Par aicinājumu nesteigties ar ES Konstitucionālā līguma ratifikāciju
Steidzoties jau maijā Saeimā
ratificēt Eiropas Savienības (ES) Konstitucionālo līgumu, Latvija
labprātīgi atkāpsies no ietekmīgākas pozīcijas sarunās par ES
finanšu perspektīvu 2007.–20013.gadam, kas draud ar mazāk
intensīvu ES finansējuma piešķiršanu mūsu valstij, uzskata
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Vienošanās projekts par
finanšu perspektīvu Eiropas Padomē jāpieņem Luksemburgas ES
prezidentūras laikā jau šā gada jūnijā.
R.Zīle secina: “Ārlietu ministra Pabrika rūpes par Latvijas labo
tēlu citu ES dalībvalstu acīs un par franču referenduma iznākumu
politiķim likušas aizmirst par Konstitucionālā līguma
skaidrošanas nepieciešamību paša mājās.” Latvijas sabiedrībai nav
vienkārši un saprotami izklāstīta Konstitucionālā līguma būtība,
turklāt līgums nav korekti iztulkots latviešu valodā. Nav
pietiekami diskutēts arī par to, kā ES Konstitucionālais līgums
mainīs Latvijas pozīcijas Eiropas Savienībā.
EP deputāts apšauba ārlietu ministra Arta Pabrika paustos
argumentus, ar ko tiek pamatota ES Konstitucionālā līguma
ratificēšanas steiga. “Valdība cenšas sabiedrību pārliecināt, ka
Latvijas lēmums ietekmēs tautas referenduma par ES konstitūciju
iznākumu Francijā un iedrošinās frančus balsot “par”. Ārpus
Lietuvas retais ir pamanījis mūsu kaimiņu centību ratificēt
Konstitucionālo līgumu pirmajiem no visām ES dalībvalstīm.
Diemžēl joprojām pat Eiropas politikas citadelē Strasbūrā
iedzīvotāji neatšķir Latviju no Lietuvas. Nav pamata cerēt, ka
Latvijas solis tiks pamanīts,” pauž R.Zīle. “Ir gan cits, ko mums
mācīties no Francijas, – kā izmantot jebkuru iespēju aizstāvēt
savas intereses, piemēram, prezidents Žaks Širaks sabiedrības
pārliecināšanai par labu Konstitucionālajam līgumam ir izmantojis
daudz ietekmīgākus instrumentus, no Eiropas kolēģiem panākot
Francijai nelabvēlīgās Pakalpojumu direktīvas apturēšanu.”
Latvijai nevajadzētu kautrēties izmantot dažādas politiskās
metodes savu mērķu sasniegšanai Eiropas Savienībā. Ja jūnijā
Eiropas Padome vienosies par tādu Finanšu perspektīvu nākamiem
septiņiem gadiem, sākot no 2007.gada, kāda tā pašlaik tiek
piedāvāta vairāku ES lielo valstu nostājas dēļ, tad Latvija
nesaņems struktūrfondu un citu līdzekļu veidā pat tik daudz, cik
pirmajos divarpus ES dalības gados. “Sagaidāms, ka vienošanās par
finansēm būs tā saucamā “pēdējās nakts vienošanās”, un būtu labi,
ja tajā mūsu premjeram būtu arī kādi trumpji, nevis tikai uz āru
izgrieztas kabatas,” savu viedokli pauž R.Zīle.
Ilze Viņķele, EP deputāta R.Zīles palīdze