Par likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizēju caurlūkošanu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
2005.gada 28.aprīlī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
Minētā likuma 8.pants paredz papildināt Imigrācijas likuma nobeiguma noteikumus ar jaunu 71.pantu, kas nosaka, ka, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemnieks iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ar savu parakstu apstiprinātu integrācijas deklarāciju, kurā apliecina, ka viņš nokārtos valsts valodas eksāmenu un cienīs latviešu valodu, tautas tradīcijas un kultūru. Integrācijas deklarācijas formu un saturu, iesniegšanas kārtību un ārzemnieku kategorijas, kuri iesniedz integrācijas deklarāciju, nosaka Ministru kabinets.
Pilnībā atbalstot Saeimas centienus veicināt valsts valodas zināšanu un lietošanu, kā arī Latvijas kultūras un tradīciju respektēšanu tām personām, kuras ir izteikušas vēlmi uzturēties Latvijas Republikā ilgstoši, manuprāt, būtu svarīgi izvairīties no šīs normas paplašinātas vai sašaurinātas interpretācijas.
Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 2.punkts dod tiesības Ministru kabinetam izdot normatīvos aktus – noteikumus tikai tad, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro un pilnvarojumā ir formulēti noteikumu satura galvenie virzieni. Imigrācijas likuma 71.pants deleģē Ministru kabinetu izstrādāt integrācijas deklarācijas saturu un formu, kā arī noteikt to iesniegšanas kārtību un ārzemnieku kategorijas, kuras iesniedz integrācijas deklarāciju. Diemžēl likumā nav skaidri norādīts integrācijas deklarācijas iesniegšanas mērķis, nav arī norādes uz to personu loku, uz kurām būtu attiecināms integrācijas deklarāciju iesniegšanas pienākums. Tādējādi likumā nav formulēti Ministru kabineta noteikumu satura galvenie virzieni.
Lai gan likumdevēja mērķis, visticamāk, ir attiecināt minēto normu uz tiem ārzemniekiem, kuri savu turpmāko dzīvi vēlas saistīt ar Latviju ilgstošā laika periodā, šā gada 28.aprīlī pieņemtā Imigrācijas likuma 71.panta redakcija to neatklāj. Līdz ar to nav skaidrs, vai minētie Ministru kabineta noteikumi būtu attiecināmi uz visiem ārzemniekiem vai uz ārzemniekiem, kas saņem termiņuzturēšanās atļaujas noteiktiem mērķiem vai uz noteiktu laiku.
Izvērtējot iepriekš norādīto, kā arī ņemot vērā Valsts cilvēktiesību biroja un Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās sniegto viedokli un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2005.gada 28.aprīlī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējai caurlūkošanai.

Cieņā,

Rīgā 2005.gada 6.maijā

 Vaira Vīķe–Freiberga