Pašvaldību izpildvara diskutē ar pašvaldību ministru

Kopš pašvaldību vēlēšanām pagājuši divi mēneši, lielākajā daļā darbs jaunās politiskās varas vadībā jau iegājis normālās sliedēs. Kaut arī izpilddirektora amats teorētiski nav politisks un līdz ar jaunu domes vai padomes priekšsēdētāju amatā nebūtu jāieceļ cits izpilddirektors, pašvaldības administrācijas vadītāji ir mainījušies ne vien galvaspilsētā, bet arī citviet.

Saglabājot tradīciju, pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA) trešdien, 11.maijā, rīkoja tikšanos ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski, lai uzklausītu valsts varas nostādnes un iespējas pašvaldību attīstībai līdz 2009. gadam. Ņemot vērā izvirzīto mērķi, ka nākamajām pašvaldību vēlēšanām jānotiek jauno novadu teritorijā, izpilddirektorus interesēja iecerētās administratīvi teritoriālās reformas iespējamā sasaiste ar reģionālo reformu, pašvaldībām plānotie nākamā gada valsts investīciju apjomi, likvidētā ceļu fonda atgriešanas iespējas un citi jautājumi.

Prioritātes pašvaldību attīstībai nav mainītas

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) prioritātes ilgtermiņā balstītas uz pieciem vaļiem – nacionālās attīstības plāna (NAP) izstrāde, nacionālā plānojuma jeb telpiskās attīstības perspektīva, reģionālās attīstības politikas veidošana, mājokļu politika, reģionālā pārvalde un administratīvi teritoriālā reforma. Kā norādīja M.Kučinskis, šie vienlaikus ir arī galvenie un valstī ilgstoši nerisinātie problēmjautājumi. “Jaunā NAP izstrāde uzliek mums grūtu uzdevumu – mainīt domāšanu. Tas nozīmē – piespiest citas ministrijas domāt ne tikai ierastajā – nozaru – griezumā, bet galvenokārt reģionālajā griezumā. Skaidrs, to panākt nav vienas dienas jautājums. Taču nozīmīgs faktors domāšanas maiņai ir ES politika, kas nākamajā plānošanas periodā būs vērsta uz policentriskas attīstības atbalstu.”

Kas bremzējis reģionālo attīstību

Kādēļ reģionālā attīstība līdz šim bijusi vien veiksmīgi lietots jēdziens un solījumu formas elements valsts politiķiem, nevis reāls valsts finanšu atbalsts reģionālo atšķirību līdzsvarošanai? Kā reģionālo attīstību bremzējoši tika minēti vairāki iemesli: vienota valsts attīstības redzējuma trūkums, administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kavēšanās, neskaidrības ar plānošanas reģionu attīstības aģentūru statusu un to nepietiekamā kapacitāte, vāja valsts institūciju savstarpējā sadarbība un koordinācija, kā arī reģionālā aspekta trūkums nozaru attīstības programmās. Kontaktējoties ar ministrijām NAP izstrādes procesā, RAPLM ir konstatējusi, ka valsts struktūrām trūkst informācijas un datu par reģionu rādītājiem.

Būs diskusijas par reģionālo reformu

Ar pārmaiņu neizbēgamību ir samierinājušies pat asākie reformas noliedzēji, jautājums par reģionālo reformu, reģionu un reģionālo pašvaldību izveidi pašvaldības interesē pastiprināti. Intereses iemesls ir atšķirīgais valsts pārvaldes un pašvaldību redzējums par tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveidi. Ministrs par reģionālās reformas norisi izteicās izvairīgi, norādot, ka nav mērķtiecīgi sākt reformu, ja ieinteresētās puses nespēj atzīt sistēmas trūkumus. Diskusijas ar pašvaldībām par otrā līmeņa (reģionu jeb apriņķu) izveidošanu paredzēts sākt jau šā gada jūnijā. Pašvaldību izpilddirektori un ministrs bija vienādās domās, ka diskusijām par abām reformām jānotiek vienlaikus. Arī LPIA solīja līdz sarunu sākumam iesniegt savus priekšlikumus par reģionālās reformas izpratni.
M.Kučinskis informēja, ka izveidota darba grupa reģionālās pārvaldes reorganizācijas koncepcijas izstrādei, ar kuras veikumu – koncepciju – paredzēts iepazīstināt šā gada septembrī. Darba grupa šobrīd izvērtē rajona padomēm un plānošanas reģioniem uzdotās funkcijas.
Ministrs atzina, ka Saeimas deputāti izprot valsts atbalsta nepieciešamību novadu izveidošanai. Bez valsts finansējuma jauno novadu infrastruktūras attīstībai administratīvi teritoriālo reformu iekustināt nebūs iespējams. RAPLM nākamā gada valsts budžetā reformas atbalsta pasākumiem plāno paredzēt 6,7 miljonus latu.

Vai var un kā atjaunot ceļu fondu

Diskusija starp pašvaldību izpilddirektoriem un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski izvērtās arī jautājumā par ceļu fondu. Neraugoties uz iespaidīgo finansējuma pieaugumu ceļu infrastruktūras sakārtošanai šogad, kas Latvijā ienāk caur ES fondiem, reģionālo ceļu uzlabošanai līdzekļi netiek novirzīti. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka finansējums ceļu uzturēšanai nepieaug proporcionāli akcīzes nodokļa kāpumam. Uz jautājumu, vai ministrs atbalsta likvidētā ceļu fonda izveidošanu, M.Kučinskis atbildēja: “Neesmu pārliecināts, vai uz pašreizējo veselības aprūpes problēmu fona būtu rezultatīvi šobrīd rosināt atjaunot ceļu fondu. Iespēju uzlabot ceļu infrastruktūru es saskatu jauna nacionālās attīstības plāna izstrādē. Jo Latvijas attīstība bez normāliem un izbraucamiem ceļiem nav iespējama.”

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv