tāds dokuments nav jāpieņem. Lūdzu, vēl vārds Vladilenam Dozorcevam pie trešā mikrofona. Un tad mums būtu jāpieņem lēmums.

V.Dozorcevs: */Man ir priekšlikums, taču vispirms es gribu atbildēt deputātiem Aleksejevam un Safonovam, kas pastāv uz sarunām ar CK. Preses nama notikumu attīstības iepriekšējā fāzē pēc Rubika palīga un lietu pārvaldnieka ieteikuma es sarunājos ar Godmani par Godmaņa un Rubika tikšanos. Pat sarunu vieta jau bija noteikta. Godmanis piekrita šai sarunai, bet Rubiks neatnāca. Tā es atbildu priekšlikumam par sarunām.

Tālāk. Es ierosinu pārtraukt debates par šo jautājumu un nobalsot, jo kolektīvs gaida mūsu lēmumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir ierosinājums balsot. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Rezultātu! Ir reģistrējušies 120 deputāti. Paldies. Un tagad, lūdzu, balsošanas režīmu. Balsosim par šo darba grupas izstrādāto lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Rezultātu! Par– 94, pret– 14, atturas– 3. Lēmums ir pieņemts. Domāju, ka šis lēmums mums nekavējoties ir jāpaziņo arī Preses nama darba kolektīvam, arī masu informācijas līdzekļiem. Tas ir jāpavairo, jāveic, protams, arī visi tulkošanas darbi, lai to varētu ātri izplatīt. Paldies.

Godājamie deputāti, tagad mums ir jāizlemj jautājums par savu tālāko darbu. Lūgums būtu šāds: turpināt plenārsēdi! Mēs norunājām, ka rīt neturpināsim, jo ir komisiju diena, Prezidija diena. Lūdzu godājamos Prezidija locekļus nenoiet pagrīdē un būt gatavībā, lai varētu sasaukt Prezidija sēdi, ja būtu tāda nepieciešamība to izdarīt ātrāk. Par frakcijas sēdi. Lūdzu, Dineviča kungs, vai mēs tagad jau varam kaut ko izlemt?

J.Dinevičs: Es domāju, ka pirmdien standartlaikā tā ir standarta frakcijas sēde.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pirmdien pulksten 15.00 plenārsēžu zālē notiks frakcijas sēde. Par mūsu darbu pirmdien no rīta. Vai strādās komisijas vai būs plenārsēde? Mums tagad tas ir jāizlemj pašiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Špoģis: Ekonomikas komisija lūdz, sākot ar pirmdienu, ieiet parastajā režīmā, lai mēs šodien varētu saplānot darbu un turpināt to apakškomisijās, darba grupās, kompleksajās un starpkomisiju sēdēs, lai varētu, kā nākas, sagatavot likumprojektus.

Priekšsēdētājs: Tātad Ekonomikas komisija piedāvā, ka pirmdien no rīta ir jābūt komisiju darbam. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Tātad, godājamie deputāti, plenārsēdē mēs pulcēsimies otrdien pulksten 10.00, bet pirmdien pulksten 15.00 būs frakciju sēde, pārējais laiks– darbs komisijās. Es ceru, ka visi deputāti ievēros šā laika īpatnības un to notikumu īpatnības, kas notiek Latvijas Republikā, un tomēr atzīs par vajadzīgu uzturēt kontaktus ar Augstāko padomi un nepieciešamības gadījumā rīkoties. Paldies.

(Sēdes beigas)