Šā gada aprīlī Saeimā beidzot tika akceptēts ilgi lolotais un sen gaidītais Komerclikums (KCL), pie kura darbs tika aizsākts jau pirms vairākiem gadiem. KCL nešaubīgi izraisa fundamentālu reformu komerctiesību jomā, tāpēc ir uzskatāms par vienu no lielākajiem Latvijas likumdevēju panākumiem. Nekavējoties pie KCL nepieciešamības pamatojuma, vēlētos tikai atzīmēt, ka šī reforma ir ļoti nepieciešama, taču tā bija jāveic jau krietnu laiku iepriekš, kā to darīja mūsu igauņu kaimiņi.

KCL spēkā stāšanās tiek sagaidīta ar divējādām izjūtām. No vienas puses, sabiedrība ir izslāpusi pēc demokrātiskai valstij atbilstoša tiesiskā regulējuma sabiedrību tiesību jomā, taču, no otras puses, ir zināmas bažas par gaidāmo reformu. Neziņa par gaidāmās reformas niansēm, domājams, ir vairojusi arī KCL skeptiķu rindas.

KCL ieviešana ir vistiešākajā veidā saistīta ar KCL spēkā stāšanās kārtības likuma pieņemšanu, savukārt šīs fundamentālās reformas izdošanās atkarīga no minētā likuma kvalitātes. Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa ir sagatavojusi likumprojektu par KCL spēkā stāšanās kārtību, un pašreiz projekts atrodas saskaņošanas stadijā ar ministrijām un citām valsts institūcijām.

Projekts ir visai komplicēts un apjomīgs. Tas saistīts ar projekta regulējamām daudzveidīgajām tiesiskajām attiecībām, ņemot vērā pastāvošo uzņēmējdarbības formu sadrumstalotību, kā arī KCL noteikumu būtiskajām atšķirībām no pašreizējā tiesiskā regulējuma, tādējādi padarot esošo uzņēmējdarbības formu transformēšanu jaunā kvalitātē par visai sarežģītu.

KCL ieviešana noteikti izraisīs lielu rezonansi esošo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbībā tuvākajos gados. Šādos apstākļos, kā arī ņemot vērā to, ka projektā paredzētais pārejas modelis ir tikai darba grupas piedāvātais risinājuma variants un vienu vai otru jautājumu, iespējams, var risināt citādi, UR uzskata, ka ir nepieciešama maksimāla sabiedriskā diskusija par šo projektu, lai atrastu optimālākos risinājuma variantus. Par nožēlu jāatzīst, ka bieži vien diskusijas aizsākas tikai pēc projektu akceptēšanas. Lai tamlīdzīga situācija neizveidotos arī šajā gadījumā, projekts publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots Uzņēmumu reģistra interneta mājas lapā www.ur.lv ar vienkāršotu iespēju, lasot projektu, nosūtīt elektronisko pastu ar priekšlikumiem vai iebildumiem. Jau projekta sagatavošanas laikā esam saņēmuši daudz konstruktīvu priekšlikumu, tāpēc ceram tādus saņemt arī turpmāk.

Jānis Endziņš, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks,   Komerclikuma spēkā stāšanās likumprojekta sagatavošanas  darba grupas vadītājs