Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/629–3053

Rīgā 2005.gada 18.aprīlī

Par nolīguma protokolu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (PSN), par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos PSN un par PSN pielāgojumiem. (Noslēgts 29.04.2004.) Statuss: pagaidu piemērošana kopš 2004.gada 1.maija.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN UKRAINU, NO OTRAS PUSES (PSN), PAR ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS PSN UN PAR PSN PIELĀGOJUMIEM

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk — “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

un UKRAINA,

no otras puses,

turpmāk šajā protokolā — “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, kurš parakstīts Atēnās, 2003. gada 16. aprīlī un kurš stāsies spēkā 2004. gada 1. maijā;

ŅEMOT VĒRĀ jauno situāciju attiecībās starp Ukrainu un Eiropas Savienību, kas izriet no desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās ES un paver jaunas iespējas un rada izaicinājumus Ukrainas un ES sadarbībai;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlēšanos nodrošināt PSN mērķu sasniegšanu un principu īstenošanu;

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (turpmāk — “Nolīgums”), kas parakstīts Luksemburgā, 1994. gada 14. jūnijā un stājās spēkā 1998. gada 1. martā, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu, tajā pašā dienā parakstītajam Nobeiguma aktam pievienotās kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņas, kā arī 1997. gada 10. aprīļa Protokolu, kas pievienots Nolīgumam un stājās spēkā 2000. gada 12. oktobrī.

2. pants

1. Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus.

2. Lai ņemtu vērā institucionālās pārmaiņas, kas radušās VVTT/PTO starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, Puses vienojas par to, ka Nolīgumā ietvertās atsauces uz VVTT uzskata par atsaucēm uz VVTT 1994 un frāzi “Ukrainas pievienošanās VVTT” saprot kā “Ukrainas pievienošanās PTO”.

3. Lai ņemtu vērā Eiropas Enerģētikas hartas līgumiskā pamata attīstību, Puses vienojas par to, ka Nolīgumā ietvertās atsauces uz Eiropas Enerģētikas hartu uzskata par atsaucēm uz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas Protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītiem vides aizsardzības aspektiem.

3. pants

Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Ukraina šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām.

2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

5. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas.

2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

6. pants

Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu, kā arī 1997. gada 10. aprīļa Nolīguma Protokola tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.

Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti, kā arī 1997. gada 10. aprīļa Nolīguma Protokola teksts.

7. pants

Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un ukraiņu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

Eiropas Kopienu un to dalībvalstu un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgums —

Protokols par iestāžu savstarpēju sadarbību muitas lietās — Nobeiguma akts —

Kopīgās deklarācijas — Vēstuļu apmaiņa par uzņēmumu dibināšanu —

Francijas valdības deklarācija

Eiropas Kopienu un to dalībvalstu un Ukrainas

Partnerības un sadarbības nolīgums

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS

par partnerības izveidi starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses

un UKRAINA

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlēšanos izveidot ciešas attiecības, balstoties uz esošajām vēsturiskajām saitēm starp tām,

ŅEMOT VĒRĀ lielo nozīmi, kāda ir sadarbības saišu izveidei starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Ukrainu, un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Ukraina vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kas iedibinātas jau agrāk, īpaši ar Eiropas Ekonomikas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas Kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas ir partnerības pamats,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā un Eiropas Drošības un sadarbības konferencē,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas Drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojušo Madrides un Vīnes sanāks­mju noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā “Pārmaiņu pārbaudījumi”,

ATZĪSTOT šajā sakarā, ka atbalsts Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai sekmēs miera un stabilitātes nodrošināšanu Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā un visā Eiropā,

APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas atbalstu Eiropas Enerģētikas hartai un 1993. gada aprīļa Lucernas konferences deklarācijai,

PĀRLIECINĀTAS par tiesiskuma un cilvēktiesību, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanas, daudzpartiju sistēmas ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijas, kuras mērķis ir izveidot tirgus ekonomiku, lielo nozīmi,

UZSKATOT, ka pastāv saistība starp pilnīgu partnerības īstenošanu no vienas puses un Ukrainas politisko, tautsaimniecības un juridisko reformu faktiskās īstenošanas turpināšanu un sadarbībai vajadzīgu faktoru ieviešanu no otras, jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus,

VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums, ar kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti,

VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses,

ATZĪSTOT UN ATBALSTOT Ukrainas centienus izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas iestādēm,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu attīstīt ekonomisko sadarbību un vajadzības gadījumā sniegt tehnisku palīdzību tautsaimniecības reformas īstenošanai Ukrainā,

PATUROT PRĀTĀ Nolīguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Ukrainas tuvināšanu plašākai sadarbībai Eiropā un blakus esošos reģionos un Ukrainas pakāpenisku iekļaušanu atklātā, starptautiskā tirdzniecības sistēmā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, balstoties uz principiem, ko satur Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), kas grozīta Urugvajas kārtā,

APZINOTIES vajadzību uzlabot nosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla kustība,

APSVEICOT UN ATZĪSTOT Ukrainas pūliņus, kuru mērķis ir tās ekonomikas pāreja no valsts ar centralizēti plānotu ekonomiku, kurā tirdzniecība notiek valsts līmenī, uz tirgus ekonomiku,

PĀRLIECINĀTAS, ka pastāvīgu virzību uz tirgus ekonomiku sekmēs sadarbība starp Pusēm šajā Nolīgumā paredzētajos veidos,

PĀRLIECINĀTAS, ka šis Nolīgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakariem starp Pusēm, un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai,

VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā,

PATUROT PRĀTĀ Pušu nodomu attīstīt sadarbību civilās zinātnes un tehnoloģiju jomā, ieskaitot kosmosa pētniecību, ņemot vērā to darbību papildināmību šajā jomā,

VĒLOTIES izveidot kultūras sadarbību un uzlabot informācijas plūsmu,

ir noslēgušas šo nolīgumu.

1. pants

Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Ukrainu no otras puses. Šās partnerības mērķi ir:

— nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties ciešiem politiskiem sakariem,

— veicināt tirdzniecību un ieguldījumus un saskaņotas ekonomikas attiecības starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to noturīgu attīstību,

— nodrošināt pamatu savstarpēji izdevīgai ekonomiskai, sociālai, finansiālai, civilzinību un tehnoloģiju un kultūras sadarbībai,

— atbalstīt Ukrainas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt tautsaimniecību un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku.

I sadaļa

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

Demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kā jo īpaši noteikts Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principi, ieskaitot tos, kas deklarēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatu Pušu iekšējai un ārējai politikai un ir partnerības un šā Nolīguma būtisks elements.

3. pants

Puses uzskata, ka turpmākai bijušās Padomju Savienības reģiona labklājībai un stabilitātei ir ļoti būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma (še turpmāk — “NVS valstis”) saglabātu un attīstītu sadarbību atbilstīgi Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosina šo procesu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Puses uzskata, ka to attiecību attīstībai pienācīgi jāņem vērā Ukrainas vēlme saglabāt sadarbības attiecības ar citām NVS valstīm.

4. pants

Puses apņemas, jo īpaši tad, kad Ukraina būs spērusi vēl vienu soli uz priekšu tautsaimniecības reformu procesā, apsvērt pārmaiņas attiecīgās Nolīguma sadaļās, īpaši III sadaļā un 49. pantā, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu starp tām. Sadarbības padome var Pusēm sniegt ieteikumus par šādām pārmaiņām. Šādas pārmaiņas īsteno, tikai Pusēm vienojoties, saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. 1998. gadā Puses konsultējas, vai apstākļi, jo īpaši Ukrainas sasniegumi uz tirgu orientētās tautsaimniecības reformās, un šajā laikā valdošie ekonomiskie apstākļi ļauj sākt sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi.

5. pants

Puses apņemas ar abpusēju piekrišanu kopīgi izskatīt grozījumus, kādus var būt lietderīgi izdarīt jebkurā Nolīguma daļā saistībā ar apstākļu maiņu, jo īpaši saistībā ar situāciju, ko radīs Ukrainas pievienošanās VVTT. Pirmā izskatīšana notiek trīs gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā vai tad, kad Ukraina kļūst par VVTT Līgumslēdzēju pusi — atkarā no tā, kas notiek agrāk.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

6. pants

Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Tas pavada un nostiprina Eiropas Savienības un Ukrainas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek šajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs:

— stiprina Ukrainas saites ar Kopienu un tādējādi ar demokrātisko valstu kopienu. Ar šo Nolīgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības,

— sekmē pozīciju tuvināšanos starptautiskos jautājumos, kas rūp abām Pusēm, tādējādi vairojot drošību un stabilitāti,

— paredz, ka Puses cenšas sadarboties jautājumos, kas attiecas uz Eiropas drošības un stabilitātes stiprināšanu, demokrātijas principu ievērošanu, cilvēktiesību, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanu un veicināšanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par attiecīgiem jautājumiem.

7. pants

Puses vajadzības gadījumā rīko apspriedes augstākajā politiskajā līmenī.

Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 85. pantu, un citos gadījumos, arī ar Savienības prezidentūras trijotni — pēc savstarpējas vienošanās.

8. pants

Citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus izveido Puses, izveidojot piemērotus kontaktus, apmaiņas un konsultācijas, jo īpaši šādā veidā:

— izmantojot regulāras tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Ukrainas un Eiropas Savienības pārstāvjiem,

— pilnīgi izmantojot diplomātiskos kanālus starp Pusēm, ieskaitot piemērotus kontaktus gan divpusējā, gan daudzpusējā jomā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur,

— regulāri apmainoties ar informāciju par jautājumiem, kas ir abu pušu interesēs un attiecas uz politisko sadarbību Eiropā,

— visi citi līdzekļi, kas sekmētu konsolidēšanos un politiskā dialoga attīstību.

9. pants

Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 90. pantu.

III sadaļa

PREČU TIRDZNIECĪBA

10. pants

1. Puses viena otrai piešķir vispārēju vislielākās labvēlības režīmu saskaņā ar VVTT I panta 1. punktu.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz:

a) priekšrocībām, kas piešķirtas nolūkā radīt muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saistībā ar šādas ūnijas vai zonas radīšanu;

b) priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskiem līgumiem par labu jaunattīstības valstīm;

c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus.

11. pants

1. Puses vienojas, ka brīvā preču tranzīta princips ir šā Nolīguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums.

Šajā sakarā Puses savā teritorijā nodrošina to preču neierobežotu tranzītu, kuru izcelsme ir otras Puses muitas teritorijā vai kas paredzētas otras Puses muitas teritorijai.

2. Puses savstarpēji piemēro VVTT V panta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus.

3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā transports, vai izstrādājumiem, par kuriem Puses vienojušās.

12. pants

Pārejas posma laikā, kas beidzas 1998. gada 31. decembrī, vai Ukrainai pievienojoties VVTT, atkarā no tā, kas notiek agrāk, 10. panta 1. punkta un 11. panta 2. punkta noteikumus nepiemēro priekšrocībām, kas noteiktas I pielikumā, kuras Ukraina piešķīrusi citām NVS valstīm pirms dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums.

13. pants

Neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par preču pagaidu ievešanu, kuras saistošas abām Pusēm, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kas ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kā nosaka jebkura cita starptautiska konvencija, kas saistoša šajā jomā, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus, ar kuriem saistības, kas paredzētas šādā konvencijā, pieņēmusi attiecīgā Puse.

14. pants

Attiecīgi Ukrainas un Kopienas izcelsmes preces attiecīgi Kopienā un Ukrainā ieved bez kvantitatīviem ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma 18., 21. un 22. panta noteikumus, un Spānijas un Portugāles Pievienošanās akta Kopienai 77., 81., 244., 249 un 280. panta noteikumus.

15. pants

1. Vienas Puses teritorijas preces, ko ieved otras Puses teritorijā, ne tieši, ne netieši neapliek ar iekšējiem nodokļiem vai jebkādiem citiem iekšējiem maksājumiem kā vien tiem, ko tieši vai netieši piemēro līdzīgām vietējām precēm.

2. Bez tam šīm precēm piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgām attiecīgās valsts izcelsmes precēm atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kuras ietekmē iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šā punkta noteikums neliedz piemērot diferenciālus iekšējos pārvadājumu tarifus, kas pamatojas vienīgi uz ekonomisku transportlīdzekļu ekspluatāciju, nevis uz preces izcelsmi.

16. pants

Puses pēc analoģijas savstarpēji piemēro šādus VVTT pantus:

1. VII panta 1., 2., 3., 4.a, 4.b, 4.d un 5. punkts;

2. VIII pants;

3. IX pants;

4. X pants.

17. pants

Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām.

18. pants

1. Ja kādu preci ieved vienas Puses teritorijā tik lielos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt būtisku kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Ukraina, atkarā no tā, kuru tas skar, var veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai noteikumiem.

2. Pirms jebkādiem pasākumiem vai gadījumos, uz kuriem attiecas 4. punkts — iespējami drīz pēc tiem, attiecīgi Kopiena vai Ukraina sniedz Sadarbības komitejai visu attiecīgo informāciju nolūkā atrast abām Pusēm pieņemamu atrisinājumu.

3. Ja konsultāciju rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības komitejai paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi konsultācijas, var brīvi ierobežot attiecīgo preču ievešanu tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kā vajadzīgs, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu, vai pieņemt citus atbilstīgus pasākumus.

4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms konsultācijām, ar nosacījumu, ka pēc šās darbības veikšanas nekavējoties piedāvā konsultācijas.

5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Nolīguma mērķu sasniegšanai.

19. pants

Šās sadaļas, jo īpaši 18. panta noteikumi nekādi netraucē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Vienošanos par VVTT VI panta īstenošanu, Vienošanos par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Attiecībā uz antidempinga vai antisubsīdiju izmeklēšanu Puses vienojas izskatīt otras Puses iesniegtos dokumentus un informēt attiecīgās ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata jāpieņem galīgais lēmums. Pirms noteiktu antidempinga un kompensācijas nodevu piemērošanas Puse dara visu iespējamo, lai rastu konstruktīvu problēmas risinājumu.

20. pants

Nolīgums neliedz piemērot ievešanas, izvešanas vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar tikumības, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības apsvērumiem, dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

21. pants

Šo sadaļu nepiemēro to tekstilizstrādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.–63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē atsevišķs nolīgums, kas parafēts 1993. gada 5. maijā un provizoriski piemērots no 1993. gada 1. janvāra.

22. pants

1. To produktu tirdzniecību, ko aptver Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, reglamentē šīs sadaļas noteikumi, izņemot 14. pantu, un pēc tā stāšanās spēkā — noteikumi nolīgumā par kvantitatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz EOTK tērauda ražojumu tirdzniecību.

2. Ir izveidota ogļu un tērauda jautājumu kontaktgrupa, kurā ir Kopienas pārstāvji no vienas puses, un Ukrainas pārstāvji no otras puses.

Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses.

23. pants

Uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecas īpaša nolīguma noteikumu, kas jānoslēdz starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Ukrainu.

IV sadaļa

NOTEIKUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMUS

I nodaļa

DARBA NOSACĪJUMI

24. pants

1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka režīms, ko piemēro Ukrainas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar dalībvalsts pilsoņiem.

2. Atbilstoši Ukrainā piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Ukraina cenšas nodrošināt, ka režīms, ko piemēro dalībvalstu pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti Ukrainas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar tās pilsoņiem.

25. pants

Sociālās nodrošināšanas koordinācija

Puses noslēdz vienošanās, lai:

1. saskaņā ar katrā dalībvalstī piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai koordinētu sociālās nodrošināšanas shēmas tiem Ukrainas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā. Šie noteikumi jo īpaši nodrošinās, ka:

— visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai nodzīvotā laika periodus, kuros šādi darba ņēmēji atrodas vairākās dalībvalstīs, summē, lai darba ņēmēji varētu saņemt vecuma, invaliditātes vai nāves pensijas vai medicīnisko aprūpi,

— visas pensijas saistībā ar vecumu, nāvi, invaliditāti, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, izņemot īpašus, no iemaksām neatkarīgus pabalstus, ir brīvi konvertējamas pēc kursa, ko piemēro saskaņā ar tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesību aktiem, kam jāveic šis pārskaitījums;

2. saskaņā ar Ukrainā piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai darba ņēmējiem, kas ir dalībvalsts pilsoņi un likumīgi nodarbināti Ukrainā, piemērotu līdzīgu režīmu kā to, kas minēts 1. punkta otrajā ievilkumā.

26. pants

Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar šā Nolīguma 25. pantu, neskar tiesības vai pienākumus, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas saista Ukrainu un dalībvalstis, ja šie nolīgumi nodrošina labvēlīgāku režīmu Ukrainas vai dalībvalstu pilsoņiem.

27. pants

Sadarbības padome izskatīs, kādas kopīgas pūles var veltīt, lai kontrolētu nelikumīgu ieceļošanu, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un praksi.

28. pants

Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba nosacījumus atbilstīgi Pušu starptautiskām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas ED Bonnas konferences dokumentā.

29. pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus par šā Nolīguma 24., 27. un 28. panta īstenošanu.

II nodaļa

NOSACĪJUMI, KAS SKAR UZŅĒMUMU IZVEIDI UN DARBĪBU

30. pants

1. a) Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Ukrainas uzņēmumu dibināšanai to teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmumiem, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem.

b) Neskarot atrunas, kas minētas IV pielikumā, Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Ukrainas meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuram Kopienas uzņēmumam, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem.

c) Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Ukrainas uzņēmumu filiālēm, kas dibinātas to teritorijās, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmumu filiālēm attiecībā uz to darbību, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem.

2. a) Neskarot atrunas, kas minētas V pielikumā, Ukraina piešķir Kopienas uzņēmumu dibināšanai tās teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts uzņēmumiem, atkarā no tā, kurš ir labāks, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem.

b) Ukraina piešķir Kopienas meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas tās teritorijā, attiecībā uz to darbību, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts attiecīgi pašas uzņēmumiem vai filiālēm vai jebkuras trešās valsts uzņēmumiem vai filiālēm, atkarā no tā, kurš ir labāks, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem.

3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nevar izmantot, lai apietu Puses tiesību aktus un noteikumus, kas piemērojami otras Puses uzņēmumu meitasuzņēmumu, kas izveidoti pirmās Puses teritorijā, piekļuvei īpašām nozarēm vai darbībām.

Režīmu, kas minēts 1. un 2. punktā, piemēro attiecīgi Kopienā un Ukrainā dibinātiem uzņēmumiem dienā, kad šis Nolīgums stājas spēkā, kā arī uzņēmumiem, kas dibināti vēlāk, tiklīdz tos nodibina.

31. pants

1. Šā Nolīguma 30. panta noteikumus nepiemēro gaisa transportam, iekšējo ūdensceļu transportam un jūras transportam, neskarot 104. panta noteikumus.

2. Tomēr attiecībā uz darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, ieskaitot vairākveidu pārvadājumu darbības, kurās daļa ceļa veicama pa jūru, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmumiem komerciāli darboties tās teritorijā, izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kuri piešķirti Puses pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarā no tā, kādi nosacījumi ir labāki.

Šādas darbības ietver, bet ne tikai:

a) jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecību un pārdošanu, izmantojot tiešus kontaktus ar klientu, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdēvējis izveidojis pastāvīgus tirdzniecības līgumus;

b) visu transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai klientu vārdā (un tālākpārdošanu klientiem), ieskaitot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu;

c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu dokumentu sagatavošanu saistībā ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu;

d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem);

e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu aģentūrām, ieskaitot līdzdalību uzņēmuma kapitālā un uz vietas pieņemtu darbinieku iecelšanu amatā (vai, gadījumā ar ārvalstu darbiniekiem — saskaņā ar attiecīgiem šā Nolīguma noteikumiem);

f) rīkošanos uzņēmumu vārdā, organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs.

32. pants

Šajā nolīgumā:

a) “Kopienas uzņēmums” vai attiecīgi “Ukrainas uzņēmums” ir uzņēmums, kas uzveidots saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Ukrainas normatīvajiem aktiem un kura juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi Kopienas vai Ukrainas teritorijā. Tomēr, ja vienīgi uzņēmuma, kas izveidots saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Ukrainas tiesību aktiem, juridiskā adrese atrodas attiecīgi Kopienas vai Ukrainas teritorijā, uzņēmumu uzskata par attiecīgi Kopienas vai Ukrainas uzņēmumu tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar attiecīgi vienas dalībvalsts vai Ukrainas tautsaimniecību.

b) Uzņēmums “meitasuzņēmums” ir uzņēmums, ko faktiski kontrolē pirmais uzņēmums.

c) Uzņēmuma “filiāle” ir darījumu vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus atzara darījumu vietā.

d) “Dibināšana” ir šā panta a) apakšpunktā minēto Kopienas vai Ukrainas uzņēmumu tiesības uzsākt saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles attiecīgi Ukrainā vai Kopienā.

e) “Darbība” ir saimniecisko darbību veikšana.

c) “Saimnieciskā darbība” ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbība.

g) Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu, ieskaitot vairākveidu pārvadājumu darbības, kas ietver pārvadājumu pa jūru, šīs nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī dalībvalstu vai Ukrainas pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgi ārpus Kopienas vai Ukrainas, un kuģošanas sabiedrības, kas dibinātas ārpus Kopienas vai Ukrainas, kuras kontrolē attiecīgi dalībvalsts vai Ukrainas pilsoņi, ja to kuģi reģistrēti attiecīgi šajā dalībvalstī vai Ukrainā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

33. pants

1. Neskarot citus šā Nolīguma noteikumus, Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir uzticības pienākums, aizsardzības pasākumus, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas veselumu un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Nolīguma noteikumiem, tos nevar izmantot, lai apietu Puses pasākumus saskaņā ar šo Nolīgumu.

2. Neko šajā Nolīgumā nevar uzskatīt par prasību Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

34. pants

Šā Nolīguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā Nolīguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

35. pants

1. Neskarot I nodaļas noteikumus, Kopienas uzņēmumam vai Ukrainas uzņēmumam, kas dibināta attiecīgi Ukrainas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar organizācijas mītnes zemē spēkā esošiem tiesību aktiem, ir tiesības attiecīgi Ukrainas vai Kopienas teritorijā pašai vai caur tās meitasuzņēmumiem vai filiālēm nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi dalībvalstu vai Ukrainas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus nodarbina vienīgi uzņēmumi, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz nodarbinātības periodu.

2. Iepriekš minēto uzņēmumu, še turpmāk — “organizāciju”, vadošais personāls ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā”, kā noteikts c) punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (ne kā daļu vairākuma īpašnieki) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas:

a) Personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, tieši vada uzņēmuma pārvaldi, un ko principā vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot:

— personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu,

— personas, kas uzrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu,

— personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības.

b) Personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kas būtiskas saistībā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, tehniku vai vadību. Šādu zināšanu novērtējums var atspoguļot ne tikai specifiskas zināšanas saistībā ar uzņēmumu, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba veidu vai uzņēmējdarbību, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai.

c) “Darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai darījumu vietai jāatrodas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz šās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā.

36. pants

1. Puses visiem spēkiem centīsies izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmumu dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas.

2. Šā panta noteikumi neskar 44. panta noteikumus: situācijas, uz ko attiecas 44. pants, reglamentē tikai tā noteikumi, izņemot jebkādus citus.

3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 51. panta noteikumus, Ukrainas valdība informē Kopienu par nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus par Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Ukrainā, kas ir stingrāki nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Ukrainai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt konsultācijas par šiem projektiem.

4. Ja Ukrainā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt nosacījumus Kopienas uzņēmumu dibināšanai un Ukrainā izveidoto Kopienas uzņēmumu meitas­uzņēmumu un filiāļu darbībai stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas, šos attiecīgos tiesību aktus un noteikumus nepiemēro tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau nodibināti Ukrainā laikā, kad attiecīgais tiesību akts stājas spēkā, trīs gadus kopš šā tiesību akta stāšanās spēkā.

III nodaļa

PĀR ROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA STARP KOPIENU UN UKRAINU

37. pants

1. Puses apņemas, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Ukrainas uzņēmumiem, kas izveidoti citā Pusē, nevis tajā, kurā atrodas persona, kam pakalpojumi paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs.

2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1. punkta īstenošanai.

38. pants

Puses sadarbojas nolūkā attīstīt uz tirgu orientētu pakalpojumu nozari Ukrainā.

39. pants

1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem.

a) Iepriekš minētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kuri piemērojami vienai vai otrai šā Nolīguma Līgumslēdzējai Pusei. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, varēs brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina savas saistības, ka brīvas konkurences vide ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumos.

2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses:

a) no šā Līguma stāšanās spēkā brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo nolīgumu kravas dalīšanas noteikumus;

b) neievieš kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Nolīguma Puses līnijpārvadājumu uzņēmumiem citādi nav iespējas sekmīgi uzturēt satiksmi pārvadājumos uz un no attiecīgās trešās valsts;

c) aizliedz kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nosacījumos attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumiem;

d) šim Nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kam varētu būt ierobežojošs vai diskriminējošs rezultāts attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā.

Katra Puse kuģiem, kas brauc ar otras Puses karogu, cita starpā piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses pašas kuģiem, attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas pakalpojumiem, enkurvietām un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

Pēc pārejas perioda, bet ne vēlāk kā pēc 1997. gada 1. jūlija katra Puse šādu pašu režīmu piešķir arī kuģiem, ko vada otras Puses pilsoņi un uzņēmumi un kuri brauc ar trešas valsts karogu.

3. Kopienas pilsoņi un uzņēmumi, kas sniedz starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras transporta pakalpojumus Ukrainas iekšējos ūdensceļos, un otrādi.

40. pants

Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas pielāgots to komerciālajām vajadzībām, uz nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum un pakalpojumu nodrošināšanai autotransporta, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu jomā un, ja vajadzīgs, gaisa transporta jomā, pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā var attiecināt īpašus nolīgumus, ko, ja vajadzīgs, Puses apspriež kā noteikts 99. pantā.

IV nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

41. pants

1. Šās sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, ko pamato sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumi.

2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

42. pants

Attiecībā uz šo sadaļu Nolīgums nekādi neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības dibināšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Nolīguma noteikumu. Šis noteikums neliedz piemērot 41. pantu.

43. pants

II un III nodaļas un IV sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmumiem, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Kopienas uzņēmumiem un Ukrainas uzņēmumiem.

44. pants

Režīms, ko viena Puse piešķīrusi otrai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

45. pants

Šā Nolīguma II un III nodaļas un IV sadaļas nolūkiem neņem vērā režīmu, ko piešķīrusi Kopiena, tās dalībvalstis vai Ukraina saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās, slēdzot ekonomikas integrācijas nolīgumus saskaņā ar VVPT V panta principiem.

46. pants

1. Vislielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šās sadaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuru Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz līgumiem par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citiem nodokļu noteikumiem.

2. Noteikumus šajā sadaļā nevar uzskatīt par tādiem, kas Pusēm liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem līgumos par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

3. Šās sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Ukrainai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu.

47. pants

Neskarot 35. pantu, nevienu II, III un IV nodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod tiesības:

— attiecīgi dalībvalstu vai Ukrainas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Ukrainā vai Kopienā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmuma daļas īpašniekam vai dalībniekam, tā vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam,

— Ukrainas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Ukrainas pilsoņus,

— Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Ukrainā nodarbināt vai likt nodarbināt Ukrainas teritorijā dalībvalstu pilsoņus,

— Ukrainas uzņēmumiem vai Ukrainas uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā piegādāt personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem,

— Kopienas uzņēmumiem vai Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm Ukrainā piegādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem.

V sadaļa

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS

48. pants

1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un Ukrainas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kas veikta saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas valsts normatīvajiem aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar IV sadaļas II nodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju.

3. Neskarot 2. vai 5. punktu, no šā Nolīguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Ukrainas rezidentiem, un nepadara esošo kārtību stingrāku.

4. Puses konsultējas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu kustību, kas nav minēti 2. punktā, starp Kopienu un Ukrainu, lai veicinātu šā Nolīguma mērķus.

5. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Ukrainas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) VIII panta nozīmē, Ukraina ārkārtas apstākļos var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus saistībā ar īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu vai saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Ukrainai, piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar Ukrainas statusu saskaņā ar SVF. Šos ierobežojumus Ukraina piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Nolīgumam. Ukraina nekavējoties paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

6. Neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla kustība starp Kopienu un Ukrainu rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Ukrainā, attiecīgi Kopiena un Ukraina var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla kustību starp Kopienu un Ukrainu uz laika posmu, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.

VI sadaļa

KONKURENCE, INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA UN SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ

49. pants

1. Puses vienojas rīkoties, lai, piemērojot to konkurences tiesības, vai citādā veidā, labotu vai novērstu konkurences ierobežojumus, ko radījuši uzņēmumi vai valsts intervence, ciktāl tie var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Ukrainu.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus:

2.1. Puses nodrošina tādu tiesību aktu esību un piemērošanu, kas risina to jurisdikcijā esošo uzņēmumu radītos konkurences ierobežojumus.

2.2. Puses atturas no valsts atbalsta piešķiršanas, kas piešķir īpašu labvēlību dažiem uzņēmumiem vai tādu izstrādājumu ražošanai, kas nav pamatprodukti, kā noteikts VVTT, vai pakalpojumu sniegšanai, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ciktāl tie ietekmē tirdzniecību starp Kopienu un Ukrainu.

2.3. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par atbalsta programmām vai par īpašiem konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem. Nav jāsniedz informācija, uz ko attiecas Pušu tiesību aktu prasības par dienesta vai komerciāliem noslēpumiem.

2.4. Komerciālu valsts monopolu gadījumā Puses apliecina gatavību no ceturtā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka nepastāv diskriminācija starp Pušu piederīgajiem attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem preces tiek ražotas vai realizētas.

2.5. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis vai Ukraina piešķir ekskluzīvas tiesības, Puses apliecina gatavību no ceturtā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka netiek ieviesti un nepaliek spēkā nekādi pasākumi, kas rada traucējumus tirdzniecībai starp Kopienu un Ukrainu tādā mērā, kas ir pretrunā Pušu attiecīgajām interesēm. Šis noteikums nerada šķēršļus uzņēmumiem juridiski vai faktiski veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus.

2.6. Laika posmu, kas noteikts 2. punkta 4. un 5. apakšpunktā, var pagarināt, Pusēm vienojoties.

3. Pēc Kopienas vai Ukrainas lūguma Sadarbības komitejā var rīkot konsultācijas par konkurences ierobežojumiem vai traucējumiem, kas minēti 1. un 2. punktā, un par to konkurences tiesību piemērošanu, atbilstīgi ierobežojumiem, ko uzliek normatīvie akti par informācijas izpaušanu, konfidencialitāti un komercnoslēpumu. Konsultācijās var iekļaut arī jautājumus par 1. un 2. punkta interpretāciju.

4. Puses, kam ir pieredze konkurences tiesību piemērošanā, attiecīgi apsver iespēju pēc citu Pušu lūguma un atbilstīgi pieejamajiem resursiem sniegt tehnisku palīdzību konkurences noteikumu izstrādē un īstenošanā.

5. Iepriekš minētie noteikumi nekādi neskar Pušu tiesības piemērot atbilstīgus pasākumus, īpaši tos, kas minēti 19. pantā, lai risinātu preču vai pakalpojumu tirdzniecības traucējumus.

50. pants

1. Saskaņā ar šā panta un III pielikuma noteikumiem Ukraina turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, beidzoties piektajam gadam pēc Nolīguma stāšanās spēkā, tā varētu nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ieskaitot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai.

2. Beidzoties piektajam gadam pēc Nolīguma stāšanās spēkā, Ukraina pievienojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas III pielikuma 1. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis piemēro faktiski, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

51. pants

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Ukrainu un Kopienu ir esošo un turpmāko Ukrainas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Ukraina cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības, uzņēmējdarbības tiesības, likumi par bankām, uzņēmumu pārskati un nodokļi, intelektuālais īpašums, darbinieku aizsardzība darba vietā, finanšu pakalpojumi, konkurences noteikumi, publiskais iepirkums, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, dabas vide, patērētāju aizsardzība, netiešie nodokļi, tehniskie noteikumi un standarti, tiesības un noteikumi kodoljomā, transports.

3. Kopiena sniedz Ukrainai tehnisku palīdzību, ja vajadzīgs, lai īstenotu šos pasākumus, kas jo īpaši var ietvert:

— ekspertu apmaiņu,

— laicīgu informācijas sniegšanu par attiecīgajiem tiesību aktiem,

— semināru organizēšanu,

— mācības,

— palīdzību Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs.

VII sadaļa

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

52. pants

1. Kopiena un Ukraina izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Ukrainas tautsaimniecības reformas un atlabšanas gaitu un noturīgu attīstību. Šī sadarbība stiprina un attīsta ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm.

2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt tautsaimniecības un sociālas reformas un Ukrainas saimnieciskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā noturības un harmoniskas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietvers vides apsvērumus.

3. Šajā nolūkā sadarbība tiks vērsta uz rūpniecisko sadarbību, ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, publisko iepirkumu, standartiem un atbilstības novērtēšanu, ieguves rūpniecību un izejvielām, zinātni un tehnoloģiju, izglītību un apmācību, lauksaimniecību un agrārās un pārtikas rūpniecības nozari, enerģētiku, civilo kodolnozari, vidi, transportu, kosmosu, elektrosakariem, finanšu pakalpojumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, monetāro politiku, reģionālo attīstību, sadarbību sociālajā jomā, tūrismu, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, informāciju un sakariem, patērētāju aizsardzību, muitu, sadarbību statistikas jomā, ekonomiku un narkotikām.

4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp NVS valstīm un citām kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona harmonisku attīstību.

5. Ja vajadzīgs, sadarbībai ekonomikā un citām sadarbības formām, kas paredzētas šajā Nolīgumā, Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību, ņemot vērā Kopienas attiecīgo Padomes Regulu, kas piemērojama tehniskai palīdzībai NVS valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Ukrainai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras.

6. Sadarbības padome sniedz ieteikumus par sadarbības attīstīšanu jomās, kas noteiktas 3. punktā.

53. pants

Sadarbība rūpniecībā

1. Sadarbības mērķis jo īpaši ir veicināt:

— uzņēmējdarbības saišu attīstību starp abu pušu uzņēmējiem, piemēram, attiecībā uz tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu,

— Kopienas līdzdalību Ukrainas centienos pārstrukturēt un tehniski uzlabot tās rūpniecību,

— pārvaldības uzlabošanu,

— piemērotu komerciālu noteikumu un prakses izstrādāšanu, ieskaitot produktu tirdzniecību,

— vides aizsardzību,

— rūpnieciskās ražošanas struktūras pielāgošanu attīstītas tirgus ekonomikas standartiem,

— militārrūpnieciskā kompleksa pārveidi.

2. Šā panta noteikumi neskar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu, kas piemērojami uzņēmumiem.

54. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2. Šās sadarbības mērķi jo īpaši ir:

— vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Ukrainu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību,

— vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Ukrainu par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas,

— radīt labvēlīgus apstākļus, lai piesais­tītu ārvalstu ieguldījumus Ukrainas ekonomikai,

— izveidot stabilus un piemērotus uzņēmējdarbības tiesību aktus un nosacījumus un apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā,

— apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, cita starpā izmantojot tirdzniecības izstādes, izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus.

55. pants

Publiskais iepirkums

Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurētspējīgai preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanai, jo īpaši izmantojot izsoles uzaicinājumus.

56. pants

Sadarbība standartu

un atbilstības novērtēšanas jomā

1. Sadarbība starp Pusēm veicina piemērošanos starptautiski pieņemtiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Vajadzīgā darbība sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Ukrainas produktu kvalitātes uzlabošanu.

2. Šajā nolūkā tās cenšas:

— veicināt pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējušās šajā jomā,

— veicināt Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu,

— ļaut dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes nodrošināšanas jomā.

57. pants

Ieguves rūpniecība un izejvielas

1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību ieguves rūpniecības un izejvielu jomā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— informācijas apmaiņa par izmaiņām ieguves rūpniecības un krāsaino metālu jomā,

— tiesiskā regulējuma izveide sadarbībai,

— tirdzniecības jautājumi,

— tiesību aktu un citu pasākumu izstrāde vides aizsardzības jomā,

— mācības,

— drošība ieguves rūpniecībā.

58. pants

Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā

1. Puses veicina sadarbību zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību, pietiekamu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.

2. Sadarbība zinātnes un tehnikas jomā aptver:

— zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu,

— kopīgas PTA darbības,

— zinātnieku, pētnieku un tehniķu, kas nodarbojas ar PTA abās pusēs, mācības un mobilitātes programmas.

Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno saskaņā ar 59. panta noteikumiem.

Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties citos zinātnes un tehnoloģijas sadarbības veidos.

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masu iznīcināšanas ieroču pētniecībā un ražošanā.

3. Sadarbību, uz ko attiecas šis pants, īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem apspriežas un kurus noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kas cita starpā nosaka attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.

59. pants

Izglītība un apmācība

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Ukrainā gan valsts, gan privātajā sektorā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— augstākās izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana Ukrainā, ieskaitot augstākās izglītības iestāžu akreditāciju un augstākās izglītības diplomus,

— valsts un privātā sektora vadītāju un civildienesta ierēdņu apmācība prioritārās jomās, kas vēl jānosaka,

— sadarbība izglītības iestāžu starpā, sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem,

— skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku un jauniešu mobilitāte,

— mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgās iestādēs,

— Kopienas valodu mācīšana,

— konferenču tulku pēcdiploma izglītošana,

— žurnālistu apmācība,

— instruktoru apmācība.

3. Vienas Puses iespējamo dalību otras Puses attiecīgās programmās izglītības un apmācības jomā var apsvērt saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām un tad, ja vajadzīgs, var izveidot iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Ukrainas līdzdalību Kopienas programmā Tempus.

60. pants

Lauksaimniecība un agrārā un pārtikas rūpniecība

Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Ukrainas lauksaimniecības, agrārās rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, vietējā un ārvalstu tirgus izveide Ukrainas produktiem tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā vajadzību uzlabot pārtikas piegādes drošību. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Ukrainas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpnieciskiem un lauksaimnieciskiem pārtikas produktiem, ieskaitot sanitārās un fitosanitārās normas.

61. pants

Enerģētika

1. Sadarbība noris saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu uz pakāpeniskas Eiropas enerģijas tirgu integrācijas fona.

2. Sadarbība cita starpā ietver šādas jomas:

— enerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa ietekme uz vidi, lai novērstu vai samazinātu to radīto kaitējumu videi,

— enerģijas piegādes kvalitātes un drošības uzlabošana, ieskaitot piegādātāju dažādošanu, ekonomiskā un ekoloģiski nekaitīgā veidā,

— enerģētikas politikas formulēšana,

— enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošana atbilstoši tirgus ekonomikai,

— institucionālu, juridisku, nodokļu un citu nosacījumu ieviešana, kas vajadzīgi, lai rosinātu izvērst enerģijas tirdzniecību un ieguldījumus,

— energotaupības un energoefektivitātes veicināšana,

— enerģētikas infrastruktūras modernizācija, attīstība un dažādošana,

— enerģētikas tehnoloģiju uzlabošana piegādē un izlietošanā attiecībā uz visiem enerģijas veidiem,

— vadība un tehniskā apmācība enerģētikas nozarē.

62. pants

Sadarbība civilajā kodolnozarē

1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un tās dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbība civilajā kodolnozarē notiek, īstenojot īpašus nolīgumus par kodolmateriālu tirdzniecību, kodoldrošību un kodolsintēzi, un saskaņā ar katras Puses tiesiskajām procedūrām.

2. Puses sadarbojas, ieskaitot starptautiskus forumus, lai risinātu problēmas, kas radušās Černobiļas AES avārijas dēļ; sadarbība jo īpaši ietver:

— kopīgu zinātnisko problēmu pētīšanu, kas saistītas ar Černobiļas AES avāriju,

— cīņu pret gaisa, augsnes un ūdens radioaktīvo piesārņojumu,

— vides radioaktivitātes kontroli un uzraudzību,

— ārkārtas kodolsituāciju un radioaktivitātes situāciju risināšanu,

— radioaktīvi piesārņotas zemes dekontamināciju un kodolatkritumu apsaimniekošanu,

— medicīniskās problēmas saistībā ar kodolavāriju ietekmi uz iedzīvotāju veselību,

— Černobiļas AES ceturtā iznīcinātā kodolreaktora drošības problēmas risināšanu,

— avārijas pārvarēšanas centienu ekonomiskos un administratīvos aspektus,

— apmācību kodolavāriju novēršanas un mīkstināšanas jomā,

— to stāvokļa labošanas darbību zinātniskos un tehniskos aspektus, kas saistītas ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanu,

— citas jomas, uz ko attiecas Pušu vienošanās.

63. pants

Vide

1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu un 1993. gada Lucernas Konferences deklarāciju, Puses attīsta un stiprina sadarbību vides un cilvēku veselības jomā.

2. Sadarbības mērķis ir cīņa pret vides pasliktināšanos, jo īpaši:

— efektīva piesārņojuma līmeņa uzraudzība un vides novērtēšana; informācijas sistēma par vides stāvokli,

— cīņa pret vietēju, reģionālu un pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojumu,

— ekoloģiskā sanācija,

— noturīga, efektīva un ekoloģiski lietderīga enerģijas ražošana un izmantošana; rūpniecības iekārtu drošība,

— ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām,

— ūdens kvalitāte,

— atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana,

— lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

— mežu aizsardzība,

— bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu noturīga izmantošana un apsaimniekošana,

— zemes izmantošanas plānošana, ieskaitot būvniecību un pilsētplānošanu,

— ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana,

— pasaules klimata pārmaiņa,

— vides izglītība un izpratnes veidošana,

— Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtēšanu pārrobežu kontekstā īstenošana.

3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot:

— plānošanu saistībā ar katastrofām un citām ārkārtas situācijām,

— informācijas un ekspertu apmaiņu, ieskaitot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu,

— kopīgas pētniecības darbības,

— normatīvo aktu uzlabošanu, lai tuvinātu tos Kopienas standartiem,

— sadarbību reģionālā līmenī, ieskaitot sadarbību Eiropas Vides aģentūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī,

— stratēģiju izveidi, īpaši saistībā ar globāliem un klimata jautājumiem, lai sasniegtu noturīgu attīstību,

— pētījumus par ietekmi uz vidi.

64. pants

Transports

Puses attīsta un stiprina sadarbību transporta jomā.

Šās sadarbības mērķis citu starpā ir Ukrainas transporta sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, ja vajadzīgs, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas transporta sistēmas izveides kontekstā.

Sadarbība cita starpā ietver:

— autotransporta, dzelzceļu, ostu un lidostu vadības un darbības modernizēšanu,

— dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ieskaitot lielāko kopīgas ieinteresētības maršrutu un Eiropas ceļu sasaistes posmu modernizāciju saistībā ar iepriekš minētajiem transporta veidiem,

— vairākveidu pārvadājumu veicināšanu un attīstību,

— kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu,

— likumīga pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ieskaitot transporta nozares privatizāciju.

65. pants

Kosmoss

Ievērojot attiecīgo Kopienas, tās dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras kompetenci, Puses, ja vajadzīgs, veicina ilgtermiņa sadarbību civilās kosmosa izpētes, attīstības un komerciālas izmantošanas jomās. Puses veltīs īpašu uzmanību iniciatīvām, kas pilnīgi izmanto to attiecīgo kosmosa darbību papildināmību.

66. pants

Pasta pakalpojumi un elektrosakari

Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencei Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās:

— politikas un pamatnostādņu izveide elektrosakaru nozares un pasta pakalpojumu attīstībai,

— tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana elektrosakaros un pasta pakalpojumos,

— elektrosakaru un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes rosināšana,

— elektrosakaru un pasta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju,

— progresīva elektrosakaru izmantošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā,

— elektrosakaru tīklu pārvaldība un to “optimizācija”,

— pienācīgs regulatīvs pamats elektrosakaru un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai,

— mācības elektrosakaru un pasta pakalpojumu sniegšanas jomā darbībai tirgus apstākļos.

67. pants

Finanšu pakalpojumi

Sadarbības mērķis jo īpaši ir atvieglot Ukrainas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniskā palīdzība ir vērsta uz:

— banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Ukrainas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā,

— fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Ukrainā, pieredzes apmaiņu un personāla apmācību,

— apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas cita starpā radītu labvēlīgu sistēmu Kopienas uzņēmumu dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Ukrainā, kā arī eksporta kredītu apdrošināšanas attīstību,

— šī sadarbība jo īpaši sniegs ieguldījumu attiecību sekmēšanā starp Ukrainu un dalībvalstīm finanšu pakalpojumu nozarē.

68. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu ienākumus no noziedzīgām darbībām vispār, jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos šajā jomā, ieskaitot Finanšu darījumu darba grupu (FATF).

69. pants

Monetārā politika

Pēc Ukrainas iestāžu lūguma Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību, kuras mērķis ir atbalstīt Ukrainas centienus radīt un stiprināt tās monetāro sistēmu un jaunas naudas vienības ieviešanu, kam jākļūst par konvertējamu valūtu, un tās politikas pakāpenisku pielāgošanu Eiropas Monetārās sistēmas politikai. Tā ietver neformālu viedokļu apmaiņu par Eiropas Monetārās sistēmas principiem un darbību.

70. pants

Reģionālā attīstība

1. Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā.

2. Šajā nolūkā tās rosina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionu un vietējām iestādēm par reģionālo politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku un par reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

Tās arī rosina tiešus kontaktus starp attiecīgajiem reģioniem un sabiedriskajām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, ar nolūku apmainīties arī ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

71. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Attiecībā uz veselību un drošību Puses attīsta sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādājošo drošības līmeni.

Sadarbība jo īpaši ietver:

— izglītību un apmācību par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot darbības sfērām, kas saistītas ar augstu riska pakāpi,

— preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas kaites,

— smagu negadījumu briesmu novēršanu un toksisku vielu apsaimniekošanu,

— pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un strādājošo veselību un drošību.

2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība īpaši ietver tehnisku palīdzību saistībā ar:

— darba tirgus optimizāciju,

— darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizāciju,

— pārstrukturēšanas programmu plānošanu un vadību,

— vietējās nodarbinātības rosināšanu,

— informācijas apmaiņu par elastīgas nodarbinātības programmām, ieskaitot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas cita starpā ietver sadarbību Ukrainas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un īstenošanā.

Šo reformu mērķis ir Ukrainā attīstīt tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai un aptver visus sociālās aizsardzības virzienus.

72. pants

Tūrisms

Puses izvērš un attīsta sadarbību, kas ietver:

— tūrisma veicināšanu,

— sadarbību starp oficiālām tūrisma organizācijām,

— informācijas plūsmas palielināšanu,

— pieredzes tālāknodošanu,

— kopīgu darbību iespēju izpēti,

— apmācību tūrisma attīstībai.

73. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un to apvienības un MVU sadarbību Kopienā un Ukrainā.

2. Sadarbība ietver tehnisku palīdzību, jo īpaši šādās jomās:

— MVU tiesiskā regulējuma pilnveidošana,

— piemērotas infrastruktūras attīstība (aģentūra MVU atbalstam, sakari, palīdzība MVU fonda radīšanā),

— tehnoloģisko parku izveide.

74. pants

Informācija un sakari

Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu, ieskaitot informācijas nesēju, attīstību, un rosina efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru mērķis ir plašu sabiedrību nodrošināt ar pamatinformāciju par Kopienu un Ukrainu, ieskaitot, ja iespējams, savstarpēju piekļuvi datubāzēm, pilnīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

75. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses uzsāks ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt to patērētāju aizsardzības sistēmu saderību. Šī sadarbība jo īpaši ietver pieredzes sniegšanu par likumdošanas un iestāžu reformu, pastāvīgu savstarpējās brīdināšanas sistēmu izveidošanu par bīstamiem izstrādājumiem, informācijas uzlabošanu, ko sniedz patērētājiem, jo īpaši par cenām, piedāvāto preču īpašībām un piedāvātajiem pakalpojumiem, mācību pasākumus administrācijas amatpersonām un citiem patērētāju interešu aizstāvjiem, apmaiņu pilnveidošanu starp patērētāju interešu pārstāvjiem un patērētāju aizsardzības politiku saderības palielināšanu.

76. pants

Muita

1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt atbilstību visiem noteikumiem, ko paredzēts pieņemt saistībā ar tirdzniecību un godīgu tirdzniecību, un panākt Ukrainas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas muitas sistēmai.

2. Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

— informācijas apmaiņa,

— darba metožu uzlabošana,

— kombinētās nomenklatūras un vienotā administratīvā dokumenta ieviešana,

— Kopienas un Ukrainas tranzīta sistēmu savstarpēja savienojamība,

— pārbaužu un formalitāšu vienkāršošana saistībā ar preču pārvadājumiem,

— atbalsts modernu muitas informācijas sistēmu ieviešanai,

— semināru un apmācības periodu organizēšana.

3. Neskarot tālāku sadarbību, kas paredzēta šajā Nolīgumā, jo īpaši 79. pantā, Pušu muitas lietu administratīvajās iestādēs savstarpēju palīdzību sniedz saskaņā ar šim Nolīgumam pievienotā protokola noteikumiem.

77. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis šajā jomā ir efektīvu statistikas sistēmu attīstība, lai nodrošinātu ticamu statistiku, kas vajadzīga, lai atbalstītu un uzraudzītu tautsaimniecības reformas procesu Ukrainā, kā arī lai sekmētu privāto uzņēmumu attīstību Ukrainā.

Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:

— Ukrainas statistikas sistēmas pielāgošana starptautiskām metodēm, standartiem un klasifikācijai,

— statistikas informācijas apmaiņa,

— vajadzīgās makroekonomikas un mikroekonomikas statistikas informācijas sniegšana, lai īstenotu un vadītu tautsaimniecības reformas.

Kopiena sekmē šos mērķus, sniedzot tehnisku palīdzību Ukrainai.

78. pants

Ekonomika

Puses sekmē tautsaimniecības reformu procesu un ekonomikas politikas koordināciju, sadarbojoties, lai uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni, un izstrādājot un īstenojot tirgus ekonomikas politiku. Šajā nolūkā Puses apmainās ar informāciju par makroekonomikas rezultātiem un perspektīvām.

Kopiena sniedz tehnisku palīdzību:

— lai palīdzētu Ukrainai tautsaimniecības reformas procesā, sniedzot ekspertu konsultācijas un tehnisku palīdzību,

— lai rosinātu sadarbību starp ekonomistiem, paātrinot pieredzes apmaiņu saistībā ar ekonomikas politikas veidošanu un nodrošinot ar politiku saistīto pētījumu plašu izplatīšanu.

79. pants

Narkotikas

Atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām un kompetencei Puses sadarbojas politikas un pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanā, lai pretotos nelegālai narkotiku un psihotropu vielu ražošanai, piegādei un tirdzniecībai, ieskaitot prekursoru ķīmisko vielu novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanā un samazināšanā. Sadarbība šajā jomā balstās uz savstarpējām konsultācijām un ciešu koordināciju starp Pusēm saistībā ar mērķiem un pasākumiem dažādās ar narkotikām saistītās jomās.

VIII sadaļa

KULTŪRAS SADARBĪBA

80. pants

Puses apņemas veicināt, rosināt un sekmēt kultūras sadarbību. Ja tas ir lietderīgi, var sadarboties saistībā ar Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu kultūras sadarbības programmām un var attīstīt turpmākas darbības, kas interesē abas puses.

IX sadaļa

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

81. pants

Lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus, saskaņā ar 82., 83. un 84. pantu Ukraina saņem pagaidu finansiālo palīdzību dotāciju veidā no Kopienas, izmantojot tehnisko palīdzību, lai paātrinātu Ukrainas ekonomikas pārveidi.

82. pants

Finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar programmu Tacis, kas paredzēta Kopienas attiecīgajā Padomes Regulā.

83. pants

Kopienas finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kas atspoguļo noteiktās prioritātes, par kurām abām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nozaru absorbcijas spēju un reformu virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

84. pants

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina, ka Kopiena tehnisko palīdzību sniedz ciešā sadarbībā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starp­tautiskām organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī ANO Attīstības programma (UNDP) un SVF.

X sadaļa

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

85. pants

Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kas pārrauga šā Nolīguma īstenošanu. Tā sanāk ministru līmenī reizi gadā un tad, kad to prasa apstākļi. Tā izskata visus būtiskākos jautājumus, kas rodas Nolīguma sakarā, un visus citus divpusējus vai starp­tautiskus jautājumus, kuros ieinteresētas abas puses, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus. Sadarbības padome arī var sniegt lietderīgus ieteikumus, abām Pusēm vienojoties.

86. pants

1. Sadarbības padomē ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Ukrainas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Sadarbības padome pieņem savu reglamentu.

3. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Ukrainas valdības loceklis.

87. pants

1. Sadarbības padomei tās pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, kurā ir Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas locekļu pārstāvji, no vienas puses, un Ukrainas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas un Ukrainas pārstāvis.

Sadarbības padome savā reglamentā nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kas ietver Sadarbības padomes sanāksmju sagatavošanu, un nosaka, kā komiteja darbojas.

2. Sadarbības padome var deleģēt jebkādas tās pilnvaras Sadarbības komitejai, kas nodrošinās nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

88. pants

Sadarbības padome var lemt par jebkādu īpašas komitejas vai struktūras izveidi, kas tai var palīdzēt īstenot tās pienākumus, un nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus un to, kā tās darbojas.

89. pants

Izskatot jautājumus šā Nolīguma sakarā saistībā ar noteikumu, kas atsaucas uz kādu VVTT pantu, Sadarbības padome cik iespējams ņem vērā interpretāciju, kādu attiecīgajam VVTT pantam parasti piešķir VVTT Līgumslēdzējas puses.

90. pants

Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tā ir forums, kurā Ukrainas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļi tiekas un apmainās ar viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

91. pants

1. Parlamentārajā sadarbības komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Ukrainas parlamenta locekļi, no otras puses.

2. Parlamentārā sadarbības komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada attiecīgi Eiropas Parlamenta loceklis un Ukrainas parlamenta loceklis, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

92. pants

Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Nolīguma īstenošanu no Sadarbības padomes, kas tad sniedz komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

93. pants

1. Saskaņā ar šo Nolīgumu katra Puse apņemas nodrošināt, ka otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas pilsoņiem ir piekļuve Pušu kompetentām tiesām un administratīvām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma tiesības, ieskaitot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

2. Atbilstoši to pilnvarām, Puses:

— rosina šķīrējtiesas izmantošanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālu darījumu un sadarbības dēļ, ko veic Kopienas un Ukrainas uzņēmēji,

— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda Puse var, ja vien Pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības, un ka prezidējošais trešais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

— ieteiks uzņēmējiem, abpusēji vienojoties, izvēlēties tiesību aktus, kurus attiecina uz to līgumiem,

— rosina izmantot šķīrējtiesu noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jebkuru šķīrējtiesu valstī, kas parakstījusi Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas noslēgta 1958. gada 10. jūnijā Ņujorkā.

94. pants

Šis Nolīgums nekādi neliedz Pusei veikt pasākumus,

a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kura neatbilst tās drošības interesēm;

b) kuri attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi nemaina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašām militārām vajadzībām;

c) ko tā uzskata par būtiskiem tās drošībai nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt kārtību un likumību, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību;

d) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai ievērotu tās starptautiskos pienākumus un saistības par divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontroli.

95. pants

1. Jomās, uz ko attiecas šis Nolīgums, neskarot nekādus tā īpašus noteikumus:

— pasākumi, ko Ukraina piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst diskriminēt dalībvalstis, to pilsoņus un uzņēmumus,

— pasākumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Ukrainu, nedrīkst diskriminēt Ukrainas pilsoņus un uzņēmumus.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgos to nodokļu tiesību aktu noteikumus nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī saistībā ar viņu dzīves vietu.

96. pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

3. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, Puse var informēt otru Pusi par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis divu mēnešu laikā. Lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

Sadarbības padome ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

Šķīrējtiesneša ieteikumus pieņem ar balsu vairākumu. Šie ieteikumi Pusēm nav saistoši.

97. pants

Puses vienojas nekavējoties konsultēties pēc jebkuras Puses pieprasījuma, izmantojot piemērotus kanālus, lai apspriestu visus jautājumus par šā Nolīguma interpretāciju vai īstenošanu un citiem aspektiem, kas skar Pušu attiecības.

Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neskar 18., 19., 96. un 102. pantu.

98. pants

Ukrainai piešķirtais režīms nekādā gadījumā nav labvēlīgāks kā tas, ko dalībvalstis piešķir cita citai.

99. pants

Šajā Nolīgumā “Puses” ir Ukraina no vienas puses un Kopiena vai dalībvalstis, vai Kopiena un dalībvalstis, saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no otras puses.

100. pants

Ciktāl uz jautājumiem, uz ko attiecas šis Nolīgums, attiecas Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums un tā protokoli, šo Nolīgumu un tā protokolus, tiem stājoties spēkā, piemēro šiem jautājumiem, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda piemērošana tajos paredzēta.

101. pants

Šis Nolīgums sākotnēji tiek noslēgts uz 10 gadiem. Šo Nolīgumu automātiski atjauno ik gadu, ja neviena no Pusēm neiesniedz otrai Pusei rakstveida paziņojumu par Nolīguma denonsēšanu sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām.

102. pants

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no Nolīguma. Puses nodrošina Nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar Nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē Nolīguma darbību. Ja otra Puse to pieprasa, par šiem pasākumiem nekavējoties paziņo Sadarbības padomei.

103. pants

Šā Nolīguma I, II, III, IV un V pielikums, Papildinājums un Protokols ir tā sastāvdaļa.

104. pants

Kamēr nav sasniegtas vienlīdzīgas tiesības indivīdiem un uzņēmumiem saskaņā ar šo Nolīgumu, tas neskar tiesības, ko tiem piešķir esošie nolīgumi, kas saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm no vienas puses un Ukrainai no otras puses, izņemot tādas jomas, kas ir Kopienas kompetencē, un neskarot dalībvalstu pienākumus, kas izriet no šā Nolīguma, jomās, kas ir to kompetencē.

105. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētie līgumi, un, no otras puses, Ukrainas teritorijā.

106. pants

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā Nolīguma depozitārs.

107. pants

Šā Nolīguma oriģinālu, kura teksts dāņu, holandiešu, angļu, franču, vācu, itāļu, spāņu, grieķu, portugāļu un ukraiņu valodā ir vienlīdz autentisks, nodod glabāšanā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

108. pants

Šo Nolīgumu Puses apstiprinās to noteiktajā kārtībā.

Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses paziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, ka ir pabeigtas pirmajā daļā minētās procedūras.

Ciktāl šis Nolīgums attiecas uz Kopienas un Ukrainas attiecībām, pēc stāšanās spēkā tas aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas Kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī Briselē.

109. pants

Ja nav pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis Nolīgums stātos spēkā, bet dažu šā Nolīguma daļu īstenošana uzsākta 1994. gadā, izmantojot Pagaidu nolīgumu starp Kopienu un Ukrainu, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šādos apstākļos termins “Nolīguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad spēkā stājas Pagaidu nolīgums.

Hecho en Luxemburgo, el catorce de junio de mil novecientos noventa y cuatro.

Udfærdiget i Luxembourg den fjortende juni nitten hundrede og fire og halvfems.

Geschehen zu Luxemburg am vierzehnten Juni neunzehnhundertvierundneunzig.

Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις δεκατέσσερις Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα τέσσερα.

Done at Luxembourg on the fourteenth day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-four.

Fait à Luxembourg, le quatorze juin mil neuf cent quatre-vingt-quatorze.

Fatto a Lussemburgo, addì quattordici giugno millenovecentonovantaquattro.

Gedaan te Luxemburg, de veertiende juni negentienhonderd vierennegentig.

Feito em Luxemburgo, em catorze de Junho de mil novecentos e noventa e quatro.

Здiйснено в Люксембургi чотирнад­цятого дня червня миcяця одна тисяча дев’ятсот дев’яносто четвертого року.

[Luksemburgā, tūkstoš deviņsimt deviņdesmit ceturtā gada četrpadsmitajā jūnijā]

 

 

PIELIKUMU SARAKSTS

Ipielikums	Orientējošs priekšrocību saraksts, kuras Ukraina piešķīrusi NVS valstīm saskaņā ar 12. pantu.
IIpielikums	Ārkārtas pasākumi, kas ir atkāpe no 14. panta noteikumiem.
IIIpielikums	Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma konvencijas, kas minētas 50. panta 2. punktā.
IVpielikums	Kopienas atrunas saskaņā ar 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
V pielikums	Ukrainas atrunas saskaņā ar 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
V pielikuma papildinājums	Finanšu pakalpojumi: definīcijas.

PROTOKOLU SARAKSTS

Protokols par savstarpēju palīdzību muitas jautājumos

I pielikums

ORIENTĒJOŠS PRIEKŠROCĪBU SARAKSTS, KO UKRAINA PIEŠĶĪRUSI NVS VALSTĪM SASKAŅĀ AR 12. PANTU

1. Armēnija, Baltkrievija, Igaunija, Gruzija, Kazahija, Lietuva, Moldāvija, Turkmēnija, Krievija:

Nepiemēro ievedmuitas nodokļus.

Nepiemēro izvedmuitas nodokļus saistībā ar precēm, kas piegādātas saskaņā ar starpvalstu nolīgumiem par norēķiniem tādos apjomos, kas paredzēti šajos nolīgumos.

Izvedumiem un ievedumiem nepiemēro PVN.

Izvedumiem nepiemēro akcīzes nodokli.

Visas NVS valstis: Eksporta kvotas preču piegādei saskaņā ar ikgadējiem starpvalstu tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem tiek atklātas ar tādiem pašiem noteikumiem kādus piemēro piegādēm valsts vajadzībām.

2. Armēnija, Baltkrievija, Igaunija, Gruzija, Kazahija, Lietuva, Moldāvija, Turkmēnija:

Maksājumus var izdarīt rubļos.

Krievija: Maksājumus var izdarīt rubļos vai karbovanecos.

Visas NVS valstis: Īpaša nekomerciālu darbību sistēma, ieskaitot maksājumus, kas izriet no šīm darbībām.

3. Visas NVS valstis: Īpaša kārtējo maksājumu sistēma.

4. Visas NVS valstis: Īpaša cenu sistēma tirdzniecībā ar dažām izejvielām un pusfabrikātiem.

5. Visas NVS valstis: Īpaši tranzīta nosacījumi.

6. Visas NVS valstis: Īpaši muitas procedūru nosacījumi.

II pielikums

ĀRKĀRTAS PASĀKUMI, KAS IR ATKĀPE NO 14. PANTA NOTEIKUMIEM

1. Ārkārtas pasākumus, kas ir atkāpe no 14. panta noteikumiem, Ukraina var veikt kvantitatīvu ierobežojumu veidā bez diskriminācijas.

2. Šie pasākumi var attiekties tikai uz jaunām nozarēm vai nozarēs, kas piedzīvo pārstrukturēšanu vai nopietnas grūtības, īpaši, ja šīs grūtības rada būtiskas sociālas problēmas.

3. Kopējā preču ieveduma vērtība, uz ko attiecas šie pasākumi, nedrīkst pārsniegt 15 % no Kopienas izcelsmes preču ieveduma pēdējā gada laikā pirms jebkādu daudzuma ierobežojumu ieviešanas, par ko pieejami statistikas dati.

4. Šos pasākumus var piemērot tikai pārejas posma laikā, kas beidzas 1998. gada 31. decembrī, ja vien Puses nevienojas citādi, vai Ukrainai kļūstot par VVTT Līgumslēdzēju Pusi, atkarā no tā, kas notiek agrāk.

5. Ukraina informē Sadarbības padomi par visiem pasākumiem, ko tā nodomājusi veikt saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, un pēc Kopienas pieprasījuma Sadarbības padomē rīko konsultācijas par šiem pasākumiem un nozarēm, uz kurām tie attiecas, pirms tie stājas spēkā.

IIIpielikums

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA KONVENCIJAS, KAS MINĒTAS 50. PANTA 2. PUNKTĀ

1. Nolīguma 50. panta 2. punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām:

— Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija 1971. gadā),

— Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu izgatavotāju un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961),

— Protokols par Madrides Nolīgumu par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (pieņemts 1989. gadā Madridē),

— Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977. gadā un grozīts 1979. gadā),

— Budapeštas Līgums par mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas vajadzībām (pieņemts 1977. gadā, grozīts 1980. gadā),

— Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1978.).

2. Ukraina darīs visu, kas tās spēkos, lai bez nepamatotas kavēšanās pievienotos Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencijas (UPOV) 1991. gada redakcijai.

3. Sadarbības padome var ieteikt 50. panta 2. punktu piemērot citām daudzpusējām konvencijām. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma rīko steidzamas konsultācijas, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

4. Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Madrides Nolīgums par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Līgums par Līgums par patentu kooperāciju (noslēgts Vašingtonā 1970. gadā, grozīts un mainīts 1979. un 1984. gadā),

5. No šā Nolīguma stāšanās spēkā Ukraina attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību Kopienas uzņēmumiem un pilsoņiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķir jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

6. Šā pielikuma 5. punkta noteikumus nepiemēro priekšrocībām, ko Ukraina piešķir jebkurai trešai valstij uz savstarpēja izdevīguma pamata, un priekšrocības, ko Ukraina piešķir citām bijušās PSRS valstīm.

IVpielikums

KOPIENAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 39. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU

Ieguves rūpniecība

Dažās dalībvalstīs uzņēmumiem, kurus nekontrolē EK, var būt vajadzīga koncesija ieguves un izrakteņu tiesībām.

Zveja

Piekļuve bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām un to izmantošana, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, ir tikai zvejas kuģiem, kas peld zem dalībvalsts karoga un ir reģistrēti Kopienas teritorijā, ja vien nav paredzēts citādi.

Nekustamā īpašuma iegāde

Dažās dalībvalstīs uz nekustamā īpašuma iegādi, ko izdara uzņēmumi, kurus nekontrolē EK, attiecas ierobežojumi.

Audiovizuālie pakalpojumi, ieskaitot radio

Attiecībā uz producēšanu un izplatīšanu, ieskaitot raidīšanu ēterā un citas pārraides formas, valsts režīmu var rezervēt audiovizuāliem darbiem, kas atbilst konkrētiem izcelsmes kritērijiem.

Elektrosakaru pakalpojumi, ieskaitot mobilos un pavadoņsakaru pakalpojumus

Rezervēti pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs pieeja tirgum saistībā ar papildu pakalpojumiem un infra­struktūrām ir ierobežota.

Profesionāli pakalpojumi

Pakalpojumi, kas rezervēti fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu pilsoņi. Konkrētos apstākļos šīs personas var veidot uzņēmumus.

Lauksaimniecība

Dažās dalībvalstīs valsts režīmu nepiemēro uzņēmumiem, kurus nekontrolē EK un kuras vēlas uzsākt lauksaimniecisku uzņēmējdarbību. Uzņēmumi, kurus nekontrolē EK, var iegūt vīna dārzus, par to paziņojot vai, ja vajadzīgs, saņemot atļauju.

Ziņu aģentūru pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs pastāv ierobežojumi ārvalstu dalībai izdevniecībās un raidsabiedrībās.

Vpielikums

UKRAINAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 30. PANTA 2. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU

Šajā pielikumā minēto atrunu piemērošana nekādā gadījumā nerada mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piemēro jebkuras trešās valsts uzņēmumiem.

1. Finanšu pakalpojumi (kā definēts šā pielikuma papildinājumā)

1.1. Banku pakalpojumi un saistītie finanšu pakalpojumi

Pārejas posma laikā, kas nepārsniedz piecus gadus kopš šā Nolīguma parakstīšanas, Ukraina attiecībā uz Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu Ukrainā var turpināt piemērot Ukrainas tiesību aktus:

— “valūtas noteikumu sistēmai un valūtas kontrolei”,

— “bankām un banku darbībām”,

— “nodrošinājumiem”,

— “vērtspapīriem un biržai”,

— “privatizācijas dokumentiem” (saistībā ar privatizācijas talonu izplatīšanu un tirdzniecību).

Iepriekš minētajā pārejas posmā neievieš jaunus noteikumus un pasākumus, kas palielina diskriminācijas līmeni attiecībā uz Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm, salīdzinot ar Ukrainas uzņēmumiem.

1.2. Apdrošināšana (kā definēts šā pielikuma papildinājumā)

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā Nolīguma parakstīšanas dienas Ukraina rada vajadzīgos nosacījumus Kopienas apdrošināšanas sabiedrību un kopīgu apdrošināšanas sabiedrību dibināšanai saskaņā ar 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Iepriekš minētajā pārejas posmā neievieš jaunus noteikumus un pasākumus, kas palielina diskriminācijas līmeni attiecībā uz Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm, salīdzinot ar Ukrainas uzņēmumiem.

Pārejas posmā apdrošināšanas darbības dažās nozarēs ārzemniekiem nav pieejamas, ir ierobežotas vai uz tām attiecas īpašas prasības.

2. Citas jomas

Mākleru pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu, ieskaitot zemi

Īpašuma tiesības uz dabas resursiem un dabas resursu izmantošana

Dzīļu un dabas resursu izmantošana, ieskaitot ieguves rūpniecību; dabas resursu iegāde un pārdošana.

Zveja

Uz pieeju bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām un to izmantošana, kas atrodas Ukrainas teritoriālajos ūdeņos un Ukrainas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, attiecas ierobežojumi.

Medības ir ierobežotas saskaņā ar Ukrainas tiesību aktiem.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības zemes un mežu iegāde un pārdošana.

Valsts īpašuma noma

Nomu par valsts īpašuma var būt jāmaksā brīvi konvertējamā valūtā.

Elektrosakari

Attiecībā uz dibināšanu uzņēmumiem, ko kontrolē ārzemnieki, var būt vajadzīga atļauja.

Plašsaziņas līdzekļi

Pastāv daži ierobežojumi ārvalstu dalībai plašsaziņas līdzekļu darbībās.

Dažas profesionālas darbības

Profesionālās darbības dažās nozarēs ir rezervētas Ukrainas pilsoņiem vai uz tām attiecas īpašas prasības (medicīna, izglītība, juridiskie pakalpojumi, izņemot konsultācijas uzņēmējdarbības jomā, kas ietver attiecīgus juridiskus aspektus).

Vēstures un arhitektūras pieminekļi

V pielikuma papildinājums

Finanšu pakalpojumi: definīcijas

Finanšu pakalpojums ir jebkāds finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

A. Visi apdrošināšanas un ar to saistīti pakalpojumi

1. Tiešā apdrošināšana (ieskaitot kop­apdrošināšanu)

(i) dzīvības apdrošināšana

(ii) nedzīvības apdrošināšana.

2. Pārapdrošināšana un retrocesija

3. Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, aģentu un mākleru pakalpojumi

4. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultāciju, aktuāru, riska novērtēšanas un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi

B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

1. Noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no plašas sabiedrības

2. Visa veida kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un tirdzniecības darījumu finansēšanu

3. Finanšu noma

4. Visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, ieskaitot maksājumu kartes un debetkartes, ceļojuma čekus un bankas pārvedu vekseļus

5. Garantijas un saistības

6. Tirdzniecība savā vai klientu labā, vai nu biržā, vai ārpusbiržas tirgū, vai citādi, ar:

a) naudas tirgus instrumentiem (ieskaitot čekus, rēķinus, noguldījumu apliecības utt.);

b) ārvalstu valūtu;

c) atvasinātiem produktiem, ieskaitot, bet ne tikai, standartizētus nākotnes līgumus vai iespēju līgumus;

d) apmaiņas un procentu likmju instrumentiem, ieskaitot tādus produktus kā mijmaiņas darījumus, nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus utt.;

e) pārvedamiem vērtspapīriem;

f) citiem tirgojamiem vērtspapīriem un finanšu aktīviem, ieskaitot dārgmetālus.

7. Dalība visa veida vērtspapīru emisijā, ieskaitot riska parakstīšanu un izvietošanu, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju.

8. Naudas starpniecība

9. Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldību, visa veida kolektīvo ieguldījumu pārvaldību, pensiju fondu pārvaldību, depozītu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumus

10. Finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātos produktus un citus tirgojamus vērtspapīrus

11. Finanšu informācijas sniegšana un pārraide un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra no citu finanšu pakalpojumu sniedzējiem

12. Konsultāciju starpniecība un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1.–11. punktā, ieskaitot kredītu datu bāzi un kredītu analīzi, ieguldījumu un portfeļu analīzi un konsultācijas, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju

Finanšu pakalpojumu definīcija neattiecas uz šādām darbībām:

a) Darbības, ko veic centrālās bankas vai jebkuras citas valsts iestādes saskaņā ar monetāro un valūtas maiņas politiku.

b) Darbības, ko veic centrālās bankas, valsts aģentūras vai resori, vai valsts iestādes valdības labā vai ar valdības garantijām, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar šādām valsts iestādēm.

c) Darbības, kas ir sociālās nodrošināšanas vai valsts pensiju programmu likumos noteiktās sistēmas daļa, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar valsts vai privātām iestādēm.

PROTOKOLS par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) “muitas tiesību akti” ir noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un reglamentē preču ievešanu, izvešanu, tranzītu un to pakļaušanu jebkurai citai muitas procedūrai, ieskaitot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus, kurus pieņēmušas minētās Puses;

b) “muitas nodokļi” ir visi nodokļi, nodevas, maksas vai citi maksājumi, kurus uzliek un iekasē Pušu teritorijā, piemērojot muitas tiesību aktus, izņemot maksas un maksājumus, kuru summa ir ierobežota ar aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām;

c) “pieteikuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta pārvaldes iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Puse un kura lūdz palīdzību muitas jautājumos;

d) “pieteikuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta pārvaldes iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Puse un kura saņem lūgumu palīdzēt muitas jautājumos;

e) “pārkāpums” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums, kā arī šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1. Puses savas kompetences robežās palīdz viena otrai tā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā protokolā, nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, atklājot un izmeklējot šo tiesību aktu pārkāpumus.

2. Šajā protokolā paredzēto palīdzību muitas jautājumos piemēro visām Pušu administratīvajām iestādēm, kuru kompetencē ir šā protokola piemērošana. Tas neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tā arī neietver informāciju, kura iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmantotas pēc tiesu iestādes pieprasījuma, ja vien šīs iestādes tam nepiekrīt.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu būtisko informāciju, lai tā varētu nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, ieskaitot informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā šiem tiesību aktiem.

2. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes lūguma pieteikuma saņēmēja iestāde to informē, vai preces, kas izvestas no vienas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemērotās muitas procedūras.

3. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes lūguma pieteikuma saņēmēja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību:

a) fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus,

b) preču pārvietošanai, kas varētu izraisīt muitas tiesību aktu būtiskus pārkāpumus,

c) transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti muitas tiesību aktu pārkāpšanā.

4. pants

Spontāna palīdzība

Puses saskaņā ar saviem normatīviem, administratīviem aktiem un citiem juridiskiem aktiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata to par nepieciešamu pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši, ja tās iegūst informāciju par:

— darbībām, kas bija, ir vai būtu pretrunā šiem tiesību aktiem, un kura varētu interesēt citas Puses,

— jauniem līdzekļiem vai metodēm, kuras izmanto šo darbību veikšanai,

— precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar muitas noteikumu būtiskiem pārkāpumiem.

5. pants

Piegāde/paziņošana

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus,

— lai nosūtītu visus dokumentus un

— paziņotu par visiem lēmumiem,

kas ietilpst šā protokola darbības jomā, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā. Tādā gadījumā piemēro 6. panta 3. punktu.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Šādam pieprasījumam pievieno dokumentus, kas ir vajadzīgi šādu pieprasījumu izpildei. Ja situācijas steidzamības dēļ vajadzīgs, var pieņemt arī mutvārdu pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos ir šādas ziņas:

a) pieteikuma iesniedzēja iestāde, kas lūdz palīdzību;

b) pasākums, kuru lūdz veikt;

c) pieprasījuma mērķis un cēlonis;

d) attiecīgi normatīvie akti un citi juridiski elementi;

e) iespējami precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;

f) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un par jau veiktajām pārbaudēm, izņemot 5. pantā minētos gadījumus.

3. Pieprasījumus iesniedz pieteikuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

4. Ja lūgums neatbilst oficiālajām prasībām, var lūgt to labot vai papildināt; tomēr var noteikt drošības pasākumus.

7. pants

Pieprasījumu izskatīšana

1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, saņēmēja iestāde vai, ja tā pati nevar rīkoties, tad administratīvā struktūrvienība, kurai šī iestāde ir adresējusi pieprasījumu, darbojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās kā tā rīkotos pati vai pēc tās pašas Puses citu iestāžu pieprasījuma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot tās veikšanu.

2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieteikuma saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem, noteikumiem un citiem juridiskajiem dokumentiem.

3. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un ar pēdējās nosacījumiem no pieteikuma saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojiem, par kuriem saņēmēja iestāde ir atbildīga, var iegūt pieteikuma iesniedzējai iestādei šā protokola nolūkā nepieciešamās ziņas par muitas tiesību aktu pārkāpumu.

4. Puses amatpersonas ar otras Puses piekrišanu saskaņā ar tās nosacījumiem var piedalīties izmeklēšanā, kuru veic tās teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu u. tml. veidā.

2. Šā protokola 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar šim pašam mērķim sagatavotu jebkuru datorizētu informāciju.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tā:

a) varētu apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, vai

b) būtu saistīta ar valūtas vai nodokļu likumiem, kas nav likumi par muitas nodokļiem, vai

c) būtu pretrunā rūpnieciskajam, komerciālajam vai dienesta noslēpumam.

2. Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad savā pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieteikuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

3. Ja palīdzību aptur vai atsaka, tad šo lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Konfidencialitātes ievērošanas pienākums

1. Jebkura informācija, kas jebkurā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, un tai sniedz aizsardzību, ko nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar attiecīgajiem saņēmējas Puses tiesību aktiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2. Datus par amatpersonām nenosūta, ja ir pienācīgs pamats uzskatīt, ka datu nosūtīšana vai nosūtīto datu izmantošana varētu būt pretrunā vienas Puses tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, ja attiecīgā persona ciestu no nepamatoti neizdevīgiem apstākļiem. Datu saņēmēja Puse pēc datu sniedzējas Puses pieprasījuma to informē par sniegtās informācijas izmantošanu un gūtajiem rezultātiem.

3. Datus par amatpersonām var nosūtīt tikai muitas iestādēm un, ja tie vajadzīgi, lai sauktu pie atbildības, valsts prokuratūras un tiesu iestādēm. Citas personas vai iestādes šādu informāciju var iegūt, iepriekš saņemot atļauju no iestādes, kas sniedz informāciju.

4. Informācijas sniedzēja Puse pārbauda nosūtāmās informācijas pareizību. Ja konstatē, ka sniegtā informācija ir nepareiza vai dzēšama, par to nekavējoties paziņo saņēmējai Pusei. Saņēmējas Puses pienākums ir izdarīt labojumus vai dzēsumus.

5. Neskarot gadījumus, kad būtiskākas ir sabiedrības intereses, ieinteresētā persona pēc pieprasījuma var iegūt informāciju par datu uzglabāšanu un uzglabāšanas mērķi.

11. pants

Informācijas izmantošana

1. Iegūto informāciju izmanto vienīgi šā protokola mērķiem, un katra Puse to var izmantot citiem mērķiem tikai ar tās pārvaldes iestādes iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kura sniegusi šo informāciju, un uz to attiecas jebkuri šās iestādes noteiktie ierobežojumi.

2. Ja netiek ievēroti muitas noteikumi, tad šā panta 1. punkts nekavē informācijas tālāku izmantošanu tiesvedībā vai administratīvajā procesā.

3. Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un maksājumos, par kuriem iesniegtas prasības tiesā, par pierādījumu var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

12. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieteikuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot par ekspertu vai liecinieku tiesā vai administratīvajā procesā, kas attiecas uz šajā protokolā aptvertajiem jautājumiem un ir otras Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt vajadzīgas attiecīgajā tiesvedībā vai administratīvajā procesā. Uzaicinājumā īpaši jānorāda, par kādiem jautājumiem amatpersonu iztaujās, ņemot vērā viņas amatu vai kvalifikāciju.

13. pants

Izdevumi palīdzībai

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo protokolu, vajadzības gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

14. pants

Īstenošana

1. Šā protokola pārvaldību uztic Ukrainas centrālajai muitas iestādei, no vienas puses, un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentam dienestam un, vajadzības gadījumā, Eiropas Savienības dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Tās lemj par visiem tā piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem, ņemot vērā noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, vajadzētu izdarīt šajā protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un tad informē viena otru par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

15. pants

Papildināmība

1. Šis protokols papildina un netraucē piemērot nolīgumus par savstarpēju palīdzību, ko noslēgušas vai var noslēgt atsevišķas vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un Ukraina. Tas arī neaizliedz plašāku muitas sadarbību, kuru īsteno saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

2. Neskarot 11. pantu, šie nolīgumi neierobežo Kopienas noteikumus, kas reglamentē muitas lietās iegūtās informācijas paziņošanu starp Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm, kura varētu interesēt Kopienu.

NOBEIGUMA AKTS

Personas, kuras pilnvarojusi:

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENAS dibināšanas līguma un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses

un personas, kuras pilnvarojusi UKRAINA

no otras puses,

tiekoties tūkstoš deviņsimt deviņdesmit ceturtā gada četrpadsmitajā jūnijā Luksemburgā, lai parakstītu Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Ukrainu no otras puses, še turpmāk — “Partnerības un sadarbības nolīgums”,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠĀDUS DOKUMENTUS:

Partnerības un sadarbības nolīgums, ieskaitot tā pielikumus un protokolu par administratīvo iestāžu savstarpēju palīdzību muitas jautājumos

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, un personas, kuras pilnvarojusi Ukraina, ir pieņēmušas kopīgo deklarāciju tekstus, kas minēti turpmāk un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Kopīgā deklarācija par 18. pantu

Kopīgā deklarācija par 19. pantu

Kopīgā deklarācija par 30. pantu

Kopīgā deklarācija par 31. pantu

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 32. panta b) punktā un 43. pantā

Kopīgā deklarācija par 50. pantu

Kopīgā deklarācija par 102. pantu

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, un personas, kuras pilnvarojusi Ukraina, ir arī pieņēmušas zināšanai šādu vienpusēju deklarāciju, kas pievienota šim Nobeiguma Aktam:

Francijas valdības deklarācija par Nolīguma piemērošanu aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, un personas, kuras pilnvarojusi Ukraina, ir arī ņēmušas vērā šādu vēstuļu apmaiņu, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Vēstuļu apmaiņa starp Kopienu un Ukrainu saistībā ar uzņēmumu dibināšanu

Kopīgā deklarācija par 18. pantu

Kopiena un Ukraina paziņo, ka drošības klauzulas teksts nepiešķir VVTT drošības režīmu.

Kopīgā deklarācija par 19. pantu

Ir saprotams, ka 19. panta noteikumi nav tam paredzēti un nepalēnina, nekavē un netraucē procedūras, kas paredzētas Pušu attiecīgajos tiesību aktos par antidempinga un antisubsīdiju izmeklēšanu.

Kopīgā deklarācija par 30. pantu

Neskarot atrunas, kas minētas IV un V pielikumā, un 44. un 47. panta noteikumus, Puses vienojas, ka vārdi “saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem”, kas minēti 30. panta 1. un 2. punktā nozīmē, ka katra Puse var regulēt uzņēmumu dibināšanu un darbību tās teritorijā, ja šie noteikumi attiecībā uz otras Puses uzņēmumu dibināšanu un darbību nerada jaunas atrunas, kas rada mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts uzņēmumiem vai uzņēmumu filiālēm vai meitasuzņēmumiem.

Kopīgā deklarācija par 31. pantu

Puses iekšējo ūdensceļu transporta uzņēmumu komerciāla darbošanos otras Puses teritorijā reglamentē atbilstīgi dalībvalstīs vai Ukrainā piemērojamiem tiesību aktiem, līdz var vienoties par īpašiem, labvēlīgākiem nosacījumiem, kas reglamentē šādu komerciālu darbošanos, un ja šādu darbošanos nereglamentē citi juridiski līdzekļi, kuri Pusēm ir saistoši.

Ir saprotams, ka komerciāla darbošanās ir meitasuzņēmumi vai filiāles, kā noteikts 32. pantā.

Frāzi “piemērojamie tiesību akti” ukraiņu valodā tulko, izmantojot frāzi “діьче законодавство”.

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 32. panta b) punktā un 43. pantā

1. Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums par kontroli ir atkarīgs no konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.

2. Uzņēmumu, piemēram, var uzskatīt par tādu, ko “kontrolē” cits uzņēmums, un tādējādi par šā cita uzņēmuma meitasuzņēmumu, ja:

— citam uzņēmumam tieši vai netieši ir balsu vairākums vai

— citam uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist vairākumu administratīvās struktūrvienības, pārvaldes struktūrvienības vai uzraudzības struktūrvienības locekļu, un tā vienlaikus ir meitasuzņēmuma daļas īpašniece vai locekle.

3. Abas Puses uzskata, ka 2. punkta kritēriji ir neizsmeļoši.

Kopīgā deklarācija par 50. pantu

Puses vienojas, ka Nolīgumā intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums jo īpaši ietver autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, tiesības, kas saistītas ar patentiem, dizainparaugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ieskaitot cilmes vietas nosaukumus, preču zīmēm un pakalpojumu zīmēm, integrālshēmu topogrāfiju, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un neizpaužamas tehnoloģiskās informācijas aizsardzību 10.bis pantā.

Puses paziņo, ka terminu “intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums” ukraiņu valodā tulko “Інтелектуальна власність”.

Kopīgā deklarācija par 102. pantu

Puses vienojas, ka, lai to pareizi interpretētu un praktiski piemērotu, termins “īpašas steidzamības gadījumi”, kas ietverts Nolīguma 102. pantā, nozīmē, ka viena Puse būtiski pārkāpj Nolīgumu. Būtisks Nolīguma pārkāpums ir

a) atteikšanās no Nolīguma, ko nesankcionē starptautisko tiesību vispārējie noteikumi,

vai

b) Nolīguma 2. pantā izklāstīto būtisko elementu pārkāpšana.

Francijas Valdības deklarācija

Francijas Republika ņem vērā, ka Nolīgums par partnerību un sadarbību ar Ukrainu neattiecas uz aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

REGISTER: 11401030

DOCNUM: 21998A0219(02)

PUBREF: Official Journal L 049 , 19/02/1998 p. 0003 - 0046