Mūsu domas lido augstu, bet ēnas turas pie zemes

Par Vilhelma Mihailovska fotoalbumu "Lidojums 2000"

Decembrī Latvija kļuva bagātāka ar neparastu fotoalbumu, kas līdz šim izpelnījies tikai un vienīgi visatzinīgākās atsauksmes. Vilhelma Mihailovska grāmatā "Lidojums 2000" Latvijas tēls atklāts gaismas pieliets, ļoti tīrs, apgarots. Kaut vai tāpēc vien šim fotomākslas brīnumam paredzams garš mūžs. Un varbūt arī tāpēc, ka, uzsverot fotoattēla būtību, albumā iztikts gandrīz bez teksta. Latviešu, angļu un krievu valodā grāmatas ievadā doti tikai divi teikumi. Kā divi spārni: "Cilvēce lido bezgalībā ar manas paaudzes spārniem" un "Mūsu domas lido augstu, bet ēnas turas pie zemes".

Jaunā grāmata, kas izdota tikai 1000 eksemplāros un nav paredzēta mazumtirdzniecībai, jau nonākusi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, citās valsts lielākajās grāmatu krātuvēs, Latvijas Kultūras fondā, Mākslinieku savienībā, tā tiks pasniegta augstiem Latvijas viesiem un kalpos kā liecība par zemi Daugavas un Gaujas krastos, kādu to no putna lidojuma redzējis fotogrāfs.

Izdevums sastāv no diviem atsevišķiem horizontiem — divām daļām. Pirmajā daļā mākslinieciskos tēlos ir parādīta Latvija, tā ir himna tās pirmatnējai dabai, dabas esībai kosmiskajā telpā. Ģeogrāfisko parametru identifikācijas trūkums paver iespēju plašam vispārinājumam, saaužot Latviju ar visas pasaules kosmisko telpu. Savukārt divdaļīgā albuma apakšējā daļa vēstī par izdevēja — valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" ikdienu, atklāj to cilvēku intelektuālo bagātību, kas strādā aeronavigācijas un kosmisko tehnoloģiju nozarē. Izdevuma dramaturģija, negaidīti paņēmieni un konstrukcijas, spilgti ietērpa elementi, kurus meistarīgi licis lietā datormākslinieks Uldis Sosnovskis, veido negaidītas asociācijas un ievada nākamās tūkstošgades realitātes pasaulē.

Par savu darbu stāsta tā autors Vilhelms Mihailovskis:

— Savulaik valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" man piedāvāja sadarbību — lai es ar savām fotoiespējām atainotu to, kas notiek uzņēmumā. Iepazinos ar šiem cilvēkiem, šo nozari. Un sapratu, ka man tas ir interesanti. Es vienmēr esmu centies izraudzīties to, kur ir jaunrades iespējas. Redzot viņu vērienu un iespējas, piedāvāju gluži praktiskās vajadzības savienot ar radošajām iespējām, lai tādējādi galaiznākumā rastos materiāli fotoalbumam. Lai rastos darbs par kosmosa un cilvēces attiecībām un par debesīm kā Latvijas telpu. Jo vairāk iedziļinājos šajā jomā, jo noteiktāk apjautu, ka tā ir ļoti labvēlīga augsne dziļākai sadarbībai. Jo šajā laukā strādā cilvēki ar ļoti augstu intelektuālo un garīguma potenciālu — zinātnieki, profesionāļi. Saprasties ar viņiem bija apbrīnojami viegli, uzreiz radās savstarpēja uzticība, kas veidojas tad, ja sastopas profesionāļi.

Varu apgalvot, ka mūsu valsts nākotnes modelis jau ir radīts uz akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" pamatiem. Viņi ir integrējušies ne tikai telpā, ne tikai Eiropā, bet visas pasaules debesīs. Jo zemeslodi un debesis nav iespējams sadalīt — kosmosa informācijas sistēma ir viens vienots kopums. Akciju sabiedrībai un tajā strādājošajiem zinātnes un tehnikas piesaistē un programmu izveidē pēc savām prasībām ir jāatbilst pasaules augstākajiem standartiem. Vēl vairāk — "Latvijas gaisa satiksmes" pašreizējais attīstības līmenis apsteidz vairāku lielāku valstu iespēto šajā nozarē. Jo, kad 1991. un 1992. gadā akciju sabiedrība sāka veidoties, tajā lika lietā pašas jaunākās un perspektīvākās tehnoloģijas, kas deva iespēju izrauties priekšgalā, apsteidzot valstis, kuru zinātniskais un tehniskais potenciāls ir daudz lielāks. Latvija var lepoties ar šiem panākumiem. Līdz ar to akciju sabiedrībā valda cita domāšana. Viņi saprot, ka zinātnē, tehnikā, arī mākslā, jaunradē nedrīkst būt viduvējas mērauklas — visam jāatbilst augstākajām prasībām.

Tas tad arī noteica albuma rašanos. Viņi novērtēja manu potenciālu, manas iespējas un deva man pilnīgu rīcības brīvību. Šo ideju mēs nekad neesam apsprieduši — es strādāju brīvi, ar iedvesmu. Un galaiznākumā pēc gada kopā ar mākslinieku Uldi Sosnovski iesniedzu gatavu albuma maketu, kas tika atbalstīts un pieņemts. Tas viss notika akciju sabiedrības augstākās vadības līmenī — mūs atbalstīja valsts akciju sabiedrības prezidents Aleksandrs Okladņikovs, Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks.

Pirmo reizi tik vērienīgā projektā es jutos kā brīvs mākslinieks — varēju izmantot tehniku: lidmašīnas, helikopterus, rēķināties tikai ar savu laiku. Tāpēc šoreiz nevaru teikt, ka man kaut kas nav izdevies tāpēc, ka kaut kā trūka. Man bija viss, kas nepieciešams šī projekta realizācijai. Un līdzās bija mans domubiedrs projekta praktiskajā izveidē Uldis Sosnovskis, ļoti stiprs un sarežģīts mākslinieks. Arī mans raksturs nav nekāds vienkāršais. Tas vedināja domāt, ka projekta beigu posmā gluži psiholoģiski veidosies iekšējs konflikts starp stiprām personībām, mēģinot otram uzspiest savu gribu. Nekā tāda nebija, viss risinājās ļoti saprotami un saskaņoti. Tas atkal kārtējo reizi liecina, ka augsta līmeņa profesionāļi arvien spēj saprasties.

Līdz ar to albums kā radoša darba rezultāts ir iznācis saskaņots, harmonisks. Ja man tagad atkal piedāvātu veidot šādu grāmatu, es izraudzītos to pašu ceļu. Man šis darbs bija interesants arī tajā ziņā, ka te es pirmoreiz savā jaunradē izmantoju krāsu kā fotogrāfijas galveno izteiksmes paņēmienu. Man šis process deva daudz jaunatklājumu. Ja tas ir devis kautko jaunu arī albuma skatītājam, būšu laimīgs.

Cik laika pavadīju tiešajā lidojumā? Neesmu saskaitījis visas minūtes, bet kopumā gaisā virs Latvijas esmu pavadījis vairāk nekā 30 stundu. Augstums — no putna lidojuma, apmēram 200 metru virs zemes. Ja fotografēšanas augstums būtu cits, tie jau būtu citi mērogi, cits skatījums uz pasauli. Nevaru teikt, ka tagad man debesu ir gana, ka lidojumiem pielikts punkts. Labprāt turpināšu lidot vēl, jo man ar lidotājiem ir ļoti labas, draudzīgas attiecības, ir arī iecerēs nākamie kopprojekti.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors