Nāvi pārdod iesaiņotu pudelē

Tā saukto točku tīkls pārklāj visu Latviju. Aizpērn policija bija apzinājusi 2636 nelegālās alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietas. Ar nezāles sīkstumu tās nepadodas iznīcībai, pat vēl vairāk – zeļ un vairojas. Tam par labu nospēlē nepilnīgais likumdošanas instrumentu arsenāls, ar ko nelegālā alkohola rūpals būtu jāiedzen pagrīdē,
jo pilnībā iznīdējams tas nav.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ilustrācijai pāris piemēru. Nesen kāda tiesa tirgoņiem atdeva 150 litrus kandžas un vairāk nekā četras tonnas brāgas, ko policija bija konfiscējusi par akcīzes preču glabāšanas noteikumu pārkāpumiem. Tiesa norādīja, ka kandža nav akcīzes prece, tādēļ to nevar atsavināt. Tirgoņiem bija brīvas rokas rīkoties, kā sākotnēji iecerēts... Savukārt Daugavpilī kādas nelegālās tirdzniecības vietas turētāji gada laikā administratīvi sodīti vairāk nekā divdesmit reižu jeb vidēji mēnesī aptuveni divas reizes. Saukt pie kriminālatbildības viņus nevar. Bet soda naudas tirgoņus neuztrauc – rūpala ienesīgums tās atpelna ar uzviju. Martā pēc vizītes Daugavpilī, kur ar Latgales reģiona policijas pārvalžu priekšniekiem pārrunājis problēmas nelegālā alkohola izplatības ierobežošanā, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzsvēra, ka “nepieciešams steigšus sakārtot likumdošanu, jo pašlaik cīņa ar nelegālo alkoholu ir cīņa ar vējdzirnavām”.

Gluži vai triecienuzbrukums

Gada sākumā Valsts policija (VP) izstrādājusi īpašu plānu, lai apkarotu alkohola un narkotiku nelegālās tirdzniecības punktus. Šogad visā Latvijā vidēji katru nedēļu Valsts policija par nelikumīgu alkohola tirdzniecību aiztur 19 personas, veic 121 nelegālā alkohola izplatības novēršanas reidu, kā arī pārbauda 228 izklaides vietas, 258 tirdzniecības vietas, 423 adreses, 457 uzskaitē esošās personas un 281 uzskaitē esošu nepilngadīgu personu. Policijas darbinieki katru nedēļu izglītības iestādēs rīko arī preventīvos pasākumus alkohola lietošanas ierobežošanai. Vidēji nedēļas laikā valstī rīko 64 šādus pasākumus skolēniem.
Reidos sastādīti vairāk nekā seši tūkstoši protokolu. Turklāt aptuveni pieci simti sastādīti pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa jaunā panta par nelegālā alkohola iegādāšanos (grozījumi publicēti “LV” 11.01.2005.). “No sākuma pants radīja šaubas, tomēr process izvērsās labdabīgi,” stāsta Galvenās kārtības policijas pārvaldes prevencijas pārvaldes priekšnieks Felikss Dombrovskis. Atgādinām, ka tagad par nelegālu alkoholisko dzērienu vai spirta iegādāšanos var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm, konfiscējot iegādāto dziru.

Spirts apsteidz kandžu

Arī iedzīvotājus aicina ziņot par točkām. “Uz anonīmajiem tālruņiem saņemam ļoti daudz zvanu. Dažkārt informācija pārklājas, dažkārt zvana par mums jau zināmiem perēkļiem, bet pienāk informācija arī par policijai nezināmām vietām. Tā ka šī informācija policijai paver plašu darba lauku,” uzskata F.Dombrovskis.
Kriminālistikas pārvaldes Fizikālo ķīmisko ekspertīžu nodaļas priekšniece Inga Vovere atzīst, ka tagad arī ekspertiem ir vēl vairāk darba. Gada pirmajos trīs mēnešos saņemti jau 720 materiāli alkohola ekspertīzes noteikšanai – aptuveni puse no šiem materiāliem iesniegti no Rīgas, pārējie – no reģioniem. Tātad par divsimt vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Rīgā dominē spirts

Nelegālā alkohola tirdzniecības vietu izplatīšanās būtiski ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Alkoholu var iegādāties naktī, to pārdod arī nepilngadīgajiem, par grādīgo norēķinās ar zagtām vai laupītām mantām, kas savukārt stimulē zagt vai laupīt tad, kad pietrūcis naudas, bet ir vēlēšanās turpināt iedzeršanu. Pēdējos divos gados saglabājies gandrīz nemainīgs noziedzīgo nodarījumu skaits, kas izdarīti alkohola ietekmē, – vairāk nekā astoņi tūkstoši.
Piemēram, Latgalē šogad mazāk pieejama dzira, ko gatavo no kontrabandas spirta, savukārt zeļ pašbrūvētās kandžas izgatavošana un tirdzniecība. Tā kā likumdošanā ir robi par atbildību, kāda par kandžas laišanu tautās ir tās darinātājam, ir maz iespēju tirgoņus piespiest pārtraukt rūpalu.
Savukārt Rīgā dominē uz spirta bāzes darinātās dziras. Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) priekšnieks Andris Dzenis teic, ka policija nelegālā alkohola tirdzniecības apkarošanai Rīgā pievērš pastiprinātu uzmanību, kas, viņaprāt, devis labus rezultātus. “Ekonomikas policijas birojā nu jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas speciāli izveidotā darba grupa, kuru pamatfunkcijas ir tieši tā saukto točku apkarošana,” skaidro RGPP priekšnieks.
RGPP Ekonomikas policijas biroja 1.nodaļas galvenais inspektors Māris Meikmanis min, ka galvaspilsētā ir aptuveni divsimt nelegālā alkohola tirdzniecības vietu. To koncentrācijas vietas nosaka konkrētā rajona sociālā vide.
Spirta vairumtirgotāji parasti bāzējas ārpus Rīgas. Starpnieki salīdzinoši nelielu vedumu – 200 līdz 400 litrus – nogādā pilsētā, lai pieķeršanas gadījumā nebūtu lieli zaudējumi. Tālāk “prece” tiek nogādāta mazumtirgotājiem. Policistiem sadalīti pienākumi – vieni mēģina apgrūtināt nelegālo tirdzniecības punktu turētāju dzīvi, otri ķer “lielās zivis”.
“Policija var izdarīt tikai likumā paredzēto,” saka M.Meikmanis, skaidrojot likumsargu ierobežotās iespējas. Ja “točkas” turētājs nevēlas, viņš var neielaist policijas darbinieku – ar varu dzīvoklī iekļūt nedrīkst, tātad sastādīt protokolu un izņemt grādīgo nevar. Pēc praktiķu domām, ir vajadzīgi grozījumi likumdošanā – ja reģistrēta informācija, ka konkrētā vietā notiek tirdzniecība, jābūt tiesībām iekļūt telpās ar spēku.
Ja tirgoni izdodas pieķert atkārtoti gada laikā, var ierosināt krimināllietu. Nereti izmeklēšanas laikā to pieķer vēl reizes trīs četras. Savukārt citi saimnieki tālredzīgi nomaina pirmoreiz pieķerto pārdevēju.

Nav Ahilleja papēža

Nelegālā alkohola rūpalam, šķiet, pagaidām nav atrasts Ahilleja papēdis. Tas gadiem ilgi nodara milzīgu postu tautsaimniecībai un iedzīvotāju veselībai. Dzeršanas sērga laukos ieguvusi katastrofālus mērogus. Ik pa laikam izskan ziņas, ka saindēšanās dēļ miris veins vai vairāki cilvēki. Alkohols, protams, ir arī tāda pati pilsētu sāpe, vienīgi tā nav tik acīm redzama, jo problēmu aizplīvuro citi pilsētas vaibsti. Piemēram, klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” Toksikoloģijas centrā vien 2003.gadā ārstēti 2369 ar alkoholu vai alkoholu sajaukumā ar citām vielām saindējušies cilvēki, pērn – 2957, šogad pirmajos trīs mēnešos – jau 989 (!). Tātad arvien vairāk cilvēku saindējas. Šie dati neattiecas tikai uz nelegālā alkohola tirdzniecības vietās pirkto alkoholu, jo, kā saka, centra konsultants, asociētais profesors Viesturs Liguts, pieminēdams toksikoloģijas principu – deva un ekspozīcijas ilgums, neviens alkohols veselībai nav labs.
Protams, alkohola surogāti pat mazākā devā ir daudz bīstamāki nekā, piemēram, graudu spirts, uzsver profesors. Un nekvalitatīvs alkohols tā plašās izplatības dēļ ir Latvijas posts. Par higiēnu nelegālās alkohola tirdzniecības vietās vispār nerunājot. Piemēram, korķus pudelēm nereti par glāzi dziras uzdod atkritumu tvertnēs savākt bezpajumtniekiem, pudeles labākajā gadījumā tiek vien izskalotas.
Taču tie vēl ir nieki salīdzinājumā ar pudeļu saturu. Iecerētās “tīrās, labās mantas”, ar ko pircējs domā spirtu, vietā tas saņem īstu indi. Cilvēka organisms nav piemērots alkohola surogātiem. Un tomēr tos pārdod. Turklāt, iespējams, pārdod pat tādu, kas nozīmē teju drošu nāvi.
V.Liguts min satraucošus faktus no Toksikoloģijas centra prakses. Līdz šā gadsimta sākumam bija gadījumi, kad cilvēki saindējušies ar etilēnglikolu, taču, kā norāda profesors, cilvēki lielākoties to bija nejauši vai kļūdas dēļ iedzēruši. Pēdējos gados notiekošais vedina domāt, ka dzira ar etilēnglikolu tiek apzināti tirgota, pieļauj V.Liguts, piebilzdams: “Mēs neesam izmeklētāji, bet ārsti un nevaram to apgalvot. Taču dati norāda uz šādu iespēju.” Proti, 2003.gadā ar etilēnglikolu saindējās 14, bet mira seši cilvēki, 2004.gadā saindējās 19, bet mira 10, savukārt šogad trijos mēnešos saindējušies desmit, bet miruši jau četri (!)cilvēki. Progresija acīm redzama, un diez vai tā atspoguļo “nejaušības” upuru skaita pieaugumu.

Tiek radītas izmaiņas likumdošanā

“Točku” dzīvotspēja nav neizskaidrojams fenomens, jo 21.gadsimta Latvijā sasummējušies visi priekšnosacījumi to triumfa gājienam. Lai nelegālā alkohola izplatībai uzliktu grožus, Iekšlietu ministrija ierosinās grozījumus likumdošanā, ko iekšlietu ministrs pēdējo mēnešu laikā apspriedis ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, uzklausot viņu priekšlikumus.
Iecerēts paredzēt stingrāku administratīvo atbildību par pašizgatavotu un falsificētu dzērienu izgatavošanu izplatīšanas nolūkā, kā arī noteikt ierobežojumus izejvielu uzglabāšanai un sodīt par kandžas glabāšanu, pārvadāšanu un realizāciju, Ministrija arī ierosinās palielināt kriminālsodu par spirta un citu alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī paredzēt kriminālatbildību par atkārtotu alkoholisko dzērienu, spirta un tabakas izstrādājumu tirdzniecību neatļautās vietās.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai:

Kā nelegālā alkoholā atrodamās vielas ietekmē cilvēka organismu un veselību

• Metanols:
Izraisa apreibumu, apjukumu, redzes traucējumus (neskaidra redze, dubultošanās), krampjus, elpas trūkumu, stipras sāpes vēderā, sliktu dūšu, vemšanu.

• Izopropanols:
Izraisa galvassāpes, halucinācijas, elpas trūkumu, sliktu dūšu, palēninātu sirdsdarbību, pazeminātu ķermeņa temperatūru.

• Etilacetāts:
Izraisa centrālās nervu sistēmas nomākumu, kas izpaužas kā miegainība, iespējami krampji.

• Izobutanols, izopentanols, pentanols, N-butanols:
Izraisa sliktu dūšu, vemšanu, caureju, acu asarošanu (ja ir saskare ar vielas tvaikiem), neskaidru redzi, miegainību, galvassāpes, pazeminātu asinsspiedienu.

Avots: Valsts policija