Eiropas Parlamentā atšķirīgi uzskati par vēsturi

Šonedēļ Eiropas Parlamentā (EP) pirmo reizi tika debatēts par Otro pasaules karu un tā radītajām sekām. Lai gan debatēs izskanēja pretrunīgi viedokļi, vakar, 12. maijā, EP atbalstīja rezolūciju par 60.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām. Par rezolūcijas pieņemšanu balsoja 463 deputāti, pret 49, bet 33 atturējās.

Foto no Māra Kaparkalēja personīgā arhīva

Rezolūcijā atzīts, ka Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu tirāniju, ko radīja staļiniskā Padomju Savienība. Dokumentā EP vienoti iestājas pret jebkuru totalitāru režīmu, nosauc valstu okupācijas faktu vārdā, kā arī uzsver, ka saskaņā ar Helsinku vienošanos nevienai valstij nav tiesību lemt par citas valsts likteni.
Lai gan rezolūciju EP deputāti apstiprināja pārliecinoši, tomēr debatēs izskanēja visdažādākie viedokļi. Daži sauca lietas īstajos vārdos. Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis atgādināja, ka Krievija joprojām noliedz Baltijas valstu okupāciju, pārspīlē nepilsoņu problēmas Latvijā un neciena totalitārisma upuru ciešanas. Latvijas deputāts teica, ka Eiropas nākotnes un stabilitātes vārdā nepieciešams nosodīt komunismu. Citi deputāti atzina pāridarījumus austrumeiropiešiem, bet Krievijas vārdu un okupācijas faktu vairījās minēt. Tas norāda uz šā jautājuma politisko jūtīgumu.
Debatēs uzstājās arī deputāte Tatjana Ždanoka. Viņa neslēpa savu neapmierinātību un argumentēja, ka rezolūcijas pieņemšana radīs labvēlīgu augsni cilvēktiesību pārkāpumiem un netaisnībām pret nepilsoņiem Latvijā un Igaunijā. Tā kā rezolūcijā teikts, ka Austrumeiropas valstis bijušas okupētas, Latvijas un Igaunijas gadījumā tas radot draudus tiem cilvēkiem, kas tolaik apmetušies uz dzīvi šajās valstīs.
Rezolūcija nav juridiski saistošs dokuments. Tam ir politiska nozīme. Ar rezolūcijas palīdzību EP deputāti, kurus ievēlējuši 25 Eiropas valstu pilsoņi, pauduši vienotu nostāju šajā jautājumā.

Rezolūcijas teksts un EP deputātu viedokļi un deputāta Ģ.V.Kristovska runa – A20.lpp.