2005. gada 5. maija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 5.maija sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 5.maija sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 17.punktu – likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Tuvojas vēsturiskais datums – 9.maijs. Pirms 60 gadiem Sarkanā armija likvidēja Kurzemes katlu, galīgi atbrīvojot Latvijas teritoriju no nacistiskajiem mežoņiem. Frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvājuma būtība – atļaut antihitleriskās koalīcijas veterāniem nēsāt parādes formu svinīgās kara atceres dienās.
Mēs uzskatām, ka nacisma uzvarētāji ir pelnījuši, lai pēdējos savas dzīves gados tiktu pagodināti ar šādu iespēju. Ja nebūtu Sarkanās armijas veterānu, kas sakāva Vērmahtu, tad nebūtu neatkarīgās Latvijas. Hitleriešu plānos bija pilnīgi iznīcināt tās valstiskumu, pat nepieminot vārdu Latvija. Savukārt latviešu tautu bija paredzēts pārvācot. Jūsu tautas pārstāvjiem ir jāizrāda cieņa par antihitleriskās koalīcijas cīnītāju nopelniem.
Balsojam “par”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Runās “pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Parunāsim tiešām par cieņu. Kas ir teikts 11.panta 4.punktā? Ka tērpjas formas tērpos, lai paustu noteiktus politiskos uzskatus. Izlasiet, lūdzu!
Kādas atmiņas par šādu tērpu ir ungāriem pēc 1956.gada? Kādas atmiņas par šādu formas tērpu ir čehiem un slovākiem pēc Prāgas pavasara? Ko domā Afganistānas iedzīvotāji par šo formas tērpu? Kādas atmiņas par šo formas tērpu ir poļiem? Par šajos tērpos ģērbtajiem vīreļiem, kas rosījās Katiņas mežā un iznīcināja citos formas tērpos ģērbtos poļu armijas virsniekus un Polijas mierīgos iedzīvotājus? Ko labu par šiem formas tērpiem var atcerēties Baltijas tautas? Atbrīvotāji? No kā?
Vakar viena vecene jau bļaustījās, ka latvieši ir dzīvojuši vienos pagrabos un te mums ir atbrīvotāji sacēluši mājeles, kurās paši pēc tam iekortelējās. Jūs tagad piedāvājat mums, lai mēs atļaujam nēsāt formas tērpus, kas paudīs kaut kādus politiskos uzskatus. Viņi jau tāpat bļauro un bļaus atkal 9.maijā piedzērušies un puspiedzērušies un knapi stāvot uz kājām. Tajos pašos formas tērpos!
Tā kā, kolēģi, ja jūs kaut ko piedāvājat, man tagad irt pilnīgi skaidrs, ka tā ir provokācija. Jums ārkārtīgi vajag, lai Latvijā būtu nemieri, lai šeit savus kaut kādus uzskatus ar dūru palīdzību noskaidrotu tie cilvēki, kuri jūs vēlas tur iesaistīt. Tos profesionālos piketētājus skaitā 25–30, tos laikam kāds baro visu laiku, jo tie ģīmji viņiem tādi padrukni ir iznākuši. Labā maizē viņi visu laiku ir dzīvojuši.
Un tagad, cienījamie kolēģi! Mēs visi esam Saeimas deputāti! Visiem mums ir kaut kāds vēlētāju mandāts. Un tāpēc man ir ļoti interesants jautājums jums, kolēģi! Kas tad mums piedāvā šo formas tērpu nēsāšanu? Un atbalsta. Tas ir Latvijas Republikas pilsonis, Saeimas deputāts, kurš Latvijas Republikas karogā, tās valsts karogā, kurā viņš dzīvo, slauka savu nosvīdušo ģīmi un žēlojas, ka viņš ir noguris. Un šāds cilvēks mums piedāvā, lūk, lai mēs atbalstītu nēsāt formas tērpus. Nu, tad es nezinu. Tomēr padomāsim, līdz kam mūs vēlas aizvilkt, līdz kādai vietai. Un ar kādiem paņēmieniem un kāds nemiers ir šo cilvēku vidū par to, ka Latvijai ir savi svētki, ka mums ir sava cieņa pret savu valsti.
Vakar Krievijas televīzija vienīgais, ko viņi par Latviju parādīja, cietumnieku formas tērpos tērpušos un atkal Latvijā policija aiztiek antifašistus. Un viss!
Tā kā es uzskatu, ka jebkurš šāds piedāvājums ir provokācija, ir vēlēšanās cilvēkus sanaidot. Un par to atbrīvošanu labāk būtu paklusējis, karogā slaucītājs! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Saskaņā ar Valsts apbalvojumu likuma pārejas noteikumu 6.punktu personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās bija jāsniedz Ordeņa kapitulam paziņojums par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu. Bez šī paziņojuma un Valsts prezidenta atļaujas šādu apbalvojumu nedrīkst publiski nēsāt.
Likumprojekts paredz izņēmumu, nosakot, ka personas, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti par dalību Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas spēku sastāvā, ir tiesīgas publiski nēsāt šos apbalvojumus bez Valsts prezidenta atļaujas, kā arī var neziņot Ordeņa kapitulam par šo apbalvojumu piešķiršanu.
Kolēģi! Visa Eiropa maijā svinēs Nacisma sagrāves dienu, bet mūsu likumdošanā pastāv norma, kura neatļauj publiski nēsāt antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem savas balvas. Nu, piemēram, iespējama šāda situācija: ja Džordžs Bušs paņems līdzi savu tēvu, kurš karoja antihitleriskās koalīcijas pusē, un viņš sagribēs publiski nēsāt savus apbalvojumus, tad viņam nāksies paskaidrot, ka viņš nevar to darīt, jo trīs mēneši kopš šā likuma pieņemšanas ir pagājuši. Nu, tas ir absurds, kolēģi!
Aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs demonstrēja savas vājās zināšanas vai varbūt nezināšanu, ko nozīmē diplomātiskais protokols. Es iesaku iepazīties ar šiem nosacījumiem un nemaldināt kolēģus.
Tagad – ko tad paredz 63.pants? Neko īpašu. Lūdzu, ar Valsts prezidenta atļauju nēsājiet, ko gribat, ja jau jūs tā pretendējat uz citu valstu apbalvojumiem! Ko grib ierosinātāji? Viņi grib īpašas tiesības. Redziet, viņiem nevajag nekādu atļauju, viņiem nevajag to, ko paredz likums, viņi nēsās.
Dalība Otrajā pasaules karā. Nu tiem, kas nezina vēsturi vai izliekas, ka negrib zināt, es atgādināšu, kad tad sākās Otrais pasaules karš. 1939.gadā, septembrī, kad komunisti un fašisti, tērpušies katrs savos formas tērpos, katrs ar saviem apbalvojumiem, kopīgi rīkoja dzīres Polijas teritorijā pēc Polijas ieņemšanas un kopīgi priecājās par Polijas sadalīšanu – gan komunisti, gan tie nolādētie nacisti. Ar visiem apbalvojumiem...
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs, lūdzu, nelietojiet tādus nepiedienīgus izteicienus!
J.Dobelis.
Kā, lūdzu? Vai tad nacisti un komunisti ir labi cilvēki?
Es runāju par apbalvojumiem! Es runāju par to, ka ir nepieciešama Valsts prezidenta atļauja apbalvojumiem, un es runāju par cilvēkiem, kam šādi apbalvojumi varētu būt. Ja ir runa par Otro pasaules karu, tad nesaistīsim to tikai ar vācu iebrukumu Padomju Savienībā, bet saistīsim ar vēsturisko sākumu – ar 1939.gadu. Tāpat iebrukums Somijā, Otrā pasaules kara laika periods, 1939./1940.gads. Tie paši formas tērpi, tie paši apbalvojumi!
Tātad, ja jau tiešām kāds jūtas tik spēcīgs, ka var pretendēt uz Valsts prezidentes atļauju, kas tad viņam liedz to prieku iesniegt šādu lūgumu? Un es domāju, ka nebūs nekādu problēmu, ja viss būs kārtībā. Šeit atkal ir runa par privilēģijām, par nepelnītām privilēģijām. Protams, iesniedzēji atkal necer, ka šeit būs kaut kāds atbalsts, viņiem ir vajadzīga informācija, ar kuru griezties pie saviem pielūdzējiem un viņus tracināt, ka, lūk, šeit, Latvijā, fašisti sēž parlamentā. Mēs esam šo nosaukumu dzirdējuši, diemžēl kolēģiem reakcija bijusi tāda pavāja uz šāda vārda lietošanu. Diemžēl!
Un tagad ir viens pēc otra šādi provokatīvi piedāvājumi. Jā, pēc 9.maija varbūt tie mazināsies. Un līdz ar to šeit absolūti nav nekas no likumdošanas iniciatīvas. Šeit ir vienkārši vēlēšanās dažiem deputātiem uzrakstīt kādā laikrakstā lieku rakstu, apmaksātu. Nav jau nekādas vainas. Un līdz ar to diemžēl Kārtības rullis paredz, ka tādas iespējas varētu būt, bet Kārtības rullis paredz arī to, ka mēs varam šādu iesniegumu noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Imanta Kalniņa, Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Pētera Tabūna un Annas Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Imants Kalniņš.
I.Kalniņš (TB/LNNK).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Atjaunojamo jeb nefosilo enerģijas resursu arvien plašāka izmantošana ir noteikta par Eiropas Savienības tuvākās nākotnes stratēģiju enerģijas sektorā.
Pēdējā laikā strauji ir attīstījušās tās tehnoloģijas, kuras ļauj pietuvināt nefosilo enerģijas resursu izmantošanas ciklu izmaksas tradicionālo jeb fosilo resursu ciklu izmaksām. Latvijā ik gadu paliek neizmantoti ap 4 miljoni kubikmetru atjaunojamo nefosilo enerģijas resursu. Tas ir daudzums, ar kuru var apkurināt visu valsti. Mūsu uzdevums ir censties radīt apstākļus, kas padarītu atjaunojamo nefosilo enerģijas resursu izmantošanu ekonomiski izdevīgu, tātad rentablu.
Pirmais solis šajā virzienā varētu būt pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmes piemērošana atjaunojamiem nefosiliem enerģijas resursiem.
Lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, nododot to izskatīšanai komisijām.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret –nav, atturas – 63. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dalbiņa, Porieša, Šņepstes, Pietkeviča, Lagzdiņa un Rugātes iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 5.maija sēdes darba kārtībā, izslēdzot no darba kārtības 18.punktu – likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Šmita, Andreja Nagļa, Ineses Šleseres, Pāvela Maksimova, Dzintara Jaundžeikara, Pētera Simsona un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP).
Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir Latvijas Pirmās partijas sagatavotie grozījumi Radio un televīzijas likumā, kas paredz pagarināt par divām stundām ētera laiku, kurā nav pieļaujams izplatīt vardarbīga satura raidījumus. Ir jautājums: kādēļ šie grozījumi ir vajadzīgi? Un es jums atbildēšu: tieši tādēļ, ka mēs kā tautas ievēlētie priekšstāvji esam aicināti rūpēties un domāt par savas tautas nākotni. Un ja mēs rūpējamies un domājam par savas tautas nākotni, tad pirmais un galvenais mūsu rūpju loks ir saistīts tieši ar ģimeni un ar bērniem.
Mums ir jāaizsargā un jāļauj šai ģimenei attīstīties. Un šeit ir vietā atgādināt, ka tieši šīs Saeimas sasaukuma laikā politiķi beidzot ir uzņēmušies politisko atbildību un ir pārgājuši no tukšas runāšanas pie konkrētiem darbiem.
Kā jūs zināt, ir atbalstīts plašs pasākumu spektrs, kas palīdz izdzīvot mūsu ģimenēm, jāsaka, bieži vien mūsu naidīgā sabiedrībā, kas ir naidīga pret ģimenēm. Valdība ir atbalstījusi māmiņu algas, alimentu fondu un daudz ko citu. Bet tas viss patiesībā ir rūpes par ārējo cilvēku vai ārējā cilvēka vajadzībām. Beidzot ir pienācis laiks, kad mums ir nopietni jāpadomā par mūsu ģimeņu pasargāšanu no bērnu un pusaudžu fiziskai, morālai un garīgai attīstībai kaitējošas informācijas. Pasargāt, cik vien iespējams, viņus no šāda veida apdraudējuma patiesībā ir katra tautas ievēlētā priekšstāvja, deputāta svēts pienākums.
Ja mēs lūkojamies Svētajos raktos, tur ir teikti skarbi vārdi, ka apgrēcībai ir jānāk. Bet vai tam cilvēkam, caur ko šī apgrēcība nāks? Vēl jo vairāk kādā citā vietā mūsu Kungs un pestītājs saka par tiem, kas apgrēcina šos bērnus, novēršot tos no patiesības ceļa, ka tiem ir labāk, ka viņiem piesien dzirnakmeni pie kakla un noslīcina, nekā tas sods, kas viņus sagaida.
Tieši tādēļ ar šiem grozījumiem likumā Latvijas Pirmā partija vēlas panākt, lai vide, kurā aug mūsu bērni, būtu tāda, kas ļauj viņiem attīstīties par to, ko mēs katrs taču patiesībā vēlamies, – par krietniem, likumpaklausīgiem, patriotiski noskaņotiem cilvēkiem. Mēs nekādā gadījumā nevēršamies pret televīziju vai radio, kas pašas par sevi ir neitrālas lietas, bet gan pret saturu, kas caur tiem tiek izplatīts. Jo caur tiem var sekmīgi veidot pareizu vērtību sistēmu un uzvedības modeļus, veicināt sabiedrības vienotību un cilvēku savstarpējo saprašanos, vai arī, no otras puses, kā tas bieži vien notiek, jaunajai paaudzei var tikt dots izkropļots skatījums uz pasauli, uz cilvēka dzīvi, ģimeni, uz ētiku, uz reliģiju, kas degradē un grauj sabiedrības morālos pamatus.
Ne velti psihologi saka, ka 70% no redzētā un tikai 10% no tā, ko mēs dzirdam, veido mūsu uztveri. Statistika liecina arī, ka, beidzot 9.klasi, jaunietis ir saņēmis caurmērā 7000 stundu apmācības skolā, turpretim bērns, kura ģimenē regulāri tiek skatīts televizors, pie zilā ekrāna pavada vairāk nekā 11 tūkstošus stundu. Tātad par 4000 stundām vairāk, nekā viņš saņem šo izglītību skolā.
Tieši tādēļ, ka televīzija var sekmīgi veidot gan labo, gan ļauno, mēs vēlamies ierobežot šo ļauno. Jo tā pati statistika liecina, ka, piemēram, Savienotajās Valstīs, 63% nepilngadīgo likumpārkāpēju noziegumus izdarījuši televīzijas ietekmē, bet 22% ir izmantojuši tieši televīzijā demonstrēto nogalināšanas tehniku.
Tādēļ es arī lūdzu katram Saeimas deputātam, kuram rūp mūsu valsts nākotne, mūsu ģimenes nākotne, atbalstīt šos Latvijas Pirmās partijas sagatavotos grozījumus likumā un atbalstīt to nodošanu komisijai. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska un Aleksandra Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Jau rīt mēs sagaidām Latvijā lielu viesi, ne katru dienu pie mums brauc ASV prezidents, un ļoti svarīgi pieņemt viņu, kā pienākas.
Svarīga ir arī atmosfēra, kur notiks pārrunas, un nekas nevar vienot mūsu valsti stiprāk kā kopīgi pārdzīvotas grūtības.
Varbūt kādam tas būs pārsteigums, bet vēsturē ir momenti, kad Latvija plecu pie pleca cīnījās kopā ar ASV pret fašismu, un cīnījās kā valsts, nevis kā atsevišķi Latvijas tautas pārstāvji.
Ļaujiet man atgādināt dažus faktus no kopīgās ASV un Latvijas vēstures, kas kļuvuši zināmi, pateicoties avīzes “Čas” darbībai un pētījumiem.
Pēc Latvijas pievienošanās PSRS 194b.gada jūnijā deviņi Latvijas tirdzniecības kuģi, kuri peldēja zem Latvijas karoga, atradās Rietumu puslodē. Un 8 kuģu apkalpes atteicās pakļauties jaunizveidotās Latvijas PSR valdībai un saglabāja Latvijas karogu.
Šie kuģi bija “Ciltvaira”, “Everasma”, “Apgara”, “Everalda”, “Reģents”, “Everelza”, “Ķegums” un “Everagra”. Pēc Japānas uzbrukuma ASV bāzei Pirlharborā Latvijas kuģi 1941. gadā ASV un Lielbritānijas pusē sāka piedalīties stratēģiska rakstura kravu pārvadājumos Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā.
Diemžēl karadarbības rezultātā 6 Latvijas kuģi nogrimuši, un no 174 Latvijas jūrniekiem izglābās tikai 64. Karadarbību pārcieta 2 Latvijas kuģi – “Ķegums” un “Everagra”. Pēckara periodā dzīvi palikušie Latvijas jūrnieki palika ASV un turpināja jūrnieku gaitas uz dažādiem kuģiem. Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieki bija vienīgā vienība, kas zem Latvijas karoga kā Latvijas valsts pārstāvji piedalījās Otrajā pasaules karā pret Hitleru un viņa sabiedrotajiem. Latvijas jūrniekiem Rīgā ir atklāta piemiņas plāksne. Tas notika divus gadus atpakaļ, un piedalījās arī valsts varas oficiālie pārstāvji, kā arī ASV vēstniecības pārstāvji.
Latvijas jūrniekam... tātad šī piemiņas plāksne ir veltīta Latvijas kuģim “Ciltvaira”, un tā vārdā, starp citu, nosaukta arī iela ASV pilsētā, netālu no kuras šis kuģis ir gājis bojā.
Katru gadu par godu bojāgājušajiem Latvijas jūrniekiem Latvijā un ASV notiek piemiņas pasākumi. Starp citu, mūsu kara flote izvēlējās šo datumu... datums ir 2.septembris, lai pieminētu Latvijas jūrniekus, un, cik man zināms, viņi vēlas turpināt šo tradīciju arī nākotnē un šādus pasākumus veikt katru gadu.
Mūsu piedāvājums – 2.septembri, dienu, kad kapitulēja pēdējais fašistiskās Vācijas sabiedrotais – Japāna – un faktiski beidzās Otrais pasaules karš, – noteikt par Latvijas jūrnieku antifašistu atceres dienu. Ar šo atceres dienu mēs godinātu cilvēkus, kuri Latvijas valsts vārdā un zem Latvijas karoga cīnījās pret fašismu. (Starpsaucieni.) It īpaši svarīgi sākt šo procedūru ASV prezidenta vizītes laikā un, ja tas nav par vēlu, arī aicināt mūsu augsto viesi apmeklēt šo piemiņas plāksni, kas, starp citu, atrodas netālu no šejienes, netālu no Valsts prezidentes pils, un godināt kopā ar mūsu augstiem pārstāvjiem šo jūrnieku piemiņu. Un šis pasākums, man liekas, būs ļoti noderīgs, lai stiprinātu mūsu attiecības ar ASV.
Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu un sākt apspriešanu komisijās par šīs jaunās atceres dienas ieviešanu mūsu valstī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Tu esi pret latviešiem!”)
J.Dobelis (TB/LNNK).
Redziet, cienītie kolēģi, kā tikai neloka to Latvijas neatkarību un okupāciju! Tad, kad tas ir izdevīgi, tad atceras, ka tomēr ir bijuši Latvijas jūrnieki, kas nepakļāvās padomju režīmam. Agrāk par to nerunāja! Tagad, kad šie jūrnieki jāizmanto kā ķīlnieki, lai būvētu savas kārtējās smilšu pilis, tad uzreiz viņus atceras. Es saprotu, tā kā dažu ierosinātāju spēki sāk pamazām izsīkt, tad šis ierosinājums laikam ir domāts tādai atslodzei – ar tādu nelielu humora pieskaņu.
Tagad mēs “taisīsim augšā” vēl vienu atceres dienu. Esot bijis vēsturisks fakts Otrā pasaules kara laikā. Varbūt tad raksim augšā visus faktus, kādi ir bijuši Otrā pasaules kara laikā? Kurš kā te ir uzvedies un ko ir darījis? No skata tāda ārkārtīgi nopietna lieta: Buša kungam par godu atceres diena. Mēs jau varam atsevišķu atceres dienu par godu Buša kunga vizītei ierakstīt kalendārā, ja jūs tā ļoti gribat... ASV prezidentu. Šāds ierosinājums vēl drīzāk kādam varbūt būtu pieņemams.
Tagad es uzsveru šo nosaukumu – Latvijas jūrnieki antifašisti. Varbūt sāksim ar to, ka šie Latvijas jūrnieki bija antikomunisti, jo viņi nepakļāvās komunistu režīmam. Ar to mēs sāksim! (Starpsauciens.)
Nākamais jautājums: kur mēs tos citus antifašistus liksim? Kur mēs liksim citu profesiju pārstāvjus, kas arī bija antifašisti un cīnījās pret fašistiem? Kur mēs liksim elektriķus antifašistus? Kur mēs liksim krāsotājus antifašistus? Kur mēs liksim miesniekus antifašistus? (Starpsaucieni.) Lūdzu! Vai tad mums ir vienāda attieksme pret visiem vai nav?
Tautas saskaņas partija! Jūs taču ļoti gribat saskaņu. Tad kāpēc jūs izceļat vienu profesiju un visus pārējo profesiju pārstāvjus jūs negribat uzskatīt par antifašistiem? Redziet, kārtējais piemērs. Atrod kaut ko kaut kur. Redziet, laikraksts “Čas” ir bijis tik cītīgs... Šis fakts ir zināms jau vairākus desmitus gadu un nav nekas jauns. Un nevajag maldināt cilvēkus, ka nupat laikraksts “Čas” kaut ko ir atradis! Ja jūs pateiktu patiesību, ka esat nolēmuši patlaban par to runāt, jo tas ir ļoti ērti un izdevīgi, tad tas būtu pavisam kaut kas cits. Bet, ja jūs te sāksiet stāstīt, ka laikraksts “Čas” izrādījis īpašu interesi par Latvijas vēsturi, par ko es stipri šaubos, man jau pietiek lasīt dažus ievadrakstus laikrakstā “Čas”. Es redzu, kāda ir šī patiesā interese par Latvijas vēsturi. Lūdzu, nu nevajag, kolēģi, nu nevajag darīt tā, ka jūs paņemat kaut kādu vēsturisku notikumu un sev par labu to izmantojat. Un pēc tam sākat ap to vīt dažādas sarunas un pasniedzat tos, kas nepiekrīt jūsu ierosinājumiem, tos jūs sākat dēvēt visvisādos ne sevišķi labos vārdos: nepatīk antifašisti, nepatīk nacisma sagrāve un tā tālāk, un tā tālāk.
Nu, turpināsim šīs sarunas par vēsturi. Man jau jāsaka tā: labi vien ir, nāciet ar saviem priekšlikumiem, es jūs šeit publiski atmaskošu, un Saeima nobalsos, un Saeimas balsojums būs tāds, kāds tas būs. Tūlīt tas būs, varēsiet redzēt, kam patīk jūsu ierosinājumi un kam ne. Man personīgi tas nepatīk. Es balsošu “pret”.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunta Bērziņa iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš ir kļūdījies balsojumā par likumprojektu nr.4118 – par Valsts apbalvojumu likumu, un bija vēlējies balsot “pret”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Jāņa Straumes, Pētera Tabūna un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Jau ilgāku laiku Saeima un valdība kopā ir izveidojusi dažādas darba grupas dažādu valdību laikā. Jau Repšes valdības laikā bija šāda darba grupa, kura strādāja pie grozījumiem Pensiju likumā. Arī mūsu frakcijas pārstāvji piedalījās šajā darba grupā. Arī Emša valdības laikā šīs darba grupas darbs tika turpināts, un, kā es saprotu, arī šobrīd tiek gatavoti grozījumi Pensiju likumā. Bet ir daži argumenti, kuru dēļ mūsu frakcija sagatavoja šos grozījumus un lūdz tos atbalstīt tūlīt, jo to prasa gluži vienkārši situācija un veselais saprāts.
Šā gada 1.jūlijā beidzas termiņš, kad priekšlaicīgi var aiziet pensijā personas, kuras nevar atrast darbu, kuras vēlas aiziet un saņemt pensiju 80% apmērā no savas likumīgi aprēķinātās vecuma pensijas lieluma. Ja mēs tūlīt nevērsim vaļā likumu un nesāksim apspriest šos jautājumus, kas parasti ļoti ilgi un grūti top, tad tiks nokavēts šis termiņš, būs pārrāvums, un cilvēkiem būs neziņa, vai būs šī priekšlaicīgā pensionēšanās vai ne.
Dažādos saietos, kur piedalījušās politiski represētās personas, arī pensionāri un arī pašvaldību vadītāji vēstulēs, lūdz mums šo likuma normu atstāt spēkā un pagarināt to. Protams, var būt, apspriežot likumprojektu, diskusijas, uz cik ilgu laiku. Mēs esam ierosinājuši to darīt līdz 2010.gadam, kad varbūt Latvijā uzlabosies ekonomiskā situācija.
Es vakar runāju ar labklājības ministri Staķes kundzi, un viņa teica, ka valdība apspriež šādus jautājumus. Valdībā tiek apspriesti šādi jautājumi, vai nevajadzētu tomēr kaut kādā veidā kompensēt darba devējiem ar naudas līdzekļiem, ja viņi pieņems darbā šos priekšlaicīgi pensionēties gribošos cilvēkus. Mūsuprāt, tas nebūs tas efektīvākais pasākums, un priekšlaicīgās pensijas arī nepieprasa pārāk daudz cilvēku, un tāpēc vajag šo normu tūlīt pagarināt. Jautājums varētu būt: uz cik ilgu laiku?
Protams, arī politiski represētajām personām, kad tik ļoti ceļas zāļu cenas un par medicīniskajiem pakalpojumiem izmaksas pieaug, vajadzētu dot iespēju aiziet agrākā pensijā. Mēs esam ierosinājuši, ka viņām varētu piešķirt laiku – piecus gadus pirms parastā pensionēšanās vecuma viņi varētu aiziet pensijā.
Protams, būs jautājums – vai pietiek naudas līdzekļu? Mēs esam aprēķinājuši, ka varētu pietikt, ja daļu no ienākuma nodokļa, kuru paredz šobrīd ieskaitīt valsts budžetā par to pensiju daļu, kas pārsniedz 100 latus, varētu ieskaitīt nevis vispārējā valsts budžetā, bet šo naudas daļu ieskaitītu sociālajā budžetā, kas būtu tikai taisnīgi. Un, protams, var atrast arī citus avotus, piemēram, sociālā budžeta parādu valstij varētu atlaist, jo kam gan valsts nav kādreiz atlaidusi parādus? Varētu to darīt arī sociālajam budžetam. Un tad naudas līdzekļu būtu pietiekami.
Mūsu frakcija lūdz atbalstīt šo likumprojektu tīri cilvēciski. Arī jums visiem ir iesniegtas šīs vēstules. Un atcerieties, ka ir jārisina šie jautājumi ātri, jo visas partijas, visas frakcijas saka: “Sociālais stāvoklis valstī nav normāls, ir sociālā nevienlīdzība!” Tad lūdzu atbalstīsim šo likumprojektu, kas kaut daļēji šiem visbezpalīdzīgākajiem cilvēkiem novērš grūto ekonomisko situāciju.
Paldies par uzmanību! Lūdzu jūsu atbalstu.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Jā, man liekas, ka TB/LNNK aizmirsa, kas ir Požarnovs un Makarovs, un tie cilvēki, kuri izstrādāja šo necilvēcisko likumu “Par valsts pensijām”, un tie cilvēki, kuri bija ļoti ilgi pret, lai šī norma turpinātu strādāt. Tad es gribu atgādināt, ka divas reizes mūsu frakcija mēģināja šo normu pagarināt, un TB/LNNK, kas bija pozīcijā, visu laiku balsoja “pret”. Bet šodien viņi ir opozīcijā un var atļauties. Bet es nesaprotu, vai tā ir jūsu pārliecība vai politiskā konjunktūra kaut kāda? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ūdres kundze, vai par lietu runā?”)
Es gribu pateikt par to, ko izdarīja TB/LNNK ar Labklājības ministriju, un to, ko viņi izdarīja ar likumu “Par valsts pensijām”, tas ir ļoti slikti. Un šodien vajag uzņemties politisko atbildību un ierosināt tādu priekšlikumu, kur var dabūt vairākumu, bet ne paņemt mūsu priekšlikumu, pārrakstīt to par jaunu un iesniegt. (Starpsauciens: “Par būtību runā!”)
Es gribu balsot pret TB/LNNK priekšlikumu tāpēc, ka tāda politiskā pārliecība, bet sakarā ar to, ka mēs lasām likumprojektus un zinām, par ko tie runā, mēs atbalstīsim, neskatoties uz to, ka mēs uzskatām, ka šī frakcija bija vainīga, kāpēc šodien cilvēkiem grūti dzīvot laukos un kāpēc mums ir sabojāta sociālā politika. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”...
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei. Par procedūru jūs gribētu runāt?
A.Seile (TB/LNNK).
Es gribu repliku par iepriekšējā runātāja izteikumu. Neviena vārda... (No zāles deputāte A.Seile: “Neviena vārda par lietas būtību!”)
Sēdes vadītāja.
Es ļoti atvainojos, deputātes kundze! Repliku mēs nevaram atļaut jums izteikt.
Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 2, atturas – 55. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Lagzdiņa, Ābiķa, Estas, Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 7, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Dalbiņa, Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas, Jāņa Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta...
Es atvainojos, pirms mēs balsojam, deputāts Juris Dalbiņš... Es atvainojos...
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 16, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Jura Dalbiņa, Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas, Jāņa Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie likumprojekta grozījumi ierosināti Krimināllikumā, lai dotu iespēju izmantot papildu sodu – aizliegumu zināmu laiku kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagastu padomes vēlēšanās personām, kuras ir izdarījušas ne tikai tīšus noziedzīgus nodarījumus, smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, bet, kā tas bija Jūrmalas vēlēšanu gadījumā, pārkāpušas Krimināllikuma 90.pantu, kavējušas realizēt vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties tautas nobalsošanā. Kā arī Rēzeknē bija balsu pirkšanas gadījumi un citas lietas, kas nav savienojamas ar demokrātisku vēlēšanu norisi.
Tāpat šo soda veidu varēs piemērot pret personām, kuras ir pārkāpušas Krimināllikuma 10.nodaļā “Noziegumi pret valsti” minētos nodarījumus, bet noziedzīgais nodarījums nav smags vai sevišķi smags. 10.nodaļas pants par piemēru ir 93.pants – valsts simbolu zaimošana, tātad karogs, himna, ģerbonis... aicinājums graut Latvijas Republikas valstisko neatkarību, 83.pants un 80.prim pants – apvienošanās organizācijās ar mērķi gāzt Latvijas Republikas varu.
Šie likuma grozījumi iet paketē kopā ar jau iepriekš minētajiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Dalbiņa, Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas un Jāņa Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 11, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Marekam Segliņam šā gada 5.maijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!...
Es atvainojos... Pirms balsojuma ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (LSP).
Sakarā ar to, ka Segliņš pieprasīja sev bezalgas atvaļinājumu, vienu reizi mēs nepiešķīrām bezalgas atvaļinājumu citam deputātam, es gribu paskaidrojumu, kur viņš būs, vai viņš nebūs kaut kur ārvalstīs vai vēl kaut kur un nedarīs neko pretvalstisku.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi deputāt! Saeima ar savu balsojumu vienmēr pieņem lēmumu, vai piešķirt vai nepiešķirt atvaļinājumu, un tūlīt mēs to arī redzēsim.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Marekam Segliņam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 5.maijā deputātam Krišjānim Peteram. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Elektroenerģijas tirgus likums”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Šodien strādāsim ar likumprojektu nr.3827B, tas ir tātad sagatavotais likumprojekts “Elektroenerģijas tirgus likums” otrajam, galīgajam, lasījumam. Kopā mums ir 90 priekšlikumu.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7., 8. un 9.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
17., 18., 19. un 20.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
23. – deputātes Stalidzānes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
24. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
42. un 43. priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 44. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 46. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
47.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
53. – deputātes Stalidzānes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
54. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
57. un 58.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 59. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
62. un 63.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 64. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
70. priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 71. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
80., 81., 82. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir iekļauti 83. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
84. un 85. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti atbildīgās komisijas 86.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 89. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 90. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts “Elektroenerģijas tirgus likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ...
Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā lasījumā.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā...
Es iesaku deputātiem sēdes laikā sekot līdzi darba kārtībai un, ja ir nepieciešams runāt pa telefonu, lūdzu iziet no Saeimas sēžu zāles!
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Atvainojos par nekorektu rīcību sēdes laikā!
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums. Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti seši priekšlikumi, kas izskatīti komisijas 26.aprīļa sēdē.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4. – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5. priekšlikums ir, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 85.panta otro daļu, 2.punktu, likumprojektā iekļautais Krimināllikuma grozījums, kurš bija paredzēts likumprojektā ar reģistrācijas nr.842. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6. priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums. Izskatīts komisijas sēdē. Priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Sodu reģistra likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu sagatavots viens priekšlikums, ko sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt to!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
Par cik visi priekšlikumi izskatīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 3. Likums “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone–Kantāne.
A.Ziedone–Kantāne (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” trešajam lasījumam.
Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts. Komisija to ir atbalstījusi, un es lūdzu arī jūs, cienījamos deputātus, atbalstīt šo likumprojektu pēdējā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” pieņemts. Paldies.
A.Ziedone–Kantāne.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4140. Komisija ir izskatījusi pavisam piecus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
4. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
5. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums Autopārvadājumu likumā” pieņemts. Paldies.
Dz.Jaundžeikars.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas bataljonu denonsēšanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā nav iesniegts neviens priekšlikums. Tātad es jūs aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Priekšlikumi nav iesniegti. Tātad es jūs aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā komisijas vārdā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Krimināllikumā un atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Jāņa Lagzdiņa, Jāņa Estas, Elitas Šņepstes, Ulda Brieža, Ata Slaktera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu atzīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 4, atturas – 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Porieša, Ābiķa, Ģīļa, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu atzīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 3, atturas – 8. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.maijs, izskatīšana otrajā lasījumā – 19.maijā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.maijs, izskatīšana – 19.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Valsts kontroles likumā un atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs.
Sēdes vadītāja.
Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 29.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā un atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Jaunups.
12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.maijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1136. Nacionālās drošības komisija iesniedza Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Šo likumprojektu izskatīja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un iesaka likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt par steidzamību? Pret steidzamību? Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Jā, tātad piedāvātā redakcija skan šādi: “Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstveida pieprasījumu par saviem līdzekļiem ierīkot, uzturēt, papildināt un pārveidot atbilstoši jaunieviestām funkcionalitātēm pārtveršanas punktu.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi mobilo sakaru operatori, fiksēto sakaru operatori un interneta provaideri būs spiesti par saviem līdzekļiem uzturēt, nopirkt un modernizēt visas tās iekārtas. Protams, tas varētu sadārdzināt pakalpojumus. Un tātad pēc asociācijas datiem mobilajiem telefoniem tātad šīs ierīces maksās 1,6 miljonus eiro, fiksētajiem – 1 miljonu, bet interneta provaideram – 200–300 tūkstoši. Visu to apmaksās tātad patērētāji.
Bet es gribu pievērst uzmanību, kāpēc es esmu pret steidzamību, un gribu pievērst jūsu uzmanību šā likumprojekta anotācijai. Tātad: kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, ietekme uz makroekonomisko vidi? Šeit ir rakstīts: “Likumprojekts šo jomu neskar.” Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu: “Likumprojekts šo jomu neskar.” Sociālo seku izvērtējums: “Likumprojekts šo jomu neskar.” Piemēram, tātad kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
Pirmais. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas? Tātad rakstīts: “Konsultācijas nav veiktas.”
Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija? Un tā tālāk, un tā tālāk. “Konsultācijas nav veiktas.”
Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis? “Nav veikti.”
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem: “Konsultācijas nav veiktas.”
Godātie kolēģi! Kāpēc mēs tātad pieņemam steidzamības kārtībā? Kāpēc mēs negribam pakonsultēties ar tiem, teiksim, uzņēmējiem, kurus skar šis likumprojekts? Kāpēc mēs nevaram papētīt ārvalstu pieredzi?
Es aicinu balsot pret steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 1 deputāts. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Emsis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 6.maijs pulksten 17.00. Un izskatīšana – 12.maija sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 6.maijs pulksten 17.00, izskatīšana – 12.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Pacientu tiesību likums”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Pacientu tiesību likums”, projekts. Šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisija ilgi un pamatīgi izskatīja un iepazinās arī ar šo sagatavoto likumprojektu, un komisija ir pārliecināta, ka šāds likumprojekts mūsu valstī ir absolūti nepieciešams. Komisija arī atzina, ka likumprojektā ir vēl diezgan daudz nepilnību, ir likumā vajadzīgi labojumi, bet likumprojekts ir jāvirza caur Saeimu pietiekami ātrā tempā, lai tomēr šo likumprojektu varētu šā gada laikā vēl pieņemt, jo Latvija ir pievienojusies vairākām starptautiskām konvencijām un atzinusi citus starptautisko tiesību aktus veselības aprūpes jomā. Un esam arī pārliecināti par to, ka šodien esošie likumprojekti, tas ir, Ārstniecības likums un likums “Par prakses ārstiem”, nepietiekami reglamentē tos jautājumus, kas garantētu pacienta tiesības.
Saskaņā ar Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas sniegto informāciju 2003.gadā ir izskatītas 486 sūdzības. Kā galvenās problēmas saistībā ar pacientu tiesību pārkāpumiem tiek norādīts tas, ka pacienti nesaņem no ārstējošajiem ārstiem pilnīgu un saprotamu informāciju par ārstēšanas un izmeklēšanas gaitu. Tāpat viņi netiek pietiekami iepazīstināti ar citām ārstniecības metodēm. Vairākās iestādēs nav iespējams saņemt medicīniskās dokumentācijas kopijas pēc pirmā pieprasījuma. Un apgrūtināta tā pati traumatologu pieejamība dažādos mūsu Latvijas rajonos.
Un arī ģimenes ārsti ne vienmēr laikus dod nosūtījumu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām.
Tātad likums iecerēts kā pamatdokuments pacientu tiesību aizsardzības jomā, nodrošinot pacientu tiesību un likumīgo interešu ievērošanu ārstniecībā.
Šis likumprojekts arī ir saskaņots ar 1994.gada Amsterdamas Deklarāciju par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā. Likumā ir noteiktas pacienta tiesības uz ārstniecību, piekrišanu vai arī nepiekrišanu. Un likumprojektā ir arī noteiktas visas tās procedūras, kas attiecas uz nepilngadīgo pacientu. Likumprojekts “Pacientu tiesību likums” ir izstrādāts, lai apvienotu dažādos likumos ietvertās pacientu tiesības vienā tiesību aktā un vienlaikus rosinātu sabiedrībā diskusiju par pacientu tiesībām, un papildus informētu pacientus par viņu tiesībām.
Šo likumprojektu kā otrā komisija izskatīja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Šīs komisijas atzinums ir, ka likumprojektu vajadzētu nodot atpakaļ ministrijai, bet Sociālo un darba lietu komisija, iepazīstoties ar visu nepieciešamo informāciju, tomēr nolēma šo likumprojektu pieņemt šeit, Saeimā, pirmajā lasījumā, jo Veselības ministrijā 2003.gada 4.septembrī bija organizēta darba grupa, kurā strādāja Latvijas Pacientu tiesību biroja valdes priekšsēdētājs Bitāns, kurā strādāja Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore Dauškāne. Šajā komisijā strādāja arī Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes loceklis, Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis un Latvijas Māsu asociācijas prezidente.
Tāpat bija izveidota arī otra darba grupa, lai likumprojektu vēl pieslīpētu un uzlabotu, un arī tajā tika pieaicināti Latvijas Pacientu tiesību biroja valdes priekšsēdētājs Bitāns, Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore Dauškāne, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis.
Tātad ņemot vērā to, ka šajās komisijās šie pārstāvji ir strādājuši, ir izteikuši savus priekšlikumus, savus iebildumus, bet šīm organizācijām nekādā gadījumā nav liegts iesniegt savus priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisijā arī turpmāk, un pie komisijas tiks izveidota arī darba grupa, un šie priekšlikumi tiks izskatīti. Un tad, ja šie priekšlikumi tiks uzskatīti par labiem, tad arī tie šajā likumprojektā tiks iestrādāti.
Sociālo un darba lietu komisijai ir arī pieejams Pasaules veselības organizācijas likumprojekta novērtējums, ko veica Eiropas reģionālā biroja eksperts pacientu tiesību jautājumos Larss Fallbergs.
Tāpēc arī Sociālo un darba lietu komisija lēma šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt un turpināt pie tā aktīvu darbu, jo pārāk ilga šā likuma pieņemšanas novilcināšana var radīt milzīgas problēmas. Jo šodien jau ir izveidosies “Pacientu tiesību institūts”, kas ir izveidojies kā SIA, un ir izveidojušies advokātu biroji, kuri piedāvā savus pakalpojumus. Bet, ja nav šī likuma, tad kā šo jautājumu līdz galam atrisināt? Tāpēc arī komisija uzņēmās šo smago darbu – mēģināt sakārtot šo likumu pēc iespējas labāk šeit, Saeimā, nenosūtot atpakaļ uz Veselības ministriju.
Lūdzu Saeimu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu – pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Neviens jau neapšauba šāda likuma nepieciešamību. Par to jau nav runa. Bet reizēm, pieņemot vāju likumu, var nodarīt daudz vairāk slikta, nekā vispār nepieņemot likumu. To jums vajadzētu saprast!
Man ir neliels pārsteigums, ka atbildīgā komisija tik droši nāk šeit un piedāvā konceptuāli atbalstīt šo tekstu. Vai tiešām jūs bijāt par slinku, lai izstrādātu alternatīvu likumu vai atdotu atpakaļ un izstrādātu nedaudz labāku? Būtu šeit interesanti dzirdēt ekspertu un konsultantu viedokli, lūk! Jo mēs ļoti bieži šeit, Saeimā, maskējamies aiz aizsega, ka vajag. Vajag. Un reizēm pieņemam to, ko galīgi nevajag. Un tad mums ir likums, kurš nedarbojas. Un tad mēs sākam to lāpīt un labot, un tad ir simtreiz sliktāk, jo tad mēs šo procedūru pagarinām nezin cik ilgi un pamatīgi. Mēs arī esam konsultējušies ar speciālistiem. Protams, ir liela atbildība balsot par šādu Pacientu tiesību likumu, īpaši par koncepciju. Ziniet ko, nekas glaimojošs neskan! Es jums pateikšu skaidrā tekstā. Un ļoti interesants ir šis spriedums. Pie jautājuma – kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu? Ir notikušas konsultācijas ar tiem un šitiem. Un ārkārtīgi, nu, es teikšu, tāds sociālistisks teikums ir parādījies. “Nevalstisko organizāciju sniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā.” Kuri priekšlikumi ir iestrādāti? Kura organizācija ir piedāvājusi kaut ko konceptuālu? Vai tiešām mēs šodien neredzam, ka pacientiem tāpat ir radīta simts un viena problēma? It īpaši maznodrošinātajiem pacientiem. Tāpat ir milzums neskaidrību un uztraukumu. Un mēs tagad piedāvājam konceptuāli un atsaucamies uz to, ka otrajā un trešajā lasījumā mēs iestrādāsim priekšlikumus. Cienītie kolēģi! Ārkārtīgi slikta prakse Saeimā ir tā, ja pirmajā lasījumā nobalso kaut kā, pieņem kaut kādu tekstu un uz trešo lasījumu saņem simt priekšlikumus. Es paredzu bēdīgu likteni šim te, ka tagad vairums no koalīcijas nobalsos... Kur tad jūs paliksiet... Nu, jūs taču nevarat savā starpā strīdēties par šo te. Kaut gan vajadzētu šeit to darīt! Vismaz atnāciet un pasakiet savu viedokli, kāpēc jūs ar sāpēm sirdī balsosiet “par”. Un tad sāksies šī priekšlikumu gūzma uz otro un trešo lasījumu, kas beigās sagrozīs pašu koncepciju.
Tāpēc mūsu frakcija šoreiz... Ticiet man, ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir centusies atbalstīt valdību, mēs to darīsim arī turpmāk, bet būs lietas, kur mūsu viedokļi atšķirsies. Es domāju, ka tas ir ļoti normāli.
Tā ir zināma konkurence. Mēs iesniegsim vēl un vēl labojumus Pensiju likumā. Tie ir būtiski un šodien vajadzīgi, un mēs nevaram gaidīt.
Bet šādu likumu, neizstrādātu līdz galam, un jūs paši atzīstat, ka ir simts un viens priekšlikums bijis to atdot atpakaļ, mēs nevaram atbalstīt. Labi, es personīgi neizrādīšu savu, kā sacīt, galīgi negatīvo attieksmi un nebalsošu “pret”, bet es šajā balsojumā atturēšos.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Vladimiram Buzajevam pietiks ar sešām minūtēm? Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir retais gadījums, kad es pilnīgi piekrītu visam Dobeļa kunga teiktajam, jo mēs skatījām šo likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, mēs arī analizējām ļoti būtiskus iebildumus no dažām sabiedriskajām organizācijām, un, protams, šajā tekstā nav iekļauti visi šie iebildumi. Tika konstatēts, ka likumprojekts tomēr neatbilst starptautiskajām normām, un faktiski Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmums bija noraidošs. Bija lūgums Sociālo un darba lietu komisijai izstrādāt alternatīvo likumprojektu, kurā būtu paredzēti visi šie iebildumi. Un tas nebija izdarīts.
Un saskaņā ar to PCTVL frakcija neatbalstīs šo likumprojektu, un es frakcijas vārdā aicinu jūs pievienoties mūsu noraidošajam viedoklim.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns... Vai jums pietiks ar četrām minūtēm? Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Pacientu tiesību likums ir ārkārtīgi svarīgs. Un sen tas bija jāpieņem, vismaz pirms gadiem 10. Tagad jau ir gandrīz par vēlu, bet par vēlu tomēr jāsaka, ka nav nekad.
Un tādēļ ir jāpieņem šis likums. Bet, protams, ne šādā formā. Un ne šādā veidā un ar šādu saturu.
Jo ziniet, šobrīd šis Pacientu tiesību likums izskatās pēc saldās tējiņas. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jautājums un problēma ir ārkārtīgi nopietna. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Vairāk nekā nopietns!”) Viena no nopietnākajām šodien Latvijā. Tātad šis likums izskatās kā saldā tēja, no kuras šie pacienti aiziet uz viņpasauli. Jā, draugi mīļie! Jo paskatieties, kas te rakstīts! Cik skaisti un burvīgi: “Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma pakāpes. Pacietam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību...” Un tā tālāk, un tā joprojām.
Bet kāda ir patiesība? Kur tad pacients ir nonācis šodien? Pacients ir nonācis izmisuma situācijā. Iepriekšējā nedēļā es kopā ar kolēģi no “Jaunā laika” Ķikustes kundzi biju pie Latgales pensionāriem. Mēs klausījāmies, ko Latgales cilvēki teica veselības aprūpes sakarā. (Starpsauciens no zāles: “Ko viņi teica!”) Un tas ir ārprāts, kādā situācijā cilvēki ir novesti!
Piemērs. Viena pensionāre saka: “Jā, es saņemu 50 latu pensiju, 10 dienas aizeju uz slimnīcu – 5 lati par dienu. Tātad visa mana pensija – 50 lati – aiziet slimnīcai. Bet vēl mēnesī paliek 20 dienas. Kā man dzīvot? No šīs saldās tējas, kas šeit rakstīts?”
Ātrā medicīniskā palīdzība ir kļuvusi par biedu. Tas ir bieds! To vairs neizsauc cilvēki, baidās izsaukt, jo sods būs no 16 līdz 40 latiem. Un cilvēks neizsauc šo ātro palīdzību, vienalga, kādā situācija viņš ir nokļuvis.
Un tādēļ tik nenopietni uzrakstīt no valdības puses šādu Pacientu tiesību likumu ir vienkārši apkaunojoši, un nevar būt runa, ka šo likumprojektu šodien varētu pieņemt. Tas jāatdod atpakaļ valdībai, lai strādā ļoti nopietni un jau šodien lai domā par cilvēkiem. (Starpsauciens: “Laiks!”)
Mēs iepriekšējā nedēļā tikāmies ar represētajiem, ar Pētersona kungu. Viņi saka: “Draugi mīļie, arī mēs esam piedzīvojuši milzīgas represijas. Un tagad faktiski ārsta palīdzība mums ir liegta.” Vai tad šāds Pacientu tiesību likums to nodrošinās?
Es aicinu jūs neatbalstīt, atdot atpakaļ, lai pārstrādā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim par Mākslas dienu basketbola zibensturnīra rezultātiem.
K.Strēlis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakar Latvijai bija ļoti vēsturiska diena ne tikai tāpēc, ka 15 gadi pagājuši kopš deklarācijas pieņemšanas, bet tāpēc, ka tieši arī 1935.gada 4.maijā Latvija izcīnīja pirmo Eiropas čempionu nosaukumu basketbolā. Un tā sagadījās, ka vakar Saeimas komanda arī 4.maijā, piedaloties mākslas zibensturnīrā basketbolā uz Dailes teātra skatuves, izcīnīja 1.vietu sīvā cīņā ar sešām citām komandām. (Aplausi.)
Tāpēc es gribu kā komandas kapteinis izteikt lielu pateicību Mārim Gulbim par ātriem un zibenīgiem metieniem, Aleksandram Bartaševičam par neatlaidīgo cīņu zem groza, Viesturam Šiliņam par taktiski gudro spēli, Albertam Krūmiņam par to, ka viņš spēja uz sava auguma izturēt olimpiešu komandas dalībnieka Bergmaņa spiedienu, un vēl Rīgas domes deputātam Ivaram Gateram. Un no šīs dienas ceļojošais kauss, kas ir apmēram metra platumā un diviem vīriem nesams, vienu gadu glabāsies Saeimā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais....
K.Strēlis.
Ā! Vajadzēja pateikt pašu galveno. Tas nebūtu bijis sasniedzams, ja mūs neiedvesmotu mūsu mūza – Ingrīda Circene, (Aplausi un starpsaucieni.), jo otra Ingrīda diemžēl bija aizņemta ar saviem tiešajiem darba pienākumiem un nevarēja piedalīties mūsu komandas sastāvā. (Aplausi.) Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
Aleksandram Kiršteinam, es atvainojos!
A.Kiršteins (TP).
Ārlietu komisijas dalībniekiem paziņojums. Lūdzu pēc sēdes pulcēties Ārlietu komisijas telpās! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (JL).
Cienītie kolēģi! Tiem, kas no jums piedalās Latvijas un Norvēģijas parlamentārās sadarbības grupā, es gribētu atgādināt, ka nākampirmdien, 9.maijā pulksten 12.00 notiek tikšanās ar Norvēģijas parlamenta deputātiem.
Lūdzu, atzīmējiet šo laiku un šo datumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.40 ... pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātam Paulim Kļaviņam.
P.Kļaviņš (JL).
Latvijas un Vācijas parlamentārās sadarbības grupa tiekas tūlīt Dzeltenajā zālē sakarā ar mūsu ielūgumu apmeklēt Berlīnē Bundestāgu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai nolasīt reģistrācijas rezultātus.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Jānis Škapars... ir, Igors Aleksandrovs, Krišjānis Peters, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Inese Šlesere, Arvīds Ulme un Ērika Zommere. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds īsam paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Kolēģi! Es atvainojos, kas ir pārpratuši, es laikam teicu: pēc sēdes. Es domāju, pēc šīs te sēdēšanas, respektīvi, šajā starpbrīdī, tūlīt, Ārlietu komisijas dalībniekiem. Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, turpinām debates par likumprojektu “Pacientu tiesību likums”.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Žēl jau ir runāt tukšā zālē, bet nu ko lai dara?
Pacientu tiesību likums, nenoliedzami, ir vajadzīgs un vajadzīgs steidzīgi. Es drusku ar pārdomām klausījos Stalidzānes kundzes uzrunu komisijas vārdā, un man jāsaka, ka Stalidzānes kundzes garā taisnošanās liecināja, ka viņai pašai ir aizdomas, ka ar šo likumu īsti labi nav. Turklāt taisnošanās a priori, pirms vēl kāds vispār bija kādu vārdu teicis. Vēl vairāk. Arī godājamais ministrs Bērziņa kungs pats ir kādreiz izteicies, ka šis likums jau labs nav, bet nu tad lai Saeima arī strādā pie tā.
Arī koalīcijas frakciju starpā un Koalīcijas padomē bija karsta diskusija par šo likumu. Un galvenais jautājums – ko darīt ar šo nekvalitatīvo likumprojektu? Un iespējas ir divas. Vai nu atdot likumu atpakaļ Veselības ministrijai, vai deputātiem čakli un radoši strādāt, lai tomēr kaut ko no šī nekvalitatīvā projekta iegūtu. Un jautājums ir tikai viens – kā mēs ātrāk un labāk nonāksim pie rezultāta? Un vairākuma viedoklis, šķiet, bija, ka deputātu profesionālā kompetence un varēšana ir augstāka nekā Veselības ministrijas profesionālā kompetence un varēšana. Un tāpēc, lai šis likums sakarīgā veidā ātrāk ieraudzītu dienasgaismu, labāk būs, ja pie tā strādās Saeimas deputāti nekā Veselības ministrija. Un tāpēc es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā, un es aicinu kolēģus deputātus ļoti nopietni gatavoties radošam darbam, jo mums ir jāstrādā ātri un kvalitatīvi, jo šis likums ir tiešām vajadzīgs.
Tāpēc aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi, es absolūti piekrītu visiem iepriekšējiem kolēģiem, kas runāja, ka šis dokuments nav tāds, kāds tas būtu vajadzīgs. Es uzskatu, ka tas ir viens no svarīgākajiem dokumentiem pacientu tiesību aizsardzībā. Jo šodien šī ir tā sfēra, kas ir vismazāk aizsargāta. Un ir ļoti daudzi tiesas procesi vai arī tie, kas tiek virzīti uz tiesu un netiek izskatīti, un pacients ir, godīgi sakot, vismazāk aizsargāts. Lai man piedod mediķi, tie, kas arī ir Saeimas deputāti, viņi tomēr ir drusku vairāk aizsargāti, nekā pats pacients ir spējīgs to darīt.
Bet neskatoties uz to, es tomēr... Ir divi varianti. Vai nu mēs šodien šo dokumentu noraidām un ieliekam atkal darba grupā, kas strādātu, un nezin kad būtu rezultāts. Vai arī otrs – tomēr šo jautājumu likt uz kontroli pašai Saeimai, es uzskatu, ka mēs šeit to varam likt uz kontroli – termiņu, cik ilgi mēs iesniegsim šos priekšlikumus, izveidojot darba grupu šeit, Saeimā, un likt uz otro lasījumu jau tādu dokumentu, kas mūs apmierinātu. Tas nozīmē, ka šis dokuments tomēr virzīsies uz priekšu. Es sliecos uz to, un arī Zaļo un zemnieku frakcija sliecas uz to, ka tomēr to vajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā. Mēs varam izdiskutēt, cik ilgā laikā mēs varam šo iesniegšanas periodu pagarināt, izveidot darba grupu un jau likt uz otro lasījumu ar tādiem priekšlikumiem, kas mūs visus kā deputātus apmierinātu, un apmierinātu arī pacientus, kuriem tas likums būs kā aizstāvības likums pacientiem. Es domāju, ka tomēr šis būtu loģiskāks variants. Protams, to izšķirs mūsu balsojums, bet es aicinātu tomēr balsot par to variantu, ka mēs atbalstām pirmajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Te daudzi deputāti, īpaši Tabūna kungs, tur stāstīja visādus šausmu stāstus par to, kas notiks mūsu veselības aizsardzības jomā. Un patiešām šī situācija ir drausmīga, es to neatkārtošu. Faktiski šobrīd ir izveidojies tāds stāvoklis, ka ļoti daudziem cilvēkiem medicīnas pakalpojumi vienkārši nav pieejami. Un, protams, ka tās pacientu tiesības, ko nosaka vairākas starptautiskās cilvēktiesību konvencijas un arī Eiropas Savienības likumdošana, tiek rupji pārkāptas un regulāri. Tāpēc, protams, šis likums ir absolūti vajadzīgs.
Bet Tabūna kungs aizmirsa piebilst, ka faktiski šāda situācija izveidojās viņa partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tiešā vadībā, jo vairākus gadus tieši šī partija bija atbildīga par veselības aizsardzību. Un tagad Tabūna kungs lej krokodila asaras, cik slikta ir šo nabaga pacientu situācija. Jā, šis likumprojekts patiešām ir slikts. Bet ko ierosina daži deputāti? Nosūtīsim to atpakaļ ministrijai! Bet tā ir tā pati ministrija, ko izveidoja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un ko veiksmīgi turpina pašreizējā valdība. Tātad mēs neko citu nesagaidīsim no šīs ministrijas.
Tāpēc es vienkārši saskatu šeit mēģinājumu vēl vairāk novilcināt šī likuma pieņemšanu, novelt atbildību uz kādu citu un turpināt liekulīgi šausmināties par to, cik bēdīga ir mūsu pacientu situācija un cik mums ir slikti ar to veselības aizsardzību.
Tā ir divkosība un liekulība. Un pēdējais. Patiešām, Latvija ir demokrātiska valsts, kur pastāv varas dalīšanas princips. Par likumdošanas darbu, piedodiet, ir atbildīga Saeima. Un, ja Tabūna kungs uzskata, ka viņš nespēj izstrādāt normālu likumprojektu, tad es īsti nesaprotu, ko viņš dara Saeimā.
Tātad, ja tieši valdības ierēdņiem jāraksta likums un Tabūna kungs kā tāds tiesnesis lems – vai viņi labi izpildīja viņa darbu vai ne... Nu, piedodiet, tad lai ierēdņi nāk un sēž šeit un pieņem likumus. Un nav ko šeit plātīties, cik daudz Tabūna kungs tur aizstāv nabaga slimniekus un tā tālāk.
Tātad es aicinu visus neslinkot, darīt savu darbu, tieši tāpēc mēs esam ievēlēti Saeimā, lai rakstītu likumus, un es ļoti ceru, ka varbūt pat “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti reiz sasparosies un tomēr mēģinās nenodarboties ar cīņu pret pagātnes rēgiem un tā tālāk, bet reiz patiešām palīdzēs uzrakstīt vienu normālu likumu, atzīs savas kļūdas, es tās saukšu par kļūdām, kaut gan to varētu saukt savādāk, jo ļoti daudzi šīs partijas pārstāvji kļuva ļoti turīgi cilvēki, pateicoties tām reformām, kas notiek medicīnā, tātad nav ko slinkot, nav ko pārlikt savu atbildību uz citu pleciem. Es aicinu tomēr nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un ļoti nopietni ar to pastrādāt, lai galu galā pacientu tiesības tiktu aizsargātas. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Pirmkārt, es sākšu ar to, ka šis likums ir absolūti nepieciešams. Un par to vispār nav ne šaubu, ne diskusiju. Taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es tomēr gribu informēt par atsevišķiem faktiem, kuri līdz šim varbūt netika pieminēti.
Mums notika sēde kā līdzatbildīgajai komisijai, un pie mums bija uzaicināti gan Veselības ministrijas, gan Pasaules veselības organizācijas pārstāvji, Latvijas Pacientu tiesību biroja, Medicīnas tiesību institūta, Valsts cilvēktiesību biroja un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.
Šīs diskusijas rezultātā mums skaidri un gaiši Veselības ministrija ziņoja, ka ir bijis oficiāls līgums ar Pasaules veselības organizācijas ekspertiem par šī likumprojekta izvērtēšanu un sagatavošanu. Un diemžēl šis esošais likumprojekts, kas šodien mums ir nonācis balsošanai un diskusijām, tika iesniegts, nesagaidot Pasaules veselības organizācijas ekspertu slēdzienu. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, jo visas šīs nosauktās organizācijas slēdzienu deva šādu: Pacientu tiesību likumā trūkst nepieciešamo definīciju, jautājumi, kas skar pacientu piekrišanu ārstniecībai, tiek regulēti, nesaskaņojot ar starptautisko cilvēktiesību aizsardzības praksi. Nepilnīgs ir konfidencialitātes un personas privātās dzīves aizsardzības regulējums, un minētais likumprojekts ir pilnveidojams atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām un vispārējiem cilvēktiesību principiem.
Sakarā ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc šīs apspriešanas kā līdzatbildīgā komisija lūdza atbildīgajai – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai – izveidot darba grupu, lai izstrādātu komisijas alternatīvo likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Man ir ļoti žēl, ka šāda darba grupa netika izveidota pirms pirmā lasījuma izskatīšanas, jo acīmredzot šie ārkārtīgi daudzie nepilnīgie punkti novedīs pie tā, ka Saeimā tas tiks skatīts līdzīgi kā Kriminālprocesa likums ar 1200 vai 1500 priekšlikumiem un grozījumiem. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cileviča kungs meklē vainīgo Tabūna personā un grib, lai es, būdams žurnālists, izveidotu Pacientu tiesību likumu. Tas ir absurds, Cileviča kungs! Tad jūs nesaprotat absolūti neko no likumdošanas! Un zākā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tāpēc, ka tā ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un tāpēc, ka tas ir Tabūns, kurš neļauj viņiem te, Latvijā, izvērsties.
Bet, draugi mīļie, bieži vien skan runas, ka, redziet, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, viņu ministri bija... bija... Labklājības ministriju vadīja, Veselības ministriju, un, redziet, un tagad tāpēc ir slikti. Nē, draugi mīļie! Tad, kad “tēvzemieši” vadīja ministriju, bija daudz grūtāki laiki: naudas bija ārkārtīgi maz, bet cilvēki toreiz nebija sašutuši par veselības aprūpi, tik ļoti sašutuši, un ātrā medicīniskā palīdzība vienmēr tika nodrošināta. Vienmēr un visur! Vienalga, cik sagrabējušas bija mašīnas, cik maz bija naudas. Arī materiāli tehniskā bāze slimnīcās tika nodrošināta un meklēta visvisādākajos veidos. Visvisādākajos veidos – ārzemju palīdzību meklējot, un tā tālāk un tā joprojām, lai iepirktu normālu aparatūru.
Tāpēc visas šīs runas par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un viņu ministrija ir atbildīga par to, ka medicīna ir šādā situācijā, ir absolūti meli un nepatiesība. Tādēļ nemeklēsim, tā sakot, vainas! Ir jāmeklē saknē, būtībā. Jāizveido medicīniskā palīdzība tā, lai cilvēki to saņemtu, nevis atrunājoties un solot viņiem visādus brīnumus uz papīra, bet faktiskajā dzīvē absolūti neko, gandrīz absolūti neko. Jo nabadzīgākais slānis, kurš ir milzīgs – 80 procenti ir nenodrošināti cilvēki, liela daļa badojas no viņiem –, un viņi nevar saņemt šo medicīnisko palīdzību. Par tiem jādomā, nevis par bagātajiem, kuri dzeramnaudā var iedot desmitiem tūkstošu vienam otram, kuram ir izdevīgi.
Tā ka, Cileviča kungs, nevajag te nākt un runāt muļķības no Saeimas tribīnes! (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es esmu patiesi gandarīts par debatēm par šo valdības iesniegto likumprojektu, it īpaši par to, ko teica mani kolēģi no pozīcijas frakcijām – no “Jaunā laika” un Zaļo un Zemnieku savienības. Jo tiešām likumprojekts ir tapis ilgākā laikā. Pie likumprojekta darbs tika uzsākts pirms diviem gadiem – 2003.gada maijā. Kolēģe Circenes kundze, kura bija tolaik veselības ministre, izveidoja darba grupu, kura uzsāka darbu pie Pacientu tiesību likuma. Vēlāk turpināja darbu Zemnieku savienības ministrs Rinalds Muciņš. Arī sekmīgi darbs virzījās uz priekšu. Un tad divarpus mēnešus – pēc divu gadu darba – šo darbu pabeidza un formāli iesniedza tātad Kalvīša valdības ministrs Gundars Bērziņš.
Kā parlamentārietis ar zināmu darba pieredzi es gribētu teikt tā: situācijas, kad likumprojekti ir uzlabojami parlamentā, ir bieži. Šādas situācijas atkārtojas, ir daudzi likumi, kuri ir pārstrādāti ļoti būtiski. Piemēram, savulaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija faktiski no jauna radīja uz valdības izstrādātā likuma bāzes Valsts pārvaldes iekārtas likumu. To radīja kā modernu, laikmetīgu, eiropeisku likumu. Es esmu pārliecināts, ka kolēģe Jevgenija Stalidzāne no Pirmās partijas, kas arī ir koalīcijas partijas pārstāve, spēs tātad komisijā pārstrādāt šo likumu, uzlabot to un izveidot tādu, lai visi – gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti – būtu apmierināti. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit notiek nopietna diskusija. Un daži saka, ka šis likums ir labs, daži saka, ka tas ir sliktāks, ka nevarētu vairs sliktāks būt. Un jāsaka patiešām, ka šis likums uz šo mirkli no tiesas ir iznācis prasts. Un var jau būt, ka mēs par to uzņemsimies atbildību un mēs to veidosim. Un mēs no mūsu kolēģu ārstu puses darīsim visu, lai tur būtu iekšā viss, kas vajadzīgs pacientam. Bet šajā likumā, veidojot to, galīgi nav uzklausīts nevalstiskais sektors, par ko mēs šodien saņemam vienu vēstuli pēc otras. Nu galīgi nav uzklausīts!
Šeit ministrija, nododot steigā likumu, ir kārtējo reizi aizmirsusi, ka mums valsts pasūta un valsts apmaksā pakalpojumus. Un ka mums ir 3,4% no IKP naudiņas, kas ir viszemāk Baltijā. Tas viss nav ņemts vērā. No 1.aprīļa cilvēkiem vairs neļauj braukt uz Eiropu ārstēties. Un šeit savukārt neļauj attīstīt metodes. Tāds būs Pacientu tiesību likums. Tam ir jābūt pavisam citādam. (Starpsauciens: “Pareizi pateici!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs – otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Tas ir ļoti labi, ka augsti godātais Tabūna kungs pats atzina, ka viņš neko nesajēdz, būdams žurnālists, nu, protams, es to varu pilnīgi saprast, ka cilvēks, kas visu mūžu faktiski nodarbojies ar padomju propagandu, viņam ir grūti apjēgt kaut ko citu.
Bet, Tabūna kungs, ja jūs...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Lūdzu, personīgi neizsakiet apvainojumus savam kolēģim!
B.Cilevičs.
Tabūna kungs darīja absolūti to pašu pat striktākos vārdos. Es vienkārši konstatēju faktu.
Bet piedodiet! Tabūna kungs, ja jau jūs to atzīstat, tad, lūdzu, netraucējiet strādāt tiem, kas var un grib strādāt! Šiliņa kungam, Orlova kungam un citiem speciālistiem. Tas, ko jūs gribat izdarīt un panākt šobrīd, – tātad novilcināt šā likuma pieņemšanu. Tas nav labi, un tas nebūs par labu Latvijas cilvēkiem. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! It īpaši kolēģi no “Jaunā laika”! Šiliņa kungs, tā nu gluži nav, ka konsultācijas nav notikušas ar nevalstiskajām organizācijām. Konsultācijas ir notikušas gan ar Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “Sustento”, ar Latvijas Ārstu biedrību, Veselības aprūpes vadības speciālistu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju.
Bet tikai, cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribu jums atgādināt, it īpaši “Jaunā laika” kolēģiem. Es piekrītu visiem tiem runātājiem, ka likumprojektā ir trūkumi un ka likumprojekts būs ievērojami jāpārstrādā, bet jāatzīst tiešām, kā arī mans kolēģis teica, ka vairāk nekā 8 mēnešus pie šā likumprojekta strādāja Zemnieku savienības deleģētais ministrs un gandrīz gadu pie šā likumprojekta strādāja darba grupa, kuru izveidoja “Jaunā laika” ieceltā ministre, šobrīd “Jaunā laika” deputāte Circenes kundze. Un Bērziņa vadībā pie šā likumprojekta strādāja tikai divus mēnešus. Tā ka pamatā jau drīzāk tā vaina būtu jāuzņemas tiem ministriem, kas visilgāk strādāja pie šī likumprojekta. Un tāpēc, kolēģi, nebērsim tos pelnus te viens otram uz galvas. Strādāsim kopīgi! Gan mūsu Tautas partijā ir pieredzējuši ārsti, gan “Jaunā laika” frakcijā ir pieredzējuši ārsti, ir cilvēki, visi mēs esam pacienti, un es domāju, ka likumprojekts Saeimā iegūs labāku kvalitāti.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, būs izveidota apakškomisija vai darba grupa, kur visi deputāti, kuri šodien ļoti daudz runā par medicīnu, varēs piedalīties un iesniegt visus priekšlikumus. Ja mēs šodien neatbalstīsim šo likumprojektu, tad tas atgriezīsies atkal ministrijā, un ministrija vēl 10–15 gadus strādās pie šī likumprojekta, un mūsu pacienti nezinās, ko viņiem garantē valsts. Mēs arī uzskatām, ka likumprojekts ir ļoti slikts, ka ministrija ir slikti strādājusi un deputātiem vajadzēs to uzlabot. Es domāju, ka pie 10 pantiem, kuri ir likumā, deputātiem ir pa spēkam pastrādāt un izstrādāt labu likumu līdz gada beigām. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Andris Bērziņš, otro reizi.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi, varbūt mēs tā esam noskaidrojuši un novēluši vainu no viena ministra uz otru. Mēs esam izgājuši vēsturei cauri, mums tāds vēsturisks... vēsturiski periodi notiek, un mēs izvērtējam mūsu valsts vēsturi un arī, teiksim, cik bieži un kurš ministrs ir strādājis un kurš kuram ir nodevis kādus dokumentus un kādā stāvoklī. Es piekrītu! Bet man gribētos teikt tikai vienu, varbūt mēs šodien esam noskaidrojuši, dokuments ir nonācis šeit, mēs esam visi pielikuši roku klāt, un ne visai labu roku, kura ne visai skaisti un pareizi ir uzrakstījusi daudzus dokumentus. Es vēlreiz saku, es piekrītu tam, ka šis dokuments ir slikts. Tikai viens! Tas, par ko mēs runājām komisijā. Arī attiecībā par sabiedriskajām organizācijām. Jo tās vairāk izteiks priekšlikumus, jo labāk būs. Bet ja raksta priekšlikumus šādā kontekstā – “man patīk” vai “man nepatīk”, un nav neviena konkrēta priekšlikuma, kas attiecas uz konkrētu pantu, kur var izskatīt kā jau sagatavotu dokumentu… Es, Circenes kundze, piekrītu. Tur nav visi... visi tā nav uzrakstīti. Mēs runājām komisijas sēdē, un visi komisijas sēdē piekrita tam, ka tomēr mēs skatīsimies nevis emocionāli, ka slikts. Tad, ja slikts, tad kurš ir slikts, un to es lieku priekšā. Un tāpēc es tomēr vēl vienu reizi gribētu aicināt šo dokumentu pieņemt pirmajā lasījumā. Iesniegsim mūsu visu skaistās idejas un arī pēc tam tās realizēsim konkrēti šinī dokumentā uz otro lasījumu.
Es vēlreiz aicinu tomēr pieņemt pirmajā lasījumā! (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Komisijas vārdā – Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne.
Tātad, kā jau es teicu sākumā, tātad likumprojekts komisijā tika ļoti nopietni apspriests. Ja likumu šodien nepieņemam, tad viņa nav. Un ko no tā iegūst pacients, mēs šodien atbildēt nevaram. Tātad vienīgais variants ir tomēr sakārtot un pieņemt. 16 panti likumā. Labi! Varbūt labojumu rezultātā būs 20 vai cik tie panti, bet tas nav tāds tik milzīgs likums, lai mēs uztrauktos, ka nu būs 1200 labojumu un mēs nevarēsim nekādi ar šo likumprojektu tikt galā.
Un es piekrītu Bērziņa kungam, ka mēs arī no sabiedriskajām organizācijām ļoti gaidīsim priekšlikumus. Bet gaidīsim precīzus priekšlikumus par katru pantu, par katru punktu. “Slikti, neder!” – tas nav priekšlikums. Ir jābūt variantam, kā tad darīsim, lai jautājums tiktu atrisināts.
Tāpēc komisijas vārdā vēlreiz lūdzu balsot “par” un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 5, atturas – 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Ņemot vērā to, ka tiešām uz otro lasījumu likumprojekts ir jāsagatavo pietiekami nopietni, pietiekami labi, lai uz trešo lasījumu vairs nebūtu daudz grozījumu un labojumu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 30.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.jūlijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Grozījumi Robežsardzes likumā. Likumprojektā ietvertie grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu valsts robežas darbības regulējuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.
27.aprīļa sēdē komisija apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.
Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojekts ir izstrādāts, lai definētu patieso labuma guvēju un noteiktu gadījumus, kad noskaidrojams patiesais labuma guvējs un trešā persona, kuras uzdevumā tiek veikts darījums. Papildus tiek noteiktas kredītiestādes tiesības sniegt savai korespondētājbankai klientu identificējošo informāciju un ziņas par klientu veiktajiem darījumiem. Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma atbalstīšanai.
Likumprojekta mērķis ir būtiski mazināt Latvijas finanšu sistēmas reputācijas zaudēšanas risku, kā arī nostiprināt Latvijas finanšu sistēmas starptautisko prestižu.
Komisija apsprieda šo likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11.maijs. Un izskatīt otrajā lasījumā – 26.maijā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11.maijs, izskatīt – 26.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Elita Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.4113. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” otrajā lasījumā. Saņemts ir viens priekšlikums. Un to ir iesniedzis finanšu ministra vietā veselības ministrs Gundars Bērziņš. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un principā visi priekšlikumi ir izskatīti. Tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vispirms par 1.priekšlikumu. Deputātiem iebildumu nav.
Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Šņepste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 11.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 11.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Elita Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Izskatīsim dokumentu nr.4114. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” otrajā lasījumā. Saņemti un izskatīti seši priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
2.priekšlikums – iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Šņepste.
3.priekšlikums – iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
4. – Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
5.priekšlikums – iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
Un 6.priekšlikums, ko arī ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Šņepste.
Ir izskatīti visi priekšlikumi. Tāpēc lūdzu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
E.Šņepste.
Termiņš – 11.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 11.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētāja! Kolēģi! Grozījumi Kredītiestāžu likumā – tas ir viens no paketes likumiem, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu un faktiski dotu tiesībsargājošām institūcijām iespēju pieprasīt informāciju, kas nepieciešama šo uzdevumu veikšanai. Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lielā vienprātībā atbalstīja šos grozījumus pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu, ja?
A.Slakteris.
Jā, es atvainojos! Arī par steidzamību. Komisija aicina atbalstīt steidzamību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 2, atturas – 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Slakteris.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.maijs. Izskatīšana – 26.maijā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12. maijs. Izskatīsim 26.maija sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi no Ministru kabineta grozījumus likumā “Par aviāciju”. Komisija iepazinās ar tiem un lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, ko izstrādājusi Satiksmes ministrija. Un, iepazīstoties ar to, lūdz pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.maijs… 12., es atvainojos! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Vienošanos starp Angiljas valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Te taču nosaukumā jau viss ir pateikts. Un Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 6, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Solovjovs.
Godātie kolēģi! Godātā priekšsēdētāja! Ja jums nekas nav pretī, tad izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Par Vienošanos starp Angiljas valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Likumprojekts papildina to personu loku, kurām ir tiesības saņemt diplomātiskās pases. Un komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Īpaši nacionālie! Es gribu pateikties jums par to, ka galu galā Tatjanai Arkadjevnai Ždanokai būs Latvijas Republikas diplomātiskā pase. Balsojam “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Solovjovs.
Nē. Nav.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
13.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Nu, nosaukumā jau pateikts viss. Tātad komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
13.maijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.maijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Es arī aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
13.maijs. Arī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.maijs. Paldies.
I.Solovjovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz, ka vietās, kur valsts robeža neatbilst robežai, kas bija noteikta ar līgumiem, kas noslēgti līdz 1940.gada 16.jūnijam, tā uzskatāma par pagaidu demarkācijas līniju neatkarīgi no jauna robežlīguma slēgšanas.
Komisija 27.aprīļa sēdē apsprieda šo likumprojektu, uzklausot iekšlietu, ārlietu un aizsardzības ministra viedokli, nolēma šo likumprojektu noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Paldies Dievam, ka Latvijā ir tāda demokrātiski vēlēta institūcija kā Latvijas Republikas Saeima. Šeit ir iespējams pateikt to, ko citur nevar izdarīt, pareizāk sakot, reizēm nedrīkst izdarīt.
Bet es gribētu jums, kolēģi, atgādināt, ka viss tas, kas ir noticis Latvijas Republikas Augstākajā padomē, visās Saeimās, ne tikai pirms kara, bet pēc kara, visu to pieraksta un atstāj vēsturei nākamajām paaudzēm. Un līdz ar to katra uzstāšanās tiek fiksēta, un pēc tam lai tiesā un soda, un analizē visi, kam nav slinkums. Tieši tāpēc es arī vēlos runāt par šo likumprojektu, jo es pārstāvu iesniedzējus – apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
Redziet, man te nāk prātā zināma sakritība. Mēs daudzus mēnešus strādājām pie totalitārā komunisma nosodīšanas deklarācijas. Izveidojām darba grupu. Arī no mūsu apvienības centīgi sākām piedalīties šīs grupas darbā. Bija svinīgi solījumi pieņemt šo deklarāciju līdz 9.maijam. Atdevām Ārlietu komisijai pat divus variantus, lai būtu, no kā izvēlēties, lai izveidotu pietiekami labu. Uzaicinājām starptautisko tiesību speciālistus. Viss it kā bija. Šodien darba kārtībā šīs deklarācijas nav. Kāpēc? Vai tad tomēr šeit neparādās kaut kādas bailes? Varam mēs te runāt par Krievijas kritiku. Jā, ir jau labi, ka par to runā. Bet arī ar darbiem kaut ko vajag pierādīt. Acīmredzot nepatīk tomēr kaitināt Krieviju pirms 9.maija, un tāpēc tāda rīcība. Neizslēdzu, ka tas ir spiediens no pietiekami augstām vai ļoti augstām amatpersonām. Žēl, ka uz Saeimu var izdarīt spiedienu. Es domāju, ka mēs šeit viens otru reizēm mīlam, reizēm cienām, bet reizēm necienām. Bet šeit mums visiem ir tiesības piedalīties Saeimas darbā, un to nosaka Kārtības rullis.
Es neloloju cerības, ka šodien vairākums atbalstīs šo mūsu piedāvājumu. Ja jau pat to deklarāciju baidījās piedāvāt šodienas apspriešanai, kur tad nu vēl šito.
Nu un šie atzinumi. Draugi mīļie, ko tas nozīmē, ja uzraksta “interpretācijas grūtības”. Ir medicīniskas grūtības reizēm. Es saprotu, tās var izskaidrot. Bet ko nozīmē vārdi “interpretācijas grūtības”? Respektīvi, tā – kā grib, tā interpretē. Bet vienam otram ir grūti interpretēt. Tāds ir teikums vienā no atzinumiem.
Tālāk. Vēl trakāk. Atzinumā rakstīts, ka šie grozījumi izslēdz... atsauci uz iespēju parakstīt jaunu starpvalstu līgumu. Kāpēc? Lūdzu! Runāsim par jebkuru starpvalstu līgumu. Kāds tam sakars ar to, ka mēs šajā brīdī izņemam ārā šo atsauci līdz jauna starpvalstu līguma noslēgšanai? Mēs taču runājam par konkrētu līgumu, kas tika noslēgts 1920. gadā. Mēs runājam par konkrētām Latvijas valsts robežām. Mēs runājam par to Latvijas teritoriju, kuru visu reizē okupēja nevis pa kaut kādam gabaliņam okupēja. Mēs runājam par visu Latvijas Republikas robežu uz 1940.gada 16.jūniju. Vai tad tas nav skaidrs?
Tad kāpēc šādi tādi lokani teikumi – interpretācijas grūtības, atsauces izslēgšana, iespējas parakstīt vai neparakstīt.... Nu, godīgi sakot, ja es runātu ar jebkuras pieredzējušas valsts politiķiem, viņi par šādiem teikumiem pasmaidītu.
Ja mēs pastudējam rūdītu rietumvalstu likumu veidošanu, tad mēs secinātu, cik plašas iespējas tur ir darboties. Ka nav šīs bailes – pieņemsim, nepieņemsim, kaitināsim, nekaitināsim... ka pirmkārt ir runa par savu valsti, par savas valsts pašlepnumu. Un nevis par to, kurā brīdī kas te kā skatīsies....
Nu diemžēl jāsaka tā. Es gribētu atgādināt arī to, ka komisijā nebūt tā nebija, ka visi vienādi balsoja. Viena balss komisijā varēja izšķirt arī citādi. Lūk! Un tad, kad mēs runājām par mūsu sagatavotā likumprojekta nodošanu komisijām, tad lielais vairums taču to atbalstīja. Kur tad tas viss izkūpēja? Teksts taču nav mainīts! Patlaban mēs runājam par konceptuālu pieeju šim jautājumam.
Redziet, godātie koalīcijas partneri! Es jūs uzskatu par partneriem, jo mums ir daudz kā kopēja. Bet es kārtējo reizi esmu spiests ar zināmu filozofisku pieeju secināt, ka labi vien reizēm ir pasēdēt opozīcijā. Nekāda vaina! Jo es redzu jūsu samocītās sejas izteiksmes tad, kad mēs apspriežam vienu otru likumprojektu. Dakteri no Tautas partijas, es nedomāju, ka jums briesmīgi patiktu Pacientu tiesību likums, bet jūs ar sakostiem zobiem balsojāt “par”. To jums noteica disciplīna. “Jaunajam laikam” ir drusku demokrātiskāka pieeja. Tur veseli četri atļāvās citādi domāt. Tā nu tas ir!
Bet varbūt, arī par šo likumprojektu domājot, nevajadzētu tā visiem vienādi balsot, tāpēc ka tā kāds tur paprasīja. Nevajadzētu! Tomēr biežāk vajadzētu praktizēt brīvos balsojumus, it īpaši tur, kur izšķiras kaut kas pietiekami nopietns.
Jā, izšķiras jautājums: parakstīs robežlīgumu vai neparakstīs. Nu un tad? Ar Igauniju it kā parakstīs. Labi! Bet tas parādījās pēkšņi, pavisam nesen tas parādījās, un ne jau nu 10.maijā, bet gan 18.maijā.
Ko mums “Buša onkulis” te teiks? Ko viņš pie sevis pieaicinās un kam kratīs pirkstu – grūti pateikt, kādu izeju meklēs no tā stāvokļa, ka... Paldies Dievam, valdība skaidri un gaiši pateica, ka bez šīs deklarācijas – bez interpretatīvās deklarācijas – neparakstīs līgumu. Malači! Tā vajag! Tikai nezin kāpēc tāda briesmīga dažu kosmopolītu sūkstīšanās. Daži Latvijas žurnālisti, kuriem Latvija galīgi neinteresē, bet kuriem maksā kosmopolītiskas organizācijas par viņu darbību, tie ir sašutuši. Protams, nesanāca tas, kas bija iecerēts. Lūk!
Bet acīmredzot vēl pieļaujams, ka kaut kur klusībā – uz kāda kuģa varbūt – vienosies par līguma parakstīšanu, uzņemsies kāds kaut kādas saistības klusuciešot, pēc tam atnāks līdz šejienei un mums paziņos. Šīs Saeimas darbības laikā mēs vairākkārt jau esam to pieredzējuši.
Tāpēc es šeit atnācu uzstāties viena iemesla dēļ – atgādināt, kāpēc mēs iesniedzām, atgādināt to īpatno stāvokli, kāds patlaban ir. Bet ko jūs uztraucaties par kaut kādiem notikumiem 9.maijā! Nu, Latvijā arī tie būs – kaut kādi. Nu pakliegs drusciņ, nu iedzers viens otrs... Bet vēsturi pārrakstīt tomēr nevajadzētu atļaut, un turēties pie savām vēsturiskajām vērtībām vajag. Agrāk vai vēlāk tam piekritīs lielais vairākums. Nu daži ir tik nelabojami slimi, ka tos arī nav vērts ārstēt, runājot par politisko attieksmi. Bet vairākums vienmēr piekrīt tam, ko pauž stingri. Un mūsu stingrā pārliecība ir tāda, ka tāda vēsture, kāda Latvijai ir bijusi, tādai tai arī jāpaliek nākamajām paaudzēm.
Visu šo pārdomu rezultātā mēs aicinām šos grozījumus atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd ir neretais gadījums, ka es nepiekrītu katram Dobeļa kunga teiktajam vārdam, varbūt tikai piekrītot par koalīcijas liekulīgo rīcību. Bet šodien tomēr ir sastopamas valstiskas domāšanas pazīmes no valdošās koalīcijas puses.
Atbildīgā komisija noraidīja apspriežamo trako likumprojektu, tika noņemta no izskatīšanas gan kārtējā deklarācija par okupāciju, gan priekšlikums piešķirt karavīriem, kas cīnījās Hitlera pusē, militāro pensiju. Protams, viss iepriekšminētais tūlīt tiks pieņemts tieši pēc robežlīguma ar Krieviju ratifikācijas. Bet ne pirms ratifikācijas, bet pēc. Tas ir būtiski. Un tikai “tēvzemieši” paliek pie sava valsti apdraudošā viedokļa. Tomēr neaizmirsīsim, ka tieši “tēvzemieši” atdeva Abreni. To zina ikviens deputāts, kas sēž šajā zālē. Atdeva tad, kad Ministru kabinetu vadīja “tēvzemietis” Guntars Krasts. Atdeva jau 1997.gadā, kad kopā ar Krievijas ekspertiem tika sagatavots robežlīgums.
Dāmas un kungi! Likumprojekta, kas paredz demarkācijas līnijas noteikšanu starp Eiropas Savienību un Krieviju, liktenis ir visai pamāčošs, jo atbildīgā komisija, kurā strādā patriotiskais vairākums, šo ārprātīgo likumprojektu noraidīja. Ja Tautas partijas vai “Jaunā laika” deputāti nonāktu opozīcijā, arī viņi vienbalsīgi balsotu “par”, pretēji Latvijas valstiskajām interesēm.
“Tēvzemieši”, kuri 1997.gadā atradās pozīcijā, demonstrēja valstisku domāšanu, un tieši “tēvzemieši” atdeva Abreni Krievijai. Bet šodien viņi ir gatavi likt uz kārts valsts intereses un cenšas pasludināt daļu no robežas ar Krieviju par īslaicīgi pārtrauktas karadarbības zonu. Lielākai daļai no pasaules iedzīvotāju Otrais pasaules karš ir beidzies pirms 60 gadiem, bet dažiem – tikai pirms 15 gadiem. Eksistē arī atsevišķi politiskie vanagi, kuriem karš vēl joprojām turpinās. Un šis karš turpināsies līdz pat tam brīdim, kamēr atradīsies pietiekami daudz muļķu, kuri par šiem vanagiem balsos.
Cienījamās dāmas un kungi! Kauns būt par hameleoniem! Kauns mainīt nokrāsu atkarībā no tā, vai jūs sēžat valdībā vai arī opozīcijas krēslā! Tomēr vajadzētu nevis…
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāt! Tuvāk par likumprojektu, lūdzu!
V.Buzajevs.
… izdabāt vēlētāju neveselīgajam instinktam, bet gan ieaudzināt viņos valstisku domāšanu. It īpaši jāņem vērā apstāklis, ka paši jūs šad tad retos gadījumos, kā, piemēram, Krasta kungs 1997.gadā, šo valstisko domāšanu tomēr demonstrējat.
Griežoties pie nacionāli norūpējušamies vēlētājiem, gribētos vēlreiz īpaši pasvītrot, ka tieši viņu dievinātie “tēvzemieši” atdeva Abreni Krievijai, lai arī ko šajā sakarā viņi šodien nerunātu.
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs! Es jūs aicinu runāt konkrētāk par likumprojektu!
Tālāk debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Buzajeva kungam jau nu vajadzēja atturēties kāpt tribīnē un te sākt runāt par šīm lietām. Pietiek, ka viņa cilvēki izbļaustījās vakar, kad mēs svinējām Latvijas Neatkarības deklarācijas 15.gadadienu.
Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst īpaši jūsu uzmanību šodien, šajā brīdī, jo šis ir mūsu, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ļoti nopietns, ja gribat, izmisīgs, atgādinājums nekļūdīties.
Es jūs lūdzu neattiekties pavirši pret šo likumprojektu, bet izvērtēt patiešām, jo tas ir saistīts ar visu mūsu tautas vēsturi, ar visas mūsu tautas cīņu par šo valsti, atmodas ideāliem un tā tālāk, un tā joprojām.
Un es domāju, ka ir īstais brīdis nākt tribīnē, protams, ne tiem tur, kuri aizstāv pavisam kaut ko citu un ir naidīgi noskaņoti pret Latviju, bet visiem pārējiem koalīcijas partneriem, protams, īpaši, kas ir lemt spējīgi un kas izšķirs attiecīgi arī šā likumprojekta likteni. Un runāt par to, izteikt savu viedokli, jo līdz šim pašlaik par robežu, par robežlīgumu runā Valsts prezidente, lemj faktiski Valsts prezidente arī savā ziņā. Lemj valdība. Bet ko mēs – parlamentārieši, deputāti, kuri esam visatbildīgākie par šo lietu? Vai mēs runāsim tikai tad, kad robežlīgums, jau parakstīts, agri vai vēlu, bet parakstīts, nonāks Saeimā, lai ratificētu to? Var būt, ka tad būs par vēlu.
Tādēļ, kolēģi, es aicinu ar visu nopietnību šodien izvērtēt šo mūsu priekšlikumu un atbalstīt, jo tas ir patiešām valstiski svarīgs un izsvērts arī. Un to derētu atbalstīt. Lai nenoraktu uz mūžīgiem laikiem problēmu risinājumu par Latvijas robežām. Par Abreni un sešiem pagastiem, kura ir un paliek mūsu zeme. Tā ir mūsu teritorija. Un nekad mēs neesam nekādā veidā atteikušies no tās. Riņķa dancis šobrīd ap robežu, ap robežlīgumu, liecina, un šeit jau no tribīnes ir izskanējis iepriekšējās reizēs, runājot par šīm lietām un šo lietu sakarā, ka okupācija faktiski nav īsti beigusies, jo okupēta ir daļa no mūsu teritorijas – 12% no Latgales. Es pārstāvu Saeimā Latgali kā deputāts. Un skaidri un gaiši saku – es neesmu mierā. Un man neviens no Latgales cilvēkiem nav teicis, lai atteiktos no šiem 12% no Latgales un, šķiet, 2% no Latvijas zemes. Redziet, ja mēs piekāpsimies šodien, tā būs milzīga kļūda, jo šodien mēs ļoti labi apzināmies, ka ir pavisam cita situācija gan pasaulē, gan Latvijā, un mēs apzināmies arī to, ka, jā, patiešām, jā, vēl pagaidām mēs nevaram atgūt šo mūsu zemes daļu. Nevaram. Bet tas nenozīmē, ka mēs to nevarēsim kādreiz, ka mūsu bērni, mazbērni, vai pēc 20, 30, vai 50 gadiem, kad pasaule pateiks, un šodien jau faktiski pasaka Krievijai patiesību acīs – viņu pāri nodarīto Baltijas valstīm un Latvijai. Un es ceru, patiešām, es esmu teicis šeit no tribīnes. Es ceru, ka Krievija reiz būs savādāka, demokrātiska valsts, nevis agresori, kuri pat negrib atzīt savus pastrādātos drausmīgos varasdarbus. Tas taču ir kaunu kauns! Un tādiem mēs gribam atdot savu zemi! Nekādā gadījumā!
Un šis likumprojekts ir sava veida kājas ielikšana durvīs, lai tās pilnīgi neaizcirstu ciet, bet kādreiz pie šīs problēmas atgrieztos.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu būt atbildīgiem un atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Manuprāt, šis sagatavotais likumprojekts ir visobjektīvākais, nosaucot šo strīdīgo Latvijas robežas gabaliņu ar Krieviju par demarkācijas līniju. Un tad mēs nebūsim pārkāpuši Satversmi un neieiesim Latvijas tautas vēsturē kā parlaments, kurš ir pārkāpis Satversmi un nelikumīgi izlēmis robežu jautājumu, kas neatbilst šim Latvijas konstitucionālajam likumam.
Bet es gribu runāt par īpašuma jautājumiem. Tikai kopš 1995.gada Centrālā zemes komisija pieņēma lēmumu, ka arī abreniešiem, Abrenē dzīvojošajiem un sešos pagastos īpašumu zaudējušiem cilvēkiem, arī ir tiesības dabūt vismaz kompensāciju par savu neatdoto zemi. Diemžēl šāda kompensācija joprojām vēl netiek piešķirta par citu zaudēto īpašumu, par namīpašumiem, par represēto zaudēto mantu, un tomēr šis jautājums tiek risināts. Tātad no 1995.gada līdz šī gada 1.janvārim šajā teritorijā, kas atrodas aiz tā saucamās demarkācijas līnijas, ir izsniegti 31 754 īpašuma kompensācijas sertifikāti tiem cilvēkiem, kuri šo kompensāciju prasījuši. Par 7000 hektāru, nedaudz vairāk kā par 7000 hektāru. Bet šajā teritorijā, kas atrodas aiz demarkācijas līnijas, ir divi procenti no Latvijas zemes. Un tas ir apmēram, daži saka, ka 1300 km², daži, ka 1500 km². Mēs, Latvijas valdība un Latvijas Saeima, ar saviem likumiem garantējam vismaz šo īpašumu kompensācijas sertifikātu izsniegšanu, un maksā arī naudā kopš šī 1995.gada par to zemes īpašumu, kurš ir atņemts politiski represētajām personām.
Tātad Latvija par šo teritoriju ir uzņēmusies atbildību. Bet ārkārtīgi daudzi jautājumi šeit nav atrisināti, par ļoti lielu platības daļu nekādi lēmumi nav pieņemti. Protams, ka šajā teritorijā atrodas arī Latvijas valsts bijušie Meža departamenta meži, kur nav izdarīta nekāda inventarizācija un nekas nav izlemts šajā lietā.
Es vēl gribu atgādināt, ka tā vieta, tā pilsēta, kuru mēs reizēm saucam par Pitalovo, reizēm par Abreni, vēsturiski saucās Pietālava. Pietālava ir pārveidots... Pietālava ir senais nosaukums, Pitalovo ir pārveidots nosaukums. Bet tas nenozīmē, ka, novelkot šo demarkācijas līniju, mēs tūlīt prasīsim visus šos īpašumus atpakaļ, bet varbūt vismaz godīgu atlīdzību. Varbūt vismaz politiski represētajiem atlīdzību no Krievijas, un šāda demarkācijas līnijas nospraušana un neiešana pretrunā ar Satversmes nosacījumiem varētu būt.
Es aicinu godīgi katram izvērtēt šo likumprojektu. Nenoraidīt to, jo tas būs ļoti slikts signāls sarunām ar Krieviju, un lūdzam atbalstīt mūsu sagatavoto likumprojektu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 21, atturas – 44. Tātad likumprojekts ir noraidīts.
Vai deputāte Žanete Vasaraudze vēlas runāt par procedūru. Nē.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Un lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds īsam paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP).
Paziņojums Eiropas lietu komisijas biedriem, jo man šodien jau prasīja, vai rīt no rīta būs sēde. Acīmredzot sakarā ar gaidošajām kataklizmām, kas gaida Rīgu, es gribu paziņot, ka Eiropas lietu komisija sēde par spīti visam notiks kā vienmēr rīt pulksten 9.00 no rīta parastajā laikā un parastajā vietā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Cienījamie kolēģi! Baltijas asamblejas grupas sēde Dzeltenajā zālē pēc plenārsēdes beigām!
Sēdes vadītāja.
Deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Pulksten 15.00 komisijas zālē sēde. Pulksten 15.00.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis... ir, Oļegs Deņisovs, Inese Krastiņa... ir, Jānis Šmits... arī laikam bija, Nikolajs Kabanovs... ir, Andis Kāposts... ir, Dzintars Jaundžeikars... ir, Igors Aleksandrovs... nav, Linda Mūrniece... ir, Leopolds Ozoliņš, Krišjānis Peters... laikam nav, Mareks Segliņš, Vjačeslavs Stepaņenko, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Inta Feldmane... jā, ir, Elita Šņepste... bija, man liekas, Arvīds Ulme, Dzintars Zaķis un Ērika Zommere. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 5.maija sēde ir beigusies. Paldies!