• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par jaunu direktīvu ES peldūdens kvalitātei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2005., Nr. 75 https://www.vestnesis.lv/ta/id/107945

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par kinematogrāfiskā mantojuma saglabāšanu

Vēl šajā numurā

12.05.2005., Nr. 75

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par jaunu direktīvu ES peldūdens kvalitātei

Procedūra:
koplēmums, otrais lasījums
Debates: 2005.gada 9.aprīlī
Balsojums: 2005.gada 10.aprīlī

Eiropas Parlaments 10.maijā otrajā lasījumā nobalsoja par projektu jaunai direktīvai, kas noteiks peldūdeņu kvalitātes pārvaldību. Tā kā dalībvalstu valdības iebilda pret stingrākām normām, nekā ES tiesību akti nosaka pašlaik un nekā vēlējās Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja, Parlaments pieņēma tādu likumprojekta redakciju, kas tiecas uz kompromisu ar Ministru padomi (25 dalībvalstīm).
Eiropas Savienībai ir jāpieņem jaunas peldūdens kvalitātes normas: 1976.gadā pieņemtā direktīva ļāva ievērojami uzlabot Eiropas ūdeņu tīrību, bet vairs neatbilst pieejamajām zināšanām šajā jomā un sanitārajām prasībām. Lai pieņemtu jauno direktīvu, Eiropas Parlamentam un Ministru padomei (dalībvalstu nozaru ministriem) kā likumdevējiem ir jāpanāk vienošanās.
Atšķirībā no Eiropas Parlamenta Vides komitejā pieņemtās nostājas, asambleja 10.maijā nobalsoja par astoņu gadu pārejas periodu, kā arī par jaunu peldūdens kvalitātes kategoriju (pietiekama kvalitāte), kā to velējās dalībvalstu ministri. Tomēr deputāti pieņēma grozījumus, ar ko šai kategorijai ievieš stingrākas normas, nekā vēlējās dalībvalstis.
Parlaments, atšķirībā no komitejas līmenī atbalstītās nostājas, pieņēma noteikumu arī par to, ka saldūdenim un jūras ūdenim jānosaka atšķirīgi standarti. Ministru padome vajadzību pēc šāda iedalījuma pamatoja ar faktu, ka mikrobioloģiskajām prasībām attiecībā uz saldūdeni jābūt apmēram uz pusi zemākām nekā krasta ūdenī, jo apdraudējums veselībai vienāda līmeņa piesārņojumam jūras ūdenī un saldūdenī ir atšķirīgs. Tomēr Parlaments, atšķirībā no Padomes kopējās nostājas, prasa sīkākus noteikumus saistībā ar ārkārtas pasākumiem.
Parlaments noraidīja arī vairāku deputātu, galvenokārt Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupas, grozījumus par to, lai normas attiektos uz zonām, kur nepeldas, bet nodarbojas ar ūdenssportu — laivu sportu, vindsērfingu utt.
Galvenais strīdus iemesls bija peldūdeņu klasifikācija. Direktīvas sākotnējā projektā Eiropas Komisija (EK) ieteica trīs peldūdens kvalitātes kategorijas (zema, laba, izcila), ko nosaka pēc mikrobioloģiskiem kritērijiem. Padome ieteica ceturto kategoriju – pietiekama kvalitāte. Tas būtu solis ceļā uz labu kvalitāti un nodrošinātu vismaz tādu pašu līmeni, kā paredz spēkā esošās normas.
Abas likumdevējas iestādes ir vienisprātis, ka jaunas normas ir vajadzīgas. Pēc otrā lasījuma ir divas iespējas — Padome var atbalstīt EP pieņemto redakciju, kā arī to noraidīt, un šādā gadījumā likumprojektu izskatīs samierināšanas procedūrā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!